ĢISnet

Bij man divi aparāti ar iedzimto os (topašu visplašāk izplatīto)-vienu atdevu, otrs nobeidzās. Protams kur nu bez aparāta un abu iepriekšejo vietā tika iegādāts jauns aparāts. Šoreiz diezgan mērķtiecīgi tika komplektēts rīks bez OS, jo bija un ir stingra apņemšanās pilnībā iztikt ar atvērta koda programmatūru. Zināmā mērā tas ir arī kā tests – vai var mierīgi dzīvot ar atvērtā koda programmatūru, ja iet runa par darbiem, kas saistīti ar ĢIS?!

(vairāk…)

Stefan Steiniger ir uztaisījis feinu salīdzinajumu un pārskata tabulu par atvērta koda Desktop ĢIS aplikāciju spējām un iespējām. Lieti noderēs tiem, kas neko no tā nezin vai balstās uz ticamākiem un mazāk ticamiem nostāstiem un sāgām. Tiem, kas šīs aplikācijas ir lietojuši nekā jauna nebūs, pārējiem gan būtu vērts iepzīties. Jebkurā gadījuma labs informācijas apkopojums salīdzināšanai.
Īpaši derīgs tiem fantastiem, kas cer ka izslavetajā GRASS GIS varēs zīmēt ūber kartes un atrisinās visas dzīves problēmas. Pirms izvēlēties aplikāciju iepzīstieties ar tās sniegtajām iespējām un noskaidrojiet vai šīs iespējas atbilst jūsu prasībām, lai pēc pirmajiem izmeiģinājumiem nevietā nav jāspļaudās.

LNB ir spēruši vienu foršu soli, lai uzlabotu komunikāciju ar sabiedrību, nedaudz brīvāk izteiktos un vienkarši informētu. Ir pilnīgi skaidrs, ka iestāžu un organizāciju oficiālajās lapās ir zināma etiķete, tapēc tur ir daudzas lietas ko nevar atļauties. Bloga/emuāra izveide ir laba alternatīva stīvajai oficiozajai etiķetei. Laikam tā tāda kā evolūcija, jo korporatīvo un organizāciju līmeņa blogus/emuārus aizsāka mediji un gana lielas privātās organizācijas, tagat šķiet ir pienācis laiks publiskajam sektoram.

Jaatzīst, ka diezgan sen gaidu, kad kāds šāds resurss parādīties mums tuvām tēmām. Vai kāda organizācija ko tādu plāno, jeb labāk ir klusēt un komunicēt likuma pantu ietvaros?

Pavisam drīz tiks izdota grāmata Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source, kas var būt kā labs ievads tiem, kas interesējas par atvērtā koda ĢIS aplikācijām, to pielietošanas iespējām praksē. Man vēl šī grāmata nav un nezinu vai būs, bet tiem, kas vēlas iepazīties ar atvērtā koda programmatūru, iespējams ir rekomendējama literatūra ;)

Tiem kas tankā-GeoServer ir OGC standartus uzturošs serveris. Lielākais šī servera spēks ir darbā ar WFS un WFS-T. Sākot ar 1.6.0 versiju serveris ar speciālu paplašinājumu uztur arī objektu vēsturi, pašlaik gan tikai darbojoties ar PostgreSQL datubāzēm. Ko nozīme uzturēt objektu vēsturi – tas ir līdzīgi kā programmētaji izmanto svn. Vēstures uzturēšana dod iespēju labojot ģeometrijas un objektus atgriezties pie kādas konkrētas objekta versijas, jeb labojot ģeometrijas nezaudēt vecākas to versijas. Lieliska iespēja uzturēt ģeometriju datubāzi ar pilnu izmaiņu trasējamību, arī lieliska iespēja nesačakarēt savu datubāzi.
Vairāk par jaunumiem var palasīt šeit.

Nē, tas nav jautājums par to, kādus daiļliteratūras šedevrus tu lasi. Drīz būs pienācis tas brīdis, kad mēs, radošā un reizēm paviršā banda/komanda, zem ĢISnet zīmes būsim māžojušies jau veselu gadu. Tāpēc, arī ne tapēc, ir interese uzzināt, kādus ar ĢIS un kartogrāfiju saistītus interneta resursus mūsu apmeklētaji un lasītāji lasa bez GISnet.lv.

(vairāk…)

OpenAerialMap ir pasākums kurš var palīzēt atras kādas vietas bildi vai arī dod iespēju padalīties ar paša radītiem brīnumiem, lai arī kādi tie būtu. Datubazē esošos datus var izmantot lietojot klasiskus interneta risinājumus kā arī wms servisus, protams gadījumos kuros dati šo iespēju sniedz.

Visi spļaudās, šķauda un nevar piedabūt kārtīgi darboties LĢIA izveidoto koordinatu pārrēķinu kalkulātoru. Joks ir tajā, ka vērtībām dikti grib galā redzēt vismaz 3 vai vairāk zīmes aiz komata-arī nulles, ja nekā nav. Šķauda arī gadījumos, kad grib lietot LKS koordinātes kurām FN=0, jebšu 6000000 datus (tas manuprāt ir tikai normāli). Laikam nezinu īsti nevienu, kuram šitas aparāts būtu aizgājis ar pirmo piegājienu un ja ir aizgājis nav īstas pārliecības vai pareizi. Lielai daļai šķiet arī nav īsti skaidri aplikācijas izmestie kļūdu un datu neatbilstības paziņojumi, kas liek improvizēt un “hakot”.

Netīšām sanāca uzdurties Maa-met Geoportal, kas satur daudz un dažadus kartogrāfikos materiālus un telpiskos datu slāņus par Iaguniju. Nākas vien kartējo reizi nokārt galviņas un padomāt, kapēc viņeim zāle zaļāka un debesiz zilākas. Un pilnīgi noteikti pie vainas nav kosmisko tehnoloģiju un kvantu fizikas zinātāju/nezinātaju proporcionālā attiecība, lai ko tādu sasniegtu un izdarītu. Nav arī jēgas diskutēt par jautājumu cik labs vai slikts tehnoloģiskais risinājums tiek izmantots, jo pagaidām šķeit nav tā īsti ar ko salīdzināt, vismaz Baltijas valstu mērogā noteikti.

(vairāk…)

Patiesībā jau labu laiku gdal/ogr atbalsta ko līdzīgu daudzu meklētajam rastra lapu apgraizīšanas risinājumam. Viss ir elementāri!

gdal_rasterize -b 1 -b 2 -b 3 -burn 255 -burn 0 -burn 0 -l maska maska.shp mana_bilde.tif

Vēl var tajā penterī lietot parametru -i pretējām darbība ( to gan bauda tikai tie, kas iemeiģina 1.5.x versiju). Tiesa nenotiks fiziska attēla izmēru maiņa, attēlam vienkārši tiks aizkrāsota ar izvēlēto krāsu, piemērā nikni sarkanu, poligonā esošā daļa vai tieši poligonā neesošā daļa.

Ar mazu skriptiņu šādi var apcirpt n bildītes ļoti mazā laikā neknibinoties ap katru bildīti atsevišķi.