Liels paldies visiem, kuri palīdzēja šim laidienam būt latviešu valodā! Par pamanītajām tulkojuma nepilnībām lūgums ziņot tepat komentāros vai izmantojot citus saziņas kanālus.

Kopā ar jauno programmas laidienu, izmaiņas ir skārušas arī QGIS projekta infrastruktūru. Kļūdu ziņojumi turpmāk aplūkojami un rakstāmi QGIS Redmine sistēmā. Autorizācija joprojām notiek izmantojot OSGEO ID. Tiem, kas vēlas kompilēt pašu jaunāko versiju no pirmkoda, jāņem vērā, ka QGIS pirmkodam tagad izmanto git nevis svn. Atbilstoši pirmkodu tagad ir iespējams iegūt: git clone git://github.com/qgis/Quantum-GIS.git Lai atvieglotu dažādu neoficiālo QGIS spraudņu meklēšanu, ir ieviesta spraudņiem veltīta lapa (repozitorijs), kur ir iespējams iegūt dažādus spraudņus, kā arī publicēt savus spraudņus.

Kā jau pieklājas jaunam laidienam, ir parādījušās daudzas jaunas un jaukas lietas, kas padara jauno laidienu daudz patīkamāku ikdienas lietošanai. Pamanāmākais sīkums laikam būs jaunais slāņu īpašību un citu logu izkārtojums, kurš tapa pagājušajā rudenī Vroclavas sanākšanas laikā, kur aktīvu dalību ņēma arī ĢISnet.lv radošais autoru kolektīvs.

Pie būtiskām izmaiņām var pieskaitīt rastra datu automātisku pārprojecēšanu uz projekta koordinātu sistēmu. Līdz šim pārprojecēti tika tikai vektordati, taču tagad pienākusi kārta arī rastra datiem. Apvienojot to ar iespēju iestatīt jauna projekta noklusējuma koordinātu sistēmu un iespēju automātiski datu slāņiem bez koordinātu sistēmas izmantot projekta vai noklusējuma koordinātu sistēmu, aizbildinājumu par LKS-92 sistēmas nelietošanu ikdienā nav atlicis nemaz. Patīkams sīkums ir arī iespēja ātri iestatīt datu slāņu koordinātu sistēmu vai arī projekta koordinātu sistēmu no datu slāņa koordinātu sistēmas.

Dažādu mini datu bāzu uzturētāji noteikti pratīs novērtēt, ka beidzot ir iespējams vektoru objektiem piesaistīt citus objektus, kas var būt arī tikai ieraksti datu tabulā. Tāpat ir iespējams attēlot atribūtu tabulas saturu drukas veidotājā. Ņemot vērā, ka izmaiņas ir skārušas daudzas vietas, rekomendējam ar izmaiņām iepazīties QGIS 1.7.0 laidiena lapā (angļu valodā).

18. jūnijā notiks Open Street Map kartēšanas pasākums Līgatnē
Pasākuma mērķis būs pilnveidot Līgatnes novada karti, kas visiem ir brīvi pieejama internetā OpenStreetMap projekta mājaslapā

Aicinām pievienoties visus, kam ir interese apgūt kartēšanu, iemācīties darboties ar GPS (GPS dalībniekiem nav obligāta) un izstaigāt mazāk zināmas Līgatnes takas un taciņas.

KAS IR OPEN STREET MAP UN AR KO TĀ ATŠĶIRAS NO CITĀM KARTĒM?

Open Street Map karte no citām atšķiras ar to, ka to bez maksas var izmantot jebkurš (cilvēks, organizācija, uzņēmums, valsts iestāde) jebkuriem mērķiem un kuru var papildināt jebkurš lietotājs ar sevis savāktiem vai trešās puses datiem, ja tos ir atļauja publicēt bez maksas, izmantojot atsauci. [i]

Jau šobrīd Līgatnes apkārtnes karte ar OpenStreetMap (OSM) entuziastu palīdzību ir uzlabota un galvenie ceļi un objekti tajā jau atrodami. Bet ar Jūsu un OSM speciālistu palīdzību mēs varētu karti vēl papildināt, pievienojot tūristiem un pašiem interesantu un noderīgu informāciju. Šādas kartes priekšrocība ir arī iespēja operatīvi mainīt un pievienot objektus, iezīmēt jaunus maršrutus utt. Līgatnes pilsētā, kur dažkārt pēc māju numuriem ir ļoti grūti atrast pareizo adresi, šāda karte būtu liels palīgs. Tāpat OSM iespējams iezīmēt gājēju taciņas un meža stigas, kas lieliski noderētu novada viesiem.

