Piedalījās nedaudz vairāk par 30 cilvēkiem ar dažādiem transporta līdzekļiem un kartēšanas pieredzi, bet tādēļ jau rezultāts bija tikai labāks un process interesantāks.

Paldies Līgatnes novadam par izcilo pasākuma organizāciju.

Kā mums gāja bildēs: http://www.ligatne.lv/bilzu-galerijas/315

Interesantu video ar nokartētajiem maršrutiem dienas laikā ir sagatavojis Rich:

Līgatne partyrender from peterisb on Vimeo.

18. jūnijā notiks Open Street Map kartēšanas pasākums Līgatnē
Pasākuma mērķis būs pilnveidot Līgatnes novada karti, kas visiem ir brīvi pieejama internetā OpenStreetMap projekta mājaslapā

Aicinām pievienoties visus, kam ir interese apgūt kartēšanu, iemācīties darboties ar GPS (GPS dalībniekiem nav obligāta) un izstaigāt mazāk zināmas Līgatnes takas un taciņas.

KAS IR OPEN STREET MAP UN AR KO TĀ ATŠĶIRAS NO CITĀM KARTĒM?

Open Street Map karte no citām atšķiras ar to, ka to bez maksas var izmantot jebkurš (cilvēks, organizācija, uzņēmums, valsts iestāde) jebkuriem mērķiem un kuru var papildināt jebkurš lietotājs ar sevis savāktiem vai trešās puses datiem, ja tos ir atļauja publicēt bez maksas, izmantojot atsauci. [i]

Jau šobrīd Līgatnes apkārtnes karte ar OpenStreetMap (OSM) entuziastu palīdzību ir uzlabota un galvenie ceļi un objekti tajā jau atrodami. Bet ar Jūsu un OSM speciālistu palīdzību mēs varētu karti vēl papildināt, pievienojot tūristiem un pašiem interesantu un noderīgu informāciju. Šādas kartes priekšrocība ir arī iespēja operatīvi mainīt un pievienot objektus, iezīmēt jaunus maršrutus utt. Līgatnes pilsētā, kur dažkārt pēc māju numuriem ir ļoti grūti atrast pareizo adresi, šāda karte būtu liels palīgs. Tāpat OSM iespējams iezīmēt gājēju taciņas un meža stigas, kas lieliski noderētu novada viesiem.

Savukārt kartēšanā iesaistītajiem, kartes pilnveidošana var kļūt par aizraujošu brīvā laika pavadīšanas veidu.

Vairāk par to, kas ir OpenStreetMap, var lasīt šeit:

http://wiki.openstreetmap.org/wiki/WikiProject_Latvia

http://www.openstreetmap.org/

LĪGATNES KARTĒŠANAS PASĀKUMA PROGRAMMA 18. JŪNIJĀ

10:00-10:30 Ierašanās kultūras namā.
10:30-11:15 Viestura Zariņa prezentācijas par OSM, jautājumi atbildes. Galvenokārt tiem, kas par OSM sāk interesēties;
11:30-14:30 Dalīšanās 2 grupās “staigātajos” un datu “importētājos”. Cik precīzi izpildīsies šis punkts, atkarīgs no cilvēku skaita un interesēm. Var būt dalīšanās, tikpat labi var sākumā staigāt visi un pēc tam taisīt zīmēšanas un importēšanas daļu.
PRAKTISKO DARBĪBU PROGRAMMA:

“Staigātāji” – izdomā objektus, kurus nokartēt, apseko tos. Papildus kāds pieredzējušāks OSM speciālists var pastāstīt par GPS iekārtām un uz ko jāskatās, to izvēloties.
“Importētāji” – diskusijas un piemēri ar vektordatu importu, datu kārtošanu un apstrādi. Pastāstīsim par GRASS GIS un Quantum GIS lietošanu datu konvertēšanā un tīrīšanā.

