Liels paldies visiem, kuri palīdzēja šim laidienam būt latviešu valodā! Par pamanītajām tulkojuma nepilnībām lūgums ziņot tepat komentāros vai izmantojot citus saziņas kanālus.

Kopā ar jauno programmas laidienu, izmaiņas ir skārušas arī QGIS projekta infrastruktūru. Kļūdu ziņojumi turpmāk aplūkojami un rakstāmi QGIS Redmine sistēmā. Autorizācija joprojām notiek izmantojot OSGEO ID. Tiem, kas vēlas kompilēt pašu jaunāko versiju no pirmkoda, jāņem vērā, ka QGIS pirmkodam tagad izmanto git nevis svn. Atbilstoši pirmkodu tagad ir iespējams iegūt: git clone git://github.com/qgis/Quantum-GIS.git Lai atvieglotu dažādu neoficiālo QGIS spraudņu meklēšanu, ir ieviesta spraudņiem veltīta lapa (repozitorijs), kur ir iespējams iegūt dažādus spraudņus, kā arī publicēt savus spraudņus.

Kā jau pieklājas jaunam laidienam, ir parādījušās daudzas jaunas un jaukas lietas, kas padara jauno laidienu daudz patīkamāku ikdienas lietošanai. Pamanāmākais sīkums laikam būs jaunais slāņu īpašību un citu logu izkārtojums, kurš tapa pagājušajā rudenī Vroclavas sanākšanas laikā, kur aktīvu dalību ņēma arī ĢISnet.lv radošais autoru kolektīvs.

Pie būtiskām izmaiņām var pieskaitīt rastra datu automātisku pārprojecēšanu uz projekta koordinātu sistēmu. Līdz šim pārprojecēti tika tikai vektordati, taču tagad pienākusi kārta arī rastra datiem. Apvienojot to ar iespēju iestatīt jauna projekta noklusējuma koordinātu sistēmu un iespēju automātiski datu slāņiem bez koordinātu sistēmas izmantot projekta vai noklusējuma koordinātu sistēmu, aizbildinājumu par LKS-92 sistēmas nelietošanu ikdienā nav atlicis nemaz. Patīkams sīkums ir arī iespēja ātri iestatīt datu slāņu koordinātu sistēmu vai arī projekta koordinātu sistēmu no datu slāņa koordinātu sistēmas.

Dažādu mini datu bāzu uzturētāji noteikti pratīs novērtēt, ka beidzot ir iespējams vektoru objektiem piesaistīt citus objektus, kas var būt arī tikai ieraksti datu tabulā. Tāpat ir iespējams attēlot atribūtu tabulas saturu drukas veidotājā. Ņemot vērā, ka izmaiņas ir skārušas daudzas vietas, rekomendējam ar izmaiņām iepazīties QGIS 1.7.0 laidiena lapā (angļu valodā).

18. jūnijā notiks Open Street Map kartēšanas pasākums Līgatnē
Pasākuma mērķis būs pilnveidot Līgatnes novada karti, kas visiem ir brīvi pieejama internetā OpenStreetMap projekta mājaslapā

Aicinām pievienoties visus, kam ir interese apgūt kartēšanu, iemācīties darboties ar GPS (GPS dalībniekiem nav obligāta) un izstaigāt mazāk zināmas Līgatnes takas un taciņas.

KAS IR OPEN STREET MAP UN AR KO TĀ ATŠĶIRAS NO CITĀM KARTĒM?

Open Street Map karte no citām atšķiras ar to, ka to bez maksas var izmantot jebkurš (cilvēks, organizācija, uzņēmums, valsts iestāde) jebkuriem mērķiem un kuru var papildināt jebkurš lietotājs ar sevis savāktiem vai trešās puses datiem, ja tos ir atļauja publicēt bez maksas, izmantojot atsauci. [i]

Jau šobrīd Līgatnes apkārtnes karte ar OpenStreetMap (OSM) entuziastu palīdzību ir uzlabota un galvenie ceļi un objekti tajā jau atrodami. Bet ar Jūsu un OSM speciālistu palīdzību mēs varētu karti vēl papildināt, pievienojot tūristiem un pašiem interesantu un noderīgu informāciju. Šādas kartes priekšrocība ir arī iespēja operatīvi mainīt un pievienot objektus, iezīmēt jaunus maršrutus utt. Līgatnes pilsētā, kur dažkārt pēc māju numuriem ir ļoti grūti atrast pareizo adresi, šāda karte būtu liels palīgs. Tāpat OSM iespējams iezīmēt gājēju taciņas un meža stigas, kas lieliski noderētu novada viesiem.

Savukārt kartēšanā iesaistītajiem, kartes pilnveidošana var kļūt par aizraujošu brīvā laika pavadīšanas veidu.

