Kolekcijas veidotāji izvirzīja mērķi ne tikai digitalizēt karšu un teksta materiālus, kuri ir saistīti ar tūrismu un ceļu attīstību Latvijas teritorijā, bet arī sagatavot tos tālākai izmantošanai pētījumos, informācijas ieguvei un analīzei. No LNB tūrismam un ceļošanai veltītās digitālās kolekcijas ”Ceļi tuvi, ceļi tāli…” digitalizētajām 200 kartēm tika ģeoreferencētas un vektorizētas 20 kartes, kas izdotas laika posmā no 18.gs. beigām līdz 20.gs. pirmajai pusei.  Lēmums, ko tādu veikt, bija vēlme vairāk izpētīt un caur jaunu prizmu ieraudzīt krājuma materiālus.   Viena no senākajām kartēm, kas LNB Kartogrāfisko izdevumu fondā izceļas ar to, ka tā aptver visu Latvijas teritoriju un uz tās ir redzami iezīmēti ceļi, ir Homana, Johana, Baptista, Nirnbergā ap 1720-to gadu izdotā karte Ducatuum Livoniae et Curlandiae. Otra nozīmīgākā karte no šīm 20 ir Matīsa Siliņa, 1889. gadā izdotā Latvijas karte, kurā labi uzskatāma ceļu attīstība tēvzemē 19.gs. beigās. Gribam atzīmēt, ka šogad latviešu kartogrāfijas aizsācējam aprit 150 gadi! Tam par godu piektdien 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā plkst. 15:00 tiks atklāta izstāde. Esiet laipni aicināti! :)

Sīkāk par šo karšu ģeoreferencēšanas gaitu var iepazīties rakstā: Vēsturisko karšu ģeoreferencēšana. Savukārt šajā rakstā vairāk tiks pastāstīts par šo karšu vektorizēšanu un iespējām, ko ar šiem datiem var darīt. Tā kā projekta tēma bija ceļu attīstība Latvijā, tad vektorizēta tika informācija, kas saistīta ar ceļiem un tiem piesaistītajām konkrētām vietām – pasta stacijas, dzelzceļa stacijas, pilsētas. Lai arī vektorizētas tika visas kartes, tomēr katrai kartei var nedaudz atšķirties vektordatu apjoms un informācija, ko tie glabā, jo to ietekmē katras kartes individuālais raksturs (1. attēls), kā arī uzdevums bija izcelt tikai būtiskāko informāciju. Tomēr visām kartēm būs vienādas vektordatu galvenās grupas:

1. punkti – apdzīvotās vietas, dzelzceļa stacijas, pasta stacijas, kuru datu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums (mūsdienu un tā laika), valsts, tips (ja ir šāda veida informācija);
2. līnijas – ceļi un dzelzceļi, kuru atribūtu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums, kurš ietver ceļa/dzelzceļa galapunktus, tipu, valsti.

1. attēls Pa kreisi daļēji vektorizētas kartes piemērs, pa labi - novektorizētas kartes piemērs

Informācija, kura tika ietverta datu atribūtu tabulās tika ievadīta, balstoties uz kartes leģendu un/vai kartes vizuālo informāciju. Ja kartes leģendā tika izdalītas apdzīvotās vietas pēc to nozīmes (apriņķa pilsēta, pilsēta, ciems utt.), tad atribūtu tabulā tika pievienota kolonna TIPS, kurā ievadīta attiecīgā informācija. Tāpat ir arī ar ceļiem, ja kartes leģendā tika izdalīti ceļi pa kategorijām (pēc to nozīmes, seguma), tad attiecīgi tika pievienots jauns atribūts (2. attēls).

