OpenStreetMap logo

Latvijas Open Street Map entuziasti 10. jūlijā organizē kartēšanas pasākumu Cēsīs. Tikšanās vieta 10:00 pie Cēsu  Vēstures muzeja.

Pasākumā paredzēta Cēsu pilsētas kartēšana, interesentu iepazīstināšana ar OSM un kartēšanas lietām, diskusijas par to kā īsti kartēt dažādas lietas OSM un kā attīstīt OSM kartēšanu Latvijā.

Detalizētāks pasākuma plāns joprojām top un tam var sekot līdz  Latvijas OSM sarakstes listē un galīgo pasākuma plānu sola publicēt arī Pēteris Krišjānis savā blogā.

Par ĢISnet kolektīva dalību klātienē pašlaik nav ne mazākās skaidrības, bet solām nodrošināt ikdienišķo tehnisko atbalstu un iedzert kādu alu uz kartētāju veselību, lai arī kur atrastos.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par - 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
   1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
   55°40’50,17” z.p.
   26°37’49,79” a.g.
   ..”.
2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

Viena veca ziņa – Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra jau  19.02.2010 ir publicējusi karšu pārlūka test versiju. Jāteic pasākums priekš testa versijas darbojas stipri labi. Ņemot vērā, ka lietošanā ir nodota testa versija lietojot jārēķinās, ka WEB pārlūkā brīžiem pazūd rīki un ir jāpiešaujas pie lietošanas (tā vismaz reizēm uzvedas Mozilla Firefox pārlūkā). Veikliem lietotājiem ir pieejams arī WMS, nedokumentēts un iespējamas nav domāts publiskai acij, jo nav ne metadatu ne citu lietu, kas būtu nepieciešami pieklājīgam WMS servisam. Ar servisu gan ir nelielas dīvainības – WGS 84 serviss darbojas korekti, bet LKS92 / Latvia TM uzvedība ir stipri dīvaina. Lai būtu pavisam jauki ir arī kāds WFS serviss.

Slinkuma iespaidā ieteikums nākotnei – eleganti būtu, ja aģentūras mājas lapā ieviestu kādu RSS aktualitātēm un jaunumiem.

Globāla un arī veca ziņa.
WMS Inspector ir Mozilla Firefox paplašinājums, kas paredzēts WMS/WFS servisu pārbaudei un var lieti noderēt tiem, kam nepatīk caurskatīt servisu XML atbildes un klabināt skaistos request teikumus, vai vienkārši fiksam testam. Nekādu dižu vērtējumu par šo paplašinājumu pagaidām nesniegšu, jo necik daudz nav sanācis viņu vēl lietot. Cerams, ka projekts attīstīsies, taps saimniecībā noderīgs un nenomirs kā ir gadījies ar citiem līdzīgiem.

Visi ģeomātikas atbalstītāji laipni gaidīti klausītāju rindās, kā arī prezentācijām sekojošajās diskusijās.

Nozīmīgi termiņi:
2009. gada 1. decembris.
Reģistrācija, referāta vai stenda referāta tēmas iesniegšana (1. pielikums), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com
2009. gada 21. decembris.
Referāta kopsavilkuma (tēžu) iesniegšana (paraugs 2. pielikumā), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com

Pārējo informāciju lūdzam skatīt pievienotajā apkārtrakstā. Idejas referātu tēmām var smelties iepriekšējo konferenču aprakstos, kur ir pieejama arī informācija par nolasītajiem referātiem. Informācija par šī gada konferences tēmām tiks publicēta tiklīdz ko būs saņemti visi pieteikumi dalībai.

Ar cieņu,
Māris Nartišs

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

Rāmī "ievērpta" karte

Tā kā arī man ne vienu vien reizi ir bijis vajadzīgs telpiski piesaistīt, jeb ievilkt koordinātās, šādus tādus legacy materiālus, tad mani nepameta domas, ka būtu labi šo visu automatizēt tik tālu cik nu vien iespējams. To pašu iemeslu dēļ, kuru digitizēšanas automatizēšana joprojām nav perfekta, atkrīt mēģinājumi piespiest datoru pilnīgi patstāvīgi veikt visus ģeoreferencēšanas darbus (pagaidām nespēs labāk par cilvēku atpazīt pareizos kartes stūrus). Taču labi pārdomājot stūru atpazīšana ir viens ļoti īss un, priekš cilvēka, triviāls posms karšu lapu ģeoreferencēšanas darba gaitā. Toties pārējie posmi ir vienkārši datoram. Tādēļ mans mēģinājums šo darbu automatizēt balstās uz abu šo faktoru apvienojumu – cilvēkam darīt tikai to ko dators nespēj izdarīt pietiekami uzticami un labi. Datoram darīt visu pārējo, ko tas spēj automātiski bez lietotāja līdzdalības.