Vairāk par to, kas ir OpenStreetMap, var lasīt šeit:

http://wiki.openstreetmap.org/wiki/WikiProject_Latvia

http://www.openstreetmap.org/

LĪGATNES KARTĒŠANAS PASĀKUMA PROGRAMMA 18. JŪNIJĀ

10:00-10:30 Ierašanās kultūras namā.
10:30-11:15 Viestura Zariņa prezentācijas par OSM, jautājumi atbildes. Galvenokārt tiem, kas par OSM sāk interesēties;
11:30-14:30 Dalīšanās 2 grupās “staigātajos” un datu “importētājos”. Cik precīzi izpildīsies šis punkts, atkarīgs no cilvēku skaita un interesēm. Var būt dalīšanās, tikpat labi var sākumā staigāt visi un pēc tam taisīt zīmēšanas un importēšanas daļu.
PRAKTISKO DARBĪBU PROGRAMMA:

“Staigātāji” – izdomā objektus, kurus nokartēt, apseko tos. Papildus kāds pieredzējušāks OSM speciālists var pastāstīt par GPS iekārtām un uz ko jāskatās, to izvēloties.
“Importētāji” – diskusijas un piemēri ar vektordatu importu, datu kārtošanu un apstrādi. Pastāstīsim par GRASS GIS un Quantum GIS lietošanu datu konvertēšanā un tīrīšanā.

Kolekcijas veidotāji izvirzīja mērķi ne tikai digitalizēt karšu un teksta materiālus, kuri ir saistīti ar tūrismu un ceļu attīstību Latvijas teritorijā, bet arī sagatavot tos tālākai izmantošanai pētījumos, informācijas ieguvei un analīzei. No LNB tūrismam un ceļošanai veltītās digitālās kolekcijas ”Ceļi tuvi, ceļi tāli…” digitalizētajām 200 kartēm tika ģeoreferencētas un vektorizētas 20 kartes, kas izdotas laika posmā no 18.gs. beigām līdz 20.gs. pirmajai pusei.  Lēmums, ko tādu veikt, bija vēlme vairāk izpētīt un caur jaunu prizmu ieraudzīt krājuma materiālus.   Viena no senākajām kartēm, kas LNB Kartogrāfisko izdevumu fondā izceļas ar to, ka tā aptver visu Latvijas teritoriju un uz tās ir redzami iezīmēti ceļi, ir Homana, Johana, Baptista, Nirnbergā ap 1720-to gadu izdotā karte Ducatuum Livoniae et Curlandiae. Otra nozīmīgākā karte no šīm 20 ir Matīsa Siliņa, 1889. gadā izdotā Latvijas karte, kurā labi uzskatāma ceļu attīstība tēvzemē 19.gs. beigās. Gribam atzīmēt, ka šogad latviešu kartogrāfijas aizsācējam aprit 150 gadi! Tam par godu piektdien 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā plkst. 15:00 tiks atklāta izstāde. Esiet laipni aicināti! :)

Sīkāk par šo karšu ģeoreferencēšanas gaitu var iepazīties rakstā: Vēsturisko karšu ģeoreferencēšana. Savukārt šajā rakstā vairāk tiks pastāstīts par šo karšu vektorizēšanu un iespējām, ko ar šiem datiem var darīt. Tā kā projekta tēma bija ceļu attīstība Latvijā, tad vektorizēta tika informācija, kas saistīta ar ceļiem un tiem piesaistītajām konkrētām vietām – pasta stacijas, dzelzceļa stacijas, pilsētas. Lai arī vektorizētas tika visas kartes, tomēr katrai kartei var nedaudz atšķirties vektordatu apjoms un informācija, ko tie glabā, jo to ietekmē katras kartes individuālais raksturs (1. attēls), kā arī uzdevums bija izcelt tikai būtiskāko informāciju. Tomēr visām kartēm būs vienādas vektordatu galvenās grupas:

1. punkti – apdzīvotās vietas, dzelzceļa stacijas, pasta stacijas, kuru datu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums (mūsdienu un tā laika), valsts, tips (ja ir šāda veida informācija);
2. līnijas – ceļi un dzelzceļi, kuru atribūtu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums, kurš ietver ceļa/dzelzceļa galapunktus, tipu, valsti.

1. attēls Pa kreisi daļēji vektorizētas kartes piemērs, pa labi - novektorizētas kartes piemērs

Informācija, kura tika ietverta datu atribūtu tabulās tika ievadīta, balstoties uz kartes leģendu un/vai kartes vizuālo informāciju. Ja kartes leģendā tika izdalītas apdzīvotās vietas pēc to nozīmes (apriņķa pilsēta, pilsēta, ciems utt.), tad atribūtu tabulā tika pievienota kolonna TIPS, kurā ievadīta attiecīgā informācija. Tāpat ir arī ar ceļiem, ja kartes leģendā tika izdalīti ceļi pa kategorijām (pēc to nozīmes, seguma), tad attiecīgi tika pievienots jauns atribūts (2. attēls).

2. attēls Vektordatu atribūtu tabulu piemēri

Atribūtu tabulas var aplūkot, papildināt un labot ne tikai ĢIS programmu darba vidē, bet arī izmantojot programmu, kura atpazīst dBase faila formātu, piemēram, OpenOffice.org  Spreadsheet. Tikai jāatcerās, ka datiem ir  UTF – 8 kodējums, kas jānorāda pie vektordatu ievadīšanas ĢIS programmās, kā arī .dbf failu atvēršanas.
Lai arī darbību klāsts, ko ar šiem vektordatiem var darīt, ir ierobežots, tomēr tie var noderēt kā informatīvs materiāls, palīglīdzeklis uzskatāmu karšu sagatavošanai un var kalpot kā ideja pētījumu uzsākšanai, izmantojot ĢIS sniegtās iespējas. Piemēram, uz jaunākām kartēm uzliekot vēsturiskās kartes vektordatus, var noskaidrot, vai interesējošais ceļš mūsdienās ir vai nav saglabājies (3. attēls).