2. attēls Vektordatu atribūtu tabulu piemēri

Atribūtu tabulas var aplūkot, papildināt un labot ne tikai ĢIS programmu darba vidē, bet arī izmantojot programmu, kura atpazīst dBase faila formātu, piemēram, OpenOffice.org  Spreadsheet. Tikai jāatcerās, ka datiem ir  UTF – 8 kodējums, kas jānorāda pie vektordatu ievadīšanas ĢIS programmās, kā arī .dbf failu atvēršanas.
Lai arī darbību klāsts, ko ar šiem vektordatiem var darīt, ir ierobežots, tomēr tie var noderēt kā informatīvs materiāls, palīglīdzeklis uzskatāmu karšu sagatavošanai un var kalpot kā ideja pētījumu uzsākšanai, izmantojot ĢIS sniegtās iespējas. Piemēram, uz jaunākām kartēm uzliekot vēsturiskās kartes vektordatus, var noskaidrot, vai interesējošais ceļš mūsdienās ir vai nav saglabājies (3. attēls).

3. karte Senu karšu vektordatu attēlošana un jaunākas kartes slāņa piemērs

Kā arī vektordati var vienkāršot kartes noformēšanu un ievietošanu pētījumā, it sevišķi, ja interesē tikai kāda noteikta teritorija (4. attēls). Pareizi noformēta karte, var atvieglot tās uztveri lasītājiem, piemēram, kartes leģenda, pastāsta par būtiskāko informāciju, uz ko būtu jāpievērš uzmanība.

4. attēls Sliežu tipi Ziemeļkurzemē 1920. gadā (Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments)

Ja ir vēlme iegūt kādas noteiktas kartes (no šīm 20) vektordatus, tad ir jāiet uz LNB Kartogrāfisko izdevumu nodaļu, kur vienoties, kā šos datus iegūt un izmantot.

Piebilde

Ģeoreferencēšana un vektordatu sagatavošana ir veikta, izmantojot tikai un vienīgi brīvās un atvērtās ĢIS programmas (Quantum GIS, GDAL), un šoreiz par ērtu darba vidi rūpējās Ubuntu Linux ;)

Kā ģeoreferencējams materiāls senās kartes ir interesants, jo attīsta radošo domāšanu, bet piņkerīgs gan. Kopumā kartes var sagrupēt trīs grupās – attiecīgi pēc tā, kādu informāciju tās satur iesiešanai, kā arī, kā tās sagatavot iesiešanai:

1. uz kartēm ir attēlots koordinātu sistēmas tīkls un rāmis (1. att);
2. karte ir shematiska – nav ne koordinātu sistēmas tīkls, ne rāmis (2. att);
3. kartē ir attēlots tikai koordinātu sistēmas rāmis (3. att).

1. attēls Karte ar koordinātu sistēmas rāmi un tīklu

2. attēls Shematiska karte

3. attēls Karte tikai ar koordinātu sistēmas rāmi

Pirmajā gadījumā ar kartēm lielu problēmu nav, tikai jānoskaidro koordinātu sistēma, kura ir attēlota kartē, lai to tajā iesietu. Šo 20 karšu klāstā dominējošā bija FERRO (EPSG:4805)koordinātu sistēma, bija sastopama arī Pulkova  jeb Sanktpēterburgas (nultais merdiāns iet cauri Sanktpēterburgas observatorijai, nav definēta, nejaukt ar Pulkova 42) un Merkatora, kura mūsdienās tiek saukta par WGS 84 (EPSG:4236) koordinātu sistēmu. Līdz ar to karte ar 4 vai vairākiem punktiem tiek iesieta oriģinālajā koordinātu sistēmā un tad pēc vajadzības tiek transformēta uz citu koordinātu sistēmu (mūsu gadījumā uz WGS84 un LKS92/Latvia TM). Tā kā Pulkova koordinātu sistēma nav definēta un nav pieejama Qgis koordinātu sistēmu sarakstā, tad no neveiklās situācijas palīdzēja izvairīties nejaušs atklājums, proti, tika pamanīts, ka uz sīka mēroga karšu rāmja tiek attēlotas vairākas koordinātu sistēmas vienlaicīgi ( FERRO un Pulkova, reizēm arī Merkatora (4. attēls)).

