• Grigorijs GOLDBERGS – Arhitektūras objektu dokumentēšana ar fotogrammetriskām metodēm izmantojot amatieru kameras
• Andrejs GRIŠANOVS, Juris SOMS – ArcGIS programmproduktu pielietojums DRM ģenerēšanai un erozijas procesu modelēšanai: problēmas, ierobežojumi un risinājumi
• Lauma GUSTIŅA – Ar Latvijas purvu datu bāzes sagatavošanu saistītās kartogrāfiskās problēmas
• Jānis JĀTNIEKS, Māris NARTIŠS – No ArcSDE uz MapServer WMS, ĢZZF pieredze un ieguvumi
• Jānis JURGELĀNS, Agnis REČS – Siguldas pilsētas poligonometrijas tīkla analīze LATPOS sistēmā
• Kārlis KALVIŠKIS, Brigita LAIME, Didzis TJARVE – MODIS reģistrēto attēlu izmantojamība piekrastes biotopu izmaiņu novērtēšanā
• Jānis KAMINSKIS – Ģeoīda modeļa attīstība ģeodēzijas darbos
• Aivars MARKOTS, Agnis REČS – Ģeodēziskā atbalsta punktu tīkls Lodesmuižā, stāvoklis un perspektīvas
• Indra MURZIŅA, Arvīds OZOLS – Valsts ģeotelpiskie pamatdati. Šodiena un rītdiena.
• Agnis REČS, Aivars MARKOTS, Māris NARTIŠS – Topogrāfiskās kartes m 1:10 000 reljefa piemērotība Baltijas jūras stadiju pētniecībā
• Agnese VĒZE – Topogrāfisko karšu pieejamība mūsdienu sabiedrībai

Par izejas materiālu tika ņemts jau labi pasen tapināts drumlina modelis, kura horizontāles drukājam darbiņam un rīcībā esošajam materiālam piemērotā mērogā, un varam sākt darboties.

Sākums.

Pārējam vien vajag nedaudz roku veiklības šķēres, koppapīru, adatatiņas un līmi. Visa darba apjomā būtu labi izmantot viena biezuma kartonu, mūsu gadījumā tas neizdevās.

Te nu nedaudz no procesa un necilais iznākums.

Sākums un starta materiāls -izdrukātas horizontāles, koppapīrs, un darbarīki :)

Necilais rezultāts

Precizitāte nav šī modeļa stiprā puse.

Visi ģeomātikas atbalstītāji laipni gaidīti klausītāju rindās, kā arī prezentācijām sekojošajās diskusijās.

Pamazām QGIS iegūst aizvien vairāk īpašības, kādas līdz šim bija pieejamas tikai komerciālajos ĢIS risinājumos. Ikdienas ĢIS lietotājiem jau varētu pilnībā pietikt ar QGIS sniegtajām datu apstrādes un vizualizācijas iespējam, taču, neskatoties uz plašo QGIS iespēju un spraudņu klāstu, diemžēl ir jāatzīst, ka nopietnas ĢIS analīzes veikšanai joprojām ir nepieciešami niknāki rīki (GRASS, dārgi slēgtie risinājumi). Kopumā šajā laidienā ir likvidēta 251 kļūda vai lietotāja vēlmju ziņojums, tādēļ visus labumus nav iespējams tik viegli uzskaitīt. Tālāk ir dots ieskats atsevišķās jaukās lietās, kas ir pieejamas jaunajā QGIS laidienā.

Iesākumā pie jaukajām lietām var minēt to, ka QGIS beidzot bez jebkādām problēmām darbojas ar datiem, kas ir kādā no LKS-92 koordinātu sistēmām. Problēma daļēji tika atrisināta jau QGIS 1.2.0 laidienā, taču pilnībā priekš Latvijas QGIS lietotājiem tā tika atrisināta tikai pēc 1.2.0 laidiena.

