Liels paldies visiem, kuri palīdzēja šim laidienam būt latviešu valodā! Par pamanītajām tulkojuma nepilnībām lūgums ziņot tepat komentāros vai izmantojot citus saziņas kanālus.

Kopā ar jauno programmas laidienu, izmaiņas ir skārušas arī QGIS projekta infrastruktūru. Kļūdu ziņojumi turpmāk aplūkojami un rakstāmi QGIS Redmine sistēmā. Autorizācija joprojām notiek izmantojot OSGEO ID. Tiem, kas vēlas kompilēt pašu jaunāko versiju no pirmkoda, jāņem vērā, ka QGIS pirmkodam tagad izmanto git nevis svn. Atbilstoši pirmkodu tagad ir iespējams iegūt: git clone git://github.com/qgis/Quantum-GIS.git Lai atvieglotu dažādu neoficiālo QGIS spraudņu meklēšanu, ir ieviesta spraudņiem veltīta lapa (repozitorijs), kur ir iespējams iegūt dažādus spraudņus, kā arī publicēt savus spraudņus.

Kā jau pieklājas jaunam laidienam, ir parādījušās daudzas jaunas un jaukas lietas, kas padara jauno laidienu daudz patīkamāku ikdienas lietošanai. Pamanāmākais sīkums laikam būs jaunais slāņu īpašību un citu logu izkārtojums, kurš tapa pagājušajā rudenī Vroclavas sanākšanas laikā, kur aktīvu dalību ņēma arī ĢISnet.lv radošais autoru kolektīvs.

Pie būtiskām izmaiņām var pieskaitīt rastra datu automātisku pārprojecēšanu uz projekta koordinātu sistēmu. Līdz šim pārprojecēti tika tikai vektordati, taču tagad pienākusi kārta arī rastra datiem. Apvienojot to ar iespēju iestatīt jauna projekta noklusējuma koordinātu sistēmu un iespēju automātiski datu slāņiem bez koordinātu sistēmas izmantot projekta vai noklusējuma koordinātu sistēmu, aizbildinājumu par LKS-92 sistēmas nelietošanu ikdienā nav atlicis nemaz. Patīkams sīkums ir arī iespēja ātri iestatīt datu slāņu koordinātu sistēmu vai arī projekta koordinātu sistēmu no datu slāņa koordinātu sistēmas.

Dažādu mini datu bāzu uzturētāji noteikti pratīs novērtēt, ka beidzot ir iespējams vektoru objektiem piesaistīt citus objektus, kas var būt arī tikai ieraksti datu tabulā. Tāpat ir iespējams attēlot atribūtu tabulas saturu drukas veidotājā. Ņemot vērā, ka izmaiņas ir skārušas daudzas vietas, rekomendējam ar izmaiņām iepazīties QGIS 1.7.0 laidiena lapā (angļu valodā).

Par to, kas tad ir jauns vai ievērības cienīgs jaunajā laidienā, kā arī to, kā ĢISnet.lv radošais kolektīvs atzīmēja šo laidienu, lasiet turpinājumā.

Pamanāmākās izmaiņas ir skārušas jauno grafisko vidi wxGUI, kura ir saņēmusi nopietnu atsvaidzinājumu no vēl izstrādē esošajiem GRASS 6.5 un 7 laidieniem. Arī vecajai TCL/Tk grafiskajai videi ir uzlabota stabilitāte, izķertas dažas blusiņas. Piemēram, v.digit vairs nav problēmas ar peles ritenīti un no vienas robežas sastāvošu laukumu zīmēšanu. NVIZ ir ieviests lokalizācijas atbalsts. Diemžēl lokalizācijas atbalsts v.digit netika pabeigts pirms 6.4.1 laidiena.

Daudz vairāk izmaiņas ir veiktas vietās, kuras ir grūtāk pamanīt. Uzlabojumi dglib ļauj tīkla bāzētām analīzēm darboties ātrāk. v.in.ogr spēj ātrāk importēt un sakopt poligonu datus. Daudzās vietās ir uzlabota GRASS darbspēja MS-Windows vidē.

