Arhīvs priekš 'Konferences' Kategorija

LU 69. zinātniskās konferences sekcija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)” (papildināts)

trešdien, janvāris 26th, 2011

Vēlamies atgādināt, ka LU 69. zinātniskās konferences sekcijas “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)” referātus būs iespējams noklausīties 2011. gada 3. februārī, 13:00-17:05, LU ĢZZF, Alberta ielā 10, 313. aud. Ar referātu tēmām var iepazīties sekcijas programmā (PDF).

Laipni lūgti visi interesenti, jo konferences apmeklēšanai ierobežojumu nav. Lai arī nosaukumā ir vārds “zinātniskā”, diskusijas par un ap ģeomātiku var būt arī nezinātniskas.

Papildināts.
Konferences tēžu krājums ir pieejams LU ĢZZF mājas lapā (11,3 MB PDF). Savukārt ar prezentācijām (pagaidām) var iepazīties LU 69. konferences lapā.

LU 69. zinātniskās konferences sekcijas “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)” uzsaukums

otrdien, novembris 30th, 2010

Ir pienākusi gada nogale un atkal jau ir iespēja pieteikt savu dalību LU zinātniskajai konferencei. Paziņojums par termiņiem, kā jau parasti, tiek dots pēdējā brīdī. Ziņojumus sekcijā “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)” būs iespējams iet klausīties 2011. gada 3. februārī plkst. 13:00 Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, 313. aud., Alberta ielā 10, Rīgā.

Savukārt runātājiem līdz 8. decembra 16:00 jāiesūta savi tēmas pieteikumi sekcijas vadītājam A. Markotam pa e-pastu Aivars.Markots@lu.lv (pieteikuma forma). Apstiprinātajiem runātājiem tēžu iesniegšanas termiņš – 2010. g. 28. decembris, 17:00.

ĢISnet.lv sekos līdzi turpmākajiem ar LU konferenci saistītajiem notikumiem. Un ko Tu stāstīsi citiem?

Vai tur kāds ir?

svētdien, novembris 14th, 2010

ĢISnet radošais kolektīvs ir devies nelielā radošajā izbraukumā uz QuantumGIS iztrādātāju sanāksmi Vroclavā, Polijā. Viens no galvenajiem jautājumiem, ko uzdeva dažādi pasākuma viesi mums bija – “vai Latvijā Jums ir QGIS/brīvā ĢIS lietotāju kopiena?” Un te nu mums nebija viegli atbildēt, jo īsti jau nav nekādas aktīvās kopienas. Tad nu vēlreiz ir vietā uzdot jautājumu, kas tika likts ĢISnet pamatā – “Vai tur kāds ir?”
Tad nu mēs vēlētos dzirdēt no Jums – Vai Jūs lietojat QGIS vai GRASS? Vai piedalītos QGIS/GRASS veltītā pasākumā, ja tāds notiktu kādu dienu Rīgā? Vai ir vēl ko teikt mums?

LU 68. konferences Ģeomātikas apakšsekcijas prezentācijas

otrdien, februāris 9th, 2010

Laikam jau ņemot vērā, ka šogad Latvijā izpalika ĢIS dienai veltīti pasākumi, LU 68. konferences Ģeomātikas apakšsekcija bija ļoti plaši apmeklēta. 11. interesantos priekšlasījumus uzklausīja vairāk nekā četrdesmit klausītāji. Ņemot vērā plašo auditorijas interesi par atsevišķās prezentācijās sniegto informāciju un ar to saistītās diskusijas, runātāju prezentācijas PDF formātā ir iespējams lejupielādēt arī ĢISnet lapā. Lasītāji tiek aicināti izteikt savu viedokli, diskutēt par priekšā celtajām problēmām šī raksta komentāros.
Vairāk par LU 68. konferenci un arī citām apakšsekcijām var lasīt LU lapā, kā arī LU ĢZZF mājaslapā. Tāpat aicinām interesentus apmeklēt “Astronomijas un Ģeodēzijas” sekciju 19. februārī 10:00 LU Vēstures muzeja zālē, 415. aud., Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19.
(vairāk…)

