Lai arī konferences nosaukumā ir ietverts vārds “zinātniskā”, tomēr ziņojumu tēmas būs interesantas ne tikai zinātniekiem. Iespēja klausīties ziņojumus un ņemt dalību diskusijās ir visiem interesentiem, kas ieradīsies uz pasākumu.

Pirmkārt laikam jau ir jāsāk ar to, ka jānoskaidro kas tad īsti ir “trace tool”. ArcView 10.0 pie datu rediģēšanas rīkiem ir pieejams “trace” rīks, ar ko tiek saprasta iespēja atkārtot kāda jau esoša objekta (līnijas, laukuma) daļu kā jaunveidojamā objekta daļu – t.i. zīmējot izmantot jau esošās līnijas. Inkscape un citās zīmēšanas programmās savukārt ar “trace” saprot rastra attēla objektu kontūru automātisku vai pusautomātisku vektorizēšanu. Savukārt manis iepriekš paustais komentārs ArcGIS vidē ir attiecināms uz “Freehand” rīku, kas “trasē” “zīmuļa” pārvietošanos brīvā telpā, t.i. nesekojot esošiem objektiem.

Ja kādam vēl ir šaubas, vai brīvās zīmēšanas (freehand) rīks ir ļaunums, piedāvāju aplūkot zemāk redzamos ekrānattēlus no ArcView vides. Kā redzams attēla kreisajā pusē, brīvās zīmēšanas rīks ļauj veidot skaistas līnijas, taču, ieslēdzot virsotņu rediģēšanas rīku, ir saprotams kā tas tiek panākts, jo kļūst redzams liels skaits virsotņu, kas tiek izmantotas līnijas atveidošanai. Ja skaistas līnijas pašas par sevi nav noziegums (jo kartogrāfija taču ir māksla!), tad te uzreiz ir jāatceras šādas pieejas ēnas puses – katra virsotne nozīmē koordinātu pāri datu failā (izmērs!). Otra būtiska ēnas puse atklājas tad, ja mēģina šādu “smuko” līniju rediģēt – labajā pusē ir redzams cik daudzas virsotnes (zaļie klucīši) ir jāpārvieto, jādzēš, lai mainītu šīs līnijas izskatu. Te nu ir vietā jautājums – kas svarīgāks – skaists izskats vai datu lietojamība. Šāds brīvās zīmēšanas rīks pagaidām QuantumGIS programmā nav pieejams un tas arī ir tas, ko es personīgi centīšos nepieļaut, ka tāds tur tiek ieviests.

Kas attiecas uz “trace” rīku, tad te pašlaik QuantumGIS standarta rīkkopā nekā līdzīga nav un tādēļ nav ko salīdzināt. Tomēr gan ArcView, gan QGIS satur vēl kādu instrumentu, kas var būt noderīgs zīmējot laukumveida objektus. ArcView vidē meklējams ir rīks ar nosaukumu “Auto Complete Polygon”, kas ļauj zīmēt tikai poligonu ārējo robežu, savukārt robežas, kas ir kopīgas ar jau esošiem poligoniem, tiek zīmētas automātiski. Lai lietotu šo rīku, zīmēšana ir jāsāk un jābeidz kāda no eksistējošo poligonu iekšpusē. QuantumGIS savukārt šāda pati funkctionalitāte nav izdalīta atsevišķi, bet ir pieejama, ja aktivizē laukumu nepārklāšanās opciju. To var izdarīt dodoties uz “Iestatījumi” -> “Pielipšanas iespējas” un atķeksējot atbilstošā slāņa nosaukumu, kā tas parādīts attēlā. Kad laukumu nepārklāšanās ir aktivizēta, atliek tik zīmēt jaunus laukumus ar pierastajiem rīkiem (attēlā pa kreisi) un QuantumGIS programma automātiski tos pārveidos tā, lai tie aizņemtu tikai brīvo telpu (attēlā pa labi). Gluži tā pat kā ArcView gadījumā, arī QGIS būs automātiski izzīmējis kopīgās laukumu robežas tā, lai tās perfekti sakristu. Ņemot vērā, ka nepārklājošu laukumu zīmēšana ir, iespējams, lielākā motivācija trasēšanas rīka lietošanai, iespējams, ka bez atsevišķa objektu trasēšanas rīka QGIS vidē vismaz daļēji ir iespējams iztikt.