3. karte Senu karšu vektordatu attēlošana un jaunākas kartes slāņa piemērs

Kā arī vektordati var vienkāršot kartes noformēšanu un ievietošanu pētījumā, it sevišķi, ja interesē tikai kāda noteikta teritorija (4. attēls). Pareizi noformēta karte, var atvieglot tās uztveri lasītājiem, piemēram, kartes leģenda, pastāsta par būtiskāko informāciju, uz ko būtu jāpievērš uzmanība.

4. attēls Sliežu tipi Ziemeļkurzemē 1920. gadā (Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments)

Ja ir vēlme iegūt kādas noteiktas kartes (no šīm 20) vektordatus, tad ir jāiet uz LNB Kartogrāfisko izdevumu nodaļu, kur vienoties, kā šos datus iegūt un izmantot.

Piebilde

Ģeoreferencēšana un vektordatu sagatavošana ir veikta, izmantojot tikai un vienīgi brīvās un atvērtās ĢIS programmas (Quantum GIS, GDAL), un šoreiz par ērtu darba vidi rūpējās Ubuntu Linux ;)

Te nu der atcerēties tādu jauku niansi – kas ir LKS-92. LKS-92 sasaisti ar citām koordinātu sistēmām nodrošina četri stabilie ģeodēziskie punkti – “Rīga”, “Kangari”, “Indra” un “Arājs”. Pēc Japānas zemestrīces tagad šiem punktiem ir citas koordinātas, līdz ar to arī pārrēķini no un uz LKS-92 no citām koordinātu sistēmām ir veicami ar citu koeficientu palīdzību.

Lai atvieglotu ĢISnet lasītāju dzīvi, esam sagatavojuši jauno LKS-92 koordinātu sistēmas definīciju PROJ.4 formātā. Šo koordinātu sistēmu būs nepieciešams pašiem ievadīt ĢIS programmās, jo EPSG koordinātu sistēmu datu bāze pagaidām vēl satur vecos datus.
+proj=tmerc +lat_0=0 +lon_0=24 +k=0.9996 +x_0=500002.036 +y_0=-5999998.824 +ellps=GRS80 +towgs84=0,0,0,0,0,0,0 +units=m +no_defs

Attēlā ir redzamas ģeodēziskā punkta koordinātas, kas iegūtas ar GPS pirms (sarkans) un pēc (dzeltens) LKS-92 korekcijas pielietošanas. Kā redzams, ikdienas vajadzībām atšķirība nav liela, taču jomās, kur nepieciešama absolūta precizitāte, veco LKS-92 koordinātu sistēmu vairs nevajadzētu lietot.

Šajā attēlā ir redzams kā pievienot koriģēto LKS-92 koordinātu sistēmu pie QuantumGIS lietotāja definētajām koordinātu sistēmām.

Lai novērtētu šīs pārbīdes ietekmi uz tautsaimniecību, aicinām komentāros ierakstīt vai Jūsu profesionālo darbību vai ikdienas dzīvi ietekmē šādas nelielas koordinātu sistēmas kļūdas.

Papildināts
Kā ĢISnet redakcija uzzināja no LĢIA, rakstā esam palaiduši garām būtisku faktoru – pārvietojumu pa Z asi. Lai arī pārvietojums par Z asi (augstuma izmaiņas) būtiski neietekmē LKS-92 koordinātu sistēmu, tomēr tas ietekmē visus augstuma mērījumus Latvijas teritorijā, jo uz esošo punktu līdzšinējo augstumu datiem nevar paļauties.

Lai novērstu šo problēmu, no valdība ir paredzējusi LĢIA piešķirt 1,625 miljonus latu no budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai varētu veikt precīzo nivelēšanas gājienu no Rīgas līdz pat Kronštatei, kur atrodas Baltijas 1977. g. augstumu sistēmas atskaites punkts. Pēc tam tiks veikta Latvijas svarīgāko punktu augstumu pārmērīšana. Kā pirmais pārbaudāmais punkts ir izvēlēts Gaiziņš, jo ir pamatotas cerības, ka Gaiziņš tagad ir augstāks nekā jebkad iepriekš. Un pelnīti – cik ilgi tad var pieciest to, ka lēnie igauņi ar savu Munamēģi mums ir priekšā?!?

Darbu plāns pašlaik vēl ir mainīgs, tādēļ ieteicams sekot notikumiem Open Street Map Latvijas vēstkopā.
Pasākuma sākums plānots 11:00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19.

Atgādināsim, ka kartēšanas vajadzībām ĢISnet kolektīvs bez labi zināmā padomju topogrāfisko karšu WMS servisa uztur OSM vajadzībām izveidotus servisus, kas ir OSM entuziastu iepirkto ortofoto servēšanai un pieejamo pašvaldību teritorijas plānojumu servēšanai.