Nākamā jaukā lieta, ko noteikti ievēros Latvijas QGIS lietotāji, ir ievērojami uzlabotais grafiskās lietotāja saskarnes latviskojums. Visas blusas un problēmas joprojām nav atrisinātas, taču ir sperti lieli soļi pareizā virzienā. Ja nu gadījumā tiek pamanīti neveikli tulkojumi, nepareizi termini – lūgums ziņot. Par terminiem var padiskutēt arī diskusiju sadaļā (forumā). Šobrīd ir uzsākts arī darbs pie palīdzības tekstu latviskošanas, lai atvieglotu darba uzsākšanu ne-ĢIS ekspertiem, kam angliskais ĢIS teksts var būt grūti saprotams.

Jau kādu laiku QGIS vidē beidzot ir arī savs lietotājiem draudzīgs vektordatu pievienošanas dialoga logs. Līdz ar jaunā dialoga parādīšanos, ir iespējams ar QGIS atvērt vairākus no GDAL/OGR bibliotēkas atbalstītajiem vektordatu formātiem, kuri nav kā faili.

Daudziem noteikti patiks uzlabotais iepriekšējās tālummaiņas rīks. Beidzot ir iespējams bez problēmām pārslēgties starp iepriekšējo skata apjomu turp un atpakaļ. Diemžēl pagaidām gan pārslēgšanās skar tikai skata apjomu – skata saturs katru reizi tiek zīmēts no jauna. Jācer, ka nākamajos laidienos skata saturs katru reizi netiks atjaunināts, kas varētu būt īpaši noderīgi darbojoties ar attālinātajiem datu avotiem (WMS).

Būtiskākās izmaiņas gan ir skārušas atribūtu logus. Tagad gan programmas, gan slāņu īpašību mainīšana ir daudz pārskatāmāka un vieglāk uztverama. Jāpiebilst gan, ka pagaidām atsevišķās vietās dialogi nav pietiekami labi noslīpēti un ērti lietošanā.

Būtisks 1.4.0 laidiena jaunums ir jaunais vektordatu simbolizācijas dzinējs. Beidzot ir iespējams vienkāršāk pielāgot simbolus to smukākai attēlošanai izmantojot simbolu redaktoru. Vieglāk ir iespējams norādīt arī mapi ar saviem SVG simboliem. Šī ir viena no tām lietām, kas līdzšim pietrūka QGIS ĢIS datu attēlošanas iespēju klāstā. Pagaidām gan līdzi nākošo jaunu simbolu saraksts nav pārāk liels, taču tas noteikti uzlabosies ar katru nākamo laidienu. Līdz ar vektordatu simbolizācijas uzlabojumiem, ērtāka ir kļuvisi arī klasificēto un graduēto simbolu konfigurēšana.

Pieminēšanas vērts ir arī jaunais atribūtu vērtību kalkulators. Tas ļauj ar vienkāršu aritmētiski-loģisko darbību palīdzību iegūt jaunus, no esošajiem atribūtu datiem atvasinātus atribūtus. Attēlā ir parādīts piemērs, kā aprēķināt pagasta iedzīvotāju blīvumu.

Un visbeidzot – smalkumi, kas varētu patikt arī ĢIS profesionāļiem. Vektrodatu slānim ir iespējams nodefinēt SQL objektu atlases izteiksmi tādejādi izveidojot datu apakškopu. Tālākās darbības QGIS vidē tiks veiktas jau ar šo apakškopu, jo QGIS vidē tā tiek uzskatīta par pilnvērtīgu datu kopu (pareizi ir pat metadati). Vienkāršākai atlases nosacījumu ievadei tiek piedāvāts SQL vaicājumu veidotājs.

Otrā lietiņa, kas varētu patikt “spēka” lietotājiem, ir iespēja pielāgot atribūtu ievadīšanas dialogus. Ir iespējams gan vienkārši norādīt kāda tipa ievades logdaļa tiks rādīta lietotājam (saraksts, slīdnis, izvēles rūtiņa u.c.), kā arī ir iespējams likt QGIS programmai izaukt lietotāja definētu logu ar visiem tā laukiem un atribūtiem. Šī iespēja noteikti patiks korporatīvajiem QGIS lietotājiem, kuriem tagad ir iespējams vienkārši izveidot pielāgotu un lietotājam viegli saprotamu datu ievades dialogu.