Īpaši plānota dienas kārtība pašlaik vēl nav tapusi un iespējams taps uz vietas, bet ir apkopots potenciālo darbu saraksts:

• Gaujas krasts Līgatnes dabas taku apkaimē (tur trūkst taciņas, kas ved uz tūristu apmešanās vietām, arī pašas vietas nav iezīmētas)- tā pie reizes ir skaista vieta pastaigai
• takas un stigas Rīgaskalna apkaimē
• Remdenkalna mazās ieliņas ap mājām
• Vēl trūkstošās stigas un takas mežā starp Līgatni un Skaļupēm.

Aktuālajai informācijai par pasākumu var sekot OpenStreetMap WIKI (kartēšanas pasākuma lapa).

Izrādās, ka problēmas ar koordinātu sistēmu definīcijām ir ne tikai Latvijā. Vēl jo vairāk – izrādās, ka vispopulārākais koordinātu sistēmu aprakstīšanas metodes – OGC Well Known Text – standarti ir ar atsevišķām nepilnībām, kā rezultātā ir apgrūtināta OGC WKT formātā esošas koordinātu sistēmas apraksta saprašana dažādās programmās. Par atšķirībām OGC WKT koordinātu sistēmu aprakstu veidošanā un interpretēšanā sīkāk var lasīt GDAL/OGR guru Frank Warmerdam rakstā OGC WKT Coordinate System Issues (angļu valodā), kur ir aprakstītas dažādas īpatnības OGC WKT atbalsta realizācijā, kļūdas ESRI un Oracle produktos. Silti rekomendējam ikvienam ĢIS speciālistam iepazīties ar šo tekstu, lai varētu labāk saprast kamdēļ viens vai otrs projekts negrib “gremot” failiem līdzi nākošo koordinātu sistēmas aprakstu.

Tiem, kuriem ir grūtības saprast problēmas dziļumu un “Bursa-Wolf transformations” izklausās pēc lamu vārdiem, savukārt var rekomendēt Martin Davis priekš tējkannām paredzēto rakstiņu Bursa-Wolf transformations explained. Ja tīmeklī ir izdevies sasēņot vēl kādu tematam atbilstošu rakstu – lūgums neturēt sveci zem pūra un padalīties ar saiti komentāros.

Liels paldies visiem, kuri palīdzēja šim laidienam būt latviešu valodā! Par pamanītajām tulkojuma nepilnībām lūgums ziņot tepat komentāros vai izmantojot citus saziņas kanālus.

Kopā ar jauno programmas laidienu, izmaiņas ir skārušas arī QGIS projekta infrastruktūru. Kļūdu ziņojumi turpmāk aplūkojami un rakstāmi QGIS Redmine sistēmā. Autorizācija joprojām notiek izmantojot OSGEO ID. Tiem, kas vēlas kompilēt pašu jaunāko versiju no pirmkoda, jāņem vērā, ka QGIS pirmkodam tagad izmanto git nevis svn. Atbilstoši pirmkodu tagad ir iespējams iegūt: git clone git://github.com/qgis/Quantum-GIS.git Lai atvieglotu dažādu neoficiālo QGIS spraudņu meklēšanu, ir ieviesta spraudņiem veltīta lapa (repozitorijs), kur ir iespējams iegūt dažādus spraudņus, kā arī publicēt savus spraudņus.

Kā jau pieklājas jaunam laidienam, ir parādījušās daudzas jaunas un jaukas lietas, kas padara jauno laidienu daudz patīkamāku ikdienas lietošanai. Pamanāmākais sīkums laikam būs jaunais slāņu īpašību un citu logu izkārtojums, kurš tapa pagājušajā rudenī Vroclavas sanākšanas laikā, kur aktīvu dalību ņēma arī ĢISnet.lv radošais autoru kolektīvs.

Pie būtiskām izmaiņām var pieskaitīt rastra datu automātisku pārprojecēšanu uz projekta koordinātu sistēmu. Līdz šim pārprojecēti tika tikai vektordati, taču tagad pienākusi kārta arī rastra datiem. Apvienojot to ar iespēju iestatīt jauna projekta noklusējuma koordinātu sistēmu un iespēju automātiski datu slāņiem bez koordinātu sistēmas izmantot projekta vai noklusējuma koordinātu sistēmu, aizbildinājumu par LKS-92 sistēmas nelietošanu ikdienā nav atlicis nemaz. Patīkams sīkums ir arī iespēja ātri iestatīt datu slāņu koordinātu sistēmu vai arī projekta koordinātu sistēmu no datu slāņa koordinātu sistēmas.