OSM ortofoto serviss:
JOSM lietojamais URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/osm_latvia?service=WMS&VERSION=1.1.1&REQUEST=GetMap&LAYERS=ortotikls,ortobildes&SRS=EPSG:4326&STYLES=&FORMAT=image/jpeg&
Servisā pieejamie slāņi:
ortotikls – pieejamo ortofoto apgabali
ortobildes – ortofoto

Teritorijas plānojumu serviss:
URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/terplani
Ar servisā pieejamo slāņu sarakstu var iepzīties izpildot WMS standarta GetCapabilities pieprasījumu vai OSM WIKI lapā, kura veltīta šim servisam (http://wiki.openstreetmap.org/wiki/Latvia/Teritoriju_pl%C4%81nojumi)

Gala secinājumi tiem, kam slinkums lasīt tālāk:

• LMT izsnedz USB modemu Huawei E1752 ar vecu programmatūru (firmware) un tādēļ nav iespējams uzreiz sākt tos lietot uz GNU/Linux vai MacOS X datoriem. Saņemot modemu, paprasiet, lai atjaunina modema programmatūru (firmware).
• LMT palīdzības dienests ir kaut ko dzirdējis par GNU/Linux, taču viņi zin tikai Ubuntu un arī tikai esošā priekšraksta līmenī. Iespēja saņemt no distributīva neatkarīgu informāciju (konfigurācijas parametrus utml.) nav. Pirms došanās laukā, savienojums ir jāizveido vietā, kur ir pieejams internets un Gūgles tantes palīdzība.
• Savienojuma ātrums ārpus pilsētām, kur tas ir visvairāk nepieciešams, ir ~127 kilobiti sekundē, kas nodrošina datu lejupielādi ar ātrumu līdz 16 kB/s (0,14 Mb/s pēc Speedtest.net). Augšupielāde, protams, ir daudz lēnāka – ~86 kilobiti sekundē, kas dod līdz 10 kB/s (0,09 Mb/s pēc Speedtest.net).
• Lai arī iezvanīšanās programma pppd ne reizi darba laikā neatvienojās, savienojums brīžiem neeksistēja, ko varēja labi novērot pie failu lejupielādes vai mājaslapu neatvēršanās ar pirmo reizi.
• WMS servisus ir iespējams lietot, taču jārēķinās, ka kartes skata pārzīmēšana aizņem aptuveni divas minūtes. Ja savienojums pazūd, gaidīt var nākties vēl ilgāk, kā arī jārēķinās ar nepieciešamību vaicājumu atkārtot. Arī SCP darbojas, SSH lietošanu gan apgrūtina salīdzinoši lielā aizture.
• LMT izsniegtā aparatūra nav diezko stabila, jo pēc 49,4 minūšu lietošanas, modems nomira ar “SIM failure” kļūdas paziņojumu un vairs nebija atdzīvināms.

Testu veikšanai tika izmantots LMT dotais USB modems Huawei E1752 (12d1:1446 un 12d1:1001). Testam tika izmantots AMD64 dators ar 2.4 GHz procesoru, 4Gb operatīvās atmiņas, ko darbināja pats jaunākais Gentoo Linux (~AMD64 izmantojot 2.6.36 kerneli). Testu veikšanas vieta – 20 km attālu no Limbažiem esošs ciems, kur vadu tālruņu līniju vairs nav kā sugas.

Pati iekārta ir paliela USB datu nesēja izmēros ar uzdrukātu LMT logo. Komplektā nāk “Īsā pamācība” latviešu valodā, kā arī SIM karte, kuru ir nepieciešams ievietot modemā. Mēģinot iespraust modemu brīvā datora USB ligzdā, uzreiz atklājas pirmais trūkums – iekārta ir pietiekami resna, lai aizsegtu blakus esošās ligzdas, kur ir paredzēts spraust citas USB iekārtas (piem. peli). Lai problēmu risinātu, ir nepieciešams USB pagarinātājs, kas komplektā nav iekļauts. Pie iekārtas plusiem var pieskaitīt ārējās antēnas iztrūkumu, kas gan vienlaikus ir arī iekārtas trūkums – nav iespējams pieslēgt ārējo antenu, lai uzlabotu uztveršanu atrodoties telpās. Šī iemesla dēļ iekārtu nevar rekomendēt patstāvīga inerneta savienojuma ierīkošanai lauku mājā.

Pēc iekārtas ieslēgšanas, tā uzreiz datorā tiek atpazīta… kā USB datu nesējs. Datu nesēja izmērs – 14 Mb, tips – SCSI CD-ROM iekārta ar ISO 9660 failu sistēmu. Datu nesējā atrodas kaut kādi faili, kurus ir iespējams darbināt MS-Windows vidē. Nekādas instrukcijas, README faili nav atrodami. Zvans LMT palīdzības dienestam. Patīkami – lai gan otrā galā esošajai operatorei nav nekādas sajēgas, kas ir redzams pēc biežajām pauzēm “uzgaidiet”, tomēr pēc Linux pieminēšanas saruna vismaz nebeidzas ar “neatbalstam” paziņojumu. Pēc krietnas gaidīšanas tiek arī atrasta vajadzīgā instrukcija, tiesa gan priekš Ubuntu Linux, un laipnā operatore braši cenšas lasīt tajā teikto. Tikai veina ķibele – jau otrajā solī izrādās, ka modemā iebūvētajam datu nesējam vajadzētu saturēt mapīti ar programmām priekš Linux un priekš MacOS X, taču ne viena, ne otra mapīte tur nav. Tā nu kopīgi ar LMT palīdzības dienestu konstatējam, ka testēšanai tiek izsniegti modemi ar veco programmatūru (firmware) un bez cita interneta pieslēguma tikt pie interneta nav iespējams. Tiek gan laipni piedāvāts griezties klientu apkalpošanas centrā, kur darbinieki varētu tad šo programmatūras atjaunināšanas operāciju izveikt. Kāda izgāšanās, ņemot vērā, ka izsniedzot modemu, tika pateikts, ka tas atbalsta Linux un MacOS X. Kopējais zvana laiks – 20 minūtes.