4. attēls Fragments no kartes, kur attēlotas vairākas koordinātu sistēmas vienlaicīgi.

Aplūkojot vairākas šīs kartes,  atklājās, ka Pulkova nulles meridiāns atbilst Ferro 48 meridiānam, solis starp meridiāniem ir vienāds (1 vērtība), tas ir 47. Ferro atbilst 1. Pulkovam meridiānam, 46. Ferro – 2. Pulkova utt.  Līdz ar to, ja kartei oriģināli ir redzams tikai Pulkova koordinātu sistēmas tīkls un rāmis, tad to iesiet var Ferro koordinātu sistēmā, attiecīgi iesienamajos punktos ievadot atbilstošās Ferro koordinātes. Lai arī uz kartēm bija attēlota arī nepieciešamā WGS 84 koordinātu sistēma, tomēr karti iesiet šajās koordinātēs nevar, jo uz karšu rāmja nav korekti attēlots solis starp WGS84 un Pulkova meridiāniem, rezultātā būs kartes nobīde pa kreisi. Liels pluss visām augšminētām koordinātu sistēmām, izņemot LKS92/Latvia TM, ka paralēļu vērtība nemainās, tā atbilst WGS84 kordinātu  sistēmai, mainās tikai meridiānu vērtība.

Otrajā gadījumā, kur kartes pārsvarā ir shematiskas, kā arī tām nevar noteikt koordinātu sistēmu, jo nav koordinātu tīkls un rāmis, tad tās tiek piesietas klāt pie pamatkartes, kura jau ir iesieta. Par iesiešanas punktiem kalpo punkti, kuri ilga laika posmā nav būtiski mainījuši savu atrašanās vietu, mūsu gadījumā tās bija apdzīvotās vietas. Kā pamatkarte tika izmantota gisnet.lv WMS serverī pieejamās Krievijas ģenerālštāba topogrāfiskās kartes. Plusiņš šim gadījumam ir tas, ka uzreiz karti var iesiet mērķa koordinātu sistēmā (attiecīgi, pamatkartes koordinātu sistēmā). Protams, šādā veidā karte neatspoguļo informāciju par to, ar kādu domu tā tika zīmēta (ja tomēr tika izmantota kāda no koordinātu sistēmām).

Trešais gadījums ir visradošākais :), laikietilpīgākais un pagaidām apšaubāmākais. No vienas puses kartes koordinātu sistēmu var uzzināt no koordinātu sistēmas rāmja, bet no otras puses nav koordinātu sistēmas tīkla, līdz ar to pirmajā gadījumā minēto ģeoreferencēšanas paņēmienu nevar izmantot. Var rīkoties pēc ģeoreferencēšanas metodes, kura minēta 2. gadījumā, bet pieņemot, ka katra vēsturiskā karte ir īpatnējs mākslas darbs un jo senāka, jo ar lielāku māksliniecisko vērtību, līdz ar to šī karte var zaudēt būtisku informāciju, tas ir, tās autora uztveri par Latvijas aprisēm un vietu ģeogrāfiskajā telpā. Ja aprises daudz maz saglabāsies, tad novietojums ģeogrāfiskajā telpā gan būtiski mainīsies. Tāpēc radās viltīgs plāns, kā šo informāciju saglabāt un karti tomēr iesiet. Ar programmas Gimp palīdzību uz kartes kopijas tika savilkts koordinātu sistēmas tīkls, pēc kuras karte tika iesieta. Pēc tam pie iesietās kartes kopijas tika piesieta oriģinālā karte. Iesienamie punkti ir brīva izvēle, bet jo mazāki tie ir (dažādi punkti), jo labāk, jo mērķis ir iesiet karti tā, lai tā nedubultotos ar pamatkarti (5. un 6. attēls).

