Vispirms mums ir nepieciešams kilometru tīkls kuru mēs izmantosim skaitīšanai. Sākumpunkts ir brīvi novietots, viena elementa izmērs ir 1000×1000 m.
v.mkgrid map=soil_grid grid=7,9 position=coor coor=595000,4920000 box=1000,1000

Tagad veicam šķelšanu. Rezultējošajā datu kopā būs iekļauti tikai tie objekti, kuri pārklājas datu kopās A un B. Teritorijās, kur gan A, gan B objekti viscaur pārklājās, rezultāts būs identisks kā apvienošanas (union) darbībai.
v.overlay ainput=soil_grid atype=area binput=soils@PERMANENT btype=area output=soil_on_grid operator=and

Tagad mums ir centorīdi, kurus varam skaitīt. Pirms veicam skaitīšanu, nepieciešams iestatīt korektu rastra izšķirtspēju. Visvienkāršāk ir to izdarīt kā pamatu ņemot iepriekš izveidoto tīklu.
g.region vect=soil_grid res=1000
Pašu skaitīšanu ir visvienkāršāk veikt ar r.in.xyz palīdzību. Eksportējam datus ar v.out.ascii palīdzību, kas punktu režīmā eksportēs tikai laukumu centroīdus. Šo eksportu padodam r.in.xyz kā ievadu. Šis triks darbosies labi jebkurā normālā čaulā, savukārt Windows lietotājiem nāksies šo soli veikt divos piegājienos – saglabāt izvadi kā failu un tad ielādēt atkal no tā paša faila. Lai pasākumu padarītu interesantāku, skaitīsim tikai augsni, kuras kods ir “VaB”. Noskaidrot ko šis kods nozīmē, paliek kā mājas darbs lasītājiem pašiem.
v.out.ascii input=soil_on_grid format=point fs='|' dp=2 layer=1 where="b_label='VaB'" | r.in.xyz input=- output=VaB_count method=n

Dažas piezīmes par komandu – v.out.ascii pēc noklusējuma kā atdalītāju izmanto pipe | simbolu, kam ir speciāla nozīmē čaulā – pipe savieno vienas komandas izvadi ar otras komandas ievadi. Šī iemesla dēļ šo simbolu ir nepieciešams ievietot apastrofos, lai čaula ignorētu tā nozīmi. Principā tādēļ, ka fs parametra vērtība pēc noklusējuma jau ir ‘|’, to var arī nenorādīt, taču | nelikšana apastrofos ir pietiekami izplatīta kļūda, lai tai īpaši pievērstu uzmanību.
Ja v.out.ascii nenorādītu atribūtu filtru (where parametrs), tad tiktu skaitīti visi objekti (visas augsnes).
r.in.xyz kā ievades fails ir norādīta mīnusa zīme -, kas nozīmē standarta ievadi (tastatūra, cita programma).

Ja viss ir izdarīts pareizi, rezultātām vajadzētu izskatīties līdzīgi kā parādīts attēlā. Katram tīkla kvadrātam tagad tajā ietilpstošo “VaB” augsnes laukumu skaits ir kā īpašība, ko ir iespējams izmantot vizualizācijā.
Protams, arī šī pieeja nav perfekta – ja viena objekta divi vai vairāki “ragi” ienāk iekš kvadrāta, tie tiks pieskaitīti vairāk kā vienu reizi. To varētu novērst vispirms veicot vaicājumu datu bāzei un atlasot tikai unikālos kvadrātu/objektu daļu pārus.

OpenStreetMap logo

Latvijas Open Street Map entuziasti 10. jūlijā organizē kartēšanas pasākumu Cēsīs. Tikšanās vieta 10:00 pie Cēsu  Vēstures muzeja.

Pasākumā paredzēta Cēsu pilsētas kartēšana, interesentu iepazīstināšana ar OSM un kartēšanas lietām, diskusijas par to kā īsti kartēt dažādas lietas OSM un kā attīstīt OSM kartēšanu Latvijā.

Detalizētāks pasākuma plāns joprojām top un tam var sekot līdz  Latvijas OSM sarakstes listē un galīgo pasākuma plānu sola publicēt arī Pēteris Krišjānis savā blogā.

Par ĢISnet kolektīva dalību klātienē pašlaik nav ne mazākās skaidrības, bet solām nodrošināt ikdienišķo tehnisko atbalstu un iedzert kādu alu uz kartētāju veselību, lai arī kur atrastos.

Lai nodrošinātu ātrāku datu piegādi potenciālajiem lietotājiem, ir izveidots MODIS ātrās datu piegādes serviss, kas ļauj jebkuram interesentam aplūkot satelītu sensoru uzņemtās ainas gandrīz vai reālā laikā. Šie reālās krāsas attēli nav pārāk piemēroti zinātnisko pētījumu veikšanai, taču to priekšrocība ir tūlītēja pieejamība un smuks izskats, jo no attēliem ir “aizvākti” dažādi atmosfēras radīti efekti, kas ļauj tiem izskatīties “dabīgākiem”. Zinātnisku pētījumu kvalitātes MODIS dati ir brīvi iegūstami MODIS datu portālā.