Protams, ĢISnet drosmīgos testētājus nieka 20 minūšu gara saruna un nepieciešamība meklēt palīdzību internetā, nespēj nobiedēt. Vispirms tiek izmēģināts iekārtu piedarbināt izmantojot Wine. LMT Internet instalācija noris sekmīgi, taču Wine nav emulators (tiem, kas nesaprata joku, skatīt Wine mājaslapu). Programma darbojas labi, taču iekārtai piekļūt nav iespējams. Spriežot pēc komandrindā redzamajiem paziņojumiem, wine-1.3.3 neuztur “RasEnumConnectionsW”, lai ko tas arī nenozīmētu. Arī šis ir strupceļš.

Pēc rezerves interneta atrašanas un dažiem jautājumiem Gūgles tantei, izrādās, ka ir nepieciešama speciāla programmiņa “usb_modeswitch”, kas, pēc iekārtas pievienošanas, tai aizsūta speciālu komandu, lai modems pārslēgtos no datu nesēja uz modema režīmu. Pēc šī brīnumrīka instalēšanas, iespraužot modemu, parādās jaunas iekārtas – ttyUSB0, 1 un 2 (GSM modem (1-port) converter). Nu jau izskatās labāk. Tagad tikai paliek vēl “maziņa” problēma – kā īsti piedarbināt šo modemu?!? Izmantojot wvdialconf programmiņu, ir iespējams uzzināt, ka modems atbalsta 9600 biti/sekundē ātrumu (nezinātājiem – tas bija aktuāli pirms 1990. gada) un to ir iespējams iedzīvināt ar “ATQ0 V1 E1 S0=0 &C1 &D2 +FCLASS=0″ komandu. Protams, arī šis ir strupceļš, jo nekur tālāk nav iespējams tikt.

Pēc rakāšanās pa MS-Windows videi domātajiem draiveriem, izdodas noskaidrot, ka modems kā inicializācijas rindu pretī ņem mazliet savādāku komandu – “AT&FE0V1X1&D2&C1S0=0″. Tur atrodas arī nepieciešamā konfigurācijas informācija – interneta piekļuves numurs “*99#” un APN “open.lmt.lv”. Savadot šos visus parametrus wvdial programmas konfigurācijā, nu jau tiek iedots cits kļūdas paziņojums – “+CME ERROR: SIM PIN required”. Tātad vispirms ir jāievada PIN kods, taču kā to izdarīt?!? Gūgles tante saka, ka ir nepieciešams papildus parametrs “AT+CPIN=0000″, kurš tiek veiksmīgi arī akceptēts. Ups! wvdial automātiski mēģina izveidot savienojumu trīs reizes, kā rezultātā tagad jau kļūda ir “+CME ERROR: SIM PUK required”, jo SIM karte ir nobloķēta. Pēc vajadzīgo kodu noskaidrošanas izrādās, ka “AT+CPUK=XXXX” komanda neeksistē. Problēma tiek atrisināta ievietojot modema SIM karti tālrunī un ievadot nepieciešamos kodus tur. Pie reizes tiek atslēgta PIN vaicāšana pie palaišanas, lai vairs nav jāmokās. Tikai kāds bija PIN kods mana tālruņa SIM kartei?!?
Lai nu kā, bet ir ievērojams progress – modems zvana uz pareizo numuru, taču tālāk nekā – saruna tiek pārtraukta. Kas vēl trūkst? Ak, jā – jānorāda APN “AT+CGDCONT=1,’IP’,'open.lmt.lv’”. Beidzot panākums – ir nodibināts savienojums un datoram tiek piešķirta iekšējā tīkla IP adrese (10.XX.XX.XX). Varam sākt testēt. Savienojuma izveidošana prasīja nieka divas dienas ar intensīvu Gūgles tantes palīdzību. Viennozīmīgi draudzīgi.
Te būs strādājoša wvdial konfigurācija. Iekopējam saturu failā /etc/wvdial.conf un startējam kā root ar komandu “wvdial LMT_Internet”. Par visu parametru korektumu pārliecības nav, bet strādā.
[Dialer LMT_Internet]
Init1 = AT
Init2 = AT&FE0V1X1&D2&C1S0=0
Init3 = AT+CPIN=XXXX # Šis ir PIN kods, ja SIM kartei tādu vajag.
Init4 = AT+CGDCONT=1,"IP","open.lmt.lv"
Phone = *99#
ISDN = 0
Username = { }
Password = { }
Ask Password = 0
Modem = /dev/ttyUSB0
Baud = 503316480
PPPD Options = noauth crtcts multilink usepeerdns lock defaultroute nobsdcomp nodeflate refuse-pap refuse-eap refuse-chap refuse-mschap
Idle Seconds = 3000
Modem Type = USB Modem
Compuserve = 0
Auto DNS = 1
Dial Command = ATD
Stupid Mode = 1
FlowControl = NOFLOW

Testēšana tiek veikta lauku teritorijā svētdienas pusdenslaikā – nevajadzētu būt pārāk daudz citiem lietotājiem. Pirmais tests – savienojuma latentums. Testēšanai tiek izmantots ĢISnet serveris, kas ir pieslēgts pie SIGMANET.
64 bytes from 85.254.211.233: icmp_seq=100 ttl=53 time=234 ms
--- www.gisnet.lv ping statistics ---
100 packets transmitted, 100 received, 0% packet loss, time 99001ms
rtt min/avg/max/mdev = 214.900/268.940/454.854/39.820 ms

