Visi ģeomātikas atbalstītāji laipni gaidīti klausītāju rindās, kā arī prezentācijām sekojošajās diskusijās.

Nozīmīgi termiņi:
2009. gada 1. decembris.
Reģistrācija, referāta vai stenda referāta tēmas iesniegšana (1. pielikums), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com
2009. gada 21. decembris.
Referāta kopsavilkuma (tēžu) iesniegšana (paraugs 2. pielikumā), sūtīt uz e-pasta adresi maris.nartiss@gmail.com

Pārējo informāciju lūdzam skatīt pievienotajā apkārtrakstā. Idejas referātu tēmām var smelties iepriekšējo konferenču aprakstos, kur ir pieejama arī informācija par nolasītajiem referātiem. Informācija par šī gada konferences tēmām tiks publicēta tiklīdz ko būs saņemti visi pieteikumi dalībai.

Ar cieņu,
Māris Nartišs

Vakar tika izlaista PostgreSQL 8.4 beta2 versija, stabilā versija sagaidāma aptuveni jūlijā. Robert Treat referāts “No More Waiting: A Guide To PostgreSQL 8.4″ sniedza ieskatu PostgreSQL 8.4 jaunumos, kas izklausījās visai ‘garšīgi’. Šeit daži no tiem:

Performance

• Visibility maps – VACUUMs notiks tikai uz tām datubāzes lapām, kur kopš pēdējā VACUUM notikušas izmaiņas;
• Default stats target – parametrs default_statistics_target=[0...100] palīdzēs noteikt, cik ļoti Postgrei jāanalizē konkrētā tabula. Skaitlis reprezentē analizējamo paraugu skaitu, kad tiek ievākta statistika, u.c.

Administration

• jaunas 'free-space-maps' - Postgres monitorēs brīvo diska vietu, vajadzēšot retāk pārstartēt serveri;
• pg_terminate_backend(pid) - drošāks veids kā nogalināt nevēlamus procesus nekaitējot pašāi datubāzei;
• stats temp file - pgstat.stat ir visaizņemtākais fails datubāzē, dažreiz tik aizņēmts, ka bremzē visu citu. Tagad tam būs pašam sava direktorija Postgres datu direktorijā;
• kolonnu līmeņa privilēģijas;
• atsevišķa vaicājumu statistika;
• Auto Explain - uzrādīs vaicājuma plānojumu reizē ar tā izpildījumu;
• Explain Verbose uzrādīs iesaisītās kolonnas, u.c.

PSQL

• funkciju rediģēšana ar \ef manafunkcija (tiks atvērts editors kā vi);
• \dX atlasīs tikai lietotājaveidotos objektus, \dXS atlasīs sistēmas objetus;
• \dT+ uzrādīs tabulas izmērus, u.c.

Development

• Jauna rank() funkcija;
• LIMIT varēs būt balstīts uz apakšvaicājumu;
• Teksta meklēšāna pēc daļvārdien, piem., 'maj*';
• Jauna TABLE komanda, kas vienlīdzīga ar SELECT * FROM;
• generate_series() funkcija laika  sēriju ģenerēšanai, u.c.

Procedures

• Būs pieejams CASE vārdiņš (no sērijas IF... THEN ... ELSE...);
• Funkcijas ar mainīgu argumentu daudzumu (srgumenta veids "variadic");
• Funkciju argumentiem varēs būt noklusētās vērtības, u.c.

Upgrades

• Joprojām problemātiski, bet top pg_migrator.

Lūk šeit jau kāds fanātiķis ir apkopojis PostgreSQL 8.4 fīčas: http://www.depesz.com/.

Tālāk noklausījos Luis Bueno "Saving the Amazon with PostGIS", bet īpaši apmierinājuma nebija.  Stāsts bija ļoti vienkāršs, tomēr izdevās noskaidrot, ka Brazīlijā visām valdības iestādēm jālieto FOSS risinājumi (nu ne gluži likumiski, bet tā ir ļoti stipra rekomendācija). Brazīlijai ir grūti izveidot valsts ĢIS datubāzi, jo džungļos nav datortīkla caur kuru sajūgt kopā visus kompjus. Protams, atkal tika pacelta labi zināmā problēma, ka cilvēki neuzticās FOSS risinājumiem...

