Mobilās aplikācijas un ierīces

Šodien gadījās noklausīties visai interesantu prezentāciju “Geographic Information in the field”, autori Gary Priestnall, James Goulding no University of Nottingham.
Vizuālie materiāli šoreiz diemžēl izpaliks, bet cerams būsiet spējīgi stāstīto pietiekoši labi iztēloties…
Tātad, Notinghamas Universitātē atrodas institūts saukts par SPLINT (SPatial Literacy IN Teaching). Tur ļauži nodarbojas ar smalkām 3D vizualizācijām, knibina mobilos aparātus, plaukstdatorus, GPS uztvērējus un mēģina ģeogrāfiem un neģeogrāfiem to visu iemācīt pielietot ikdienā. Reti kurš prot izmantot visas tās fīčas, kas mūsdienu telefonos nu jau standartā ir pieejamas, jāatzīst, ka man arī par to ir maza jausma, jo tie knibuči dārgi maksā un pielietošanas iespējas līdz šim šķitušas visai ierobežotas.

Nu bet, lūk, ko savos lauka darbos dara ģeogrāfi no Notinghamas universitātes. Tā vietā, lai žurnalētu upes garenprofilu pierakstu savās lauka prakses kladēs šamie visu raksta iekšā formās uz plaukstdatora. Tur pat acu priekšā veidojas grafiks ar upes garenprofilu, kas nozīmē, ka visas kļūdas var ‘izķert’ tur pat ‘neatjeot no upes’. Principā, elektroniskā formu pildīšana saistoša ir ne tikai hidrologiem…
Vēl Nottinghamas pētnieki pielieto tādu ‘hiper-vietas’ aplikāciju (kaut kas līdzīgs hiperlinkam). Respektīvi, telpā (kartē) ir izkaisīti un paslēpti dažādi punkti, kuriem piesaistīta kāda informācija (piem., vēsturisks piemineklis ar info, karjers ar ģeoloģijas aprakstu, dižkoks ar parametru inoformāciju utt.). Tad, kad cilvēks iet ar savu mobiļņiku kādam objektam garām, aparātā uzreiz paradās informācijas logs un lūdz pievērst uzmanību tuvumā esošajam objektam. Šitā fīča man ļoti patika, sanāk tāds kā mobilais gids. Darbojas tas viss uz web pārlūka pamata, tapēc aplikācija ir ‘viegla’ un raiti ripo uz jebkāda mobilās ierīces modeļa, kam pieejams internets un gps (var būt arī balstīts uz mobilo torņu triangulāciju).
Vēl tāda jauka lieta, ko autori prezentēja, ir cilvēku marķēšana un ‘izsekošana’ uz kartes. Var izklausīties nedaudz pabriesmīgi, bet pieņemsim, ka, pirmkārt, savu izsekošanas ierīci cilveks var izslēgt jebkurā brīdī un, otrkārt, viņa atrašanās vieta būs redzama tikai autorizētai lietotāju grupai. Tātad, es redzu savus draugus un paziņas pārvietojamies pa karti, es zinu, kur viņi ir, es zinu kur atrast profesoru S., jo viņa atrašanās vieta darba laikā tiek monitorēta, arī G. jaunkundzes, hehehe…. Sadabūt rokā kādu nekad nav bijis vieglāk!
Nottingamas universitā ģenerētās 3D visualizācijas tuvojas realitātei. Kā izrādās, ar tik reāliem modeļiem lauka darbus gandrīz jau var veikt no ofisa krēsla. Šim nolūkam uzbūvēta īpaša stereo attēlu zāle, nu gluži kā 3D kino, vienīgā atšķirība tāda, ka studenti pilotē šo kino un ir spējīgi pārvietoties pa vizualizēto apvidu, pieiet un gandrīz vai aptaustīt simulēto ledāja mēli, kas degradējusies pirms 10 000 gadiem… Atrodoties ‘dziļi iekšā modelī’ studentiem orientēties ļauj pārskata karte, kas arī iezīmē redzes lauku. Šīs videozāles griestos atrodas gps, kas uztver koordinātes, kā kad students patiešām pārvietotos pa apvidu nevis sedētu zālē. Šī viltīgā sistēma ļauj Nottingamiešiem arī testēt savas mobilās aplikācijas tādā kā virtuālā emulatorā, respektīvi tiek simulēta kustība un var tikt testēta gps darbība un komunikācija ar interesējošo aplikāciju.
Šīs tad laikam bija tās iespaidīgakās lietas, tas, ka viņējo studenti prakses laikā ieraksta videodienasgrāmatas, jau nieks vien…
Te būs daži linki, ja ir interese paošņāties pa Notinghamas Universitates mājas lapu:
SPatial Literacy IN Teaching
Spatially-Aware Mobile Applications for Field Work
Centre of Geospatial Science, University of Nottingham

Dalies priekā:

Birkas: , , ,

10 komentāri to “Mobilās aplikācijas un ierīces”

  1. Liona saka:

    Well written article.

  2. Bet pie mums, bet pie mums… studenti praksē pārdzer jēgu! Vot tā! Esmu pārliecināts, ka šajā rādītājā mēs viņus pārspējam!