Savukārt kartēšanā iesaistītajiem, kartes pilnveidošana var kļūt par aizraujošu brīvā laika pavadīšanas veidu.

Vairāk par to, kas ir OpenStreetMap, var lasīt šeit:

http://wiki.openstreetmap.org/wiki/WikiProject_Latvia

http://www.openstreetmap.org/

LĪGATNES KARTĒŠANAS PASĀKUMA PROGRAMMA 18. JŪNIJĀ

10:00-10:30 Ierašanās kultūras namā.
10:30-11:15 Viestura Zariņa prezentācijas par OSM, jautājumi atbildes. Galvenokārt tiem, kas par OSM sāk interesēties;
11:30-14:30 Dalīšanās 2 grupās “staigātajos” un datu “importētājos”. Cik precīzi izpildīsies šis punkts, atkarīgs no cilvēku skaita un interesēm. Var būt dalīšanās, tikpat labi var sākumā staigāt visi un pēc tam taisīt zīmēšanas un importēšanas daļu.
PRAKTISKO DARBĪBU PROGRAMMA:

“Staigātāji” – izdomā objektus, kurus nokartēt, apseko tos. Papildus kāds pieredzējušāks OSM speciālists var pastāstīt par GPS iekārtām un uz ko jāskatās, to izvēloties.
“Importētāji” – diskusijas un piemēri ar vektordatu importu, datu kārtošanu un apstrādi. Pastāstīsim par GRASS GIS un Quantum GIS lietošanu datu konvertēšanā un tīrīšanā.

Kolekcijas veidotāji izvirzīja mērķi ne tikai digitalizēt karšu un teksta materiālus, kuri ir saistīti ar tūrismu un ceļu attīstību Latvijas teritorijā, bet arī sagatavot tos tālākai izmantošanai pētījumos, informācijas ieguvei un analīzei. No LNB tūrismam un ceļošanai veltītās digitālās kolekcijas ”Ceļi tuvi, ceļi tāli…” digitalizētajām 200 kartēm tika ģeoreferencētas un vektorizētas 20 kartes, kas izdotas laika posmā no 18.gs. beigām līdz 20.gs. pirmajai pusei.  Lēmums, ko tādu veikt, bija vēlme vairāk izpētīt un caur jaunu prizmu ieraudzīt krājuma materiālus.   Viena no senākajām kartēm, kas LNB Kartogrāfisko izdevumu fondā izceļas ar to, ka tā aptver visu Latvijas teritoriju un uz tās ir redzami iezīmēti ceļi, ir Homana, Johana, Baptista, Nirnbergā ap 1720-to gadu izdotā karte Ducatuum Livoniae et Curlandiae. Otra nozīmīgākā karte no šīm 20 ir Matīsa Siliņa, 1889. gadā izdotā Latvijas karte, kurā labi uzskatāma ceļu attīstība tēvzemē 19.gs. beigās. Gribam atzīmēt, ka šogad latviešu kartogrāfijas aizsācējam aprit 150 gadi! Tam par godu piektdien 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā plkst. 15:00 tiks atklāta izstāde. Esiet laipni aicināti! :)

Sīkāk par šo karšu ģeoreferencēšanas gaitu var iepazīties rakstā: Vēsturisko karšu ģeoreferencēšana. Savukārt šajā rakstā vairāk tiks pastāstīts par šo karšu vektorizēšanu un iespējām, ko ar šiem datiem var darīt. Tā kā projekta tēma bija ceļu attīstība Latvijā, tad vektorizēta tika informācija, kas saistīta ar ceļiem un tiem piesaistītajām konkrētām vietām – pasta stacijas, dzelzceļa stacijas, pilsētas. Lai arī vektorizētas tika visas kartes, tomēr katrai kartei var nedaudz atšķirties vektordatu apjoms un informācija, ko tie glabā, jo to ietekmē katras kartes individuālais raksturs (1. attēls), kā arī uzdevums bija izcelt tikai būtiskāko informāciju. Tomēr visām kartēm būs vienādas vektordatu galvenās grupas:

1. punkti – apdzīvotās vietas, dzelzceļa stacijas, pasta stacijas, kuru datu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums (mūsdienu un tā laika), valsts, tips (ja ir šāda veida informācija);
2. līnijas – ceļi un dzelzceļi, kuru atribūtu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums, kurš ietver ceļa/dzelzceļa galapunktus, tipu, valsti.