Dažādu mini datu bāzu uzturētāji noteikti pratīs novērtēt, ka beidzot ir iespējams vektoru objektiem piesaistīt citus objektus, kas var būt arī tikai ieraksti datu tabulā. Tāpat ir iespējams attēlot atribūtu tabulas saturu drukas veidotājā. Ņemot vērā, ka izmaiņas ir skārušas daudzas vietas, rekomendējam ar izmaiņām iepazīties QGIS 1.7.0 laidiena lapā (angļu valodā).

Piedalījās nedaudz vairāk par 30 cilvēkiem ar dažādiem transporta līdzekļiem un kartēšanas pieredzi, bet tādēļ jau rezultāts bija tikai labāks un process interesantāks.

Paldies Līgatnes novadam par izcilo pasākuma organizāciju.

Kā mums gāja bildēs: http://www.ligatne.lv/bilzu-galerijas/315

Interesantu video ar nokartētajiem maršrutiem dienas laikā ir sagatavojis Rich:

Līgatne partyrender from peterisb on Vimeo.

18. jūnijā notiks Open Street Map kartēšanas pasākums Līgatnē
Pasākuma mērķis būs pilnveidot Līgatnes novada karti, kas visiem ir brīvi pieejama internetā OpenStreetMap projekta mājaslapā

Aicinām pievienoties visus, kam ir interese apgūt kartēšanu, iemācīties darboties ar GPS (GPS dalībniekiem nav obligāta) un izstaigāt mazāk zināmas Līgatnes takas un taciņas.

KAS IR OPEN STREET MAP UN AR KO TĀ ATŠĶIRAS NO CITĀM KARTĒM?

Open Street Map karte no citām atšķiras ar to, ka to bez maksas var izmantot jebkurš (cilvēks, organizācija, uzņēmums, valsts iestāde) jebkuriem mērķiem un kuru var papildināt jebkurš lietotājs ar sevis savāktiem vai trešās puses datiem, ja tos ir atļauja publicēt bez maksas, izmantojot atsauci. [i]

Jau šobrīd Līgatnes apkārtnes karte ar OpenStreetMap (OSM) entuziastu palīdzību ir uzlabota un galvenie ceļi un objekti tajā jau atrodami. Bet ar Jūsu un OSM speciālistu palīdzību mēs varētu karti vēl papildināt, pievienojot tūristiem un pašiem interesantu un noderīgu informāciju. Šādas kartes priekšrocība ir arī iespēja operatīvi mainīt un pievienot objektus, iezīmēt jaunus maršrutus utt. Līgatnes pilsētā, kur dažkārt pēc māju numuriem ir ļoti grūti atrast pareizo adresi, šāda karte būtu liels palīgs. Tāpat OSM iespējams iezīmēt gājēju taciņas un meža stigas, kas lieliski noderētu novada viesiem.

Savukārt kartēšanā iesaistītajiem, kartes pilnveidošana var kļūt par aizraujošu brīvā laika pavadīšanas veidu.

Vairāk par to, kas ir OpenStreetMap, var lasīt šeit:

http://wiki.openstreetmap.org/wiki/WikiProject_Latvia

http://www.openstreetmap.org/

LĪGATNES KARTĒŠANAS PASĀKUMA PROGRAMMA 18. JŪNIJĀ

10:00-10:30 Ierašanās kultūras namā.
10:30-11:15 Viestura Zariņa prezentācijas par OSM, jautājumi atbildes. Galvenokārt tiem, kas par OSM sāk interesēties;
11:30-14:30 Dalīšanās 2 grupās “staigātajos” un datu “importētājos”. Cik precīzi izpildīsies šis punkts, atkarīgs no cilvēku skaita un interesēm. Var būt dalīšanās, tikpat labi var sākumā staigāt visi un pēc tam taisīt zīmēšanas un importēšanas daļu.
PRAKTISKO DARBĪBU PROGRAMMA:

“Staigātāji” – izdomā objektus, kurus nokartēt, apseko tos. Papildus kāds pieredzējušāks OSM speciālists var pastāstīt par GPS iekārtām un uz ko jāskatās, to izvēloties.
“Importētāji” – diskusijas un piemēri ar vektordatu importu, datu kārtošanu un apstrādi. Pastāstīsim par GRASS GIS un Quantum GIS lietošanu datu konvertēšanā un tīrīšanā.