  3. sturmanis saka:

    hmmm, ja svoju normu znaju, razve jejo vipjesh (kr. val. es savu mēru zinu, bet vai tad to var izdzert?)

  4. es saka:

    Par cilvēku izsekošanu http://www.kurtuesi.lv/

  5. strūģis saka:

    Ļoti interesants raksts un aizraujošas tehnoloģijas. Es savos darbos cenšos pēc iespējas izmantot jaunas tehnoloģijas. Tomēr tam visam ir viens, manuprāt, trekns mīnuss… tās ir izmaksas. Izstrādāt vai pielāgot aplikācijas un uzturēt tās, apmācīt cilvēkus ir rentabli tikai pie milzīga darbu un informācijas apjoma, pie tam darbiem jābūt ilgstošiem. Vismaz uz vairākiem gadiem. Visos citos gadījumos ērtāk un lētāk ir izdrukāt veidlapas un izsniegt novērotājiem zīmuļus :)
    Nemaz nerunājot par to, ka “gadžetiem” mēdz beigties enerģija visnepiemērotākajos brīžos.
    Atzīšos, ka esmu vecmodīgs un tomēr dublēju novērojumus kladītē :)

  6. sturmanis saka:

    hm, dārgi, tas ir tad ja jāraksta specene, jāizsludina konkurss utt.
    IMHO, faķī ir tāda katedra, kur būtu tikai normāli ja paši pielāgotu ko vajag un kur vajag.
    citur zinu reālu piemēru, kur cilvēks ar galvu, visas vajadzīgās lietas pat AutoCADā pieprogrammē klāt (valoda laikam autolisp – nu kaut kas stipri specifisks autocadam)
    tur jau tā sāpe, ka pie mums māca attiecīgajā programmā nospiest podziņas, bet citur lietas būtību, kā arī veidus to ietekmēt.

    p.s. un nevajag kliegt, ka es arī piedalījos pie podziņu spiešanas mācīšanas. Jā, tā tas bija, bet neredzēju iespējas (nemācēju) kaut ko izmainīt. Lai Nartišam veicas!

  7. strūģis saka:

    Stūrmani! Nu tak tu ar kā bērns! Bez specenes, konkursa, protokoliem utt, mēs ar tevi varam aiziet tikai savu pļavu aiz šķūnīša apsekot ;) Bet projektiem, kuru budžets rakstāms ar padaudzākām nullēm, kaut ko iesākt iespējams tikai tā.

    Neapstrīdu, ka procesus, kas notiek pēc podziņas nospiešanas, būtu vēlams izprast. Taču bieži vien ir darbi, kur tas nav nepieciešams.

    Starpcitu- atcerējos, ka tu kādreiz arī piedalījies liela monopolista mega GIS projektā, kur tika ieguldīti palieli līdzekļi, bet galā sanāca vien čiks. Interesants būtu tavs viedoklis- kāpēc projektu slēdza?

    Viss nebūt nav tik viennozīmīgi. Jauki, ka ir entuziastu pulciņš, un man gribētos pieskaitīt sevi pie šī pulciņa margināļiem, bet Latvijā un gan jau ne tikai Latvijā, jebkuru “nouhau” var ieviest tikai tad, ja tas dod tūlītēju labumu vai garantē ievērojamu labumu nākotnē.

    Tas arī, manuprāt, ir vislielākai GIS un arī citu augsto tehnoloģiju klupšanas akmens- lielās sākotnējās izmaksas un ilgais laiks līdz ieguldījumi sāk sevi attaisnot.

    Vienkāršāk ir noalgot 10 tantukus ar zīmuļiem, kuri pēc dažām dienām sāks dot rezultātus un turpinās pamazām “urbināt” līdz galam, nekā divus briļļainos, kuri pusgadu noslēpumaini sačukstēsies, saņems algu un gudri runās un tikai pēc tam, iespējams, divu dienu laikā visu izdarīs :D

  8. sturmanis saka:

    es gribētu nodalīt 2 lietas
    1) faķis un prakses;
    2) valsts un pašvaldību iestādes;
    vēl varētu arī nodalīt budžetus ar padaudzām nullēm no ikdienas sīkumiem, kas būtiski uzlabo darbu.

    secinājums: mums abiem ir taisnība.

    par monopolistu – sistēmas slēgšanai diemžēl bija maz sakara ar sistēmas kvalitatīvajiem vai kvantitatīvajiem rādītājiem. :(

  9. strugis saka:

    Ok, Stūrmani- peace! :D

  10. Lāsma Sietinsone saka:

    Stulbi jau ir pirkt gadzjetus tikai pirkshanas un krutuma pec, bet tik pat stulbi ir neizmantot jau ipashuma esoshas tehnologijas par visiem 100%. Jakustina smadzenes, jaapunktieree, ko veel var izsuukt no esoshajam ieriiceem. Eh, vareetu veel tik piemest, ka GIS pats par sevi ir viens liels ‘gadzjets’ un, kaa jau koleegi mineeja, taa efektivitaate briiziem ir stipri apsaubaama..

Atstāt savu komentāru