LU 68. zinātniskās konferences programma

otrdien, janvāris 26th, 2010

Kā jau iepriekš tika rakstīts, Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konferences Zemes un vides zinātņu sekcijas ietvaros tiek organizēta referātu un stenda referātu sesija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)”. Referātu sesija notiks LU ĢZZF, Alberta ielā 10, Elfrīdas un Jāņa Rutku auditorijā (313. telpa) 2010. gada 2. februārī. Konferences sākums plkst. 13:00. Ar runātāju sarakstu un sagaidāmajām tēmām var iepazīties pievienotajā LU 68 konferences ģeomātikas sekcijas programmas failā. Sekcijas prezentācijas iespēju robežās tiks ievietotas tīmeklī, lai būtu iespējams ar to saturu iepazīties arī plašākam interesentu lokam.

Visi ģeomātikas atbalstītāji laipni gaidīti klausītāju rindās, kā arī prezentācijām sekojošajās diskusijās.

LU 68. zinātniskās konferences uzsaukums

piektdien, novembris 20th, 2009

Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konferences Zemes un vides zinātņu sekcijas ietvaros tiek organizēta referātu un stenda referātu sesija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)”. Referātu sesija notiks LU ĢZZF, Alberta ielā 10, Elfrīdas un Jāņa Rutku auditorijā (313. telpa) 2010. gada 2. februārī. Konferences sākums plkst. 13:00. Sesijas darbu organizē LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra.
Sesijas vadītājs: Māris Nartišs, e-pasts: maris.nartiss@gmail.com, tālr.: 67332566
Organizācijas komiteja:
Jānis Jātnieks, LU Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra, Kartogrāfijas un tālizpētes laboratorija.

Nozīmīgi termiņi:
2009. gada 1. decembris.
Reģistrācija, referāta vai stenda referāta tēmas iesniegšana (1. pielikums), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com
2009. gada 21. decembris.
Referāta kopsavilkuma (tēžu) iesniegšana (paraugs 2. pielikumā), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com

Pārējo informāciju lūdzam skatīt pievienotajā apkārtrakstā. Idejas referātu tēmām var smelties iepriekšējo konferenču aprakstos, kur ir pieejama arī informācija par nolasītajiem referātiem. Informācija par šī gada konferences tēmām tiks publicēta tiklīdz ko būs saņemti visi pieteikumi dalībai.

Ar cieņu,
Māris Nartišs

Karšu lapu koordinātās ievilcējs MapSheetAutoGeoRef

otrdien, septembris 22nd, 2009

No daudzveidīgā ģeomātiska rakstura darbu klāsta ir divi, kas man vienmēr ir likušies, nu sacīsim tā, pasaule būtu laimīgāka bez viņu veikšanas nepieciešamības… Tie ir vecu materiālu telpiskā piesaiste un vecu materiālu vektorizēšana (digitizēsana). Digitizēšanas automatizēšanai ir radīti daudzi jo daudzi risinājumi laika gaitā, no kuriem, cik man zināms, neviens īsti nevar aizvietot cilvēku, tomēr vismaz iestrādes šai virzienā ir.

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

(vairāk…)

PGCon 2009, 3.diena

piektdien, maijs 22nd, 2009

Šis tas no dzirdētā un redzētā.