Kolekcijas veidotāji izvirzīja mērķi ne tikai digitalizēt karšu un teksta materiālus, kuri ir saistīti ar tūrismu un ceļu attīstību Latvijas teritorijā, bet arī sagatavot tos tālākai izmantošanai pētījumos, informācijas ieguvei un analīzei. No LNB tūrismam un ceļošanai veltītās digitālās kolekcijas ”Ceļi tuvi, ceļi tāli…” digitalizētajām 200 kartēm tika ģeoreferencētas un vektorizētas 20 kartes, kas izdotas laika posmā no 18.gs. beigām līdz 20.gs. pirmajai pusei.  Lēmums, ko tādu veikt, bija vēlme vairāk izpētīt un caur jaunu prizmu ieraudzīt krājuma materiālus.   Viena no senākajām kartēm, kas LNB Kartogrāfisko izdevumu fondā izceļas ar to, ka tā aptver visu Latvijas teritoriju un uz tās ir redzami iezīmēti ceļi, ir Homana, Johana, Baptista, Nirnbergā ap 1720-to gadu izdotā karte Ducatuum Livoniae et Curlandiae. Otra nozīmīgākā karte no šīm 20 ir Matīsa Siliņa, 1889. gadā izdotā Latvijas karte, kurā labi uzskatāma ceļu attīstība tēvzemē 19.gs. beigās. Gribam atzīmēt, ka šogad latviešu kartogrāfijas aizsācējam aprit 150 gadi! Tam par godu piektdien 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā plkst. 15:00 tiks atklāta izstāde. Esiet laipni aicināti! :)

Sīkāk par šo karšu ģeoreferencēšanas gaitu var iepazīties rakstā: Vēsturisko karšu ģeoreferencēšana. Savukārt šajā rakstā vairāk tiks pastāstīts par šo karšu vektorizēšanu un iespējām, ko ar šiem datiem var darīt. Tā kā projekta tēma bija ceļu attīstība Latvijā, tad vektorizēta tika informācija, kas saistīta ar ceļiem un tiem piesaistītajām konkrētām vietām – pasta stacijas, dzelzceļa stacijas, pilsētas. Lai arī vektorizētas tika visas kartes, tomēr katrai kartei var nedaudz atšķirties vektordatu apjoms un informācija, ko tie glabā, jo to ietekmē katras kartes individuālais raksturs (1. attēls), kā arī uzdevums bija izcelt tikai būtiskāko informāciju. Tomēr visām kartēm būs vienādas vektordatu galvenās grupas:

1. punkti – apdzīvotās vietas, dzelzceļa stacijas, pasta stacijas, kuru datu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums (mūsdienu un tā laika), valsts, tips (ja ir šāda veida informācija);
2. līnijas – ceļi un dzelzceļi, kuru atribūtu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums, kurš ietver ceļa/dzelzceļa galapunktus, tipu, valsti.

1. attēls Pa kreisi daļēji vektorizētas kartes piemērs, pa labi - novektorizētas kartes piemērs

Informācija, kura tika ietverta datu atribūtu tabulās tika ievadīta, balstoties uz kartes leģendu un/vai kartes vizuālo informāciju. Ja kartes leģendā tika izdalītas apdzīvotās vietas pēc to nozīmes (apriņķa pilsēta, pilsēta, ciems utt.), tad atribūtu tabulā tika pievienota kolonna TIPS, kurā ievadīta attiecīgā informācija. Tāpat ir arī ar ceļiem, ja kartes leģendā tika izdalīti ceļi pa kategorijām (pēc to nozīmes, seguma), tad attiecīgi tika pievienots jauns atribūts (2. attēls).

2. attēls Vektordatu atribūtu tabulu piemēri

Atribūtu tabulas var aplūkot, papildināt un labot ne tikai ĢIS programmu darba vidē, bet arī izmantojot programmu, kura atpazīst dBase faila formātu, piemēram, OpenOffice.org  Spreadsheet. Tikai jāatcerās, ka datiem ir  UTF – 8 kodējums, kas jānorāda pie vektordatu ievadīšanas ĢIS programmās, kā arī .dbf failu atvēršanas.
Lai arī darbību klāsts, ko ar šiem vektordatiem var darīt, ir ierobežots, tomēr tie var noderēt kā informatīvs materiāls, palīglīdzeklis uzskatāmu karšu sagatavošanai un var kalpot kā ideja pētījumu uzsākšanai, izmantojot ĢIS sniegtās iespējas. Piemēram, uz jaunākām kartēm uzliekot vēsturiskās kartes vektordatus, var noskaidrot, vai interesējošais ceļš mūsdienās ir vai nav saglabājies (3. attēls).

3. karte Senu karšu vektordatu attēlošana un jaunākas kartes slāņa piemērs

Kā arī vektordati var vienkāršot kartes noformēšanu un ievietošanu pētījumā, it sevišķi, ja interesē tikai kāda noteikta teritorija (4. attēls). Pareizi noformēta karte, var atvieglot tās uztveri lasītājiem, piemēram, kartes leģenda, pastāsta par būtiskāko informāciju, uz ko būtu jāpievērš uzmanība.

