Piedalījās nedaudz vairāk par 30 cilvēkiem ar dažādiem transporta līdzekļiem un kartēšanas pieredzi, bet tādēļ jau rezultāts bija tikai labāks un process interesantāks.

Paldies Līgatnes novadam par izcilo pasākuma organizāciju.

Kā mums gāja bildēs: http://www.ligatne.lv/bilzu-galerijas/315

Interesantu video ar nokartētajiem maršrutiem dienas laikā ir sagatavojis Rich:

Līgatne partyrender from peterisb on Vimeo.

Te nu der atcerēties tādu jauku niansi – kas ir LKS-92. LKS-92 sasaisti ar citām koordinātu sistēmām nodrošina četri stabilie ģeodēziskie punkti – “Rīga”, “Kangari”, “Indra” un “Arājs”. Pēc Japānas zemestrīces tagad šiem punktiem ir citas koordinātas, līdz ar to arī pārrēķini no un uz LKS-92 no citām koordinātu sistēmām ir veicami ar citu koeficientu palīdzību.

Lai atvieglotu ĢISnet lasītāju dzīvi, esam sagatavojuši jauno LKS-92 koordinātu sistēmas definīciju PROJ.4 formātā. Šo koordinātu sistēmu būs nepieciešams pašiem ievadīt ĢIS programmās, jo EPSG koordinātu sistēmu datu bāze pagaidām vēl satur vecos datus.
+proj=tmerc +lat_0=0 +lon_0=24 +k=0.9996 +x_0=500002.036 +y_0=-5999998.824 +ellps=GRS80 +towgs84=0,0,0,0,0,0,0 +units=m +no_defs

Attēlā ir redzamas ģeodēziskā punkta koordinātas, kas iegūtas ar GPS pirms (sarkans) un pēc (dzeltens) LKS-92 korekcijas pielietošanas. Kā redzams, ikdienas vajadzībām atšķirība nav liela, taču jomās, kur nepieciešama absolūta precizitāte, veco LKS-92 koordinātu sistēmu vairs nevajadzētu lietot.

Šajā attēlā ir redzams kā pievienot koriģēto LKS-92 koordinātu sistēmu pie QuantumGIS lietotāja definētajām koordinātu sistēmām.

Lai novērtētu šīs pārbīdes ietekmi uz tautsaimniecību, aicinām komentāros ierakstīt vai Jūsu profesionālo darbību vai ikdienas dzīvi ietekmē šādas nelielas koordinātu sistēmas kļūdas.

Papildināts
Kā ĢISnet redakcija uzzināja no LĢIA, rakstā esam palaiduši garām būtisku faktoru – pārvietojumu pa Z asi. Lai arī pārvietojums par Z asi (augstuma izmaiņas) būtiski neietekmē LKS-92 koordinātu sistēmu, tomēr tas ietekmē visus augstuma mērījumus Latvijas teritorijā, jo uz esošo punktu līdzšinējo augstumu datiem nevar paļauties.

Lai novērstu šo problēmu, no valdība ir paredzējusi LĢIA piešķirt 1,625 miljonus latu no budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai varētu veikt precīzo nivelēšanas gājienu no Rīgas līdz pat Kronštatei, kur atrodas Baltijas 1977. g. augstumu sistēmas atskaites punkts. Pēc tam tiks veikta Latvijas svarīgāko punktu augstumu pārmērīšana. Kā pirmais pārbaudāmais punkts ir izvēlēts Gaiziņš, jo ir pamatotas cerības, ka Gaiziņš tagad ir augstāks nekā jebkad iepriekš. Un pelnīti – cik ilgi tad var pieciest to, ka lēnie igauņi ar savu Munamēģi mums ir priekšā?!?

Latvijas OpenStreetMap komūna ir nopietni aktivizējusies un nolēmusi to atzīmēt ar pirmo kopīgo kartēšanas pasākumu Ogre2009, kura mērķis ir sakārtot Ogres galvenās ielas. Pasākums ir paredzēts sestdien, 2009.g. 1. augustā. Sākums paredzēts 10:00 pie Ogres dzelzceļa stacijas.
Latvijas kopienai beidzot ir izveidota lietotāju vēstkopa. Spriežot pēc aktivitātes vēstkopā – jūlijā jau ir 520 vēstules – šāda vēstkopa jau sen bija nepieciešama. Vēstkopas arhīvā var sekot līdzi un piedalīties Latvijas ceļu klasifikācijas centienu sakārtošanā.
OpenStreetMap ir brīvprātīgo veidots kartēšanas projekts, kura mērķis ir veidot brīvus ģeogrāfiskos datus (sākotnēji – ielu/ceļu tīklu). Dati par ceļiem un citām dabā sastopamām lietām tiek vākti ar GPS uztvērēju palīdzību. Jebkurš GPS īpašnieks var piezīmēt klāt jaunas lietas, vai arī izlabot sistēmā jau esošos datus, tādejādi paaugstino to kvalitāti. Lai piedalītos projektā, ir nepieciešama tikai vēlme un mazliet brīva laika. Un ko Tu dari sestdien?

GPS antena

Beidzot jau kādu laiku ilgušās sarunas starp Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru (LĢIA) un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti (ĢZZF) ir vainagojušās ar reāliem darbiem – ĢZZF lauku stacionārā “Lodesmuiža” ir uzstādīta jauna GPS bāzes stacija. Pašlaik bāzes stacija darbojas testa režīmā, taču pēc kāda laiciņa varam gaidīt, ka tā aizpildīs Vidzemes augstienē esošo “caurumu” LatPos sistēmā.

