Arhīvs priekš 'Latvijā' Kategorija

LU 69. zinātniskās konferences sekcija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)” (papildināts)

trešdien, 26 janvāris, 2011

Vēlamies atgādināt, ka LU 69. zinātniskās konferences sekcijas “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)” referātus būs iespējams noklausīties 2011. gada 3. februārī, 13:00-17:05, LU ĢZZF, Alberta ielā 10, 313. aud. Ar referātu tēmām var iepazīties sekcijas programmā (PDF).

Laipni lūgti visi interesenti, jo konferences apmeklēšanai ierobežojumu nav. Lai arī nosaukumā ir vārds “zinātniskā”, diskusijas par un ap ģeomātiku var būt arī nezinātniskas.

Papildināts.
Konferences tēžu krājums ir pieejams LU ĢZZF mājas lapā (11,3 MB PDF). Savukārt ar prezentācijām (pagaidām) var iepazīties LU 69. konferences lapā.

Latvia/OSM tuss 2010.12.11

pirmdien, 6 decembris, 2010

Šo sestdien, 11.decembrī, notiks Open Street Map (OSM) pasakums LU Linux centrā. Kā vēsta šim pasākuma izveidotā WIKI lapa, Open Street Map paspārnē galvenais darbu plāns ir saisīts ar OSM kartēšanu, jaunumiem datu pieejamībā un izmantošanā, kā arī pieredzes apmaiņa.

Darbu plāns pašlaik vēl ir mainīgs, tādēļ ieteicams sekot notikumiem Open Street Map Latvijas vēstkopā.
Pasākuma sākums plānots 11:00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19.

Atgādināsim, ka kartēšanas vajadzībām ĢISnet kolektīvs bez labi zināmā padomju topogrāfisko karšu WMS servisa uztur OSM vajadzībām izveidotus servisus, kas ir OSM entuziastu iepirkto ortofoto servēšanai un pieejamo pašvaldību teritorijas plānojumu servēšanai.

OSM ortofoto serviss:
JOSM lietojamais URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/osm_latvia?service=WMS&VERSION=1.1.1&REQUEST=GetMap&LAYERS=ortotikls,ortobildes&SRS=EPSG:4326&STYLES=&FORMAT=image/jpeg&
Servisā pieejamie slāņi:
ortotikls – pieejamo ortofoto apgabali
ortobildes – ortofoto

Teritorijas plānojumu serviss:
URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/terplani
Ar servisā pieejamo slāņu sarakstu var iepzīties izpildot WMS standarta GetCapabilities pieprasījumu vai OSM WIKI lapā, kura veltīta šim servisam (http://wiki.openstreetmap.org/wiki/Latvia/Teritoriju_pl%C4%81nojumi)

Vai tur kāds ir?

svētdien, 14 novembris, 2010

ĢISnet radošais kolektīvs ir devies nelielā radošajā izbraukumā uz QuantumGIS iztrādātāju sanāksmi Vroclavā, Polijā. Viens no galvenajiem jautājumiem, ko uzdeva dažādi pasākuma viesi mums bija – “vai Latvijā Jums ir QGIS/brīvā ĢIS lietotāju kopiena?” Un te nu mums nebija viegli atbildēt, jo īsti jau nav nekādas aktīvās kopienas. Tad nu vēlreiz ir vietā uzdot jautājumu, kas tika likts ĢISnet pamatā – “Vai tur kāds ir?”
Tad nu mēs vēlētos dzirdēt no Jums – Vai Jūs lietojat QGIS vai GRASS? Vai piedalītos QGIS/GRASS veltītā pasākumā, ja tāds notiktu kādu dienu Rīgā? Vai ir vēl ko teikt mums?