Tie kas bija LĢIA organizētajā ĢIS dienā 2008. gada novembrī, iespējams atceras manu prezentāciju par šo darbu. Tiem, kas nebija toreiz klāt, vai tāpat gribas ieskatīies ir pieejama tās dienas prezentācija.

Pievienoju arī video (OGG Theora) par to kā notiek darbs ar šo programmu.

Torez šķita, ka sataisīt šo jauno uzlaboto versiju prasīs kādas dažas nedēļas. Taču arhitekturālu izmaiņu sanāca pietiekami daudz, lai to realizēšana un debugošana mazliet ievilktos. Kas ir mainījies, kopš pēdējās publiskās versijas, kas pieejama no QGIS pluginu repozitorija?

Diezgan daudz “zem vāka”. Taču dažas detaļas varētu būt interesantas palielam cilvēku skaitam – daudzprocesoru sistēmu atbalsts ir pārrakstīts tā, lai spētu darboties arī zem ne *nix sistēmām. Agrākā realizācija balstījās uz improvizētu shell job control, kas zem Windows, protams (kā vairums noderīgu shell lietu), nepastāv. Līdz ar to, lai realizētu daudzkodolu atbalstu konvertācijas darbībām mazliet universālākā veidā, šī daļa tika pārrakstīta balstoties uz Python subrocess moduļa iespējām – procesi tiek palaisti vienādi uz visām sistēmām. Ir izlabotas arī ne mazums kļūdu, kas padarīja pluginu faktiski darboties nespējīgu uz Windows, dažādu abpusēji tizlu iemeslu dēļ. Nu vismaz uz manas XP darba stacijas tagad tā lieta iet:)

Arī konvertācijas un piramīdu būvēšanas metodes ir nedaudz mainījušās un ir veikti daži nelieli kosmētiski uzlabojumi priekškonvertācijas dialogam (pašam pirmajam) – vairs nerādās mani vecie testēšanas ceļi un (strarp)rezultātu izvades direktorijām nosaukumi tiek piedāvāti automāiski.

Cita lieta, ko var zināmā mērā uzskatīt par regresiju ir progresa rādītāja likvidēšana. Bet tas uz labu;) Iemesls tam ir, tas ka kaut kādu (visticamāk) QT gļuku dēļ progresa logs netika pārzīmēts biežāk nekā tika, lai gan dati widgetam tika nodoti. Tāpat arī konstanta atjaunošana padara dažas citas izstrādes darbības ķēpiskas. Tātad – ja interesē cik tālu ir ticis konvertators un piramīdu ģenerators, skatamies logā (dmja.log darba direktorijā) vai arī skatamies pēc failu skaita rezultātu direktorijā(s). Vienkārši un pietiekami adekvāti ja tiek apstrādāts liels apjoms failu. Ja slinkums skatīties, vienkāršī atsājam šos procesus uz nakti/pusdienlaiku/tējas krūzi un neispringstam. Vēl jo labāk – uzrakstiet kāds labāku progresa indikatoru, jo iespējams, ka gļuks, kas man traucēja to izdarīt QT vairs nepastāv.

Tāpat ir mainījusies arī savietojamība ar QGIS – šī jaunā 1.xx sērija atbalsta jauno QGIS 1.0 versiju. Starp 1.0 un iepriekšējām QGIS versijām ir notikušas izmaiņas pluginu API, kas nozīmē, ka vecā plugina versija darbojas uz dažām vecajām QGIS versijām, savukārt jaunā uz 1.x versijām. To ir vērts atcerēties, ja ielādējot pluginu neatjaunota QGIS instalācijā sāk mesties ārā Python kļūdas. Tas ir pirmais kas jāizdara – jāatjauno QGIS.