4. attēls Sliežu tipi Ziemeļkurzemē 1920. gadā (Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments)

Ja ir vēlme iegūt kādas noteiktas kartes (no šīm 20) vektordatus, tad ir jāiet uz LNB Kartogrāfisko izdevumu nodaļu, kur vienoties, kā šos datus iegūt un izmantot.

Piebilde

Ģeoreferencēšana un vektordatu sagatavošana ir veikta, izmantojot tikai un vienīgi brīvās un atvērtās ĢIS programmas (Quantum GIS, GDAL), un šoreiz par ērtu darba vidi rūpējās Ubuntu Linux ;)

Kā ģeoreferencējams materiāls senās kartes ir interesants, jo attīsta radošo domāšanu, bet piņkerīgs gan. Kopumā kartes var sagrupēt trīs grupās – attiecīgi pēc tā, kādu informāciju tās satur iesiešanai, kā arī, kā tās sagatavot iesiešanai:

1. uz kartēm ir attēlots koordinātu sistēmas tīkls un rāmis (1. att);
2. karte ir shematiska – nav ne koordinātu sistēmas tīkls, ne rāmis (2. att);
3. kartē ir attēlots tikai koordinātu sistēmas rāmis (3. att).

1. attēls Karte ar koordinātu sistēmas rāmi un tīklu

2. attēls Shematiska karte

3. attēls Karte tikai ar koordinātu sistēmas rāmi

Pirmajā gadījumā ar kartēm lielu problēmu nav, tikai jānoskaidro koordinātu sistēma, kura ir attēlota kartē, lai to tajā iesietu. Šo 20 karšu klāstā dominējošā bija FERRO (EPSG:4805)koordinātu sistēma, bija sastopama arī Pulkova  jeb Sanktpēterburgas (nultais merdiāns iet cauri Sanktpēterburgas observatorijai, nav definēta, nejaukt ar Pulkova 42) un Merkatora, kura mūsdienās tiek saukta par WGS 84 (EPSG:4236) koordinātu sistēmu. Līdz ar to karte ar 4 vai vairākiem punktiem tiek iesieta oriģinālajā koordinātu sistēmā un tad pēc vajadzības tiek transformēta uz citu koordinātu sistēmu (mūsu gadījumā uz WGS84 un LKS92/Latvia TM). Tā kā Pulkova koordinātu sistēma nav definēta un nav pieejama Qgis koordinātu sistēmu sarakstā, tad no neveiklās situācijas palīdzēja izvairīties nejaušs atklājums, proti, tika pamanīts, ka uz sīka mēroga karšu rāmja tiek attēlotas vairākas koordinātu sistēmas vienlaicīgi ( FERRO un Pulkova, reizēm arī Merkatora (4. attēls)).

4. attēls Fragments no kartes, kur attēlotas vairākas koordinātu sistēmas vienlaicīgi.

Aplūkojot vairākas šīs kartes,  atklājās, ka Pulkova nulles meridiāns atbilst Ferro 48 meridiānam, solis starp meridiāniem ir vienāds (1 vērtība), tas ir 47. Ferro atbilst 1. Pulkovam meridiānam, 46. Ferro – 2. Pulkova utt.  Līdz ar to, ja kartei oriģināli ir redzams tikai Pulkova koordinātu sistēmas tīkls un rāmis, tad to iesiet var Ferro koordinātu sistēmā, attiecīgi iesienamajos punktos ievadot atbilstošās Ferro koordinātes. Lai arī uz kartēm bija attēlota arī nepieciešamā WGS 84 koordinātu sistēma, tomēr karti iesiet šajās koordinātēs nevar, jo uz karšu rāmja nav korekti attēlots solis starp WGS84 un Pulkova meridiāniem, rezultātā būs kartes nobīde pa kreisi. Liels pluss visām augšminētām koordinātu sistēmām, izņemot LKS92/Latvia TM, ka paralēļu vērtība nemainās, tā atbilst WGS84 kordinātu  sistēmai, mainās tikai meridiānu vērtība.