Par “Lubāna mitrāja” robežas problēmu

ceturtdien, 4 novembris, 2010

2009.gada 10.februārī Latvijas republikas Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.135 “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kur bez visādas citas informācijas, pielikumā ir atrodams kartogrāfiskais materiāls (bildītes) un saraksts ar malu koordinātēm. Bildītes ir ļoti jaukas, taču, kā jau uz to norādija ĢISnet foruma apmeklētāji, vietējiem iedzīvotājiem nav pārāk viegli saprast kur tad kas atrodas. Piedevām šis MK noteikumiem pievienotais kartogrāfiskais materiāls ir ieturēts labākajās PSRS laika kartogrāfijas tradīcijās, kur koordinātu informācija bija valsts noslēpums – arī šiem materiāliem informācija par koordinātām nav pievienota. Lai šo problēmu risinātu, tika nolemts konvertēt MK noteikumu otrajā pielikumā esošo koordinātu tabulu uz vektordatu laukumiem, lai to spētu attēlot dažādas ĢIS un kartogrāfijas programmas.
(vairāk…)

Velēšanas kartē

svētdien, 3 oktobris, 2010

Vēlēšanu laikā ĢISnet kolektīvam radās nepārvarama vēlme apskatīt 10. Saeimas vēlēšanu provizoriskos rezultātus uz kartes. Kā rezultātā arī tapa fiksasi WMS serviss. Servisā statistikas dati tiek ik brīdi papildināti no http://www.velesanas2010.cvk.lv/ rezultātu XML. Karti varat aplūkot http://www.gisnet.lv/velesanas/ . Jāteic, ka nu jau vairs neav tik interesanti, kā brīdī, kad skaitīšanas rezultātu izmaiņas bija ik pa brīdim un to ļoti labi varēja skatīt grafikos.

Apkopotos datus noteikti kādā brīdi noservēsim arī kā WFS servisu. Zinātāji protams var aplūkot karti arī ka WMS servisu, kurš satur bezstabiņu diagrammam arī “pīrāgu” diagrammas. Nākošajos tauutas kaplu izvēles svētkos centīsimies iepriekš sagatavoties nevis eksperimentēt skaitīšanas laikā.

Liels paldies Papa Karlo par novadu vektoriem, pārējais jau ir atvasinājumi.

Cēsis mapping party 2010.07.10

pirmdien, 5 jūlijs, 2010

OpenStreetMap logo

Latvijas Open Street Map entuziasti 10. jūlijā organizē kartēšanas pasākumu Cēsīs. Tikšanās vieta 10:00 pie Cēsu  Vēstures muzeja.

Pasākumā paredzēta Cēsu pilsētas kartēšana, interesentu iepazīstināšana ar OSM un kartēšanas lietām, diskusijas par to kā īsti kartēt dažādas lietas OSM un kā attīstīt OSM kartēšanu Latvijā.

Detalizētāks pasākuma plāns joprojām top un tam var sekot līdz  Latvijas OSM sarakstes listē un galīgo pasākuma plānu sola publicēt arī Pēteris Krišjānis savā blogā.

Par ĢISnet kolektīva dalību klātienē pašlaik nav ne mazākās skaidrības, bet solām nodrošināt ikdienišķo tehnisko atbalstu un iedzert kādu alu uz kartētāju veselību, lai arī kur atrastos.

Ko nozīmē „LKS-92”? Sešu miljonu operas otrais cēliens

sestdien, 3 aprīlis, 2010

Trīs gadi jau pagājuši, kopš raksta „Sešu miljonu opera”. Vai tagad iespējams viennozīmīgi pateikt, ko nozīmē saīsinājums „LKS-92”, zinot vien to, ka tam ir saistību ar Latviju un kartogrāfiju? Diemžēl nē. Vārdiski tiek piedāvāti divi varianti – „Latvijas koordinātu sistēma” un „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma”. Bet tie ir tikai vārdi, kas varētu apzīmēt vai nu vienu un to pašu, vai arī ietvert sevī dažādu saturu. Neiedziļinoties, ko par to domā karšu lietotāji, mēģināju rast saturisko skaidrojumu pētot pieejamos drukātos materiālus, programmu iestādnes un resursus tīmeklī.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

  1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
  2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
  3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par – 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
  4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

  1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
    1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
    55°40’50,17” z.p.
    26°37’49,79” a.g.
    ..”.
  2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
  3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

Name: Code: Type: Area Description:
ETRS89 / TM Baltic93 EPSG::25884 ProjectedCRS Estonia; Latvia; Lithuania.
LKS92 EPSG::4661 GeodeticCRS (geographic 2D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4948 GeodeticCRS (geocentric) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4949 GeodeticCRS (geographic 3D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 / Latvia TM EPSG::3059 ProjectedCRS Latvia – onshore and offshore.
Latvia 1992 EPSG::6661 GeodeticDatum Latvia – onshore and offshore.