1032 bytes from 85.254.211.233: icmp_seq=100 ttl=53 time=624 ms
--- www.gisnet.lv ping statistics ---
101 packets transmitted, 100 received, 0% packet loss, time 100595ms
rtt min/avg/max/mdev = 539.728/638.567/879.358/56.257 ms
Kā jau redzams no šiem cipariņiem, LMT internetam piemīt nopietna aizture, kas, visticamāk, izriet no izmantotās tehnoloģijas (lasi – būtiski uzlabojumi nav gaidāmi). Lai spriestu par šo skaitļu lielumu, katrs pats var testu atkārtot savam šī brīža interneta savienojumam. Man šobrīd vidējais ICMP paketes ceļošanas laika rādītājs ir 3.6ms, t.i. 74 reizes ātrāks nekā izmantojot LMT internetu.

Protams, tiek apmeklēta arī Speedtest.net lapa, lai notestētu HTTP datu pārsūtīšanas ātrumu. Ar Chromium 7.0 lapa ielādējas ātri, taču uz Flash saturu nākas pagaidīt. Testējot ātrumu savienojumam ar Rīgā esošu serveri (Balticom), lejupielādes ātrums ir 0,14 Mb/s, augšupielāde – 0,09 Mb/s, ping – 471 ms.
Tests tiek atkārtots, taču šoreiz testam tiek uz labu laimi izvēlēts ASV esošs serveris. Izvēle krīt pa labu Losandželosai Kalifornijas štatā, kur serveri piedāvā “Dreamhost”. Iegūtie rādītāji daudz neatšķiras no tiem, kas tika iegūti testējot ar Latvijā esošu serveri – lejupielāde 0,12 Mb/s, augšupielāde – 0,08 Mb/s, ping – 629 ms.
Lai vieglāk būtu izprast šos ciparus, Speedtest lapa piedāvā uzreiz arī informāciju, cik ilgi būtu jāgaida faila lejupielāde ar šādu savienojumu – MP3 fails (5Mb) = 6 minūtes, video fails (35 Mb) = 39 minūtes, filma (800 Mb) = 901 minūte. Protams, reālais gaidīšanas laiks var būt krietni ilgāks, kā arī pastāv risks, ka savienojums var pārtrūkt pavisam. Secinājums – lēnākā daļa viennozīmīgi ir pieslēgums pie LMT nevis LMT ārzemju interneta savienojums.

Informācijas meklēšana izmantojot Google, darbojas pietiekami raiti, lai būtu ērti to lietot. Savukārt mēģinot atvērt ĢISnet.lv lapu, nākas saskarties ar gaidīšanu. Dažu minūšu laikā tā arī lapa neielādējās. Mēģinot vēlreiz – viss notiek salīdzinoši raiti. Secinājums – interneta ātrums ir ļoti nestabils un visticamāk mainās atkarībā no signāla stipruma.

Nākamais tests – topogrāfiskās kartes 1:10k kopēšana uz ĢISnet serveri, izmantojot SCP. Faila izmērs – 1,3 Mb. Te nu sākas interesantumi – faila kopēšanas laiku SCP uzrāda kā 0 sekundes ar ātrumu 1,3 Mb/s, taču nākas vēl ilgi gaidīt kamēr tiek saņemts paziņojums par sekmīgu darbības pabeigšanu. Acīmredzot pie vainas ir kaut kāda lokālā kešatmiņa. Nākas testu vēlreiz atkārtot, tikai šoreiz mērot laiku no komandas sākuma līdz beigām, tas ir, ieskaitot paroles ievadīšanas laiku.
$ time scp topo10k.jpg marisn@gisnet.lv:/home/marisn
marisn@gisnet.lv's password:
topo10k.jpg 100% 1291KB 1.3MB/s 00:00

real 2m5.999s
user 0m0.092s
sys 0m0.020s


Nākamais tiek apmeklēts ĢISnet piedāvātais topogrāfisko karšu pārlūks. Kad pēc trīs minūšu gaidīšanas Chromium 7.0 joprojām neko nav ielādējis, tests tiek atkārtots ar Firefox 3.6. Ielāde sākas uzreiz, taču pilna sākuma skata ielādēšanās aizņem aptuveni trīs minūtes. Mainot kartes tuvinājuma pakāpi – atkal jau ir jāgaida vairākas minūtes – mainot kartes tuvinājumu vai skatu, ir jārēķinās ar vismaz 2 minūšu gaidīšanu. Tiesa, pēc datu sņemšanas, skatīšanās ir raita, jo visi dati ir jau uz datora.