Otrajā gadījumā, kur kartes pārsvarā ir shematiskas, kā arī tām nevar noteikt koordinātu sistēmu, jo nav koordinātu tīkls un rāmis, tad tās tiek piesietas klāt pie pamatkartes, kura jau ir iesieta. Par iesiešanas punktiem kalpo punkti, kuri ilga laika posmā nav būtiski mainījuši savu atrašanās vietu, mūsu gadījumā tās bija apdzīvotās vietas. Kā pamatkarte tika izmantota gisnet.lv WMS serverī pieejamās Krievijas ģenerālštāba topogrāfiskās kartes. Plusiņš šim gadījumam ir tas, ka uzreiz karti var iesiet mērķa koordinātu sistēmā (attiecīgi, pamatkartes koordinātu sistēmā). Protams, šādā veidā karte neatspoguļo informāciju par to, ar kādu domu tā tika zīmēta (ja tomēr tika izmantota kāda no koordinātu sistēmām).

Trešais gadījums ir visradošākais :), laikietilpīgākais un pagaidām apšaubāmākais. No vienas puses kartes koordinātu sistēmu var uzzināt no koordinātu sistēmas rāmja, bet no otras puses nav koordinātu sistēmas tīkla, līdz ar to pirmajā gadījumā minēto ģeoreferencēšanas paņēmienu nevar izmantot. Var rīkoties pēc ģeoreferencēšanas metodes, kura minēta 2. gadījumā, bet pieņemot, ka katra vēsturiskā karte ir īpatnējs mākslas darbs un jo senāka, jo ar lielāku māksliniecisko vērtību, līdz ar to šī karte var zaudēt būtisku informāciju, tas ir, tās autora uztveri par Latvijas aprisēm un vietu ģeogrāfiskajā telpā. Ja aprises daudz maz saglabāsies, tad novietojums ģeogrāfiskajā telpā gan būtiski mainīsies. Tāpēc radās viltīgs plāns, kā šo informāciju saglabāt un karti tomēr iesiet. Ar programmas Gimp palīdzību uz kartes kopijas tika savilkts koordinātu sistēmas tīkls, pēc kuras karte tika iesieta. Pēc tam pie iesietās kartes kopijas tika piesieta oriģinālā karte. Iesienamie punkti ir brīva izvēle, bet jo mazāki tie ir (dažādi punkti), jo labāk, jo mērķis ir iesiet karti tā, lai tā nedubultotos ar pamatkarti (5. un 6. attēls).

5. attēls Fragments no kartes, kura slikti iesējusies (dubultojās)

6. attēls Fragments no kartes, kura precīzi iesējusies (karšu slāņi sakrīt tā, ka attēls nemiglojas, nedubultojas)

Tīri teorētiski (un praktiski arī) tas var nostrādāt, bet pārbaudīt idejas pareizību ir grūtāk, jo gandrīz nekur aplūkotajā literatūrā nav minēts, kā šāda veida karte tiek sagatavota ģeoreferencēšanai, un vēl mazāk par to, vai iesienot to šādā veidā, tiešām tiek saglabāta tās sākotnējā informācija. Manuprāt – tiek; vismaz vairāk, nekā, ja tiktu iesieta pēc apraktītā otrā gadījuma.

Ģeoreferencētās kartes tika arī vektorizētas, ar ko var iepazīties citā rakstā – Vēsturisko karšu vektorizēšana.

Pagaidām šīs 20 kartes var aplūkot Web pārlūkā: http://www.gisnet.lv/europeana/ un WMS servisā: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/lnb_europeanatravel

Karšu ģeoreferencēšana tika veikta ar Quantum gis (Qgis) spraudņa “Telpiskā piesaiste” jeb Georeferencer GDAL (versija 3.1.9) palīdzību, iesieto karšu transformēšana uz citu koordinātu sistēmu ir veikta ar gdal/ogr rīku gdalwarp.

Piebilde

Ģeoreferencēšana – informācijas piesaiste ģeogrāfiskajai vietai (location). Vēsturiskās kartes, kuras ir pieejamas ieskenētā veidā, ir viens no informācijas veidiem, kuru var ģeoreferencēt, tas ir piesiet ģeogrāfiskajām koordinātēm. Tas tiek darīts, lai paplašinātu pētījumu, atvieglotu jaunu datu iegūšanu, rastu iedvesmu jauniem pētījumiem. No ģeoreferencētām kartēm netiks iegūta precīza koordinātu informācija, jo starpība starp mūsdienu un tā laika izpratni un iespējām karšu zīmēšanā ir liela. Toties var iegūt vēsturisko informāciju ērtākā un vieglāk apstrādājamā veidā. Vēsturiskās informācijas piemēri:

• vietvārdi;
• zemes lietojuma izmaiņas;
• var izsekot ceļu un dzelzceļu tīkla attīstībai;
• kartes autora tā laika uztveri par ģeogrāfiju, valsts attīstību, ceļu infrastruktūru;
• informāciju par tā laika mērniecības un kartogrāfijas attīstību.