Kolekcijas veidotāji izvirzīja mērķi ne tikai digitalizēt karšu un teksta materiālus, kuri ir saistīti ar tūrismu un ceļu attīstību Latvijas teritorijā, bet arī sagatavot tos tālākai izmantošanai pētījumos, informācijas ieguvei un analīzei. No LNB tūrismam un ceļošanai veltītās digitālās kolekcijas ”Ceļi tuvi, ceļi tāli…” digitalizētajām 200 kartēm tika ģeoreferencētas un vektorizētas 20 kartes, kas izdotas laika posmā no 18.gs. beigām līdz 20.gs. pirmajai pusei.  Lēmums, ko tādu veikt, bija vēlme vairāk izpētīt un caur jaunu prizmu ieraudzīt krājuma materiālus.   Viena no senākajām kartēm, kas LNB Kartogrāfisko izdevumu fondā izceļas ar to, ka tā aptver visu Latvijas teritoriju un uz tās ir redzami iezīmēti ceļi, ir Homana, Johana, Baptista, Nirnbergā ap 1720-to gadu izdotā karte Ducatuum Livoniae et Curlandiae. Otra nozīmīgākā karte no šīm 20 ir Matīsa Siliņa, 1889. gadā izdotā Latvijas karte, kurā labi uzskatāma ceļu attīstība tēvzemē 19.gs. beigās. Gribam atzīmēt, ka šogad latviešu kartogrāfijas aizsācējam aprit 150 gadi! Tam par godu piektdien 13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā plkst. 15:00 tiks atklāta izstāde. Esiet laipni aicināti! :)

Sīkāk par šo karšu ģeoreferencēšanas gaitu var iepazīties rakstā: Vēsturisko karšu ģeoreferencēšana. Savukārt šajā rakstā vairāk tiks pastāstīts par šo karšu vektorizēšanu un iespējām, ko ar šiem datiem var darīt. Tā kā projekta tēma bija ceļu attīstība Latvijā, tad vektorizēta tika informācija, kas saistīta ar ceļiem un tiem piesaistītajām konkrētām vietām – pasta stacijas, dzelzceļa stacijas, pilsētas. Lai arī vektorizētas tika visas kartes, tomēr katrai kartei var nedaudz atšķirties vektordatu apjoms un informācija, ko tie glabā, jo to ietekmē katras kartes individuālais raksturs (1. attēls), kā arī uzdevums bija izcelt tikai būtiskāko informāciju. Tomēr visām kartēm būs vienādas vektordatu galvenās grupas:

1. punkti – apdzīvotās vietas, dzelzceļa stacijas, pasta stacijas, kuru datu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums (mūsdienu un tā laika), valsts, tips (ja ir šāda veida informācija);
2. līnijas – ceļi un dzelzceļi, kuru atribūtu tabula satur sekojošu informāciju: nosaukums, kurš ietver ceļa/dzelzceļa galapunktus, tipu, valsti.

1. attēls Pa kreisi daļēji vektorizētas kartes piemērs, pa labi - novektorizētas kartes piemērs

Informācija, kura tika ietverta datu atribūtu tabulās tika ievadīta, balstoties uz kartes leģendu un/vai kartes vizuālo informāciju. Ja kartes leģendā tika izdalītas apdzīvotās vietas pēc to nozīmes (apriņķa pilsēta, pilsēta, ciems utt.), tad atribūtu tabulā tika pievienota kolonna TIPS, kurā ievadīta attiecīgā informācija. Tāpat ir arī ar ceļiem, ja kartes leģendā tika izdalīti ceļi pa kategorijām (pēc to nozīmes, seguma), tad attiecīgi tika pievienots jauns atribūts (2. attēls).

