Aplūkojam Global Mapping Project datus tuvāk

Global Mapping Project (GMP) ir ambiciozs projekts, kurā ir paredzēts iegūt kartes par visām pasaules valstīm. Līdzīgi kā VMap Level 0 (Vmap0), šie dati kādu laiku kalpos par pamatu dažādu pārskata karšu sagatavošanai, tādēļ ir interesanti noskaidrot kādi dati ir pieejami GMP ietavros par Latvijas teritoriju.

Projekta lapa ir lietotājam ne pārāk draudzīga. Izvēlēties interesējošo teritoriju bija iespējams tikai ar vienu no trim izmēģinātajām interneta pārlūkprogrammām. Ja lietotājam datorā nav instalēta interneta pārlūkprogramma, ar kuru ir iespējams izvēlēties interesējošo teritoriju, lietotājs var arī palikt bez datiem. Sīkums, bet nepatīkami.
Latvijas teritoriju nosedzošie dati satiplst vienā 3,9 Mb lielā zip failā, kas atpakotā veidā aizņem tikai 12,6Mb. Failā nav iekļauta vispārēja informācija par projektu, nav pieejams rastra kartēs izmantoto klašu atšifrējums. Šo informāciju var iegūt projekta mājaslapā publicētajā projekta specifikācijā. Savukārt atsevišķiem slāņiem ir pievienoti metadati teksta formātā, kur ir norādīts datu sagatavotājs, noklātā teritorija, mērogs uz kādu orientēts kartes slānis un cita informācija.

Vektordati

GMP vektordati Latvijas teritorijai ir pieejami sekojoši datu slāņi, kurus ir sagatavojusi “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra”:

  1. tileref (laukumi, teksts) – izmantotās lapas
  2. coastl (līnijas) – krasta līnija
  3. polbndl (līnijas, laukumi) – Latvijas administratīvais iedalījums (pagasti)
  4. watrcrsl (līnijas) – ūdensteces (upes)
  5. inwatera (laukumi) – ūdenstilpes (ezeri, uzstādinājumi)
  6. aerofacp (punkti) – lidostas (tikai lidosta “Rīga”)
  7. railrdl (līnijas) – dzelzceļi
  8. roadl (līnijas) – autoceļi

GMP vektordati - Burtnieki Visi vektordatu slāņi ir orientēti uz mērogu 1:500’000. Par izejas datiem slāņu ieguvei ir kalpojusi Latvijas satelītkarte. Salīdzinot vektordatu slāņus ar aptuveni desmit gadus veciem airofoto uzņēmumiem var secināt, ka dati ir diezgan precīzi un pārmaiņas pēc tiešām atspoguļo reālo situāciju Latvijā. Žēl vienīgi, ka nosaukumi ir tikai lielākajām upēm/ezeriem. Tāpat jāpiezīmē, ka visa tekstuālā informācija ir pierakstīta tikai un vienīgi ar latīņu burtiem – nabaga Glāžšķūņa iedzīvotāji…
ogrinfo utilītas sniegtā informācija par vienu no vektoru slāņiem:
Layer name: watrcrsl@hydro(*)_line
Geometry: Line String
Feature Count: 933
Extent: (20.983076, 55.698139) - (28.195190, 58.066032)
Layer SRS WKT:
GEOGCS["NAD83",
DATUM["North_American_Datum_1983",
SPHEROID["GRS 1980",6378137,298.257222101,
AUTHORITY["EPSG","7019"]],
TOWGS84[0,0,0,0,0,0,0],
AUTHORITY["EPSG","6269"]],
PRIMEM["Greenwich",0,
AUTHORITY["EPSG","8901"]],
UNIT["degree",0.0174532925199433,
AUTHORITY["EPSG","9108"]],
AXIS["Lat",NORTH],
AXIS["Long",EAST],
AUTHORITY["EPSG","4269"]]
id: Integer (10.0)
f_code: String (5.0)
hyc: Integer (5.0)
nam: String (64.0)
soc: String (3.0)
tile_id: Integer (5.0)
edg_id: Integer (10.0)

Rastra dati

GMP iekļautais Latvijas digitālais reljefa modelis Iekļautie rastra dati savukārt ir nākuši no ASV ģeoloģiskās izpētes dienesta. Iekļauts ir digitālais reljefa modelis (GTOPO30), zemes lietojumveida, seguma un veģetācijas slāņi. Dati ir orientēti uz mērogu 1:1’000’000.
GMP iekļautais Latvijas digitālais reljefa modelis Gan digitālais reljefa modelis, gan pārējie rastra slāņi satur pietiekami daudz dīvainu lietu, lai apšaubītu to pielietojuma lietderīgumu Latvijas vajadzībām. Digitālajā reljefa modelī ir redzamas pēdas no atsevišķām daļām, kuras izmantotas tā izveidē. Attēlā atsevišķas “sienas” izceltas ar sarkanas krāsas līnijām.
Zemes lietojumu veidu karte Tāpat zemeslietojumveidu kartē izskatās, ka Latvijā joprojām cieņā ir centralizētās plānošanas metodes, kas izpaužas kā valsts mēroga zemeslietojumveidu robežu noteikšana dabā kā ar lineāla palīdzību.