1. attēls Pa kreisi daļēji vektorizētas kartes piemērs, pa labi - novektorizētas kartes piemērs

Informācija, kura tika ietverta datu atribūtu tabulās tika ievadīta, balstoties uz kartes leģendu un/vai kartes vizuālo informāciju. Ja kartes leģendā tika izdalītas apdzīvotās vietas pēc to nozīmes (apriņķa pilsēta, pilsēta, ciems utt.), tad atribūtu tabulā tika pievienota kolonna TIPS, kurā ievadīta attiecīgā informācija. Tāpat ir arī ar ceļiem, ja kartes leģendā tika izdalīti ceļi pa kategorijām (pēc to nozīmes, seguma), tad attiecīgi tika pievienots jauns atribūts (2. attēls).

2. attēls Vektordatu atribūtu tabulu piemēri

Atribūtu tabulas var aplūkot, papildināt un labot ne tikai ĢIS programmu darba vidē, bet arī izmantojot programmu, kura atpazīst dBase faila formātu, piemēram, OpenOffice.org  Spreadsheet. Tikai jāatcerās, ka datiem ir  UTF – 8 kodējums, kas jānorāda pie vektordatu ievadīšanas ĢIS programmās, kā arī .dbf failu atvēršanas.
Lai arī darbību klāsts, ko ar šiem vektordatiem var darīt, ir ierobežots, tomēr tie var noderēt kā informatīvs materiāls, palīglīdzeklis uzskatāmu karšu sagatavošanai un var kalpot kā ideja pētījumu uzsākšanai, izmantojot ĢIS sniegtās iespējas. Piemēram, uz jaunākām kartēm uzliekot vēsturiskās kartes vektordatus, var noskaidrot, vai interesējošais ceļš mūsdienās ir vai nav saglabājies (3. attēls).

3. karte Senu karšu vektordatu attēlošana un jaunākas kartes slāņa piemērs

Kā arī vektordati var vienkāršot kartes noformēšanu un ievietošanu pētījumā, it sevišķi, ja interesē tikai kāda noteikta teritorija (4. attēls). Pareizi noformēta karte, var atvieglot tās uztveri lasītājiem, piemēram, kartes leģenda, pastāsta par būtiskāko informāciju, uz ko būtu jāpievērš uzmanība.

4. attēls Sliežu tipi Ziemeļkurzemē 1920. gadā (Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments)

Ja ir vēlme iegūt kādas noteiktas kartes (no šīm 20) vektordatus, tad ir jāiet uz LNB Kartogrāfisko izdevumu nodaļu, kur vienoties, kā šos datus iegūt un izmantot.

Piebilde

Ģeoreferencēšana un vektordatu sagatavošana ir veikta, izmantojot tikai un vienīgi brīvās un atvērtās ĢIS programmas (Quantum GIS, GDAL), un šoreiz par ērtu darba vidi rūpējās Ubuntu Linux ;)

Te nu der atcerēties tādu jauku niansi – kas ir LKS-92. LKS-92 sasaisti ar citām koordinātu sistēmām nodrošina četri stabilie ģeodēziskie punkti – “Rīga”, “Kangari”, “Indra” un “Arājs”. Pēc Japānas zemestrīces tagad šiem punktiem ir citas koordinātas, līdz ar to arī pārrēķini no un uz LKS-92 no citām koordinātu sistēmām ir veicami ar citu koeficientu palīdzību.

Lai atvieglotu ĢISnet lasītāju dzīvi, esam sagatavojuši jauno LKS-92 koordinātu sistēmas definīciju PROJ.4 formātā. Šo koordinātu sistēmu būs nepieciešams pašiem ievadīt ĢIS programmās, jo EPSG koordinātu sistēmu datu bāze pagaidām vēl satur vecos datus.
+proj=tmerc +lat_0=0 +lon_0=24 +k=0.9996 +x_0=500002.036 +y_0=-5999998.824 +ellps=GRS80 +towgs84=0,0,0,0,0,0,0 +units=m +no_defs

Attēlā ir redzamas ģeodēziskā punkta koordinātas, kas iegūtas ar GPS pirms (sarkans) un pēc (dzeltens) LKS-92 korekcijas pielietošanas. Kā redzams, ikdienas vajadzībām atšķirība nav liela, taču jomās, kur nepieciešama absolūta precizitāte, veco LKS-92 koordinātu sistēmu vairs nevajadzētu lietot.

Šajā attēlā ir redzams kā pievienot koriģēto LKS-92 koordinātu sistēmu pie QuantumGIS lietotāja definētajām koordinātu sistēmām.

Lai novērtētu šīs pārbīdes ietekmi uz tautsaimniecību, aicinām komentāros ierakstīt vai Jūsu profesionālo darbību vai ikdienas dzīvi ietekmē šādas nelielas koordinātu sistēmas kļūdas.