Senāk MODIS dati bija pieejami no JPL WMS servisa, taču dēļ tā pārslodzes, šobrīd šī sistēma parastos WMS pieprasījumus vairs neapkalpo. Šī iemesla dēļ ir izveidots ĢISnet WMS serviss, kurā ir pieejami paši jaunākie MODIS Terra un Aqua attēli Latvijai un tās apkārtnei. Attēli tiek atjaunināti reizi dienā izmantojot iepriekšējās dienas AERONET projekta vajadzībām sagatavotos attēlus. Attēlu satura svaigums savukārt ir atkarīgs no pēdējā satelīta pārlidojuma laika, ko var aplūkot MODIS reālā laika attēlu galerijā. Lai arī pētniecībai vai citiem “nopietniem” darbiem šie attēli nav pārāk piemēroti, tomēr WMS testēšanai un smuku mākoņu bilžu aplūkošanai būs tieši laikā. Ja ir vēlme redzēt vēl ko vairāk, rakstiet komentāros.
WMS servisa adrese:
http://www.gisnet.lv/cgi-bin/modis

Ja rodas vēlme ko vairāk palasīt par projekcijām un citiem karšu jaukumiem, internetā resursu ir diezgan daudz. Iesācējiem pietiks ar Wikipedia pieejamajiem resursiem, savukārt nopietnākas literatūras cienītājiem rekomendējas PROJ.4 dokumentācija, kur ir doti smuki piemēri un informācija kā tos aprakstīt jebkurā PROJ.4 atbalstošā programmā.
No drukātajiem avotiem silti rekomendejas Jan Van Sickle grāmatiņa Basic GIS Coordinates, kuras pirmais izdevums ir pieejams LU ĢZZF bibliotēkā lasīšanai uz vietas, kā arī var palūgt iesaiņot līdzi ņemšanai.
Savukārt, ja rodas vēlme pašiem paspēlēties ar dažādo bildīšu taisīšanu, te būs vispasaules grādu tīkls ar 10 grādu soli. Grādu tīkls taisīts ar GRASS GIS pieejamo rīku v.mkgrid. Bildītēs izmantoti VMAP0 robežu dati.
Un kur tad ir pasaules gals? Laikam jau ne šodien.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par - 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
   1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
   55°40’50,17” z.p.
   26°37’49,79” a.g.
   ..”.
2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

Diskusijai – vai šādu konkursu ar balvām rīkošana ir jaunais brīvās programmatūras attīstīšanas modelis? Ko balvā vēlētos Jūs, lai būtu motivācija rakstīt brīvo programmatūru?

Opticks ir salīdzinoši jauns spēlētājs brīvās programmatūras pasaulē – projekts no 2000. gada bija slēgts – tikai ASV armijas gaisa spēku vajadzībām, bet 2007. gada decembrī tas tika palaists brīvībā (LGPL). Projekta mērķi izskatās diezgan ambiciozi – konkurēt ar tādiem nopietniem spēlētājiem tālizpētes datu apstrādes lauciņā kā ENVI, ERDAS Imagine, SOCET GXP. Atšķirībā no citām programmām, Opticks vairāk orientējas uz multispektrālo materiālu apstrādi, īpaši militārās izlūkošanas vajadzībām (Measurement and signature intelligence), jo ASV militārās struktūras joporojām ir Opticks lietotāju vidū. Pie interesantām Opticks īpašībām ir spēja strādāt ar video tālizpētes materiāliem tā pat, kā citas programmas strādā ar atsevišķiem attēliem. Ņemot vērā Opticks straujo attīstību un interesantās iespējas, izskatās, ka Opticks ir vērts paturēt savā redzes lokā.

Viena veca ziņa – Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra jau  19.02.2010 ir publicējusi karšu pārlūka test versiju. Jāteic pasākums priekš testa versijas darbojas stipri labi. Ņemot vērā, ka lietošanā ir nodota testa versija lietojot jārēķinās, ka WEB pārlūkā brīžiem pazūd rīki un ir jāpiešaujas pie lietošanas (tā vismaz reizēm uzvedas Mozilla Firefox pārlūkā). Veikliem lietotājiem ir pieejams arī WMS, nedokumentēts un iespējamas nav domāts publiskai acij, jo nav ne metadatu ne citu lietu, kas būtu nepieciešami pieklājīgam WMS servisam. Ar servisu gan ir nelielas dīvainības – WGS 84 serviss darbojas korekti, bet LKS92 / Latvia TM uzvedība ir stipri dīvaina. Lai būtu pavisam jauki ir arī kāds WFS serviss.

Slinkuma iespaidā ieteikums nākotnei – eleganti būtu, ja aģentūras mājas lapā ieviestu kādu RSS aktualitātēm un jaunumiem.