Savietojamība ar dažādu programmatūru

Datu iepazīšana tika veikta izmantojot atvērtā koda ĢIS programmas GRASS 6.3 un QuantumGIS 0.8.0, kā arī izmantojot ESRI radīto programmu ArcView 8.3. Neviena no programmām nespēja bez problēmām atvērt visus GMP datu kopā ietilpstošos datus.
Abas atvērtā koda programmas izmanto GDAL/OGR bibliotēku, kurai VPF vektoru nolasīšanai ir nepieciešams OGDI atbalsts. Pēc OGDI atbalsta pievienošanas GDAL/OGR bibliotēkai, tās utilītas spēja atpazīt datu failus, noteikt izmantoto koordinātu sistēmu, pieejamos atribūtu laukus, taču uzrādīja, ka datu slāņos objektu skaits ir 0. Veicot nelielu neesošo objektu problēmas izpēti tika atklāts, ka OGDI draiveris ir ļoti piekasīgs un tam vienkārši nepatīk lielie burti mapes nosaukumā, kur tiek glabāti dati. Pārsaucot visas mapes ceļā līdz datiem tā, lai to nosaukumi saturētu tikai mazos burtus, atrisināja problēmu un VPF datus bija iespējams konvertēt uz citiem formātiem. ArcView vidē nekādas problēmas strādājot ar vektordatiem netika novērotas.
Aplūkojot rastra datus aina bija pretēja. Gan GDAL/OGR spēcinātās atvērtā koda programmas, gan ArcView spēja uzreiz identificēt rastra formātu, kā arī noteikt to, ka rastra slāņiem nav norādīta izmantotā koordinātu sistēma. QuantumGIS un GRASS spēja attēlot datus korekti uzreiz, kā arī pēc korektas koordinātu sistēmas norādīšanas, spēja tos attēlot korekti kopā ar citiem Latvijas teritorijas ģeogrāfiskajiem datiem. Savukārt ArcView programma ļāva pievienot rastra slāņus projektam, taču tā arī nespēja parādīt to saturu. Aplūkojot slāņa īpašības ArcView vidē varēja skaidri redzēt, ka nekorekti ir noteikts rastra slāņa apjoms – 0x0 pikseļi. Ne atvērtā, ne slēgtā koda programas neuzrādīja rastra datu klašu atšifrējumu – katras konkrētas klases nozīmes noskaidrošana ir katra lietotāja ziņā.

Slēdziens

Pati ideja par brīvi pieejamiem ģeogrāfiskajiem datiem par visām pasaules valstīm ir apsveicama. Iekļautie vektordatu slāņi ir piemēroti vienkāršu pārskata karšu sagatavošanai, taču pietrūkst slāņa ar apdzīvotajām vietām. Iekļautos rastra slāņus gan var izmantot tikai tad, ja nekas labāks nav pieejams.

Dalies priekā:

Viens komentārs to “Aplūkojam Global Mapping Project datus tuvāk”

  1. pb saka:

    Apsveicam ar pirmo cepumu!
    Laba analīze par šitiem datiem. Kad pirmoreiz rakstiju par šo projektu man jau bija aizdomas, ka nemaz tik vienkarši tur ar to datu izmantošanu un datu korektumu nebūs. Jaatzīst gan ka priekš šī mēroga datu kvalitāte varētu arī būt atbilstoša.

    Runājot par vietvārdiem manuprāt pratīgāk izmantot ir http://www.geonames.org/ , vienīgā problēma šajā gadījumā-tie nav LĢIA dati, kas formāli nodrošina datu korektumu. Tur ir arī diezgan padaudz kļūdu bet katram ir iespējas to palabot (šo un to jau palaboju-strādā). Galvenajos vielcienos jau viss ir ok.

    No šādiem projketiem latvju tūdaliņi gan varētu pamācīties kā aprakstīt datu struktūras, lai dodot datus nākošajiem lietotājiem nav jāzīlē un jālamājas.

Atstāt savu komentāru