Nenoliedzami pie šīs lietas varētu strādāt vēl un vēl. Taču tā pilda savas funkcijas tik cik man tās pašam ir (bijušas) vajadzīgas. Tieši tādēļ šī programma ir atvērta. Lai uzlabojumus ieviestu arī citi jau atvērtā un arī lietotājiem draudzīgākā veidā – caur gisnet.lv piedāvāto Trac vidi.

Lai veiksīgi strādātu ar lieliem karšu apjomiem ir jāzin šis un tas, kas nesatilps šī nelielā raksta ietvaros, tādēļ ir izveidota wiki lapa pluginam, kurā ir garāks apraksts par tā instalāciju, lietošanu un īpatnībām.

Lai ātri velkas!

Latvijas OpenStreetMap komūna ir nopietni aktivizējusies un nolēmusi to atzīmēt ar pirmo kopīgo kartēšanas pasākumu Ogre2009, kura mērķis ir sakārtot Ogres galvenās ielas. Pasākums ir paredzēts sestdien, 2009.g. 1. augustā. Sākums paredzēts 10:00 pie Ogres dzelzceļa stacijas.
Latvijas kopienai beidzot ir izveidota lietotāju vēstkopa. Spriežot pēc aktivitātes vēstkopā – jūlijā jau ir 520 vēstules – šāda vēstkopa jau sen bija nepieciešama. Vēstkopas arhīvā var sekot līdzi un piedalīties Latvijas ceļu klasifikācijas centienu sakārtošanā.
OpenStreetMap ir brīvprātīgo veidots kartēšanas projekts, kura mērķis ir veidot brīvus ģeogrāfiskos datus (sākotnēji – ielu/ceļu tīklu). Dati par ceļiem un citām dabā sastopamām lietām tiek vākti ar GPS uztvērēju palīdzību. Jebkurš GPS īpašnieks var piezīmēt klāt jaunas lietas, vai arī izlabot sistēmā jau esošos datus, tādejādi paaugstino to kvalitāti. Lai piedalītos projektā, ir nepieciešama tikai vēlme un mazliet brīva laika. Un ko Tu dari sestdien?

GPS antena

Beidzot jau kādu laiku ilgušās sarunas starp Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūru (LĢIA) un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti (ĢZZF) ir vainagojušās ar reāliem darbiem – ĢZZF lauku stacionārā “Lodesmuiža” ir uzstādīta jauna GPS bāzes stacija. Pašlaik bāzes stacija darbojas testa režīmā, taču pēc kāda laiciņa varam gaidīt, ka tā aizpildīs Vidzemes augstienē esošo “caurumu” LatPos sistēmā.

GPS bāzes stacija un tīkla aparatūra

Protams, ka katrā jaukajā lietā “riebīgie” ĢISnet radošā kolektīva pārstāvji spēj saskatīt slikto. Šoreiz mazliet greizāk ir sanācis ar GPS uztvērēja uzstādīšanu. Kā redzams attēlā, šī brīža instalācija nevieš uzticību tam, ka šī stacija spēs strādāt 24/7 režīmā. Šādas bažas vēl ticamākas padara fakts, ka attēls uzņemts guļamistabā, kā arī visas iekārtas ir pieslēgtas vienai rozetei (!), kura tiek lietota arī datoru darbināšanai, telefonu lādēšanai un kafijas vārīšanai. Vai attēlā redzamā aparatūra spēs pārdzīvot nejaušu izraušanu no rozetes vai apliešanu ar kafiju/tēju? Nerunājot jau par to, ka istabiņas iemītnieki visticamāk vakarā dodoties uz Morfeja valstību atslēgs “tos briesmīgos rūcējus”. Pagaidām atliek vien cerēt, ka LU ĢZZF vadība tomēr atradīs līdzekļus, lai savestu kārtībā tīkla u.c. aparatūras turēšanu Lodesmuižā. Savukārt ĢISnet radošais kolektīvs sola papildināt šo rakstu ar augstākas kvalitātes bildēm, kur būs redzama GPS bāzes stacijas uzstādījuma detaļas.