Greg Smith bija sagatavojis visai interesantu lasījumu par "Database hardware benchmarking". Stāsts par to, kā jātestē dzelži vēl pirms uz tiem tiek sainstalēti brīnumi un palaistas jelkādas aplikācijas. Tāpat jāpatur prātā, ka pārdevēji parasti melo un nekad nevar zināt, kas var tikt 'iesmērēts'.  Pērkot CPU un RAM smalki jārēķina, vai tiem sakritīs takts un frekvences, jo ja nesakrīt, tad kompis pazemina tās frekvences līdz līmenim, kurā sistēma var darboties sinhroni. Cik es nopratu, tad Postgres ir diezgan CPU rijīga. Cilvēki parasti sev nezinot apgriež savam kompim CPU jaudu paturot uz tā standartā ieinstalētās 'power management' sistēmas. Jā, tās taupa enerģiju, īpaši jau laptopiem, bet arī apgriež Postgres rociņas. Divi CPU ar vienādiem parametriem nebūt neveiks vienādu darbu. Kā likums, svaigāk izlaistie CPU ir jaudīgāki par vecajiem pat pie vienādiem specenes cipariem. Cietņi arī ir viltīgi. Dažādas sekcijas uz diska strādā dažādā ātrumā, jo tas cipars lielāks, jo lēnāks tas disks paliek. Fiksais gals ir diska sākumā, dibengals var būt pat 2x reizes lēnāks. Sākumgalā parasti tiek ieinstalēta operētājsistēma, kamēr disks ir tukšs, tikmēr kompis strādā raiti, jo visi faili ir fiksajā galā, bet kad faili sāk parādīties arī diska lēnajā galā, tad kompis paliek lēnāks (tāpēc tas kompis paliek tik lēns, kad ir pilns ar failiem - samazinās darbības videjais ātrums). Nu, lūk, ja gribās no sistemas dabūt ārā maksimālo, tad visgudrāk ir nogriezt diskam sākumgalu un glabāt datubāzi tur, bet lēno galu vienkārši norakstīt...

Tālāk Steve Singer nedaudz pastāstīja par "OpenStreetMap with PostgreSQL". OSM sniedz brīvību publicēt, izplatīt, pārdot, stilizēt un rediģēt kartes pēc sirds patikas. OSM pamatā ir ideja par to, ka ja vien katrs no mums  uzzīmētu savu mikrorajonu, tad kopā mēs varētu nokartēt visu pasauli. OSM drīzumā tiks papildināta ar TIGER (USA), GeoBASE (Canada) un NAND (the Netherlands) datiem. Līdz šim OSM izmantoja MySQL, bet nu jau kā mēnesi OSM dzīvo iekš Postgres. Pārvākšanās zināmā mērā notika tamdēļ, lai lietotāji varētu izmantot PostGIS. Diemžēl, lai izmantotu PostGIS, jāizveido pašam sava datubāze uz sava datora, kas aizņem ap 100 GB un turpina augt. OSM ik nedēļu eksportē datubāzei svaigi pievienototos datus, kas piejami šeit. Izmantojot OSMOSIS (piem, rīku osm2pgsql) OSM datus var ielādēt savā datubāzē. OSM datus iespējams izmantot arī maršrutēšanā, tikai OSM ne vienmēr ir 'pilnīga'.

Leo Hsu un Regina Obe šobrīd raksta grāmatu "PostGIS in Action", kas oficiāli tiks izdota 2010.gada janvārī. Pašlaik  internetā ir iespējams abonēt un lasīt grāmatu nodaļu pa nodaļai līdz ko tās sarakstītas. Pirmo nodaļu var lasīt par velti šeit. Hsu un Obe uzstājās šai konferencē  ar referātu "Spatial Analysis with PostGIS". Hsu un Obe lietišķi uzsver, ka PostGIS datubāze var tikt izmantota dažādām vajadzībām:

1) datu krāšanai, apkopošanai;
2) datu piegādei citām aplikācijām (backend);
3) ģeogrāfiskajai analīzei;
4) datu ekstrahēšanai, reproducēšanai un izplatīšanai;
5) datu labošanai un papildināšanai.