Vakar tika izlaista PostgreSQL 8.4 beta2 versija, stabilā versija sagaidāma aptuveni jūlijā. Robert Treat referāts “No More Waiting: A Guide To PostgreSQL 8.4” sniedza ieskatu PostgreSQL 8.4 jaunumos, kas izklausījās visai ‘garšīgi’. Šeit daži no tiem:

Performance

  • Visibility maps – VACUUMs notiks tikai uz tām datubāzes lapām, kur kopš pēdējā VACUUM notikušas izmaiņas;
  • Default stats target – parametrs default_statistics_target=[0...100] palīdzēs noteikt, cik ļoti Postgrei jāanalizē konkrētā tabula. Skaitlis reprezentē analizējamo paraugu skaitu, kad tiek ievākta statistika, u.c. (vairāk…)

PGCon 2009, 2.diena

trešdien, maijs 20th, 2009

PostgreSQL konferences 2.diena uzsākās ar visai saistošu referātuSkytools: queues (PgQ)” no mūsi brāļiem igauņiem Marko Kreen un Martin Pihlak, kas  pārstāv nelielo igauņu kompāniju Skype. Igauņi ir attīstījuši paciņu ar rīkiem Python vidē, kas menedžē pieprasījumu rindas PostgreSQL datubāzēm. PgQ menedžē ‘live transactions’  no (web) klientiem krājot tās smukā kaudzītē kā ‘raw data recors”. Tālāk PgQ atgriež pa čupiņai ierakstu un padod tos dažādiem patērētājiem/klientiem, piem, Javai, kas ģenerē ‘welcome’ e-pastus, C++, kas uzskaita lietotājus, Python, kas replikē datus, utml. Rezultātā no web saņemtie dati ātri un vienkārši tiek saglabāti datubāzē, bet to apstrāde un analīze notiek citā laikā (bet cik ātri vien iespējams) un ar citiem resursiem. PgQ menedžē jo drīzu datu pēcapstrādi, nosūtot tos uz attiecīgajām patērētājaplikācijām.  PgQ izlīdzina tranzakciju slodzi sadalot datus starp vairākiem sub-klientiem. Apstrādātie dati nonāk galvenajā datubāzē/arhīvā. PgQ ir ļoti lietderīgs rīks, ja nākas noņemties ar neskaitāmiem web pieprasījumiem, kas tiek noglabāti PostgreSQL datubāzē. (vairāk…)

PGCon 2009, 1.diena

trešdien, maijs 20th, 2009
PGCon 2009

PGCon 2009

Pirmā PostgreSQL konferences diena aizritējai visai mierīgi ar aptuveni 60-70 dalībniekiem.

Pirmais uzstājās Stephen Frost ar prezentāciju PostgreSQL Access Controls.  Frosts pats ir viens no PostgreSQL attīstītājiem, kurš piedalījies šo kontroles metožu programmēšanā. Prezentācijas laikā tika aplūkotas autentifikācijas  metodes, lietotāju lomas un autorizācijas metodes. Pirmējā vairāk skāra serveru konfigurāciju un komunikācijas, ar ko īpaši nav nācies nodarboties, tamdēļ dzirdēto daudz nekomentēšu, lai ‘neiebrauktu auzās’. Varu vien secināt, ka autentifikācijas iespēju ir pietiekoši daudz un dažādu, lai apmierinātu katra vajadzības. Kam interesē sīkāk, tad pilno prezentāciju var atrast šeit. Stāsts par lietotāju ‘lomām’ (roles) bija visai interesants un lietderīgs, jo līdz šim nebiju vēl redzējusi sakarīgu un pilnvērtīgu lomu izmantošanu. Smalka PostgreSQL sistēma var sastāvet no vesela lomu koka, kur hierarhiski pakārtotas lietotāju un lietotāju grupu tiesības darboties iekš datubāzes. Autorizācija praktiski kontrolē, kādas darbības (apskatīt, ievietot vai labot datus) katrs lietotājs var veikt, kā arī kurā vietā (shēmā, tabulā un kolonnā (junums PostgreSQL 8.4 ) ) darbības atļautas.

‘PostgreSQL access controls’ ir salīdzinoši vienkārša lieta. Īsts izaicinājums  ir datubāzu sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana tā, lai tā darbotos ar maksimālo darbspēju un maksimali izmantotu pieejamos resursus. (vairāk…)