* European aTravel projekts ir Eiropas Komisijas IKT programmas eContent Plus 2008. gadā atbalstīts projekts, kura mērķis ir nodrošināt Eiropas nacionālo un Universitāšu bibliotēku satura pieejamību Eiropas digitālajā bibliotēkā (Europeana.eu). Projekta ietvaros tika digitalizēti vairāk nekā 1 miljonu resursu – kartes, manuskripti, fotogrāfijas, filmas, grāmatas un atklātnes, kas ir saistīti ar tūrismu, ceļošanu, tirdzniecības ceļiem un to izpēti.

Te nu der atcerēties tādu jauku niansi – kas ir LKS-92. LKS-92 sasaisti ar citām koordinātu sistēmām nodrošina četri stabilie ģeodēziskie punkti – “Rīga”, “Kangari”, “Indra” un “Arājs”. Pēc Japānas zemestrīces tagad šiem punktiem ir citas koordinātas, līdz ar to arī pārrēķini no un uz LKS-92 no citām koordinātu sistēmām ir veicami ar citu koeficientu palīdzību.

Lai atvieglotu ĢISnet lasītāju dzīvi, esam sagatavojuši jauno LKS-92 koordinātu sistēmas definīciju PROJ.4 formātā. Šo koordinātu sistēmu būs nepieciešams pašiem ievadīt ĢIS programmās, jo EPSG koordinātu sistēmu datu bāze pagaidām vēl satur vecos datus.
+proj=tmerc +lat_0=0 +lon_0=24 +k=0.9996 +x_0=500002.036 +y_0=-5999998.824 +ellps=GRS80 +towgs84=0,0,0,0,0,0,0 +units=m +no_defs

Attēlā ir redzamas ģeodēziskā punkta koordinātas, kas iegūtas ar GPS pirms (sarkans) un pēc (dzeltens) LKS-92 korekcijas pielietošanas. Kā redzams, ikdienas vajadzībām atšķirība nav liela, taču jomās, kur nepieciešama absolūta precizitāte, veco LKS-92 koordinātu sistēmu vairs nevajadzētu lietot.

Šajā attēlā ir redzams kā pievienot koriģēto LKS-92 koordinātu sistēmu pie QuantumGIS lietotāja definētajām koordinātu sistēmām.

Lai novērtētu šīs pārbīdes ietekmi uz tautsaimniecību, aicinām komentāros ierakstīt vai Jūsu profesionālo darbību vai ikdienas dzīvi ietekmē šādas nelielas koordinātu sistēmas kļūdas.

Papildināts
Kā ĢISnet redakcija uzzināja no LĢIA, rakstā esam palaiduši garām būtisku faktoru – pārvietojumu pa Z asi. Lai arī pārvietojums par Z asi (augstuma izmaiņas) būtiski neietekmē LKS-92 koordinātu sistēmu, tomēr tas ietekmē visus augstuma mērījumus Latvijas teritorijā, jo uz esošo punktu līdzšinējo augstumu datiem nevar paļauties.

Lai novērstu šo problēmu, no valdība ir paredzējusi LĢIA piešķirt 1,625 miljonus latu no budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai varētu veikt precīzo nivelēšanas gājienu no Rīgas līdz pat Kronštatei, kur atrodas Baltijas 1977. g. augstumu sistēmas atskaites punkts. Pēc tam tiks veikta Latvijas svarīgāko punktu augstumu pārmērīšana. Kā pirmais pārbaudāmais punkts ir izvēlēts Gaiziņš, jo ir pamatotas cerības, ka Gaiziņš tagad ir augstāks nekā jebkad iepriekš. Un pelnīti – cik ilgi tad var pieciest to, ka lēnie igauņi ar savu Munamēģi mums ir priekšā?!?

A-t-t-e-n-t-i-o-n . . . I-c-e-e-v-e-r-y-w-h-e-r-e . . . W-a-y-n-e-h-e-r-e-p-r-a-t t-d-o-e-s-n-t-a-n-s-w-e-r . . . W-a-y-n-e-h-e-r-e-c-o-m-e-i-n-m-o-m-s-s-e-n-c-o-m-e-i-n . . . M-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-c-o-m-e-i-n m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n . . .