Nozīmīgi termiņi:
2009. gada 1. decembris.
Reģistrācija, referāta vai stenda referāta tēmas iesniegšana (1. pielikums), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com
2009. gada 21. decembris.
Referāta kopsavilkuma (tēžu) iesniegšana (paraugs 2. pielikumā), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com

Pārējo informāciju lūdzam skatīt pievienotajā apkārtrakstā. Idejas referātu tēmām var smelties iepriekšējo konferenču aprakstos, kur ir pieejama arī informācija par nolasītajiem referātiem. Informācija par šī gada konferences tēmām tiks publicēta tiklīdz ko būs saņemti visi pieteikumi dalībai.

Ar cieņu,
Māris Nartišs

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

Rāmī "ievērpta" karte

Tā kā arī man ne vienu vien reizi ir bijis vajadzīgs telpiski piesaistīt, jeb ievilkt koordinātās, šādus tādus legacy materiālus, tad mani nepameta domas, ka būtu labi šo visu automatizēt tik tālu cik nu vien iespējams. To pašu iemeslu dēļ, kuru digitizēšanas automatizēšana joprojām nav perfekta, atkrīt mēģinājumi piespiest datoru pilnīgi patstāvīgi veikt visus ģeoreferencēšanas darbus (pagaidām nespēs labāk par cilvēku atpazīt pareizos kartes stūrus). Taču labi pārdomājot stūru atpazīšana ir viens ļoti īss un, priekš cilvēka, triviāls posms karšu lapu ģeoreferencēšanas darba gaitā. Toties pārējie posmi ir vienkārši datoram. Tādēļ mans mēģinājums šo darbu automatizēt balstās uz abu šo faktoru apvienojumu – cilvēkam darīt tikai to ko dators nespēj izdarīt pietiekami uzticami un labi. Datoram darīt visu pārējo, ko tas spēj automātiski bez lietotāja līdzdalības.

Tie kas bija LĢIA organizētajā ĢIS dienā 2008. gada novembrī, iespējams atceras manu prezentāciju par šo darbu. Tiem, kas nebija toreiz klāt, vai tāpat gribas ieskatīies ir pieejama tās dienas prezentācija.

Pievienoju arī video (OGG Theora) par to kā notiek darbs ar šo programmu.

Torez šķita, ka sataisīt šo jauno uzlaboto versiju prasīs kādas dažas nedēļas. Taču arhitekturālu izmaiņu sanāca pietiekami daudz, lai to realizēšana un debugošana mazliet ievilktos. Kas ir mainījies, kopš pēdējās publiskās versijas, kas pieejama no QGIS pluginu repozitorija?

Diezgan daudz “zem vāka”. Taču dažas detaļas varētu būt interesantas palielam cilvēku skaitam – daudzprocesoru sistēmu atbalsts ir pārrakstīts tā, lai spētu darboties arī zem ne *nix sistēmām. Agrākā realizācija balstījās uz improvizētu shell job control, kas zem Windows, protams (kā vairums noderīgu shell lietu), nepastāv. Līdz ar to, lai realizētu daudzkodolu atbalstu konvertācijas darbībām mazliet universālākā veidā, šī daļa tika pārrakstīta balstoties uz Python subrocess moduļa iespējām – procesi tiek palaisti vienādi uz visām sistēmām. Ir izlabotas arī ne mazums kļūdu, kas padarīja pluginu faktiski darboties nespējīgu uz Windows, dažādu abpusēji tizlu iemeslu dēļ. Nu vismaz uz manas XP darba stacijas tagad tā lieta iet:)

Arī konvertācijas un piramīdu būvēšanas metodes ir nedaudz mainījušās un ir veikti daži nelieli kosmētiski uzlabojumi priekškonvertācijas dialogam (pašam pirmajam) – vairs nerādās mani vecie testēšanas ceļi un (strarp)rezultātu izvades direktorijām nosaukumi tiek piedāvāti automāiski.