Lodesmuižas tīkla aparatūras skapis

Maija beigās Lodesmuižā izvietotās aparatūras dzīves apstākļi brīnumainā kārtā tika uzlaboti, kā rezultātā aparatūra tagad atrodas tam paredzētā kastē, kā tas ir redzams attēlā. Atkarība no vienas rozetes un novietojums guļamistabā gan pagaidām ir palicis nemainīgs, lai gan arī to sola labot.

Skapja saturs

Pagaidām gan tās nav vienīgās problēmas, jo līdzšim ir bijuši pāris gadījumi, kad pazūt tīkla savienojums un tas atjaunojas tikai pēc kabeļu paraustīšanas/aparatūras pārstartēšanas. Tam varētu būt netiešs sakars ar to, ka no dotā skapja var dabūt “pa pirkstiem”. Tāpat aktuāls joprojām ir elektrības padeves jautājums, jo nelieli elektrības padeves pārtraukumi vējainās un lietainās dienās ir norma (lai dzīvo laptopši!).

GPS uztvērēja aparātuss

Cerams, ka līdz bāzes stacijas pilnvērtīgas darbības sākumam šīs problēmas tiks atrisinātas un šī kastīte pa velti tur nestāvēs. Ņemot vērā, ka Lodesmuižas tuvumā ir izveidots jauns stabilu atbalsta virsotņu tīkls, ir cerības, ka Lodesmuiža ar tās GPS bāzes staciju nākotnē varēs kalpot ne tikai LatPos vajadzībām, bet arī nodrošināt vietu zinātnisku pētījumu veikšanai un aparatūras testēšanai.

Te būs mazs izgriezums no kursa ceļveža:

Mērķa sasniegšanai studenti pēc teorētisko zināšanu iegūšanas tiek apmācīti veikt datu ievadi, apstrādi un analīzi izmantojot tam atbilstošu programnodrošinājumu. Kursa ietvaros tiks izmantota brīvi lietojamā programmatūra, līdz ar to visus uzdevumus būs iespējams pildīt pie jebkura pieejama datora. Brīvo programmu lietošana sekmē iegūto iemaņu pielietojamību pēc studiju beigšanas.

Pieļauju, ka gisnet.lv auditorijā ir cilvēki, kam šī lieta varētu ieinteresēt. Pats par ģeokešingu pirmo reizi uzzināju laikam pirms gadiem 3 rakstot kādu referātu – toreiz likās samērā “tālu” no Latvijas ikdienas aktualitātēm. Tagad izskatās, ka šī varētu būt tīri populāra aktivitāte vietējam mērogam, spriežot pēc tā, ka šobrīd, pēc geoforums.lv datiem, Latvijā ir 505 slēpņi. Un ideja par to, ka šī ir forša iespēja paceļot un apskatīt kādas zīmīgas vietas vismaz man liekas samērā neslikta – GPSošana tam noteikti piedod zināmu hi-tech feelingu, kas kādai daļai cilvēku to varbūt padara vēl aizraujošāku:)

Varbūt slēpņotāji lasa arī gisnet.lv?

Kas attiecas uz pašu savdabīgo izdevumu, nevarētu teikt, ka esmu liels tā fans, jo kopā ar savu galveno konkurentu šie sastāda 80% makulatūras mūsu mājsaimniecībā. Pirms kāda laika bija arī neliels tracis ap šo izdevumu, kuru šķiet primāri izraisīja tā maksas konkurenta neapmierinātība ar pilsētas pašvaldības kailajām propogandas tieksmēm un centieniem kropļot vietējo mediju tirgu (ja to tā var nosaukt). Lai nu kā, bet beidzās tas ar to, ka tagad mēs nelūgtā kārtā saņemam abus divus! Nevar jau nosodīt pašvaldības mēģinājumus uzturēt kontaktus ar saviem iedzīvotājiem un radīt kādu kopības apziņu un informētību par to, kas notiek ap viņiem viņu pilsētā, bet resursu neizšķērdēšanas labad fiziskās kopijas tomēr varēja sūtīt tikai tiem, kas to izvēlētos, nevis visai pilsētai masveidā. Bet tas nu tā.

Tomēr šķiet tas, ka šim izdevumam ir garantēta auditorija un līdz ar to arī laikam budžets, droši vien pieļauj plašāka spektra eksperimentus ar tematiku, kas dod iespējas pa laikam producēt ko šādu.