Visbeidzot tiek veikts tests, kurš interesē visvairāk – cik ātri strādā WMS?!? Slāņu saraksta saņemšana notiek raiti – gandrīz tik pat ātri, kā izmantojot stacionāro pieslēgumu, taču te arī labais iespaids beidzas. Latvijas kopskata saņemšana aizņem 2 min 15 sek. Tā kā slāņi tiek attēloti to dzimtajā koordinātu sistēmā (ETRS89/TM Baltic93), datu sagatavošanai nepieciešamais servera laiks noteikti neveido lielāko gaidīšanas laika daļu. Lai nodrošinātu objektīvākus rezultātus, QGIS vietā tiek izmēģināts lietot wget. QGIS vidē izvēlas tuvinājumu, kurā var redzēt topogrāfisko karti mērogā 1:10 000, iegūto WMS pieprasījuma adresi iedod wget, tikai pirms tam nomainot telpisko apgabalu – lai būtu svaiga vieta. Lejupielādējot WMS datus ar wget, ātrums vidēji turās ap 16 kb/s, brīžiem pat sasniedzot 19 kb/s, taču lejupielāde brīžiem pārtrūkst pavisam, lai arī modems atvienošanos neuzrāda. Pēc brītiņa gan savienojums pazūd pavisam un atkārtota savienojuma izveidošana beidzas ar paziņojumu “+CME ERROR: SIM failure”. Iekārtas izraušana/iespraušana, SIM kartes izņemšana/ielikšana nekādus rezultātus tā arī nedeva, līdz ar to, nācās testus beigt pirms laika.

Tā nu savienojuma prieki ilga nepilnu stundu, kuras laikā tika paspēts notērēt 23,23 megabaitus no testēšanai piedāvātā viena gigabaita. Modems tika atgriezts atpakaļ LMT, jo ātrums nebūt nebija tuvs reklamētajam, kā arī iekārta nespēj funkcionēt stabili.
Gala secinājums – ja vajadzība pēc interneta nav pārāk bieža, labāk izlīdzēties ar jebkuru GPRS/UMTS atbalstošu mobilo tālruni, jo savienojuma ātrums būs tāds pat (apgalvojums balstās uz pieredzi ar tajā pašā vietā lietoto LMT internetu izmantojot Nokia 6120 Classic tālruni). Ja internets laukā ir nepieciešams bieži, tad ir vērts pamēģināt vēl kādu citu piedāvājumu, jo šis LMT piedāvājums noteikti nav ne ar ko pārāks par kaimiņos esošo Triatel interneta pieslēgumu.

Brīvos ĢIS risinājumus Google koda vasarā pārstāv OSGEO, kā paspārnē ir dota iespēja strādāt pie GDAL, GRASS, Mapbender, Quantum GIS, uDig, OpenJUMP, deegree, OSSIM un MapWindow projektiem. Ar projektu piedāvātajām idejām var iepazīties OSGEO GSoC ideju lapā. Ja aplūko piedāvājumu, tad varam cerēt, ka pēc gada daudzas brīvās ĢIS programmas būs krietni iespējām bagātākas nekā ir šobrīd. Pie interesantām idejām var minēt 3D teksta attēlošanu GRASS 3D vizualizatorā NVIZ, QuantumGIS rastra automātiskās pārprojecēšanas atbalstu un QuantumGIS integrāciju ar SAGA GIS. Protams, kā jau vienmēr, tiek gaidītas arī citas, pašu studentu ierosinātas idejas.

Lai ņemtu dalību Google rīkotajā programmēšanas pasākumā, nevajag nemaz tik daudz – tikai mazliet brīva laika vasarā, prasmi programmēt kādā no programmēšanas valodām un spēju komunicēt ar citiem angļu valodā. Google koda vasarā var piedalīties jebkurš pilngadīgs pilna laika students. Studēt datorzinātnes nav obligāti, jo pasākums ir atvērts jebkuram, kuram vien ir vēlme darboties. Protams, naudu saņems tikai tie studenti, kuri izpildīs tiem izvirzītās prasības, taču, parasti, tas ir pietiekami vienkārši. Sīkāk ar dalības noteikumiem var iepazīties Google koda vasaras biežāk uzdoto jautājumu lapā.

Lai arī pieteikšanās sākas tikai 29. martā, tomēr jāņem vērā, ka pieteikšanās beigu termiņš ir jau 9. aprīlis, kā arī pirms tam ir ieteicams sazināties ar dalību uzraugošo institūciju pārstāvjiem, iespējamiem vadītājiem un apspriest konkrētā pieteikuma saturu.

Un ko Tu darīsi šovasar?

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

Rāmī "ievērpta" karte

Tā kā arī man ne vienu vien reizi ir bijis vajadzīgs telpiski piesaistīt, jeb ievilkt koordinātās, šādus tādus legacy materiālus, tad mani nepameta domas, ka būtu labi šo visu automatizēt tik tālu cik nu vien iespējams. To pašu iemeslu dēļ, kuru digitizēšanas automatizēšana joprojām nav perfekta, atkrīt mēģinājumi piespiest datoru pilnīgi patstāvīgi veikt visus ģeoreferencēšanas darbus (pagaidām nespēs labāk par cilvēku atpazīt pareizos kartes stūrus). Taču labi pārdomājot stūru atpazīšana ir viens ļoti īss un, priekš cilvēka, triviāls posms karšu lapu ģeoreferencēšanas darba gaitā. Toties pārējie posmi ir vienkārši datoram. Tādēļ mans mēģinājums šo darbu automatizēt balstās uz abu šo faktoru apvienojumu – cilvēkam darīt tikai to ko dators nespēj izdarīt pietiekami uzticami un labi. Datoram darīt visu pārējo, ko tas spēj automātiski bez lietotāja līdzdalības.

Tie kas bija LĢIA organizētajā ĢIS dienā 2008. gada novembrī, iespējams atceras manu prezentāciju par šo darbu. Tiem, kas nebija toreiz klāt, vai tāpat gribas ieskatīies ir pieejama tās dienas prezentācija.

Pievienoju arī video (OGG Theora) par to kā notiek darbs ar šo programmu.