Cita lieta, ko var zināmā mērā uzskatīt par regresiju ir progresa rādītāja likvidēšana. Bet tas uz labu;) Iemesls tam ir, tas ka kaut kādu (visticamāk) QT gļuku dēļ progresa logs netika pārzīmēts biežāk nekā tika, lai gan dati widgetam tika nodoti. Tāpat arī konstanta atjaunošana padara dažas citas izstrādes darbības ķēpiskas. Tātad – ja interesē cik tālu ir ticis konvertators un piramīdu ģenerators, skatamies logā (dmja.log darba direktorijā) vai arī skatamies pēc failu skaita rezultātu direktorijā(s). Vienkārši un pietiekami adekvāti ja tiek apstrādāts liels apjoms failu. Ja slinkums skatīties, vienkāršī atsājam šos procesus uz nakti/pusdienlaiku/tējas krūzi un neispringstam. Vēl jo labāk – uzrakstiet kāds labāku progresa indikatoru, jo iespējams, ka gļuks, kas man traucēja to izdarīt QT vairs nepastāv.

Tāpat ir mainījusies arī savietojamība ar QGIS – šī jaunā 1.xx sērija atbalsta jauno QGIS 1.0 versiju. Starp 1.0 un iepriekšējām QGIS versijām ir notikušas izmaiņas pluginu API, kas nozīmē, ka vecā plugina versija darbojas uz dažām vecajām QGIS versijām, savukārt jaunā uz 1.x versijām. To ir vērts atcerēties, ja ielādējot pluginu neatjaunota QGIS instalācijā sāk mesties ārā Python kļūdas. Tas ir pirmais kas jāizdara – jāatjauno QGIS.

Nenoliedzami pie šīs lietas varētu strādāt vēl un vēl. Taču tā pilda savas funkcijas tik cik man tās pašam ir (bijušas) vajadzīgas. Tieši tādēļ šī programma ir atvērta. Lai uzlabojumus ieviestu arī citi jau atvērtā un arī lietotājiem draudzīgākā veidā – caur gisnet.lv piedāvāto Trac vidi.

Lai veiksīgi strādātu ar lieliem karšu apjomiem ir jāzin šis un tas, kas nesatilps šī nelielā raksta ietvaros, tādēļ ir izveidota wiki lapa pluginam, kurā ir garāks apraksts par tā instalāciju, lietošanu un īpatnībām.

Lai ātri velkas!

Saite uz utilītas mājaslapu

Latvijas OpenStreetMap komūna ir nopietni aktivizējusies un nolēmusi to atzīmēt ar pirmo kopīgo kartēšanas pasākumu Ogre2009, kura mērķis ir sakārtot Ogres galvenās ielas. Pasākums ir paredzēts sestdien, 2009.g. 1. augustā. Sākums paredzēts 10:00 pie Ogres dzelzceļa stacijas.
Latvijas kopienai beidzot ir izveidota lietotāju vēstkopa. Spriežot pēc aktivitātes vēstkopā – jūlijā jau ir 520 vēstules – šāda vēstkopa jau sen bija nepieciešama. Vēstkopas arhīvā var sekot līdzi un piedalīties Latvijas ceļu klasifikācijas centienu sakārtošanā.
OpenStreetMap ir brīvprātīgo veidots kartēšanas projekts, kura mērķis ir veidot brīvus ģeogrāfiskos datus (sākotnēji – ielu/ceļu tīklu). Dati par ceļiem un citām dabā sastopamām lietām tiek vākti ar GPS uztvērēju palīdzību. Jebkurš GPS īpašnieks var piezīmēt klāt jaunas lietas, vai arī izlabot sistēmā jau esošos datus, tādejādi paaugstino to kvalitāti. Lai piedalītos projektā, ir nepieciešama tikai vēlme un mazliet brīva laika. Un ko Tu dari sestdien?