Vēsturisko karšu vektorizēšana

Europeana Travel projekta ietvaros (2009.05.01.-2011.04.30), kura mērķis ir piedāvāt digitalizētus materiālus Eiropas digitālajai bibliotēkai europeana.eu, kas tematiski saistīti ar tūrismu un ceļošanu, Latvijas Nacionālā bibliotēka piedalās ar kolekciju ”Ceļi tuvi, ceļi tāli…”. Tajā iekļautas ne tikai tūrisma kartes, bet arī kartes, kas rāda ceļu un dzelzceļu attīstību Latvijā līdz 1940.gadam.  Gaidot pilnīgu pieeju Europeana Travel  materiāliem, pašreiz  ir skatāma virtuālā izstāde Travelling Through History.

Kolekcijas veidotāji izvirzīja mērķi ne tikai digitalizēt karšu un teksta materiālus, kuri ir saistīti ar tūrismu un ceļu attīstību Latvijas teritorijā, bet arī sagatavot tos tālākai izmantošanai pētījumos, informācijas ieguvei un analīzei. No LNB tūrismam un ceļošanai veltītās digitālās kolekcijas ”Ceļi tuvi, ceļi tāli…” digitalizētajām 200 kartēm tika ģeoreferencētas un vektorizētas 20 kartes, kas izdotas laika posmā no 18.gs. beigām līdz 20.gs. pirmajai pusei.  Lēmums, ko tādu veikt, bija vēlme vairāk izpētīt un caur jaunu prizmu ieraudzīt krājuma materiālus.   Viena no senākajām kartēm, kas LNB Kartogrāfisko izdevumu fondā izceļas ar to, ka tā aptver visu Latvijas teritoriju un uz tās ir redzami iezīmēti ceļi, ir Homana, Johana, Baptista, Nirnbergā ap 1720-to gadu izdotā karte Ducatuum Livoniae et Curlandiae. Otra nozīmīgākā karte no šīm 20 ir Matīsa Siliņa, 1889. gadā izdotā Latvijas karte, kurā labi uzskatāma ceļu attīstība tēvzemē 19.gs. beigās. Gribam atzīmēt, ka šogad latviešu kartogrāfijas aizsācējam aprit 150 gadi! Tam par godu piektdien 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā plkst. 15:00 tiks atklāta izstāde. Esiet laipni aicināti! :)

Sīkāk par šo karšu ģeoreferencēšanas gaitu var iepazīties rakstā: Vēsturisko karšu ģeoreferencēšana. Savukārt šajā rakstā vairāk tiks pastāstīts par šo karšu vektorizēšanu un iespējām, ko ar šiem datiem var darīt. Tā kā projekta tēma bija ceļu attīstība Latvijā, tad vektorizēta tika informācija, kas saistīta ar ceļiem un tiem piesaistītajām konkrētām vietām – pasta stacijas, dzelzceļa stacijas, pilsētas. Lai arī vektorizētas tika visas kartes, tomēr katrai kartei var nedaudz atšķirties vektordatu apjoms un informācija, ko tie glabā, jo to ietekmē katras kartes individuālais raksturs (1. attēls), kā arī uzdevums bija izcelt tikai būtiskāko informāciju. Tomēr visām kartēm būs vienādas vektordatu galvenās grupas:

  1. punkti – apdzīvotās vietas, dzelzceļa stacijas, pasta stacijas, kuru datu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums (mūsdienu un tā laika), valsts, tips (ja ir šāda veida informācija);
  2. līnijas – ceļi un dzelzceļi, kuru atribūtu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums, kurš ietver ceļa/dzelzceļa galapunktus, tipu, valsti.

1. attēls Pa kreisi daļēji vektorizētas kartes piemērs, pa labi - novektorizētas kartes piemērs

Informācija, kura tika ietverta datu atribūtu tabulās tika ievadīta, balstoties uz kartes leģendu un/vai kartes vizuālo informāciju. Ja kartes leģendā tika izdalītas apdzīvotās vietas pēc to nozīmes (apriņķa pilsēta, pilsēta, ciems utt.), tad atribūtu tabulā tika pievienota kolonna TIPS, kurā ievadīta attiecīgā informācija. Tāpat ir arī ar ceļiem, ja kartes leģendā tika izdalīti ceļi pa kategorijām (pēc to nozīmes, seguma), tad attiecīgi tika pievienots jauns atribūts (2. attēls).

2. attēls Vektordatu atribūtu tabulu piemēri

Atribūtu tabulas var aplūkot, papildināt un labot ne tikai ĢIS programmu darba vidē, bet arī izmantojot programmu, kura atpazīst dBase faila formātu, piemēram, OpenOffice.org  Spreadsheet. Tikai jāatcerās, ka datiem ir  UTF – 8 kodējums, kas jānorāda pie vektordatu ievadīšanas ĢIS programmās, kā arī .dbf failu atvēršanas.
Lai arī darbību klāsts, ko ar šiem vektordatiem var darīt, ir ierobežots, tomēr tie var noderēt kā informatīvs materiāls, palīglīdzeklis uzskatāmu karšu sagatavošanai un var kalpot kā ideja pētījumu uzsākšanai, izmantojot ĢIS sniegtās iespējas. Piemēram, uz jaunākām kartēm uzliekot vēsturiskās kartes vektordatus, var noskaidrot, vai interesējošais ceļš mūsdienās ir vai nav saglabājies (3. attēls).

3. karte Senu karšu vektordatu attēlošana un jaunākas kartes slāņa piemērs

Kā arī vektordati var vienkāršot kartes noformēšanu un ievietošanu pētījumā, it sevišķi, ja interesē tikai kāda noteikta teritorija (4. attēls). Pareizi noformēta karte, var atvieglot tās uztveri lasītājiem, piemēram, kartes leģenda, pastāsta par būtiskāko informāciju, uz ko būtu jāpievērš uzmanība.

4. attēls Sliežu tipi Ziemeļkurzemē 1920. gadā (Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments)

Ja ir vēlme iegūt kādas noteiktas kartes (no šīm 20) vektordatus, tad ir jāiet uz LNB Kartogrāfisko izdevumu nodaļu, kur vienoties, kā šos datus iegūt un izmantot.

Piebilde

Ģeoreferencēšana un vektordatu sagatavošana ir veikta, izmantojot tikai un vienīgi brīvās un atvērtās ĢIS programmas (Quantum GIS, GDAL), un šoreiz par ērtu darba vidi rūpējās Ubuntu Linux ;)

 

Viens komentārs to “Vēsturisko karšu vektorizēšana”

  1. Māris saka:

    Latvijas dzelzceļš vēl nesen vagonos lika kartes, kas izskatījās 1:1 kā šeit redzamās 1935.gada. Lūk, kāds spēks tradīcijām!

Atstāt savu komentāru


Switch to our mobile site