Hsu un Obe demonstrēja visai  sarežģītus PostĢIS vaicājumus. PostĢIS atšķirībā no ArcĢIS ļauj sajūgt ķēdē kaudzi ar dažādām funkcijām, tā kā to, kas ArcĢISā jādara ar 10 rīkiem, pieseivojot starprezultātus, PostĢISā var izdarīt vienā lielā pūtienā. Arī rezultāti tiks atgriezti ātrāk, jo ir iespējams izmantot indeksus uz dažādām kolonnām. Šobrīd PostGIS atbalsta tikai vektordatus, bet pa neoficiāli kanāliem tika ziņots, ka jau ir iespējams izmēģinot jaunos PostGIS rīkus rastra datiem.

Šī konference tiek filmēta un visi materiāli tuvākajā laikā tiks publicēta PgCon mājas lapā vai vismaz tur parādīsies info par to, no kurienes materiāli ir lejuplādējami.

Vispār Skytools piedāvā vēl šādus tādus labumus, ar ko vairāk var iepazīties http://wiki.postgresql.org/wiki/Skytools

PGQ apmācība te: http://wiki.postgresql.org/wiki/PGQ_Tutorial

Pēcpudienas sadaļa  izvērtās nedaudz ‘šizīga’. Joshua Tolley prezentācija “Writing a Procedural Language” sniedza ieskatu jaunā procedurālajā valodā PL/LOLCODE. Šī valoda izsktās kā ļoti nepareiza angļu valoda, izrauta no kaut kāda baismīga čata. Pie labākās gribas nevaru saņemties, lai sniegtu pozitīvas atsauksmes par šo ‘marasmu’.

LOLCODE:

“This is a love letter to very clever people who
are slightly bored. I had no idea there were so
many of us out there.”

- FAQ, lolcode.com

Ha! Skatoties uz LOLCODE varētu piekrist, ka daži cilvēki ir pamatīgi nogarlaikojušies, bet es neteiktu, ka te izpaužas diža gudrība. LOLCODE ir bērnu šļupstu kompilēšana. Cilvēki ar šo valodu nodarbojas tikai tīras garlaicības pēc…

Viens PL/LOLCODE piemērs:

BOTH SAEM ANIMAL AN “CAT”, O RLY?
YA RLY, VISIBLE “J00 HAV A CAT”
MEBBE BOTH SAEM ANIMAL AN “MAUS”
VISIBLE “JOO HAV A MAUS? WTF?”
NO WAI, VISIBLE “J00 SUX”
OIC

Šis piemērs drusku sakarīgā valodā izklausās apmērām tā:

animal = cat, TEST
IF TRUE THEN PRINT  “J00 HAV A CAT”
IF ANIMAL = “MAUS”
PRINT “JOO HAV A MAUS? WTF?”
IF FALSE THEN PRINT “J00 SUX”
???

Jebkādā gadījumā, par LOLCODE lietderīgumu spriediet paši…

PGCon 2009

Pirmā PostgreSQL konferences diena aizritējai visai mierīgi ar aptuveni 60-70 dalībniekiem.

Pirmais uzstājās Stephen Frost ar prezentāciju PostgreSQL Access Controls.  Frosts pats ir viens no PostgreSQL attīstītājiem, kurš piedalījies šo kontroles metožu programmēšanā. Prezentācijas laikā tika aplūkotas autentifikācijas  metodes, lietotāju lomas un autorizācijas metodes. Pirmējā vairāk skāra serveru konfigurāciju un komunikācijas, ar ko īpaši nav nācies nodarboties, tamdēļ dzirdēto daudz nekomentēšu, lai ‘neiebrauktu auzās’. Varu vien secināt, ka autentifikācijas iespēju ir pietiekoši daudz un dažādu, lai apmierinātu katra vajadzības. Kam interesē sīkāk, tad pilno prezentāciju var atrast šeit. Stāsts par lietotāju ‘lomām’ (roles) bija visai interesants un lietderīgs, jo līdz šim nebiju vēl redzējusi sakarīgu un pilnvērtīgu lomu izmantošanu. Smalka PostgreSQL sistēma var sastāvet no vesela lomu koka, kur hierarhiski pakārtotas lietotāju un lietotāju grupu tiesības darboties iekš datubāzes. Autorizācija praktiski kontrolē, kādas darbības (apskatīt, ievietot vai labot datus) katrs lietotājs var veikt, kā arī kurā vietā (shēmā, tabulā un kolonnā (junums PostgreSQL 8.4 ) ) darbības atļautas.