Papildināts
Kā ĢISnet redakcija uzzināja no LĢIA, rakstā esam palaiduši garām būtisku faktoru – pārvietojumu pa Z asi. Lai arī pārvietojums par Z asi (augstuma izmaiņas) būtiski neietekmē LKS-92 koordinātu sistēmu, tomēr tas ietekmē visus augstuma mērījumus Latvijas teritorijā, jo uz esošo punktu līdzšinējo augstumu datiem nevar paļauties.

Lai novērstu šo problēmu, no valdība ir paredzējusi LĢIA piešķirt 1,625 miljonus latu no budžeta programmas “līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai varētu veikt precīzo nivelēšanas gājienu no Rīgas līdz pat Kronštatei, kur atrodas Baltijas 1977. g. augstumu sistēmas atskaites punkts. Pēc tam tiks veikta Latvijas svarīgāko punktu augstumu pārmērīšana. Kā pirmais pārbaudāmais punkts ir izvēlēts Gaiziņš, jo ir pamatotas cerības, ka Gaiziņš tagad ir augstāks nekā jebkad iepriekš. Un pelnīti – cik ilgi tad var pieciest to, ka lēnie igauņi ar savu Munamēģi mums ir priekšā?!?

Darbu plāns pašlaik vēl ir mainīgs, tādēļ ieteicams sekot notikumiem Open Street Map Latvijas vēstkopā.
Pasākuma sākums plānots 11:00 LU Linux centrā, Raiņa bulvārī 19.

Atgādināsim, ka kartēšanas vajadzībām ĢISnet kolektīvs bez labi zināmā padomju topogrāfisko karšu WMS servisa uztur OSM vajadzībām izveidotus servisus, kas ir OSM entuziastu iepirkto ortofoto servēšanai un pieejamo pašvaldību teritorijas plānojumu servēšanai.

OSM ortofoto serviss:
JOSM lietojamais URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/osm_latvia?service=WMS&VERSION=1.1.1&REQUEST=GetMap&LAYERS=ortotikls,ortobildes&SRS=EPSG:4326&STYLES=&FORMAT=image/jpeg&
Servisā pieejamie slāņi:
ortotikls – pieejamo ortofoto apgabali
ortobildes – ortofoto

Teritorijas plānojumu serviss:
URL: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/terplani
Ar servisā pieejamo slāņu sarakstu var iepzīties izpildot WMS standarta GetCapabilities pieprasījumu vai OSM WIKI lapā, kura veltīta šim servisam (http://wiki.openstreetmap.org/wiki/Latvia/Teritoriju_pl%C4%81nojumi)

Brīvos ĢIS risinājumus Google koda vasarā pārstāv OSGEO, kā paspārnē ir dota iespēja strādāt pie GDAL, GRASS, Mapbender, Quantum GIS, uDig, OpenJUMP, deegree, OSSIM un MapWindow projektiem. Ar projektu piedāvātajām idejām var iepazīties OSGEO GSoC ideju lapā. Ja aplūko piedāvājumu, tad varam cerēt, ka pēc gada daudzas brīvās ĢIS programmas būs krietni iespējām bagātākas nekā ir šobrīd. Pie interesantām idejām var minēt 3D teksta attēlošanu GRASS 3D vizualizatorā NVIZ, QuantumGIS rastra automātiskās pārprojecēšanas atbalstu un QuantumGIS integrāciju ar SAGA GIS. Protams, kā jau vienmēr, tiek gaidītas arī citas, pašu studentu ierosinātas idejas.

Lai ņemtu dalību Google rīkotajā programmēšanas pasākumā, nevajag nemaz tik daudz – tikai mazliet brīva laika vasarā, prasmi programmēt kādā no programmēšanas valodām un spēju komunicēt ar citiem angļu valodā. Google koda vasarā var piedalīties jebkurš pilngadīgs pilna laika students. Studēt datorzinātnes nav obligāti, jo pasākums ir atvērts jebkuram, kuram vien ir vēlme darboties. Protams, naudu saņems tikai tie studenti, kuri izpildīs tiem izvirzītās prasības, taču, parasti, tas ir pietiekami vienkārši. Sīkāk ar dalības noteikumiem var iepazīties Google koda vasaras biežāk uzdoto jautājumu lapā.

Lai arī pieteikšanās sākas tikai 29. martā, tomēr jāņem vērā, ka pieteikšanās beigu termiņš ir jau 9. aprīlis, kā arī pirms tam ir ieteicams sazināties ar dalību uzraugošo institūciju pārstāvjiem, iespējamiem vadītājiem un apspriest konkrētā pieteikuma saturu.

