ĢISnet

Ņemot vērā pēdējās dienās valdošo paniku un gatavošanos neizbēgamajam pasaules galam, arī ĢISnet radošais kolektīvs jau ir sagādājis baltos palagus, ar ko apsegties kamēr lēnām (lai neradītu paniku) rāpos kapsētas virzienā. Vēl tikai pirms izrāpošanas gribas zināt kur ta’ īsti atrodas tas īslandiešu negantnieks un kur esam mēs. (Spied uz saitītes Moar, lai lasītu tālāk par pasaules gala atnākšanas gaidīšanu.)

Vienkāršākais veids, kā noskaidrot baisā īslandīešu negantnīeka atrašanās vīetu, īr aīzčāpot līdz tam veltītajaī Wīkīpedīa lapaī. Šajā lapā skaidri un gaiši ir teikts, ka baiso kvēpinātāju jālūkā pēc šādiem cipariņiem: 63°38′N 19°36′W (63.633333, -19.6). Ja sekojam šai saitei un, iespējams, tālāk uz Gūgļmapiem vedošajai saitei, mēs ieraugam tik nomierinošo bildīti, kur skaidri un gaiši ir redzams mums tik pierastais Eiropas skats. Pat Grieķija mums ir tuvāk.

Un te nu mūsu uztvere vai prāts (jeb kā nu tur jaunāko Kanta latviskojumu garā būtu korekti teikt) ar mums izspēlē ļaunu joku. Tās smukās grādu tīkla līnijas bildītē ir pievienotas ar nolūku nevis sieru. Lai arī šo jauko rūtiņu izmēri izskatās vienādi, tas ir tā tikai dēļ izvēlētās projekcijas. Vienādlaukumu projekcija tiek lietota dēļ tās vienkāršās saistības ar izmantoto attēlošanas metodiku – ekrāna vai attēla pikseļiem. Savukārt jebkurš gana attapīgs lasītājs droši vien jau ir pamanījis tās būtiskāko trūkumu – paralēles un meridiāni savā starpā ir paralēli. Tā kā Zeme nav plakana (vismaz ĢISnet kolektīvs pagaidām pieturas pie šāda pieņēmuma), atbilstoši meridiāni arī nav paralēli – tie “satiekas” Zemes polos. Tātad korektāks būtu skatījums (projekcija), kurā būtu saglabāta kāda no īpašībām (platība vai leņķi). Nākamajā attēlā ir tie paši dati, tikai šoreiz attēloti Lamberta konformajā koniskajā projekcijā. Te nu mums uzreiz kļūst skaidrāks, ka Latvija un Īslande nemaz tīk tālu nav, jo iepriekšējā attēlā redzamās “maģiskās rūtis” nav nemaz tik vienādas, kā sākumā izskatījās.

Protams, ja rodas vēlme galīgi sajaukt galvu vidusmēra Delfu komentētājam, šos pašus datus mēs varam parādīt arī, piemēram, Antarktīdas polārajā stereogrāfiskajā projekcijā, kā tas ir redzams nākamajā attēlā. Tad nu mēs no Īslandes ar tās baīsajīem vulkānīem atrodamīes krīetnī tālāk.

Ja rodas vēlme ko vairāk palasīt par projekcijām un citiem karšu jaukumiem, internetā resursu ir diezgan daudz. Iesācējiem pietiks ar Wikipedia pieejamajiem resursiem, savukārt nopietnākas literatūras cienītājiem rekomendējas PROJ.4 dokumentācija, kur ir doti smuki piemēri un informācija kā tos aprakstīt jebkurā PROJ.4 atbalstošā programmā.
No drukātajiem avotiem silti rekomendejas Jan Van Sickle grāmatiņa Basic GIS Coordinates, kuras pirmais izdevums ir pieejams LU ĢZZF bibliotēkā lasīšanai uz vietas, kā arī var palūgt iesaiņot līdzi ņemšanai.
Savukārt, ja rodas vēlme pašiem paspēlēties ar dažādo bildīšu taisīšanu, te būs vispasaules grādu tīkls ar 10 grādu soli. Grādu tīkls taisīts ar GRASS GIS pieejamo rīku v.mkgrid. Bildītēs izmantoti VMAP0 robežu dati.
Un kur tad ir pasaules gals? Laikam jau ne šodien.

Birkas: Eyjafjallajökull, meli, projekcija

Autors - Māris Nartišs. Šis ieraksts tika ievietots 2010. gada 17. aprīlis, 9:16 kategorijā Kartogrāfija, Notikumi . Jūs varat sekot šī ieraksta komentāriem izmantojot RSS 2.0 barotni. Komentēt vai trackback no savas lapas.