‘PostgreSQL access controls’ ir salīdzinoši vienkārša lieta. Īsts izaicinājums  ir datubāzu sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana tā, lai tā darbotos ar maksimālo darbspēju un maksimali izmantotu pieejamos resursus. Josh Berkus prezentācija Performance Whack-a-Mole II aplūkoja, kā atrast ‘datubāzes lēnuma’ cēloņus jeb ‘kā nosist kurmi’.

Whack-a-Mole!

Berkus izdala 4 likumus, kas jāpatur prātā meklējot veiktspējas problēmas cēloņus:

1) The Layer Cake

Datubāzes sistēma parasti sastāv no 5 slāņiem (hardware, operating system, PostgreSQL, middleware, application)  gluži kā kārtainā kūka nevis no PostgreSQL vienas pašas. Tādēļ visbiežāk datubāzes ‘lēnuma problēma’ nav PostgreSQL problēma, bet vaina drīzāk slēpjas kādā citā no atlikušajām 4 komponentēm.

2) Hockey Stick

Mazāk par 10% ‘kurmjiem’ ir atbildīgi par 90% datubāzes darbspējas zudumiem.

3) The Whack-a-Mole Effect

Vienlaicīgi var ieraudzīt tikai vienu, lielāko, ‘kurmi’. Lai ieraudzītu nākošo problēmu parasti jātiek galā ar iepriekšējo, kas ir lielāka par sekojošo.

4) Dažādiem aplikāciju veidiem (web aplikācijā, Online Transaction Procesing, data warehousing) parasti ir dažādi ‘kurmju’ veidi, attiecīgi, nepieciešama atšķirīga pieeja.

Problēmas cēloņi jāsāk meklēt ievācot sīku informācija par visām sistēmas komponentēm, ne tikai PostgreSQL konfigurāciju. Tālāk ‘kurmji’ var tikt medīti ar dažādiem operētājsistēmas un PostgreSQL darbības analīzes rīkiem.

Šādi tādi lietderīgi operētājsisēmas darbības analīzes rīki (monitoringam un žurnalēšanai):  ps, pg_top, pg_bench, mpstat, vmstat, iostat, sar, dtrace. Test-programmas: dd, bonnie++, iozone, pg_bench, dbt2, pgUnitTest, EAstress, BenchmarkSQL.

PostgreSQL datubāzes darbības ieskatiem pieejamas dažādas funkcijas un statistiku apkopojošas tabulas: pg_stat_databse, pg_database_size,  pg_relation_size, pg_stat_activity, pg_locks, pg_stat_user_tables, pg_stat_user_indexes, pg_stat_bgwriter, pg_stat_statements, pg_stat_user_functions, pg_log, pg_fouine (log parser) ) u.c.

Izrādās, ka reizēm tomēr ir vērts izmantot EXPLAIN ANALYZE, jo tas palīdz ieraudzīt, kur PostgreSQL nepareizi aprēķina tabulu izmērus vai nepareizi uzstāda ‘izmaksas’, respektīvi, ir tiešā veidā redzams, kamdēļ vaicājuma izpildīšana aizņem tik daudz laika.

Cerams, ka drīzumā šī vērtīgā prezentācija parādīsies šeit, kur varēsiet smelties vairāk informācijas par PostgreSQL datubāzes analīzes rīkiem.

Nosit pats savu kurmi te!