2. attēls Vektordatu atribūtu tabulu piemēri

Atribūtu tabulas var aplūkot, papildināt un labot ne tikai ĢIS programmu darba vidē, bet arī izmantojot programmu, kura atpazīst dBase faila formātu, piemēram, OpenOffice.org  Spreadsheet. Tikai jāatcerās, ka datiem ir  UTF – 8 kodējums, kas jānorāda pie vektordatu ievadīšanas ĢIS programmās, kā arī .dbf failu atvēršanas.
Lai arī darbību klāsts, ko ar šiem vektordatiem var darīt, ir ierobežots, tomēr tie var noderēt kā informatīvs materiāls, palīglīdzeklis uzskatāmu karšu sagatavošanai un var kalpot kā ideja pētījumu uzsākšanai, izmantojot ĢIS sniegtās iespējas. Piemēram, uz jaunākām kartēm uzliekot vēsturiskās kartes vektordatus, var noskaidrot, vai interesējošais ceļš mūsdienās ir vai nav saglabājies (3. attēls).

3. karte Senu karšu vektordatu attēlošana un jaunākas kartes slāņa piemērs

Kā arī vektordati var vienkāršot kartes noformēšanu un ievietošanu pētījumā, it sevišķi, ja interesē tikai kāda noteikta teritorija (4. attēls). Pareizi noformēta karte, var atvieglot tās uztveri lasītājiem, piemēram, kartes leģenda, pastāsta par būtiskāko informāciju, uz ko būtu jāpievērš uzmanība.

4. attēls Sliežu tipi Ziemeļkurzemē 1920. gadā (Latvijas dzelzceļu shematiskās kartes fragments)

Ja ir vēlme iegūt kādas noteiktas kartes (no šīm 20) vektordatus, tad ir jāiet uz LNB Kartogrāfisko izdevumu nodaļu, kur vienoties, kā šos datus iegūt un izmantot.

Piebilde

Ģeoreferencēšana un vektordatu sagatavošana ir veikta, izmantojot tikai un vienīgi brīvās un atvērtās ĢIS programmas (Quantum GIS, GDAL), un šoreiz par ērtu darba vidi rūpējās Ubuntu Linux ;)

Kā ģeoreferencējams materiāls senās kartes ir interesants, jo attīsta radošo domāšanu, bet piņkerīgs gan. Kopumā kartes var sagrupēt trīs grupās – attiecīgi pēc tā, kādu informāciju tās satur iesiešanai, kā arī, kā tās sagatavot iesiešanai:

1. uz kartēm ir attēlots koordinātu sistēmas tīkls un rāmis (1. att);
2. karte ir shematiska – nav ne koordinātu sistēmas tīkls, ne rāmis (2. att);
3. kartē ir attēlots tikai koordinātu sistēmas rāmis (3. att).

1. attēls Karte ar koordinātu sistēmas rāmi un tīklu

2. attēls Shematiska karte

3. attēls Karte tikai ar koordinātu sistēmas rāmi

Pirmajā gadījumā ar kartēm lielu problēmu nav, tikai jānoskaidro koordinātu sistēma, kura ir attēlota kartē, lai to tajā iesietu. Šo 20 karšu klāstā dominējošā bija FERRO (EPSG:4805)koordinātu sistēma, bija sastopama arī Pulkova  jeb Sanktpēterburgas (nultais merdiāns iet cauri Sanktpēterburgas observatorijai, nav definēta, nejaukt ar Pulkova 42) un Merkatora, kura mūsdienās tiek saukta par WGS 84 (EPSG:4236) koordinātu sistēmu. Līdz ar to karte ar 4 vai vairākiem punktiem tiek iesieta oriģinālajā koordinātu sistēmā un tad pēc vajadzības tiek transformēta uz citu koordinātu sistēmu (mūsu gadījumā uz WGS84 un LKS92/Latvia TM). Tā kā Pulkova koordinātu sistēma nav definēta un nav pieejama Qgis koordinātu sistēmu sarakstā, tad no neveiklās situācijas palīdzēja izvairīties nejaušs atklājums, proti, tika pamanīts, ka uz sīka mēroga karšu rāmja tiek attēlotas vairākas koordinātu sistēmas vienlaicīgi ( FERRO un Pulkova, reizēm arī Merkatora (4. attēls)).

4. attēls Fragments no kartes, kur attēlotas vairākas koordinātu sistēmas vienlaicīgi.