5. attēls Fragments no kartes, kura slikti iesējusies (dubultojās)

6. attēls Fragments no kartes, kura precīzi iesējusies (karšu slāņi sakrīt tā, ka attēls nemiglojas, nedubultojas)

Tīri teorētiski (un praktiski arī) tas var nostrādāt, bet pārbaudīt idejas pareizību ir grūtāk, jo gandrīz nekur aplūkotajā literatūrā nav minēts, kā šāda veida karte tiek sagatavota ģeoreferencēšanai, un vēl mazāk par to, vai iesienot to šādā veidā, tiešām tiek saglabāta tās sākotnējā informācija. Manuprāt – tiek; vismaz vairāk, nekā, ja tiktu iesieta pēc apraktītā otrā gadījuma.

Ģeoreferencētās kartes tika arī vektorizētas, ar ko var iepazīties citā rakstā – Vēsturisko karšu vektorizēšana.

Pagaidām šīs 20 kartes var aplūkot Web pārlūkā: http://www.gisnet.lv/europeana/ un WMS servisā: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/lnb_europeanatravel

Karšu ģeoreferencēšana tika veikta ar Quantum gis (Qgis) spraudņa “Telpiskā piesaiste” jeb Georeferencer GDAL (versija 3.1.9) palīdzību, iesieto karšu transformēšana uz citu koordinātu sistēmu ir veikta ar gdal/ogr rīku gdalwarp.

Piebilde

Ģeoreferencēšana – informācijas piesaiste ģeogrāfiskajai vietai (location). Vēsturiskās kartes, kuras ir pieejamas ieskenētā veidā, ir viens no informācijas veidiem, kuru var ģeoreferencēt, tas ir piesiet ģeogrāfiskajām koordinātēm. Tas tiek darīts, lai paplašinātu pētījumu, atvieglotu jaunu datu iegūšanu, rastu iedvesmu jauniem pētījumiem. No ģeoreferencētām kartēm netiks iegūta precīza koordinātu informācija, jo starpība starp mūsdienu un tā laika izpratni un iespējām karšu zīmēšanā ir liela. Toties var iegūt vēsturisko informāciju ērtākā un vieglāk apstrādājamā veidā. Vēsturiskās informācijas piemēri:

• vietvārdi;
• zemes lietojuma izmaiņas;
• var izsekot ceļu un dzelzceļu tīkla attīstībai;
• kartes autora tā laika uztveri par ģeogrāfiju, valsts attīstību, ceļu infrastruktūru;
• informāciju par tā laika mērniecības un kartogrāfijas attīstību.

* European aTravel projekts ir Eiropas Komisijas IKT programmas eContent Plus 2008. gadā atbalstīts projekts, kura mērķis ir nodrošināt Eiropas nacionālo un Universitāšu bibliotēku satura pieejamību Eiropas digitālajā bibliotēkā (Europeana.eu). Projekta ietvaros tika digitalizēti vairāk nekā 1 miljonu resursu – kartes, manuskripti, fotogrāfijas, filmas, grāmatas un atklātnes, kas ir saistīti ar tūrismu, ceļošanu, tirdzniecības ceļiem un to izpēti.

A-t-t-e-n-t-i-o-n . . . I-c-e-e-v-e-r-y-w-h-e-r-e . . . W-a-y-n-e-h-e-r-e-p-r-a-t t-d-o-e-s-n-t-a-n-s-w-e-r . . . W-a-y-n-e-h-e-r-e-c-o-m-e-i-n-m-o-m-s-s-e-n-c-o-m-e-i-n . . . M-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-c-o-m-e-i-n m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n . . .

Darbu plāns pašlaik vēl ir mainīgs, tādēļ ieteicams sekot notikumiem Open Street Map Latvijas vēstkopā.
Pasākuma sākums plānots 11:00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19.

Atgādināsim, ka kartēšanas vajadzībām ĢISnet kolektīvs bez labi zināmā padomju topogrāfisko karšu WMS servisa uztur OSM vajadzībām izveidotus servisus, kas ir OSM entuziastu iepirkto ortofoto servēšanai un pieejamo pašvaldību teritorijas plānojumu servēšanai.