Tiem, kas nezin, atgādināšu, ka PostgreSQL ir pasaules ‘advancētākā atvērtā koda’ datubāze.  Nobriedis un stabils produkts, gatavs ‘izkniebt pogas’ jebkuriem ‘orākuļiem’. PostgreSQL var lepoties ar visnotaļ pieklājīgu telpisko (ĢIS funkciju) paplašinājumu, sauktu par PostGIS, kas bez problēmām Jums varētu aizstāt lielāko daļu biežāk lietoto ESRI telpiskās analīzes rīku un ne tikai.
Jācer, ka nākamo dienu laikā izdosies šeit pat iekš gisnet.lv ziņot par karstākajiem notikumiem un jaunākajām aktualitātēm no šīs konferences.
Patlaban varu teikt, ka laika starpība starp Jums un Mums ir 7 stundas. Otavā ir saulaini pavasarīgs un tik tikko ir pabeidzies ikgadējais tulpju festivāls. Tā kā šaipus dīķim esmu pirmo reizi, tad nebija lielas jausmas, par to kāda tad tā Kanāda ir. Pirmie iespaidi par Kanādu un vairāk jau Otavu ir sekojoši. Klimats un veģetācija makten līdzīgi LV, ja ne uz mata vienādi. Te spēcīgi it visā izpaužas koloniālā vēsture, kaut vai tādā veidā, ka uz katra otrā stūra kāda drosmīga kolonizatora statuja, arī apkārt ir ārkārtīgi daudz dažādu gravējumu ar vēstījumiem no pagātnes, tomēr tā vien šķiet, ka nekā vecāka par ~150 gadiem te nav… Piepilsētas drusku ‘parauj’ asociācijas ar Padomju Savienību. Cilvēki šķiet esam vienkārši (tik pat vienkārši kā Vairas puķainā kleita dienā, kad viņa tika ievēlēta par prezidenti :P ) un laipni. Ielas tik tukšas kā sen nebiju nekur redzējusi, bet policijas vāģi mazliet atgādina tos, kas redzēti filmās par Losandželosas policiju. Tomēr pats jautrākais, ko man izdevās novērot, bija ūdrveidīgais, kas manīgi pa kaut kādu caurumu ierausās Kanādas parlamenta ēkā tik fiksi, ka es pat nepaspēju iekadrēt :( Un vēl, tracinoši bieži te var sadzirdēt krievu tūristus.

Noslēgumam viens bezmaksas bilduks:

"Arī sievietes ir personas!" (Kanādas sievietes cīņā par savām tiesībām)

King's College

Likumsakarīgi, šeit sastopami daudzi un dažādi zinātnes institūti, viens no tiem, British Antarctic Survey, šoreiz bija namatēvs FOSS pasākumam. Biju nedaudz vīlusies šai pasākumā, jo daudz kas tika pasniegts ievada līmenī un reti kurš no autoriem sniedza izsmeļošu ieskatu FOSS risinājumos. Tomēr viena no autorēm, Joanne Cook no Oxford Archaeology (OA), man spilgti iespiedās atmiņā ar savu pragmatisko pieeju un pilnīgo FOSS rīku ķēdi ikdienas darbam. OA zināmā mērā bija spiesti pāriet uz FOSS risinājumiem finanšu trūkuma dēļ, tomēr iespēja padarīt arheoloģiskos datus publiski un brīvi pieejamus bija ne mazāk svarīgi. Joanne atzina, ka iespējams viena no labākajām FOSS īpašībām ir modularitāte un atbilstība standartiem. Tādējādi ĢIS sistēma ir būvēta no daudzām aplikācijām, kas katra ideāli pilda tikai vienu noteiktu funkciju un tiklīdz kāda no aplikācijām (piem., karšu serveris vai desktop klients) sāk radīt problēmas vai vienkārši ir pieejams kaut kas labāks, konkrētais modulis var tikt nomainīta pret citu – labāku (tieši tādēļ standarti ir labi…).
OA ĢIS pielieto daudzveidīgi: ģeogrāfisko datu ievākšanai, vizualizācijai, analīzei un publicēšanai, tādējādi Joanne ĢIS programmatūru iedala 4 lielās grupās:

Datu bāzes

OA galvenā datu bāze ir balstīta uz PostgreSQL ar PostGIS paplašinājumu un tiek darbināta uz servera. Uz piezīmju datoriem un plaukstas lieluma ierīcēm OA darbina SQLite, ko sinhronizē ar galveno datubāzi caur SqlSync.

Desktop programmas

Lauka darbos OA izmanto uz GNU/Linux operētājsistēmas balstītus mobilos telefonus. Šeit ir liste ar tamlīdzīgiem telefoniem. OA izmantotais modelis izskatījās sekojoši un maksā aptuveni £270. Tā kā šim mobilajam telefonam ir USB ports, tad tas ir savienojams praktiski ar jebko. OA sadarbībā ar Hela ir izgatavojuši sarullējamu klaviatūru, ko tad nebaidoties no lietus un dubļiem izmanto jebkuros lauka apstākļos.