Aplūkojot vairākas šīs kartes,  atklājās, ka Pulkova nulles meridiāns atbilst Ferro 48 meridiānam, solis starp meridiāniem ir vienāds (1 vērtība), tas ir 47. Ferro atbilst 1. Pulkovam meridiānam, 46. Ferro – 2. Pulkova utt.  Līdz ar to, ja kartei oriģināli ir redzams tikai Pulkova koordinātu sistēmas tīkls un rāmis, tad to iesiet var Ferro koordinātu sistēmā, attiecīgi iesienamajos punktos ievadot atbilstošās Ferro koordinātes. Lai arī uz kartēm bija attēlota arī nepieciešamā WGS 84 koordinātu sistēma, tomēr karti iesiet šajās koordinātēs nevar, jo uz karšu rāmja nav korekti attēlots solis starp WGS84 un Pulkova meridiāniem, rezultātā būs kartes nobīde pa kreisi. Liels pluss visām augšminētām koordinātu sistēmām, izņemot LKS92/Latvia TM, ka paralēļu vērtība nemainās, tā atbilst WGS84 kordinātu  sistēmai, mainās tikai meridiānu vērtība.

Otrajā gadījumā, kur kartes pārsvarā ir shematiskas, kā arī tām nevar noteikt koordinātu sistēmu, jo nav koordinātu tīkls un rāmis, tad tās tiek piesietas klāt pie pamatkartes, kura jau ir iesieta. Par iesiešanas punktiem kalpo punkti, kuri ilga laika posmā nav būtiski mainījuši savu atrašanās vietu, mūsu gadījumā tās bija apdzīvotās vietas. Kā pamatkarte tika izmantota gisnet.lv WMS serverī pieejamās Krievijas ģenerālštāba topogrāfiskās kartes. Plusiņš šim gadījumam ir tas, ka uzreiz karti var iesiet mērķa koordinātu sistēmā (attiecīgi, pamatkartes koordinātu sistēmā). Protams, šādā veidā karte neatspoguļo informāciju par to, ar kādu domu tā tika zīmēta (ja tomēr tika izmantota kāda no koordinātu sistēmām).

Trešais gadījums ir visradošākais :), laikietilpīgākais un pagaidām apšaubāmākais. No vienas puses kartes koordinātu sistēmu var uzzināt no koordinātu sistēmas rāmja, bet no otras puses nav koordinātu sistēmas tīkla, līdz ar to pirmajā gadījumā minēto ģeoreferencēšanas paņēmienu nevar izmantot. Var rīkoties pēc ģeoreferencēšanas metodes, kura minēta 2. gadījumā, bet pieņemot, ka katra vēsturiskā karte ir īpatnējs mākslas darbs un jo senāka, jo ar lielāku māksliniecisko vērtību, līdz ar to šī karte var zaudēt būtisku informāciju, tas ir, tās autora uztveri par Latvijas aprisēm un vietu ģeogrāfiskajā telpā. Ja aprises daudz maz saglabāsies, tad novietojums ģeogrāfiskajā telpā gan būtiski mainīsies. Tāpēc radās viltīgs plāns, kā šo informāciju saglabāt un karti tomēr iesiet. Ar programmas Gimp palīdzību uz kartes kopijas tika savilkts koordinātu sistēmas tīkls, pēc kuras karte tika iesieta. Pēc tam pie iesietās kartes kopijas tika piesieta oriģinālā karte. Iesienamie punkti ir brīva izvēle, bet jo mazāki tie ir (dažādi punkti), jo labāk, jo mērķis ir iesiet karti tā, lai tā nedubultotos ar pamatkarti (5. un 6. attēls).

5. attēls Fragments no kartes, kura slikti iesējusies (dubultojās)

6. attēls Fragments no kartes, kura precīzi iesējusies (karšu slāņi sakrīt tā, ka attēls nemiglojas, nedubultojas)

Tīri teorētiski (un praktiski arī) tas var nostrādāt, bet pārbaudīt idejas pareizību ir grūtāk, jo gandrīz nekur aplūkotajā literatūrā nav minēts, kā šāda veida karte tiek sagatavota ģeoreferencēšanai, un vēl mazāk par to, vai iesienot to šādā veidā, tiešām tiek saglabāta tās sākotnējā informācija. Manuprāt – tiek; vismaz vairāk, nekā, ja tiktu iesieta pēc apraktītā otrā gadījuma.

Ģeoreferencētās kartes tika arī vektorizētas, ar ko var iepazīties citā rakstā – Vēsturisko karšu vektorizēšana.

Pagaidām šīs 20 kartes var aplūkot Web pārlūkā: http://www.gisnet.lv/europeana/ un WMS servisā: http://www.gisnet.lv/cgi-bin/lnb_europeanatravel

Karšu ģeoreferencēšana tika veikta ar Quantum gis (Qgis) spraudņa “Telpiskā piesaiste” jeb Georeferencer GDAL (versija 3.1.9) palīdzību, iesieto karšu transformēšana uz citu koordinātu sistēmu ir veikta ar gdal/ogr rīku gdalwarp.