OSM ortofoto serviss:
JOSM lietojamais URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/osm_latvia?service=WMS&VERSION=1.1.1&REQUEST=GetMap&LAYERS=ortotikls,ortobildes&SRS=EPSG:4326&STYLES=&FORMAT=image/jpeg&
Servisā pieejamie slāņi:
ortotikls – pieejamo ortofoto apgabali
ortobildes – ortofoto

Teritorijas plānojumu serviss:
URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/terplani
Ar servisā pieejamo slāņu sarakstu var iepzīties izpildot WMS standarta GetCapabilities pieprasījumu vai OSM WIKI lapā, kura veltīta šim servisam (http://wiki.openstreetmap.org/wiki/Latvia/Teritoriju_pl%C4%81nojumi)

Pirmais solis datu konvertēšanā bija datu ievade teksta formāta failā, ko var paveikt ar jebkuru teksta redaktoru, piem. vi (MS-Windows lietotāji – Notepad). Pirmais mēģinājums – ievadam datus formātā “X,Y” un mēģinam rezulātu nolasīt ar QuantumGIS.
Pirmais pārsteigums – kamdēļ dati nesakrīt ar ĢISnet karšu servisā esošajām kartēm? Ak, atkal jau jādzied ārija no Sešu miljonu operas par to, ka MK noteikumos dati netiek doti Latvijas oficiālajā koordinātu sistēmā LKS-92 TM. Tiklīdz ko punktiem tika pateikts, ka tie ir ETRS-89/Baltic 93 TM koordinātu sistēmā, tā tie iekrita pareizā vietā.

Punkti ir jauki – bet kā tikt pie laukumiem? Izrādās, ka mūsdienās tas ir pavisam vienkārši – atliek tik instalēt jaunu QGIS Python spraudni “Poinsts2One”, kas pārvērš punktu sarakstu par laukuma robežu. Svarīgi – ir jānorāda jaunveidojamā Shapefile atribūtu kodējums pat tad, ja atrībūtu dati netiek veidoti (jau izlabota QGIS kļūda). Derīgs kodējums ir, piem., UTF-8. Tas arī viss.

Protams, būtu jau jauki, ja tas viss būtu tik vienkārši. Aplūkojot iegūto rezultātu, ir redzams, ka iegūtie laukumi ir bojāti. Aplūkojot tuvāk MK noteikumu pielikuma tabulu, var pamanīt, ka ir atsevišķi laukumi bez to numuriem un jebkādiem citiem paskaidrojumiem. Acīmredzot ar to ir domāts kodēt laukumos esošos caurumus. Atliek vien pielabot teksta ievades failu, lai tas kaut kādā veidā kodētu caurumus, kurus tad vēlāk varētu izgriezt no lielajiem laukumiem.
Protams, caurumus vēl varētu izskaust, taču aplūkojot tuvāk daļu no “vienkāršajiem” laukumiem, nākas secināt, ka virsotņu kārtas numuri nav īsti pēc kārtas, piemēram, 122 virsotne atrodas starp 113 un 114 virsotni. Rezultātā automātiski ģenerētie laukumi sanāk nepareizi. Diemžēl šo problēmu nav iespējams risināt automātiski, jo sarežģītākas ģeometrijas gadījumā, pat cilvēkam nav uzreiz saprotams kā laukumam būtu jāizskatās pareizi.

Tā, protams, nav vienīgā šo datu problēma – izejas dati nav topoloģiski korekti – dažādu teritoriju laukumi savā starpā pārklājas, kā arī atstāj pa vidu dažus metrus platas joslas, kuras NAV iekļautas aizsargājamajās teritorijās. Šādi dati parasti tiek rādīti ĢIS studentiem pamata studiju līmenī, kad tiek skaidrots par topoloģijas nozīmi “skaidu” novēršanā ĢIS datos. Ja metru platas joslas vēl ir iespējams izskaidrot ar netopoloģisku virsotņu koordinātu noapaļošanu līdz veseliem metriem, tad sešu metru un lielākas atšķirības tādā veidā nav izskaidrojamas, kas norāda uz nekvalitatīviem izejas datiem.