Openmoko mobilais telefons Neo

OA izmanto virkni Desktop ĢIS programmu ikdienas darbam: QGIS, gvSIG, GRASS GIS. Spāņu izstrādāto gvSIG OA izmanto, lai aizstātu ArcGIS 3.x, savukārt gvSIG mobilā versija tiek sekmīgi izmantota telefonos. gvSIG lielākais ‘mīnuss’ ir vājais karšu grafiskais noformējums. Rezultātā, kartes parasti ir jāeksportē no gvSIG kādā vektora formātā un ‘jāpietjūnē’ ar kādu no grafiskās apstrādes programmām. Ja esiet izmantojuši gvSIG, tad droši vien būsiet atdūrušies pret spāņu valodā izmestiem programmas paziņojumiem pat angļu versijā. gvSIG tulkojums ir tāds pašvaks, bet te nu ir viena laba vēsts. OA čaklie darboņi ir saķēruši un iztulkojuši visas pamanītās valodas nepilnības. Pielabotā gvSIG versija ir atrodama OA Digital mājaslapā.
Par GRASS GIS tiek teikts tikai tas, ka pirmie soļi šīs programmas apguvē un izprašanā ir tik grūti, ka lielākā daļa cilvēku vienkārši neiztur un padodas nevarēšanai. Izprast GRASS patiesi ir grūti, bet tikai tādiem cilvēkiem, kas neko citu kā Windows nav redzējuši. Manā izpratnē GRASS GIS ir viena ‘tipiski linuxiska’ programma. Apgūstiet kādas GNU/Linux OS pamatus un GRASS izpratne pati pie jums atnāks…

Sarullējamā Duraflex klaviatūra

Karšu serveri

OA un vēl daži citi no pasākuma runasvīriem bija lietojuši ĢeoServeri kaut gan tas ir labi zināms, ka nav nekā ātrāka šai pasaulē par MapServeri. Šķiet, ĢeoServeris bieži tiek izvēlēts tamdēļ, ka tas labāk nekā MapServeris spēj servēt WFS. MapServeris ir superīgs, bet tā stiprā puse ir tieši rastri… Vēl ļaudis par labu esam atzina tādu produktu kā MapGuide, kas ir AutoDesk Open Source produkts. MapGuide gan ir windowsisks produkts, kas nozīmē, ka būs nepieciešams Windows serveris…

WWW kartēšanas aplikācijas

WWW kartēšanas aplikācijas ir web lapu interfeiss, kopā ar karšu manipulācijas funkcijām (pie., zūmošana, panošana, karšu kešošana). Šeit publicēta virkne ar web rīkiem, bet nebūt ne visi. OA izmanto OpenLayers API un OpenStreetMap fona karti, diemžēl dati par Latvijas teritoriju nav ‘spoži’.

Secinājumi

FOSS produkti nav pilnīgi, toties lietotājam vienmēr ir brīva izvēle, kuras aplikācijas lietot. Tādējādi ir iespējams nokomplektēt pilnīgu rīku pakotni ikdienas darbam. Pārorientēties no ierastām (Windows) programmām uz jaunām (OS) programmām ir grūti, jo tiek izjaukta ikdienas darba rutīna un mēs visi esam nedaudz slinki, lai savā dzīvē kaut ko mainītu… Tomēr dažkārt pārmaiņas nāk neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam vai nē. Ja no Open Source programmu lietošanas jūs attur tikai slinkums un nevēlēšanās izjaukt ikdienas rutīnu, tad varbūt tas nav īstais iemesls? Manā skatījumā pāriešana uz Microsoft Office 2007 ir 2x sāpīgāka nekā Ubuntu distributīva uzinstalēšana uz sava datora…

Pasākuma pirmajā daļā viennozīmīgi kļuva skaidras LGIA šī brīža prioritātes – ģeoportāls. Acīmredzot visa tā INSPIRE lietiņa tiek ņemta nopietni, jo ģeoportālam un ar to saistītajām lietām bija veltītas pirmās trīs prezentācijas, kā arī tas pavīdēja arī citu runātāju tekstos. Ģeoportāla sakarā bija iespējams saklausīt pazīstamus saīsinājumus kā WMS, WFS, CWS, par kuriem ĢISnet veidotāji skaļi runāja jau pirms vairākiem gadiem. Prieks, ka ģeoportālu būs jāveido balstoties uz atvērtiem standartiem, tādejādi nodrošinot izvēles brīvību pakalpojumu saņēmējiem. ĢISnet radošais kolektīvs solās turpināt sekot līdzi ģeoportāla izveidei un, ja būs iedvesma, paķidāt to.