Zināmie ierobežojumi GRASS GIS nespēj darboties, ja lietotāja mājas mape satur ne-latīņu burtus tās nosaukumā MS-Windows vidē. Arī citu failu un mapju nosaukumos esoši ne-latīņu burti var radīt problēmas dažādiem GRASS rīkiem. Diemžēl šo problēmu nav iespējams atrisināt, jo MS-Windows joprojām izmanto trīs (!) dažādus burtu kodējumus vienlaikus (!!). GNU/Linux, MacOS X un citu UNIX-tipa operētājsistēmu lietotājiem šāda tipa problēmas nav, jo sistēmā visās vietās tiek lietots tikai viens rakstzīmju kodējums.
Kļūdas rezultātā minimālā nepieciešamā Python versija ir 2.5. Ar vecākām Python versijām wxGUI nedarbosies.

Lai atzīmētu GRASS 6.4.1 laidienu, ĢISnet radošā kolektīva pārstāvji devās nelielā (~20km) laivojumā, lai novērtētu zāles (GRASS) augšanas apstākļus Sedas upes palienēs. Mūsu secinājums – slapji :)

[Show as slideshow]

Nākamais jaunums skar SQL atbalstu iekš OGR vaicājumiem – tagad tiek atbalstītas arī aritmētiskās darbības (+, -, *, /, **) un tekstu apvienošana, teksta daļas ieguve (CONCAT, SUBSTR). SQL WHERE klauzula ir papildināta ar datumu salīdzināšanas atbalstu. Vēl ir nākusi klāt iespēja vaicājumā ignorēt atribūtu laukus, kas var būtiski paātrināt dažas specifiskas darbības – zīmējot ģeometriju vairs nav jāsaņem arī atribūtu dati vai arī rādot tikai atribūtus – ģeometrija. Tagad atliek tik gaidīt, kad GDAL/OGR izmantojošie projekti sāks šīs izmaiņas aktīvi izmantot savos produktos, lai paātrinātu to darbu.

No datu formātu atbalsta izmaiņām ir vērts pieminēt OZI formātu (tikai lasīšana), PDF (tikai lasīšana), GPS atbalsts (GPSBabel) un WFS 1.0.0 un 1.1.0 (arī WFS-T).
Sīks bet būtisks kļūdas labojums ir skāris ESRI Shapefile formātu – uzsākot labošanu, OGR dzēš Shapefile indeksu (nav atbalstīts), kā rezultātā ArcGIS saimes programmas var pamanīt ar OGR veiktās izmaiņas iekš Shapefile. Iepriekš varēja būt problēmas, ja Shapefile rediģē ArcGIS vidē, tad, piem., QuantumGIS un atkal ArcGIS saimes programmās, kur nebija redzamas ar QGIS veiktās izmaiņas.

Ja aplūko QGIS GRASS spraudni pirmkoda līmenī, tad izrādās, ka datu attēlošanu uz ekrāna veic pati QGIS programma izmantojot GRASS gluži tā pat kā jebkuru citu datu avotu. Tam ir zināmas priekšrocības, jo automātiski ir pieejamas visas QGIS slāņu noformēšanas iespējas, kā arī vektordatu slāņu pārprojecēšana pie attēlošanas. Kas attiecas uz datu apstrādes rīkiem, tad tiem QGIS nodrošina tikai grafisko priekšpusi – savāc lietotāja norādītos parametrus un palaiž analīzes programmu ar dotajiem parametriem. Līdz ar to galvenais secinājums – “tīra” GRASS vai GRASS no QGIS darbināšana neietekmē analīzes rezultātus, jo tiek izmantotas vienas un tās pašas programmas.

No iepriekš noskaidrotā izriet vēl kāda svarīga lieta – pat ja mēs lietojam GRASS no QGIS vides, joprojām ir spēkā GRASS “spēles noteikumi”. Šie “noteikumi” ir salīdzinoši vienkārši.

• Lai gan ir iespējams pievienot vektoru/rastra karti no jebkura GRASS novietojuma, analīzes rīkiem būs pieejamas tikai aktīvā novietojuma/karšu kopas kartes.
• Rastra datu nolasīšana notiek tādā izšķirtspējā, kāda ir iestatīta reģiona iestatījumos. Tāda pati izšķirtspēja tiks izmantota no jauna veidotajiem rastriem. Pemērs redzams attēlā.
• Darbības ar rastru notiek tikai reģiona ietvaros. Ja nepieciešams izmantot ne-taisnstūra teritorijas ierobežojumu, ir pieejams rastra masku atbalsts. GRASS rastra reģionu var aplūkot QGIS vidē uzklikšķinot uz ikoniņas “Rādīt pašreizējo GRASS reģionu”, kas parādīs tā robežas kā sarkanu taisnstūri pa virsu pārējai kartei. Piemērs redzams attēlā.
• Ir iespējams rediģēt tikai aktīvajā karšu kopā esošos vektordatus, piedevām lietotājam ir jābūt karšu kopas mapes īpašniekam.