Nobeiguma vietā.
Varbūt kādam var rasties jautājums – “Nu par ko Jūs tur cepaties? Visiem tādi sīkumi taču ir vienalga…” Te nu nākas atzīt, ka lielākajai daļai tas tiešām ir “pie kājas”, taču šī ir viena no lielākajām Latvijas problēmām ne tikai ĢIS/kartogrāfijas lauciņā. Protams, pāri paliek ĢIS/kartogrāfijas eksperti, kā arī tie, kurus šādi neprecīzi noteikumi ietekmē visvairāk – zemju īpašnieki, kuru darbības ierobežo šajos (un līdzīgos) MK noteikumos nospraustās neprecīzās robežas. Ja kļūda ir maziņa, piem. zonas pārklājas par “nieka” 10 m, tad uz kopējo malas garumu, kas šajos datos atrodamajā piemērā bija 2,5 km, tas jau veido 2,5 ha. Kā tad īsti aprēķināt nodokļus, kompensācijas šiem 2,5 ha? Precīzās robežas taču tiek noteiktas pēc MK noteikumiem, ne? Un tas ir tikai viena mala vienam no laukumu pāriem. Kā šādos gadījumos piemēro LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMU Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 29.pantu?

Lai arī šādu zonu robežu publicēšana uzrādot koordināšu pārus ir uzskatāma par apsveicamu un pareizu pašreizējā izpildījumā pietrūkst informācijas un metodikas par šo datu viennozīmīgu un pareizu interpretāciju, kas var radīt iepriekš uzdotos jautājumus.
Aplūkojot citus apstiprinātos šāda tipa dokumentus nākas secināt, ka ir pilnīgi brīva interpretācija jau pašā dabas liegumu noteikšanā un to robežas apstiprināšanā. Tas pilnīgi noteikti neliecina par vienotu sitēmu jau pašā saknē, jo nav nekāda standartizācija vai vienotas sistēmas apstiprinatajos dokumentos.

Daži piemēri, kurus nemēģinājām pārvērst ĢIS datos, bet uzmetām šķelmīgo skatienu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.478 “Dabas lieguma “Sedas purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – ar līdzīgiem datiem, kas tika analizēti Lubānas mitrāja gadījumā, koordinātes, protams, ETRS-89/Baltic 93 TM. Šis gan varētu būt labāks gadījums, jo ir īpaši uzsvērts, ka dotas “ārējo robežu koordinātas”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.394 “Dabas lieguma “Pāvilostas pelēkā kāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – uzskates shēma nav ieturēta labākajās padomju tradīcijās – ir pieejams koordinātu tīkls. Ņemot vērā, ka tiek norādīts, ka tā ir shēma koordinātes varētu nebūt.

Ministru kabineta noteikumi Nr.114 “Dabas lieguma “Liepājas ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – acīmredzot 2000. gadā vēl mērniecības metodes nebija attīstījušās pietiekami, lai varētu noskaidrot robežas virsotņu koordinātas un tādēļ tās ir dotas formā “uz ziemeļiem no resnās priedes”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.326 “Dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – kuros, kā izskatās, Sezonas lieguma robežas koordinātu pāriem, salīdzinājumā ar pārējo zonu pāriem, tiek jauktas X un Y vērtības vietām.

Tiem, kuriem ir vēlme paspēlēties ar iegūtajiem Lubānas mitrāja failiem, te tie būs visā savā greizumā:
Lubānas mitrāja robežas Shapefile formātā

Labprāt gaidīsim nozares ekspertu un skarto personu viedokli komentāros.

Apkopotos datus noteikti kādā brīdi noservēsim arī kā WFS servisu. Zinātāji protams var aplūkot karti arī ka WMS servisu, kurš satur bezstabiņu diagrammam arī “pīrāgu” diagrammas. Nākošajos tauutas kaplu izvēles svētkos centīsimies iepriekš sagatavoties nevis eksperimentēt skaitīšanas laikā.