Globāla un arī veca ziņa.
WMS Inspector ir Mozilla Firefox paplašinājums, kas paredzēts WMS/WFS servisu pārbaudei un var lieti noderēt tiem, kam nepatīk caurskatīt servisu XML atbildes un klabināt skaistos request teikumus, vai vienkārši fiksam testam. Nekādu dižu vērtējumu par šo paplašinājumu pagaidām nesniegšu, jo necik daudz nav sanācis viņu vēl lietot. Cerams, ka projekts attīstīsies, taps saimniecībā noderīgs un nenomirs kā ir gadījies ar citiem līdzīgiem.

Brīvos ĢIS risinājumus Google koda vasarā pārstāv OSGEO, kā paspārnē ir dota iespēja strādāt pie GDAL, GRASS, Mapbender, Quantum GIS, uDig, OpenJUMP, deegree, OSSIM un MapWindow projektiem. Ar projektu piedāvātajām idejām var iepazīties OSGEO GSoC ideju lapā. Ja aplūko piedāvājumu, tad varam cerēt, ka pēc gada daudzas brīvās ĢIS programmas būs krietni iespējām bagātākas nekā ir šobrīd. Pie interesantām idejām var minēt 3D teksta attēlošanu GRASS 3D vizualizatorā NVIZ, QuantumGIS rastra automātiskās pārprojecēšanas atbalstu un QuantumGIS integrāciju ar SAGA GIS. Protams, kā jau vienmēr, tiek gaidītas arī citas, pašu studentu ierosinātas idejas.

Lai ņemtu dalību Google rīkotajā programmēšanas pasākumā, nevajag nemaz tik daudz – tikai mazliet brīva laika vasarā, prasmi programmēt kādā no programmēšanas valodām un spēju komunicēt ar citiem angļu valodā. Google koda vasarā var piedalīties jebkurš pilngadīgs pilna laika students. Studēt datorzinātnes nav obligāti, jo pasākums ir atvērts jebkuram, kuram vien ir vēlme darboties. Protams, naudu saņems tikai tie studenti, kuri izpildīs tiem izvirzītās prasības, taču, parasti, tas ir pietiekami vienkārši. Sīkāk ar dalības noteikumiem var iepazīties Google koda vasaras biežāk uzdoto jautājumu lapā.

Lai arī pieteikšanās sākas tikai 29. martā, tomēr jāņem vērā, ka pieteikšanās beigu termiņš ir jau 9. aprīlis, kā arī pirms tam ir ieteicams sazināties ar dalību uzraugošo institūciju pārstāvjiem, iespējamiem vadītājiem un apspriest konkrētā pieteikuma saturu.

Un ko Tu darīsi šovasar?

• Grigorijs GOLDBERGS – Arhitektūras objektu dokumentēšana ar fotogrammetriskām metodēm izmantojot amatieru kameras
• Andrejs GRIŠANOVS, Juris SOMS – ArcGIS programmproduktu pielietojums DRM ģenerēšanai un erozijas procesu modelēšanai: problēmas, ierobežojumi un risinājumi
• Lauma GUSTIŅA – Ar Latvijas purvu datu bāzes sagatavošanu saistītās kartogrāfiskās problēmas
• Jānis JĀTNIEKS, Māris NARTIŠS – No ArcSDE uz MapServer WMS, ĢZZF pieredze un ieguvumi
• Jānis JURGELĀNS, Agnis REČS – Siguldas pilsētas poligonometrijas tīkla analīze LATPOS sistēmā
• Kārlis KALVIŠKIS, Brigita LAIME, Didzis TJARVE – MODIS reģistrēto attēlu izmantojamība piekrastes biotopu izmaiņu novērtēšanā
• Jānis KAMINSKIS – Ģeoīda modeļa attīstība ģeodēzijas darbos
• Aivars MARKOTS, Agnis REČS – Ģeodēziskā atbalsta punktu tīkls Lodesmuižā, stāvoklis un perspektīvas
• Indra MURZIŅA, Arvīds OZOLS – Valsts ģeotelpiskie pamatdati. Šodiena un rītdiena.
• Agnis REČS, Aivars MARKOTS, Māris NARTIŠS – Topogrāfiskās kartes m 1:10 000 reljefa piemērotība Baltijas jūras stadiju pētniecībā
• Agnese VĒZE – Topogrāfisko karšu pieejamība mūsdienu sabiedrībai

Par izejas materiālu tika ņemts jau labi pasen tapināts drumlina modelis, kura horizontāles drukājam darbiņam un rīcībā esošajam materiālam piemērotā mērogā, un varam sākt darboties.

Sākums.

Pārējam vien vajag nedaudz roku veiklības šķēres, koppapīru, adatatiņas un līmi. Visa darba apjomā būtu labi izmantot viena biezuma kartonu, mūsu gadījumā tas neizdevās.

Te nu nedaudz no procesa un necilais iznākums.

Sākums un starta materiāls -izdrukātas horizontāles, koppapīrs, un darbarīki :)

Necilais rezultāts

Precizitāte nav šī modeļa stiprā puse.