Un ko Tu darīsi šovasar?

Latvijas OpenStreetMap komūna ir nopietni aktivizējusies un nolēmusi to atzīmēt ar pirmo kopīgo kartēšanas pasākumu Ogre2009, kura mērķis ir sakārtot Ogres galvenās ielas. Pasākums ir paredzēts sestdien, 2009.g. 1. augustā. Sākums paredzēts 10:00 pie Ogres dzelzceļa stacijas.
Latvijas kopienai beidzot ir izveidota lietotāju vēstkopa. Spriežot pēc aktivitātes vēstkopā – jūlijā jau ir 520 vēstules – šāda vēstkopa jau sen bija nepieciešama. Vēstkopas arhīvā var sekot līdzi un piedalīties Latvijas ceļu klasifikācijas centienu sakārtošanā.
OpenStreetMap ir brīvprātīgo veidots kartēšanas projekts, kura mērķis ir veidot brīvus ģeogrāfiskos datus (sākotnēji – ielu/ceļu tīklu). Dati par ceļiem un citām dabā sastopamām lietām tiek vākti ar GPS uztvērēju palīdzību. Jebkurš GPS īpašnieks var piezīmēt klāt jaunas lietas, vai arī izlabot sistēmā jau esošos datus, tādejādi paaugstino to kvalitāti. Lai piedalītos projektā, ir nepieciešama tikai vēlme un mazliet brīva laika. Un ko Tu dari sestdien?

Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source Tools by Gary E. Sherman

Man šī grāmata nedaudz atgādināja tādu kā soli pa solim ievadu ĢIS lietās un kartogrāfijā, pie tam ar bezmaksas rīkiem. Slinks pasniedzējs varētu pat  pamatus mācīt 1:1 no šīs grāmatas, jo grāmatā apskatītās lietas ir viegli sportiskā ievada līmenī. Zinot lokālās studentu īpatnības, kvorumam,  šīs grāmatas saturs būtu smagā viela visiem bakalaura studiju gadiem, kaut apskatītas ir tikai pamat lietas. Visus gan jābrīdina – grāmata satur jau dažas vēsturiskas lietas (piem. QGIS jau ir mainījies), bet kopumā grāmatas lietderību tas nemazina, vienīgi var mazliet mulsināt. Grāmatā apskatītas zināmākās atvērtā koda ĢIS aplikācijas (QGIS, uDig, gvSIG, gdal/ogr, GRASS GIS u.c.). Grāmatas tēmu klāsts sākas no ievada ĢIS datos un to formātos/konvertācijās, datu apstrādē (geoprocessing) līdz vienkāršiem aprakstiem par savu aplikāciju veidošanu grāmatā apskatītajām programmām. Diezgan daudz tiek apskatīta datu transformācija starp koordinātu sistēmām. Un pavisam nejauši atklājām, ka ar šo grāmatu var dižoties arī Māris, jo grāmatā ir viņa izstrādātā GRASS GIS spraudņa pielietošanas piemērs.

Applied Spatial Data Analysis with R

Šī ir grāmata no Use R sērijas.  Par šo grāmatu šķiet man ir lielākais prieks. Sāku lasīt un, ziniet, nevar ne atrauties, jo uzrakstīta valodā, kas tā vien velk dziļāk. Pats trakākais, ka šīs lasāmvielas iespaidā jau sāku apdomāt vēl dažu šīs sērijas grāmatu pasūtināšanu, lai labāk varētu orientēties R plašumos. Grāmata orientēta uz publiku, kura ir labi pazīstama ar  iepriekš aprakstītajā grāmatā apskatītajām pamat lietām, turklāt ir nojēga par to, ko viņi gribētu darīt ar viņu rīcībā esošiem datiem. Lasāmviela un rīks esošiem vai topošiem spēka lietotājiem, kuriem ar masu aplikāciju standarta funkcijām telpisko datu analīzē ir kļuvis par īsu vai daži esošie komerciālie rīki uzliek šaubu ēnu iegūtajiem rezultātiem. Izpratne par statistikas pamat lietām ir diezgan stipri vēlama un var atvieglot lasīšanas un tēmas apgūšanas tempus, jo terminoloģija reizēm ir gana specifiska. (Grāmata, kuru iespējams negribēšu laist ārā no redzes loka).

Jā, es zinu, ir pilns internets ar veiklām pamācībām un citiem dokumentiem, bet ar tiem nevar nosist mušu.

Programmas arhitektūrā ir plānoti graujoši papildinājumi, sīkāka informācija iepriekš norādītajā saitē.

Apsveicam!