Liels paldies Papa Karlo par novadu vektoriem, pārējais jau ir atvasinājumi.

Lai nodrošinātu ātrāku datu piegādi potenciālajiem lietotājiem, ir izveidots MODIS ātrās datu piegādes serviss, kas ļauj jebkuram interesentam aplūkot satelītu sensoru uzņemtās ainas gandrīz vai reālā laikā. Šie reālās krāsas attēli nav pārāk piemēroti zinātnisko pētījumu veikšanai, taču to priekšrocība ir tūlītēja pieejamība un smuks izskats, jo no attēliem ir “aizvākti” dažādi atmosfēras radīti efekti, kas ļauj tiem izskatīties “dabīgākiem”. Zinātnisku pētījumu kvalitātes MODIS dati ir brīvi iegūstami MODIS datu portālā.

Senāk MODIS dati bija pieejami no JPL WMS servisa, taču dēļ tā pārslodzes, šobrīd šī sistēma parastos WMS pieprasījumus vairs neapkalpo. Šī iemesla dēļ ir izveidots ĢISnet WMS serviss, kurā ir pieejami paši jaunākie MODIS Terra un Aqua attēli Latvijai un tās apkārtnei. Attēli tiek atjaunināti reizi dienā izmantojot iepriekšējās dienas AERONET projekta vajadzībām sagatavotos attēlus. Attēlu satura svaigums savukārt ir atkarīgs no pēdējā satelīta pārlidojuma laika, ko var aplūkot MODIS reālā laika attēlu galerijā. Lai arī pētniecībai vai citiem “nopietniem” darbiem šie attēli nav pārāk piemēroti, tomēr WMS testēšanai un smuku mākoņu bilžu aplūkošanai būs tieši laikā. Ja ir vēlme redzēt vēl ko vairāk, rakstiet komentāros.
WMS servisa adrese:
http://www.gisnet.lv/cgi-bin/modis

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

Rāmī "ievērpta" karte

Tā kā arī man ne vienu vien reizi ir bijis vajadzīgs telpiski piesaistīt, jeb ievilkt koordinātās, šādus tādus legacy materiālus, tad mani nepameta domas, ka būtu labi šo visu automatizēt tik tālu cik nu vien iespējams. To pašu iemeslu dēļ, kuru digitizēšanas automatizēšana joprojām nav perfekta, atkrīt mēģinājumi piespiest datoru pilnīgi patstāvīgi veikt visus ģeoreferencēšanas darbus (pagaidām nespēs labāk par cilvēku atpazīt pareizos kartes stūrus). Taču labi pārdomājot stūru atpazīšana ir viens ļoti īss un, priekš cilvēka, triviāls posms karšu lapu ģeoreferencēšanas darba gaitā. Toties pārējie posmi ir vienkārši datoram. Tādēļ mans mēģinājums šo darbu automatizēt balstās uz abu šo faktoru apvienojumu – cilvēkam darīt tikai to ko dators nespēj izdarīt pietiekami uzticami un labi. Datoram darīt visu pārējo, ko tas spēj automātiski bez lietotāja līdzdalības.

Tie kas bija LĢIA organizētajā ĢIS dienā 2008. gada novembrī, iespējams atceras manu prezentāciju par šo darbu. Tiem, kas nebija toreiz klāt, vai tāpat gribas ieskatīies ir pieejama tās dienas prezentācija.

Pievienoju arī video (OGG Theora) par to kā notiek darbs ar šo programmu.

Torez šķita, ka sataisīt šo jauno uzlaboto versiju prasīs kādas dažas nedēļas. Taču arhitekturālu izmaiņu sanāca pietiekami daudz, lai to realizēšana un debugošana mazliet ievilktos. Kas ir mainījies, kopš pēdējās publiskās versijas, kas pieejama no QGIS pluginu repozitorija?