Vairāk par dažādām GRASS specifiskām lietām var palasīt GRASS GIS dokumentācijā. Ievads GRASS palīdzēs saprast, kas ir novietojums, karšu kopa. Savukārt ievads 2D rastra apstrādē un ievads vektordatu apstrādē palīdzēs izprast GRASS rastru un vektoru specifiku, kā arī kuros rīkos meklēt biežāk lietotās datu analīzes metodes.

Tiktāl viss ir bijis ļoti skaisti, taču GRASS lietošanā no QGIS vides ir arī savi trūkumi. Pirmkārt – QGIS uztur tikai vienkāršos vektordatus (OGC SFS) un nepieļauj dažādu ģeometriju paralēlu eksistenci vienā datu slānī. Šī iemesla dēļ attēlojot GRASS vektordatu slāni QGIS vidē ir jāizvēlas kāda tipa objekti tiks rādīti. Tāpat pagaidām QGIS GRASS spraudnis neuztur vektoru topoloģijas attēlošanu.
Nākamais ierobežojums ir saistīts ar QGIS veikto moduļu grafiskās saskarnes vienkāršošanu – grafiskajā vidē ir pieejami tikai tie moduļu parametri, kuri ir norādīti QGIS moduļa konfigurācijas failā. Lielākajai daļai moduļu ir pieejami visi parametri, lai gan atsevišķiem moduļiem parametri ir sadalīti pa atsevišķiem rīkiem. Tā, piemēram, modulis r.lake QGIS vidē parādās divās versijās – atkarībā no izvēlēta datu ievades tipa kā r.lake.xy, gan kā r.lake.seed.
Visbeidzot problēmas sagādā GRASS uzbūves arhitektūra – GRASS ir veidots kā rīku kopums nevis monolītas sistēmas daļa, līdz ar to, avārijas gadījumā, GRASS rīki un bibliotēka parasti pārtrauc programmas izpildi. GRASS darba sesijā tas nekādas problēmas nerada, taču monolītā programmā kā QGIS, tas var nozīmēt tūlītēju QGIS aizvēršanos vai avāriju.
Tāpat der piezīmēt, ka GRASS vektoru rediģēšana QGIS vidē šobrīd notiek tiešā režīmā – QGIS avārijas gadījumā vektoru slānis var tikt neatgriezeniski bojāts! Tāpat nav pieejamas “Atcelt” un “Pārdarīt” pogas – kļūdas ir jālabo manuāli. Tiesa gan “tiešās” rediģēšanas izmantošanai ir arī priekšrocības – GRASS vektordatu rediģēšana ir topoloģiska – uzreiz ir redzams, vai līniju gali ir savienoti, laukumi ir noslēgti utml. Ja ir vēlme nodrošināties pret nejaušu datu zudumu rediģējot vektordatus, drošākais ir izveidot tiem kopiju, ko var paveikt atverot GRASS čaulu (shell) un ieklabinot komandu “g.copy vect=old,new”, kur “old” ir vecās kartes nosaukums, “new” – jaunā karte. QGIS vidē šobrīd nav grafiskās saskarnes priekš g.copy moduļa.

Kā redzams – GRASS lietošanai QGIS vidē ir stiprās un vājās puses. Gluži tā pat kā ar jebkuru citu risinājumu – atliek tik pieņemt lēmumu, kurā brīdī kurš rīks labāk der. No analīzes rezultātu viedokļa – atšķirību nav – joprojām svarīgākās ir un paliek prasmes dotos rīkus pielietot pareizi. Jautājiet, un jums taps atbildēts.