GPS bāzes stacija un tīkla aparatūra

Protams, ka katrā jaukajā lietā “riebīgie” ĢISnet radošā kolektīva pārstāvji spēj saskatīt slikto. Šoreiz mazliet greizāk ir sanācis ar GPS uztvērēja uzstādīšanu. Kā redzams attēlā, šī brīža instalācija nevieš uzticību tam, ka šī stacija spēs strādāt 24/7 režīmā. Šādas bažas vēl ticamākas padara fakts, ka attēls uzņemts guļamistabā, kā arī visas iekārtas ir pieslēgtas vienai rozetei (!), kura tiek lietota arī datoru darbināšanai, telefonu lādēšanai un kafijas vārīšanai. Vai attēlā redzamā aparatūra spēs pārdzīvot nejaušu izraušanu no rozetes vai apliešanu ar kafiju/tēju? Nerunājot jau par to, ka istabiņas iemītnieki visticamāk vakarā dodoties uz Morfeja valstību atslēgs “tos briesmīgos rūcējus”. Pagaidām atliek vien cerēt, ka LU ĢZZF vadība tomēr atradīs līdzekļus, lai savestu kārtībā tīkla u.c. aparatūras turēšanu Lodesmuižā. Savukārt ĢISnet radošais kolektīvs sola papildināt šo rakstu ar augstākas kvalitātes bildēm, kur būs redzama GPS bāzes stacijas uzstādījuma detaļas.

Lodesmuižas tīkla aparatūras skapis

Maija beigās Lodesmuižā izvietotās aparatūras dzīves apstākļi brīnumainā kārtā tika uzlaboti, kā rezultātā aparatūra tagad atrodas tam paredzētā kastē, kā tas ir redzams attēlā. Atkarība no vienas rozetes un novietojums guļamistabā gan pagaidām ir palicis nemainīgs, lai gan arī to sola labot.

Skapja saturs

Pagaidām gan tās nav vienīgās problēmas, jo līdzšim ir bijuši pāris gadījumi, kad pazūt tīkla savienojums un tas atjaunojas tikai pēc kabeļu paraustīšanas/aparatūras pārstartēšanas. Tam varētu būt netiešs sakars ar to, ka no dotā skapja var dabūt “pa pirkstiem”. Tāpat aktuāls joprojām ir elektrības padeves jautājums, jo nelieli elektrības padeves pārtraukumi vējainās un lietainās dienās ir norma (lai dzīvo laptopši!).

GPS uztvērēja aparātuss

Cerams, ka līdz bāzes stacijas pilnvērtīgas darbības sākumam šīs problēmas tiks atrisinātas un šī kastīte pa velti tur nestāvēs. Ņemot vērā, ka Lodesmuižas tuvumā ir izveidots jauns stabilu atbalsta virsotņu tīkls, ir cerības, ka Lodesmuiža ar tās GPS bāzes staciju nākotnē varēs kalpot ne tikai LatPos vajadzībām, bet arī nodrošināt vietu zinātnisku pētījumu veikšanai un aparatūras testēšanai.

Pieļauju, ka gisnet.lv auditorijā ir cilvēki, kam šī lieta varētu ieinteresēt. Pats par ģeokešingu pirmo reizi uzzināju laikam pirms gadiem 3 rakstot kādu referātu – toreiz likās samērā “tālu” no Latvijas ikdienas aktualitātēm. Tagad izskatās, ka šī varētu būt tīri populāra aktivitāte vietējam mērogam, spriežot pēc tā, ka šobrīd, pēc geoforums.lv datiem, Latvijā ir 505 slēpņi. Un ideja par to, ka šī ir forša iespēja paceļot un apskatīt kādas zīmīgas vietas vismaz man liekas samērā neslikta – GPSošana tam noteikti piedod zināmu hi-tech feelingu, kas kādai daļai cilvēku to varbūt padara vēl aizraujošāku:)

Varbūt slēpņotāji lasa arī gisnet.lv?

Kas attiecas uz pašu savdabīgo izdevumu, nevarētu teikt, ka esmu liels tā fans, jo kopā ar savu galveno konkurentu šie sastāda 80% makulatūras mūsu mājsaimniecībā. Pirms kāda laika bija arī neliels tracis ap šo izdevumu, kuru šķiet primāri izraisīja tā maksas konkurenta neapmierinātība ar pilsētas pašvaldības kailajām propogandas tieksmēm un centieniem kropļot vietējo mediju tirgu (ja to tā var nosaukt). Lai nu kā, bet beidzās tas ar to, ka tagad mēs nelūgtā kārtā saņemam abus divus! Nevar jau nosodīt pašvaldības mēģinājumus uzturēt kontaktus ar saviem iedzīvotājiem un radīt kādu kopības apziņu un informētību par to, kas notiek ap viņiem viņu pilsētā, bet resursu neizšķērdēšanas labad fiziskās kopijas tomēr varēja sūtīt tikai tiem, kas to izvēlētos, nevis visai pilsētai masveidā. Bet tas nu tā.

Tomēr šķiet tas, ka šim izdevumam ir garantēta auditorija un līdz ar to arī laikam budžets, droši vien pieļauj plašāka spektra eksperimentus ar tematiku, kas dod iespējas pa laikam producēt ko šādu.