Diezgan daudz “zem vāka”. Taču dažas detaļas varētu būt interesantas palielam cilvēku skaitam – daudzprocesoru sistēmu atbalsts ir pārrakstīts tā, lai spētu darboties arī zem ne *nix sistēmām. Agrākā realizācija balstījās uz improvizētu shell job control, kas zem Windows, protams (kā vairums noderīgu shell lietu), nepastāv. Līdz ar to, lai realizētu daudzkodolu atbalstu konvertācijas darbībām mazliet universālākā veidā, šī daļa tika pārrakstīta balstoties uz Python subrocess moduļa iespējām – procesi tiek palaisti vienādi uz visām sistēmām. Ir izlabotas arī ne mazums kļūdu, kas padarīja pluginu faktiski darboties nespējīgu uz Windows, dažādu abpusēji tizlu iemeslu dēļ. Nu vismaz uz manas XP darba stacijas tagad tā lieta iet:)

Arī konvertācijas un piramīdu būvēšanas metodes ir nedaudz mainījušās un ir veikti daži nelieli kosmētiski uzlabojumi priekškonvertācijas dialogam (pašam pirmajam) – vairs nerādās mani vecie testēšanas ceļi un (strarp)rezultātu izvades direktorijām nosaukumi tiek piedāvāti automāiski.

Cita lieta, ko var zināmā mērā uzskatīt par regresiju ir progresa rādītāja likvidēšana. Bet tas uz labu;) Iemesls tam ir, tas ka kaut kādu (visticamāk) QT gļuku dēļ progresa logs netika pārzīmēts biežāk nekā tika, lai gan dati widgetam tika nodoti. Tāpat arī konstanta atjaunošana padara dažas citas izstrādes darbības ķēpiskas. Tātad – ja interesē cik tālu ir ticis konvertators un piramīdu ģenerators, skatamies logā (dmja.log darba direktorijā) vai arī skatamies pēc failu skaita rezultātu direktorijā(s). Vienkārši un pietiekami adekvāti ja tiek apstrādāts liels apjoms failu. Ja slinkums skatīties, vienkāršī atsājam šos procesus uz nakti/pusdienlaiku/tējas krūzi un neispringstam. Vēl jo labāk – uzrakstiet kāds labāku progresa indikatoru, jo iespējams, ka gļuks, kas man traucēja to izdarīt QT vairs nepastāv.

Tāpat ir mainījusies arī savietojamība ar QGIS – šī jaunā 1.xx sērija atbalsta jauno QGIS 1.0 versiju. Starp 1.0 un iepriekšējām QGIS versijām ir notikušas izmaiņas pluginu API, kas nozīmē, ka vecā plugina versija darbojas uz dažām vecajām QGIS versijām, savukārt jaunā uz 1.x versijām. To ir vērts atcerēties, ja ielādējot pluginu neatjaunota QGIS instalācijā sāk mesties ārā Python kļūdas. Tas ir pirmais kas jāizdara – jāatjauno QGIS.

Nenoliedzami pie šīs lietas varētu strādāt vēl un vēl. Taču tā pilda savas funkcijas tik cik man tās pašam ir (bijušas) vajadzīgas. Tieši tādēļ šī programma ir atvērta. Lai uzlabojumus ieviestu arī citi jau atvērtā un arī lietotājiem draudzīgākā veidā – caur gisnet.lv piedāvāto Trac vidi.

Lai veiksīgi strādātu ar lieliem karšu apjomiem ir jāzin šis un tas, kas nesatilps šī nelielā raksta ietvaros, tādēļ ir izveidota wiki lapa pluginam, kurā ir garāks apraksts par tā instalāciju, lietošanu un īpatnībām.

Lai ātri velkas!

Aizsāka Jeff Thurston ar  Geospatial Thought of the Day:
Let’s be clear: If government pays for geodata, then makes it available for free. Then it is not free. You ARE paying for it.
The question should be - “what do you want to buy?”

Sean Gillies formulējumā:
If you're paying for it, you own it, and should have the right to unfettered access to unclassified portions of it.