GRASS GIS ir vecākā joprojām aktīvi izstrādātā brīvā ĢIS programma. Kopš 1982. gada GRASS tiek izmantots augstskolās, zinātnisko pētījumu centros, dažādu valstu iestādēs un aģentūrās. Ar vairāk kā 420 dažādu moduļu palīdzību, GRASS ļauj veikt standarta un arī ne tik tipiskas datu manipulācijas. Vēsturiski GRASS stiprā puse ir bijusi rastra datu apstrāde, taču mūsdienu ĢIS lietotāji pratīs novērtēt arī GRASS izmantoto topoloģisko vektordatu modeli un 3D rastra datu (vokseļu) atbalstu. “Smuko lietu” mīļotājiem noderēs 3D vizualizators NVIZ. Uzmanību – GRASS ir orientēts uz datu analīzi nevis aplūkošanu! Ja interesē tikai paskatīties kādu Shapefile, WMS servisu utml., tad ir rekomendējams izmantot QuantumGIS programmu.

Viens no 6.4.0 jaunumiem, ko pamanīs vairums lietotāju, ir pēdējā brīdī izdarītā grafiskās vides maiņa. Turpmāk pirmo reizi palaižot GRASS, tiks startēta jaunā wxPython bāzētā grafiskā vide. Ja vecā TCL/Tk grafiskā vide liekas joprojām labāka, tā nekur nav pazudusi – to var izvēlēties ar g.gui moduļa palīdzību.

Jaunajā laidienā vieglāka ir kļuvusi papildinājumu instalēšana. To var paveikt ar g.extension moduļa palīdzību, kas parūpēsies par interesējošā papildinājuma lejupielādēšanu no GRASS papildinājumu repozitorija. Jāņem vērā, ka sekmīgai g.extension lietošanai datorā jābūt instalētiem rīkiem darbam ar SVN, kā arī C kompilatoram priekš C valodā rakstītajiem papildinājumiem.

No citiem uzlabojumiem noteikti ir vērts pieminēt daudzu datu apstrādes moduļu ātrdarbības uzlabojumus, jo daļai no GRASS izstrādātājiem sanāk strādāt ar LiDAR datiem, kas prasa efektīvu programmatūru to apstrādei. Te būtu jāmin IDW, RST un B-Spline interpolācijas moduļi, sateces baseinu izdalīšanas modulis r.watershed, pārvietošanās kumulatīvo izmaksu aprēķina modulis r.cost un regulāro datu (arī LiDAR) importa moduli r.in.xyz.

Standarta moduļu klāstā ir iekļauts iepriekš kā papildinājums eksistējušais pazemes ūdeņu plūsmas modelēšanas rīks r.gwflow, ko savos pētījumos izmanto arī jaunie Latvijas zinātnieki.

Līdz šim strādājot ar GRASS rastra izšķirtspējas mainīšanai bija iespējams izmantot tikai tuvākā kaimiņa vai RST interpolācijas metodes. Jaunajā laidienā ir ieviesti jauni rastra izšķirtspējas maiņas moduļi, kas ļauj izmantot arī bilineāro un bikubisko algoritmu (r.resamp.interp), kā arī vienkāršos statistiskos rādītājus kā vidējā, min, maks vērtība, summa, mediāna, moda uc. (r.resamp.stats).

Tā pat kā līdz šim, dažādus darbus GRASS ĢIS var automatizēt ar čaulas skriptu palīdzību vai izmantojot jebkuru citu programmēšanas valodu. Jaunums 6.4.0 laidienā ir īpašās funkcijas, kas būtiski atvieglo GRASS moduļu kontroles skriptu rakstīšanu Python valodā. Ir pieejamas speciālas komandas gan moduļu darbināšanai, gan automātiskās grafiskās saskarnes izveidošanai, gan citu specifisku darbību veikšanai. Jāpiebilst, ka lielākās izmaiņas skriptu jomā ir gaidāmas nākamajā GRASS stabilā laidiena atjauninājumā (6.4.1), kad tiek solīts pašlaik testēšanā esošais CTypes atbalsts, kas ļaus no Python vides izsaukt jebkuru GRASS bibliotēkas C funkciju, tādējādi ļaujot rakstīt analīzes rīkus Python valodā C vietā. Sīkāk par šobrīd pieejamajām skriptu rakstīšanas iespējām var lasīt GRASS programmēšanas rokasgrāmatā.