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

  1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
  2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
  3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

Pamanīts

pirmdien, 22 marts, 2010

Pamanīts un atmiņā aizķēries.

Viena veca ziņa – Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra jau  19.02.2010 ir publicējusi karšu pārlūka test versiju. Jāteic pasākums priekš testa versijas darbojas stipri labi. Ņemot vērā, ka lietošanā ir nodota testa versija lietojot jārēķinās, ka WEB pārlūkā brīžiem pazūd rīki un ir jāpiešaujas pie lietošanas (tā vismaz reizēm uzvedas Mozilla Firefox pārlūkā). Veikliem lietotājiem ir pieejams arī WMS, nedokumentēts un iespējamas nav domāts publiskai acij, jo nav ne metadatu ne citu lietu, kas būtu nepieciešami pieklājīgam WMS servisam. Ar servisu gan ir nelielas dīvainības – WGS 84 serviss darbojas korekti, bet LKS92 / Latvia TM uzvedība ir stipri dīvaina. Lai būtu pavisam jauki ir arī kāds WFS serviss.

Slinkuma iespaidā ieteikums nākotnei – eleganti būtu, ja aģentūras mājas lapā ieviestu kādu RSS aktualitātēm un jaunumiem.

Globāla un arī veca ziņa.
WMS Inspector ir Mozilla Firefox paplašinājums, kas paredzēts WMS/WFS servisu pārbaudei un var lieti noderēt tiem, kam nepatīk caurskatīt servisu XML atbildes un klabināt skaistos request teikumus, vai vienkārši fiksam testam. Nekādu dižu vērtējumu par šo paplašinājumu pagaidām nesniegšu, jo necik daudz nav sanācis viņu vēl lietot. Cerams, ka projekts attīstīsies, taps saimniecībā noderīgs un nenomirs kā ir gadījies ar citiem līdzīgiem.

LU 68. zinātniskās konferences programma

otrdien, 26 janvāris, 2010

Kā jau iepriekš tika rakstīts, Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konferences Zemes un vides zinātņu sekcijas ietvaros tiek organizēta referātu un stenda referātu sesija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)”. Referātu sesija notiks LU ĢZZF, Alberta ielā 10, Elfrīdas un Jāņa Rutku auditorijā (313. telpa) 2010. gada 2. februārī. Konferences sākums plkst. 13:00. Ar runātāju sarakstu un sagaidāmajām tēmām var iepazīties pievienotajā LU 68 konferences ģeomātikas sekcijas programmas failā. Sekcijas prezentācijas iespēju robežās tiks ievietotas tīmeklī, lai būtu iespējams ar to saturu iepazīties arī plašākam interesentu lokam.

Visi ģeomātikas atbalstītāji laipni gaidīti klausītāju rindās, kā arī prezentācijām sekojošajās diskusijās.

LU 68. zinātniskās konferences uzsaukums

piektdien, 20 novembris, 2009

Latvijas Universitātes 68. zinātniskā konferences Zemes un vides zinātņu sekcijas ietvaros tiek organizēta referātu un stenda referātu sesija “Ģeomātika (ĢIS un tālizpēte)”. Referātu sesija notiks LU ĢZZF, Alberta ielā 10, Elfrīdas un Jāņa Rutku auditorijā (313. telpa) 2010. gada 2. februārī. Konferences sākums plkst. 13:00. Sesijas darbu organizē LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra.
Sesijas vadītājs: Māris Nartišs, e-pasts: maris.nartiss@gmail.com, tālr.: 67332566
Organizācijas komiteja:
Jānis Jātnieks, LU Ģeomorfoloģijas un ģeomātikas katedra, Kartogrāfijas un tālizpētes laboratorija.

Nozīmīgi termiņi:
2009. gada 1. decembris.
Reģistrācija, referāta vai stenda referāta tēmas iesniegšana (1. pielikums), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com
2009. gada 21. decembris.
Referāta kopsavilkuma (tēžu) iesniegšana (paraugs 2. pielikumā), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com

Pārējo informāciju lūdzam skatīt pievienotajā apkārtrakstā. Idejas referātu tēmām var smelties iepriekšējo konferenču aprakstos, kur ir pieejama arī informācija par nolasītajiem referātiem. Informācija par šī gada konferences tēmām tiks publicēta tiklīdz ko būs saņemti visi pieteikumi dalībai.

Ar cieņu,
Māris Nartišs