Laipni lūgti visi interesenti, jo konferences apmeklēšanai ierobežojumu nav. Lai arī nosaukumā ir vārds “zinātniskā”, diskusijas par un ap ģeomātiku var būt arī nezinātniskas.

Papildināts.
Konferences tēžu krājums ir pieejams LU ĢZZF mājas lapā (11,3 MB PDF). Savukārt ar prezentācijām (pagaidām) var iepazīties LU 69. konferences lapā.

Darbu plāns pašlaik vēl ir mainīgs, tādēļ ieteicams sekot notikumiem Open Street Map Latvijas vēstkopā.
Pasākuma sākums plānots 11:00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19.

Atgādināsim, ka kartēšanas vajadzībām ĢISnet kolektīvs bez labi zināmā padomju topogrāfisko karšu WMS servisa uztur OSM vajadzībām izveidotus servisus, kas ir OSM entuziastu iepirkto ortofoto servēšanai un pieejamo pašvaldību teritorijas plānojumu servēšanai.

OSM ortofoto serviss:
JOSM lietojamais URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/osm_latvia?service=WMS&VERSION=1.1.1&REQUEST=GetMap&LAYERS=ortotikls,ortobildes&SRS=EPSG:4326&STYLES=&FORMAT=image/jpeg&
Servisā pieejamie slāņi:
ortotikls – pieejamo ortofoto apgabali
ortobildes – ortofoto

Teritorijas plānojumu serviss:
URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/terplani
Ar servisā pieejamo slāņu sarakstu var iepzīties izpildot WMS standarta GetCapabilities pieprasījumu vai OSM WIKI lapā, kura veltīta šim servisam (http://wiki.openstreetmap.org/wiki/Latvia/Teritoriju_pl%C4%81nojumi)

Pirmais solis datu konvertēšanā bija datu ievade teksta formāta failā, ko var paveikt ar jebkuru teksta redaktoru, piem. vi (MS-Windows lietotāji – Notepad). Pirmais mēģinājums – ievadam datus formātā “X,Y” un mēģinam rezulātu nolasīt ar QuantumGIS.
Pirmais pārsteigums – kamdēļ dati nesakrīt ar ĢISnet karšu servisā esošajām kartēm? Ak, atkal jau jādzied ārija no Sešu miljonu operas par to, ka MK noteikumos dati netiek doti Latvijas oficiālajā koordinātu sistēmā LKS-92 TM. Tiklīdz ko punktiem tika pateikts, ka tie ir ETRS-89/Baltic 93 TM koordinātu sistēmā, tā tie iekrita pareizā vietā.

Punkti ir jauki – bet kā tikt pie laukumiem? Izrādās, ka mūsdienās tas ir pavisam vienkārši – atliek tik instalēt jaunu QGIS Python spraudni “Poinsts2One”, kas pārvērš punktu sarakstu par laukuma robežu. Svarīgi – ir jānorāda jaunveidojamā Shapefile atribūtu kodējums pat tad, ja atrībūtu dati netiek veidoti (jau izlabota QGIS kļūda). Derīgs kodējums ir, piem., UTF-8. Tas arī viss.

Protams, būtu jau jauki, ja tas viss būtu tik vienkārši. Aplūkojot iegūto rezultātu, ir redzams, ka iegūtie laukumi ir bojāti. Aplūkojot tuvāk MK noteikumu pielikuma tabulu, var pamanīt, ka ir atsevišķi laukumi bez to numuriem un jebkādiem citiem paskaidrojumiem. Acīmredzot ar to ir domāts kodēt laukumos esošos caurumus. Atliek vien pielabot teksta ievades failu, lai tas kaut kādā veidā kodētu caurumus, kurus tad vēlāk varētu izgriezt no lielajiem laukumiem.
Protams, caurumus vēl varētu izskaust, taču aplūkojot tuvāk daļu no “vienkāršajiem” laukumiem, nākas secināt, ka virsotņu kārtas numuri nav īsti pēc kārtas, piemēram, 122 virsotne atrodas starp 113 un 114 virsotni. Rezultātā automātiski ģenerētie laukumi sanāk nepareizi. Diemžēl šo problēmu nav iespējams risināt automātiski, jo sarežģītākas ģeometrijas gadījumā, pat cilvēkam nav uzreiz saprotams kā laukumam būtu jāizskatās pareizi.