Un visbeidzot pats labākais – GRASS joprojām ir brīva programmatūra. Jūs varat to lietot savām personīgajām vai darba vajadzībām bez ierobežojumiem. Zinātnisko pētījumu veicēji savukārt joprojām var iepazīties GRASS izmantotajiem algoritmiem, lai pārliecinātos, ka iegūtie analīzes rezultāti ir korekti.
Vai Latvijā ir GRASS lietotāji? Vai mums ir vērts latviskot GRASS grafisko lietotāja saskarni? Lūgtum izteikties komentāros.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par - 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
   1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
   55°40’50,17” z.p.
   26°37’49,79” a.g.
   ..”.
2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

Diskusijai – vai šādu konkursu ar balvām rīkošana ir jaunais brīvās programmatūras attīstīšanas modelis? Ko balvā vēlētos Jūs, lai būtu motivācija rakstīt brīvo programmatūru?

Opticks ir salīdzinoši jauns spēlētājs brīvās programmatūras pasaulē – projekts no 2000. gada bija slēgts – tikai ASV armijas gaisa spēku vajadzībām, bet 2007. gada decembrī tas tika palaists brīvībā (LGPL). Projekta mērķi izskatās diezgan ambiciozi – konkurēt ar tādiem nopietniem spēlētājiem tālizpētes datu apstrādes lauciņā kā ENVI, ERDAS Imagine, SOCET GXP. Atšķirībā no citām programmām, Opticks vairāk orientējas uz multispektrālo materiālu apstrādi, īpaši militārās izlūkošanas vajadzībām (Measurement and signature intelligence), jo ASV militārās struktūras joporojām ir Opticks lietotāju vidū. Pie interesantām Opticks īpašībām ir spēja strādāt ar video tālizpētes materiāliem tā pat, kā citas programmas strādā ar atsevišķiem attēliem. Ņemot vērā Opticks straujo attīstību un interesantās iespējas, izskatās, ka Opticks ir vērts paturēt savā redzes lokā.

Pamazām QGIS iegūst aizvien vairāk īpašības, kādas līdz šim bija pieejamas tikai komerciālajos ĢIS risinājumos. Ikdienas ĢIS lietotājiem jau varētu pilnībā pietikt ar QGIS sniegtajām datu apstrādes un vizualizācijas iespējam, taču, neskatoties uz plašo QGIS iespēju un spraudņu klāstu, diemžēl ir jāatzīst, ka nopietnas ĢIS analīzes veikšanai joprojām ir nepieciešami niknāki rīki (GRASS, dārgi slēgtie risinājumi). Kopumā šajā laidienā ir likvidēta 251 kļūda vai lietotāja vēlmju ziņojums, tādēļ visus labumus nav iespējams tik viegli uzskaitīt. Tālāk ir dots ieskats atsevišķās jaukās lietās, kas ir pieejamas jaunajā QGIS laidienā.

Iesākumā pie jaukajām lietām var minēt to, ka QGIS beidzot bez jebkādām problēmām darbojas ar datiem, kas ir kādā no LKS-92 koordinātu sistēmām. Problēma daļēji tika atrisināta jau QGIS 1.2.0 laidienā, taču pilnībā priekš Latvijas QGIS lietotājiem tā tika atrisināta tikai pēc 1.2.0 laidiena.

Nākamā jaukā lieta, ko noteikti ievēros Latvijas QGIS lietotāji, ir ievērojami uzlabotais grafiskās lietotāja saskarnes latviskojums. Visas blusas un problēmas joprojām nav atrisinātas, taču ir sperti lieli soļi pareizā virzienā. Ja nu gadījumā tiek pamanīti neveikli tulkojumi, nepareizi termini – lūgums ziņot. Par terminiem var padiskutēt arī diskusiju sadaļā (forumā). Šobrīd ir uzsākts arī darbs pie palīdzības tekstu latviskošanas, lai atvieglotu darba uzsākšanu ne-ĢIS ekspertiem, kam angliskais ĢIS teksts var būt grūti saprotams.

Jau kādu laiku QGIS vidē beidzot ir arī savs lietotājiem draudzīgs vektordatu pievienošanas dialoga logs. Līdz ar jaunā dialoga parādīšanos, ir iespējams ar QGIS atvērt vairākus no GDAL/OGR bibliotēkas atbalstītajiem vektordatu formātiem, kuri nav kā faili.