Piebilde

Ģeoreferencēšana – informācijas piesaiste ģeogrāfiskajai vietai (location). Vēsturiskās kartes, kuras ir pieejamas ieskenētā veidā, ir viens no informācijas veidiem, kuru var ģeoreferencēt, tas ir piesiet ģeogrāfiskajām koordinātēm. Tas tiek darīts, lai paplašinātu pētījumu, atvieglotu jaunu datu iegūšanu, rastu iedvesmu jauniem pētījumiem. No ģeoreferencētām kartēm netiks iegūta precīza koordinātu informācija, jo starpība starp mūsdienu un tā laika izpratni un iespējām karšu zīmēšanā ir liela. Toties var iegūt vēsturisko informāciju ērtākā un vieglāk apstrādājamā veidā. Vēsturiskās informācijas piemēri:

• vietvārdi;
• zemes lietojuma izmaiņas;
• var izsekot ceļu un dzelzceļu tīkla attīstībai;
• kartes autora tā laika uztveri par ģeogrāfiju, valsts attīstību, ceļu infrastruktūru;
• informāciju par tā laika mērniecības un kartogrāfijas attīstību.

* European aTravel projekts ir Eiropas Komisijas IKT programmas eContent Plus 2008. gadā atbalstīts projekts, kura mērķis ir nodrošināt Eiropas nacionālo un Universitāšu bibliotēku satura pieejamību Eiropas digitālajā bibliotēkā (Europeana.eu). Projekta ietvaros tika digitalizēti vairāk nekā 1 miljonu resursu – kartes, manuskripti, fotogrāfijas, filmas, grāmatas un atklātnes, kas ir saistīti ar tūrismu, ceļošanu, tirdzniecības ceļiem un to izpēti.

Par to, kas tad ir jauns vai ievērības cienīgs jaunajā laidienā, kā arī to, kā ĢISnet.lv radošais kolektīvs atzīmēja šo laidienu, lasiet turpinājumā.

Pamanāmākās izmaiņas ir skārušas jauno grafisko vidi wxGUI, kura ir saņēmusi nopietnu atsvaidzinājumu no vēl izstrādē esošajiem GRASS 6.5 un 7 laidieniem. Arī vecajai TCL/Tk grafiskajai videi ir uzlabota stabilitāte, izķertas dažas blusiņas. Piemēram, v.digit vairs nav problēmas ar peles ritenīti un no vienas robežas sastāvošu laukumu zīmēšanu. NVIZ ir ieviests lokalizācijas atbalsts. Diemžēl lokalizācijas atbalsts v.digit netika pabeigts pirms 6.4.1 laidiena.

Daudz vairāk izmaiņas ir veiktas vietās, kuras ir grūtāk pamanīt. Uzlabojumi dglib ļauj tīkla bāzētām analīzēm darboties ātrāk. v.in.ogr spēj ātrāk importēt un sakopt poligonu datus. Daudzās vietās ir uzlabota GRASS darbspēja MS-Windows vidē.

Zināmie ierobežojumi GRASS GIS nespēj darboties, ja lietotāja mājas mape satur ne-latīņu burtus tās nosaukumā MS-Windows vidē. Arī citu failu un mapju nosaukumos esoši ne-latīņu burti var radīt problēmas dažādiem GRASS rīkiem. Diemžēl šo problēmu nav iespējams atrisināt, jo MS-Windows joprojām izmanto trīs (!) dažādus burtu kodējumus vienlaikus (!!). GNU/Linux, MacOS X un citu UNIX-tipa operētājsistēmu lietotājiem šāda tipa problēmas nav, jo sistēmā visās vietās tiek lietots tikai viens rakstzīmju kodējums.
Kļūdas rezultātā minimālā nepieciešamā Python versija ir 2.5. Ar vecākām Python versijām wxGUI nedarbosies.

Lai atzīmētu GRASS 6.4.1 laidienu, ĢISnet radošā kolektīva pārstāvji devās nelielā (~20km) laivojumā, lai novērtētu zāles (GRASS) augšanas apstākļus Sedas upes palienēs. Mūsu secinājums – slapji :)

[Show as slideshow]