Torez šķita, ka sataisīt šo jauno uzlaboto versiju prasīs kādas dažas nedēļas. Taču arhitekturālu izmaiņu sanāca pietiekami daudz, lai to realizēšana un debugošana mazliet ievilktos. Kas ir mainījies, kopš pēdējās publiskās versijas, kas pieejama no QGIS pluginu repozitorija?

Diezgan daudz “zem vāka”. Taču dažas detaļas varētu būt interesantas palielam cilvēku skaitam – daudzprocesoru sistēmu atbalsts ir pārrakstīts tā, lai spētu darboties arī zem ne *nix sistēmām. Agrākā realizācija balstījās uz improvizētu shell job control, kas zem Windows, protams (kā vairums noderīgu shell lietu), nepastāv. Līdz ar to, lai realizētu daudzkodolu atbalstu konvertācijas darbībām mazliet universālākā veidā, šī daļa tika pārrakstīta balstoties uz Python subrocess moduļa iespējām – procesi tiek palaisti vienādi uz visām sistēmām. Ir izlabotas arī ne mazums kļūdu, kas padarīja pluginu faktiski darboties nespējīgu uz Windows, dažādu abpusēji tizlu iemeslu dēļ. Nu vismaz uz manas XP darba stacijas tagad tā lieta iet:)

Arī konvertācijas un piramīdu būvēšanas metodes ir nedaudz mainījušās un ir veikti daži nelieli kosmētiski uzlabojumi priekškonvertācijas dialogam (pašam pirmajam) – vairs nerādās mani vecie testēšanas ceļi un (strarp)rezultātu izvades direktorijām nosaukumi tiek piedāvāti automāiski.

Cita lieta, ko var zināmā mērā uzskatīt par regresiju ir progresa rādītāja likvidēšana. Bet tas uz labu;) Iemesls tam ir, tas ka kaut kādu (visticamāk) QT gļuku dēļ progresa logs netika pārzīmēts biežāk nekā tika, lai gan dati widgetam tika nodoti. Tāpat arī konstanta atjaunošana padara dažas citas izstrādes darbības ķēpiskas. Tātad – ja interesē cik tālu ir ticis konvertators un piramīdu ģenerators, skatamies logā (dmja.log darba direktorijā) vai arī skatamies pēc failu skaita rezultātu direktorijā(s). Vienkārši un pietiekami adekvāti ja tiek apstrādāts liels apjoms failu. Ja slinkums skatīties, vienkāršī atsājam šos procesus uz nakti/pusdienlaiku/tējas krūzi un neispringstam. Vēl jo labāk – uzrakstiet kāds labāku progresa indikatoru, jo iespējams, ka gļuks, kas man traucēja to izdarīt QT vairs nepastāv.

Tāpat ir mainījusies arī savietojamība ar QGIS – šī jaunā 1.xx sērija atbalsta jauno QGIS 1.0 versiju. Starp 1.0 un iepriekšējām QGIS versijām ir notikušas izmaiņas pluginu API, kas nozīmē, ka vecā plugina versija darbojas uz dažām vecajām QGIS versijām, savukārt jaunā uz 1.x versijām. To ir vērts atcerēties, ja ielādējot pluginu neatjaunota QGIS instalācijā sāk mesties ārā Python kļūdas. Tas ir pirmais kas jāizdara – jāatjauno QGIS.

Nenoliedzami pie šīs lietas varētu strādāt vēl un vēl. Taču tā pilda savas funkcijas tik cik man tās pašam ir (bijušas) vajadzīgas. Tieši tādēļ šī programma ir atvērta. Lai uzlabojumus ieviestu arī citi jau atvērtā un arī lietotājiem draudzīgākā veidā – caur gisnet.lv piedāvāto Trac vidi.

Lai veiksīgi strādātu ar lieliem karšu apjomiem ir jāzin šis un tas, kas nesatilps šī nelielā raksta ietvaros, tādēļ ir izveidota wiki lapa pluginam, kurā ir garāks apraksts par tā instalāciju, lietošanu un īpatnībām.

Lai ātri velkas!

Latvijas OpenStreetMap komūna ir nopietni aktivizējusies un nolēmusi to atzīmēt ar pirmo kopīgo kartēšanas pasākumu Ogre2009, kura mērķis ir sakārtot Ogres galvenās ielas. Pasākums ir paredzēts sestdien, 2009.g. 1. augustā. Sākums paredzēts 10:00 pie Ogres dzelzceļa stacijas.
Latvijas kopienai beidzot ir izveidota lietotāju vēstkopa. Spriežot pēc aktivitātes vēstkopā – jūlijā jau ir 520 vēstules – šāda vēstkopa jau sen bija nepieciešama. Vēstkopas arhīvā var sekot līdzi un piedalīties Latvijas ceļu klasifikācijas centienu sakārtošanā.
OpenStreetMap ir brīvprātīgo veidots kartēšanas projekts, kura mērķis ir veidot brīvus ģeogrāfiskos datus (sākotnēji – ielu/ceļu tīklu). Dati par ceļiem un citām dabā sastopamām lietām tiek vākti ar GPS uztvērēju palīdzību. Jebkurš GPS īpašnieks var piezīmēt klāt jaunas lietas, vai arī izlabot sistēmā jau esošos datus, tādejādi paaugstino to kvalitāti. Lai piedalītos projektā, ir nepieciešama tikai vēlme un mazliet brīva laika. Un ko Tu dari sestdien?