Daudziem noteikti patiks uzlabotais iepriekšējās tālummaiņas rīks. Beidzot ir iespējams bez problēmām pārslēgties starp iepriekšējo skata apjomu turp un atpakaļ. Diemžēl pagaidām gan pārslēgšanās skar tikai skata apjomu – skata saturs katru reizi tiek zīmēts no jauna. Jācer, ka nākamajos laidienos skata saturs katru reizi netiks atjaunināts, kas varētu būt īpaši noderīgi darbojoties ar attālinātajiem datu avotiem (WMS).

Būtiskākās izmaiņas gan ir skārušas atribūtu logus. Tagad gan programmas, gan slāņu īpašību mainīšana ir daudz pārskatāmāka un vieglāk uztverama. Jāpiebilst gan, ka pagaidām atsevišķās vietās dialogi nav pietiekami labi noslīpēti un ērti lietošanā.

Būtisks 1.4.0 laidiena jaunums ir jaunais vektordatu simbolizācijas dzinējs. Beidzot ir iespējams vienkāršāk pielāgot simbolus to smukākai attēlošanai izmantojot simbolu redaktoru. Vieglāk ir iespējams norādīt arī mapi ar saviem SVG simboliem. Šī ir viena no tām lietām, kas līdzšim pietrūka QGIS ĢIS datu attēlošanas iespēju klāstā. Pagaidām gan līdzi nākošo jaunu simbolu saraksts nav pārāk liels, taču tas noteikti uzlabosies ar katru nākamo laidienu. Līdz ar vektordatu simbolizācijas uzlabojumiem, ērtāka ir kļuvisi arī klasificēto un graduēto simbolu konfigurēšana.

Pieminēšanas vērts ir arī jaunais atribūtu vērtību kalkulators. Tas ļauj ar vienkāršu aritmētiski-loģisko darbību palīdzību iegūt jaunus, no esošajiem atribūtu datiem atvasinātus atribūtus. Attēlā ir parādīts piemērs, kā aprēķināt pagasta iedzīvotāju blīvumu.

Un visbeidzot – smalkumi, kas varētu patikt arī ĢIS profesionāļiem. Vektrodatu slānim ir iespējams nodefinēt SQL objektu atlases izteiksmi tādejādi izveidojot datu apakškopu. Tālākās darbības QGIS vidē tiks veiktas jau ar šo apakškopu, jo QGIS vidē tā tiek uzskatīta par pilnvērtīgu datu kopu (pareizi ir pat metadati). Vienkāršākai atlases nosacījumu ievadei tiek piedāvāts SQL vaicājumu veidotājs.

Otrā lietiņa, kas varētu patikt “spēka” lietotājiem, ir iespēja pielāgot atribūtu ievadīšanas dialogus. Ir iespējams gan vienkārši norādīt kāda tipa ievades logdaļa tiks rādīta lietotājam (saraksts, slīdnis, izvēles rūtiņa u.c.), kā arī ir iespējams likt QGIS programmai izaukt lietotāja definētu logu ar visiem tā laukiem un atribūtiem. Šī iespēja noteikti patiks korporatīvajiem QGIS lietotājiem, kuriem tagad ir iespējams vienkārši izveidot pielāgotu un lietotājam viegli saprotamu datu ievades dialogu.

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

Rāmī "ievērpta" karte

Tā kā arī man ne vienu vien reizi ir bijis vajadzīgs telpiski piesaistīt, jeb ievilkt koordinātās, šādus tādus legacy materiālus, tad mani nepameta domas, ka būtu labi šo visu automatizēt tik tālu cik nu vien iespējams. To pašu iemeslu dēļ, kuru digitizēšanas automatizēšana joprojām nav perfekta, atkrīt mēģinājumi piespiest datoru pilnīgi patstāvīgi veikt visus ģeoreferencēšanas darbus (pagaidām nespēs labāk par cilvēku atpazīt pareizos kartes stūrus). Taču labi pārdomājot stūru atpazīšana ir viens ļoti īss un, priekš cilvēka, triviāls posms karšu lapu ģeoreferencēšanas darba gaitā. Toties pārējie posmi ir vienkārši datoram. Tādēļ mans mēģinājums šo darbu automatizēt balstās uz abu šo faktoru apvienojumu – cilvēkam darīt tikai to ko dators nespēj izdarīt pietiekami uzticami un labi. Datoram darīt visu pārējo, ko tas spēj automātiski bez lietotāja līdzdalības.