Tā, protams, nav vienīgā šo datu problēma – izejas dati nav topoloģiski korekti – dažādu teritoriju laukumi savā starpā pārklājas, kā arī atstāj pa vidu dažus metrus platas joslas, kuras NAV iekļautas aizsargājamajās teritorijās. Šādi dati parasti tiek rādīti ĢIS studentiem pamata studiju līmenī, kad tiek skaidrots par topoloģijas nozīmi “skaidu” novēršanā ĢIS datos. Ja metru platas joslas vēl ir iespējams izskaidrot ar netopoloģisku virsotņu koordinātu noapaļošanu līdz veseliem metriem, tad sešu metru un lielākas atšķirības tādā veidā nav izskaidrojamas, kas norāda uz nekvalitatīviem izejas datiem.

Nobeiguma vietā.
Varbūt kādam var rasties jautājums – “Nu par ko Jūs tur cepaties? Visiem tādi sīkumi taču ir vienalga…” Te nu nākas atzīt, ka lielākajai daļai tas tiešām ir “pie kājas”, taču šī ir viena no lielākajām Latvijas problēmām ne tikai ĢIS/kartogrāfijas lauciņā. Protams, pāri paliek ĢIS/kartogrāfijas eksperti, kā arī tie, kurus šādi neprecīzi noteikumi ietekmē visvairāk – zemju īpašnieki, kuru darbības ierobežo šajos (un līdzīgos) MK noteikumos nospraustās neprecīzās robežas. Ja kļūda ir maziņa, piem. zonas pārklājas par “nieka” 10 m, tad uz kopējo malas garumu, kas šajos datos atrodamajā piemērā bija 2,5 km, tas jau veido 2,5 ha. Kā tad īsti aprēķināt nodokļus, kompensācijas šiem 2,5 ha? Precīzās robežas taču tiek noteiktas pēc MK noteikumiem, ne? Un tas ir tikai viena mala vienam no laukumu pāriem. Kā šādos gadījumos piemēro LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMU Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 29.pantu?

Lai arī šādu zonu robežu publicēšana uzrādot koordināšu pārus ir uzskatāma par apsveicamu un pareizu pašreizējā izpildījumā pietrūkst informācijas un metodikas par šo datu viennozīmīgu un pareizu interpretāciju, kas var radīt iepriekš uzdotos jautājumus.
Aplūkojot citus apstiprinātos šāda tipa dokumentus nākas secināt, ka ir pilnīgi brīva interpretācija jau pašā dabas liegumu noteikšanā un to robežas apstiprināšanā. Tas pilnīgi noteikti neliecina par vienotu sitēmu jau pašā saknē, jo nav nekāda standartizācija vai vienotas sistēmas apstiprinatajos dokumentos.

Daži piemēri, kurus nemēģinājām pārvērst ĢIS datos, bet uzmetām šķelmīgo skatienu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.478 “Dabas lieguma “Sedas purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – ar līdzīgiem datiem, kas tika analizēti Lubānas mitrāja gadījumā, koordinātes, protams, ETRS-89/Baltic 93 TM. Šis gan varētu būt labāks gadījums, jo ir īpaši uzsvērts, ka dotas “ārējo robežu koordinātas”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.394 “Dabas lieguma “Pāvilostas pelēkā kāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – uzskates shēma nav ieturēta labākajās padomju tradīcijās – ir pieejams koordinātu tīkls. Ņemot vērā, ka tiek norādīts, ka tā ir shēma koordinātes varētu nebūt.

Ministru kabineta noteikumi Nr.114 “Dabas lieguma “Liepājas ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – acīmredzot 2000. gadā vēl mērniecības metodes nebija attīstījušās pietiekami, lai varētu noskaidrot robežas virsotņu koordinātas un tādēļ tās ir dotas formā “uz ziemeļiem no resnās priedes”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.326 “Dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – kuros, kā izskatās, Sezonas lieguma robežas koordinātu pāriem, salīdzinājumā ar pārējo zonu pāriem, tiek jauktas X un Y vērtības vietām.

Tiem, kuriem ir vēlme paspēlēties ar iegūtajiem Lubānas mitrāja failiem, te tie būs visā savā greizumā:
Lubānas mitrāja robežas Shapefile formātā

Labprāt gaidīsim nozares ekspertu un skarto personu viedokli komentāros.