Tie kas bija LĢIA organizētajā ĢIS dienā 2008. gada novembrī, iespējams atceras manu prezentāciju par šo darbu. Tiem, kas nebija toreiz klāt, vai tāpat gribas ieskatīies ir pieejama tās dienas prezentācija.

Pievienoju arī video (OGG Theora) par to kā notiek darbs ar šo programmu.

Torez šķita, ka sataisīt šo jauno uzlaboto versiju prasīs kādas dažas nedēļas. Taču arhitekturālu izmaiņu sanāca pietiekami daudz, lai to realizēšana un debugošana mazliet ievilktos. Kas ir mainījies, kopš pēdējās publiskās versijas, kas pieejama no QGIS pluginu repozitorija?

Diezgan daudz “zem vāka”. Taču dažas detaļas varētu būt interesantas palielam cilvēku skaitam – daudzprocesoru sistēmu atbalsts ir pārrakstīts tā, lai spētu darboties arī zem ne *nix sistēmām. Agrākā realizācija balstījās uz improvizētu shell job control, kas zem Windows, protams (kā vairums noderīgu shell lietu), nepastāv. Līdz ar to, lai realizētu daudzkodolu atbalstu konvertācijas darbībām mazliet universālākā veidā, šī daļa tika pārrakstīta balstoties uz Python subrocess moduļa iespējām – procesi tiek palaisti vienādi uz visām sistēmām. Ir izlabotas arī ne mazums kļūdu, kas padarīja pluginu faktiski darboties nespējīgu uz Windows, dažādu abpusēji tizlu iemeslu dēļ. Nu vismaz uz manas XP darba stacijas tagad tā lieta iet:)

Arī konvertācijas un piramīdu būvēšanas metodes ir nedaudz mainījušās un ir veikti daži nelieli kosmētiski uzlabojumi priekškonvertācijas dialogam (pašam pirmajam) – vairs nerādās mani vecie testēšanas ceļi un (strarp)rezultātu izvades direktorijām nosaukumi tiek piedāvāti automāiski.

Cita lieta, ko var zināmā mērā uzskatīt par regresiju ir progresa rādītāja likvidēšana. Bet tas uz labu;) Iemesls tam ir, tas ka kaut kādu (visticamāk) QT gļuku dēļ progresa logs netika pārzīmēts biežāk nekā tika, lai gan dati widgetam tika nodoti. Tāpat arī konstanta atjaunošana padara dažas citas izstrādes darbības ķēpiskas. Tātad – ja interesē cik tālu ir ticis konvertators un piramīdu ģenerators, skatamies logā (dmja.log darba direktorijā) vai arī skatamies pēc failu skaita rezultātu direktorijā(s). Vienkārši un pietiekami adekvāti ja tiek apstrādāts liels apjoms failu. Ja slinkums skatīties, vienkāršī atsājam šos procesus uz nakti/pusdienlaiku/tējas krūzi un neispringstam. Vēl jo labāk – uzrakstiet kāds labāku progresa indikatoru, jo iespējams, ka gļuks, kas man traucēja to izdarīt QT vairs nepastāv.

Tāpat ir mainījusies arī savietojamība ar QGIS – šī jaunā 1.xx sērija atbalsta jauno QGIS 1.0 versiju. Starp 1.0 un iepriekšējām QGIS versijām ir notikušas izmaiņas pluginu API, kas nozīmē, ka vecā plugina versija darbojas uz dažām vecajām QGIS versijām, savukārt jaunā uz 1.x versijām. To ir vērts atcerēties, ja ielādējot pluginu neatjaunota QGIS instalācijā sāk mesties ārā Python kļūdas. Tas ir pirmais kas jāizdara – jāatjauno QGIS.

Nenoliedzami pie šīs lietas varētu strādāt vēl un vēl. Taču tā pilda savas funkcijas tik cik man tās pašam ir (bijušas) vajadzīgas. Tieši tādēļ šī programma ir atvērta. Lai uzlabojumus ieviestu arī citi jau atvērtā un arī lietotājiem draudzīgākā veidā – caur gisnet.lv piedāvāto Trac vidi.

Lai veiksīgi strādātu ar lieliem karšu apjomiem ir jāzin šis un tas, kas nesatilps šī nelielā raksta ietvaros, tādēļ ir izveidota wiki lapa pluginam, kurā ir garāks apraksts par tā instalāciju, lietošanu un īpatnībām.

Lai ātri velkas!