Patīkami bija klausīties I. Urtānes (RAPLM) prezentāciju par pašvaldību teritorijas plānojumiem. Beidzot arī TUR ir pamanījuši, ka “karalis ir pliks”. Acīmredzot viņiem pašiem ir apnicis sazin cik ilgi piekoptais haoss teritorijas plānojumu kartogrāfiskās daļas jomā, tikai izteikumi par sakārtošanu – datubāzi ar bildēm, kurām ir koordinātas, nevieš uzticību tam, ka pēc kārtējās neba nu mazo līdzekļu iepumpēšanas jomas sakārtošanā, tiks iegūts sakarīgs rezultāts.

ĢISnet radošais kolektīvs vēlas sveikt LGIA sakarā ar priecīgo notikumu – beidzot LGIA zin kas viņiem ir un kā tas viss ir savā starpā saistīts, par ko savā prezentācijā runāja A. Ozols. Cerams, ka savu spēju apzināšana un sistematizēšana palīdzēs uzlabot darba efektivitāti un ātrumu. Kā norādīja A. Ozols, LGIA iekšēji izmanto WMS servisus, taču tie nav publiski pieejami, jo nav piemērotas aparatūras/tīkla pieslēguma, kā arī WMS servisu publiskošana tiek uzskatīta par draudu LGIA datortīkla drošībai. Lai nesmīkņātu par šiem iemesliem pa tukšo, ĢISnet piedāvā LGIA nodrošināt atsevišķu ģeogrāfisko datu bezsaistību publicēšanu WMS servisu un tīmekļa klientu veidā. Mūsu jaunais serveris pagaidām ir pietiekami maznoslogots, lai varētu bez piepūles “pagriezt” vēl kādu WMS servisu, ij par tā drošību mēs spētu parūpēties.

Vēl dažas prezentācijas bija par to, ka beidzot atsevišķās iestādēs beidzot sekmīgi tiek pielietots ĢIS ikdienas darbu veikšanai. Protams, ka tika slavēts komerciālais produkts, uz kura bāzes šie risinājumi bija izveidoti. Lai arī izmaksu jautājums joprojām ir miglā tīts, tomēr ir apsveicami, ka kaut kas tiek darīts un beidzot ir izdevies nokāpt no kokiem. Atšķirībā no citiem sālītajiem ē-pasākumiem, šie vismaz izskatās, ka strādā.

Par LU pārstāvju prezentācijām nekomentēšu, jo varu būt neobjektīvs. Vienīgi vēlos piebilst, ka J. Jātnieka prezentētais krašu piesaistes automatizācijas rīks būs pieejams uz ĢISnet SVN servera, tiklīdz ko tā testēšana būs pabeigta (sekojiet līdzi informācijai ĢISnet lapā).

Pašās pasākuma beigās bija iemaldījusies viena prezentācija (E. Stūrmanis “Virszemes noteces fiziskā modelēšana ar rastra ĢIS”), kura laikam labāk iederētos LU zinātniskajā konferencē. Lielākā daļa klausītāju laikam jau bija ĢIS lietišķās puses pazinēji, kamdēļ izpalika diskusija par autora izvēlēto metožu piemērotību problēmas risināšanai (D8 ūdeņu akumulācijas algoritms, IDW reljefa interpolācijai), kā  arī par iegūto rezultātu ticamību. Tāpat neizdevās iegūt informāciju par izmantotā reljefa modeļa kvalitāti, jo norādītais reljefa modelis, kas iegūts no kādas aģentūras, kuras nosaukumu šeit neminēšu, lai pēcāk nemēģina mums piesiet publisku nomelnošanu, ir viennozīmīgi nepiemērots šāda tipa uzdevumu risināšanai. Tāpat paliek atklāts jautājums, vai ūdensteču “iegravēšana” reljefa modelī, kas ir pieņemams paņēmiens reljefa modeļa uzlabošanai, šajā gadījumā nenāca par sliktu rezultātam ūdenstecēm liekot atkārtot topogrāfiskajā kartē attēloto. Neskatoties uz trūkumiem, tomēr ir patiess prieks, ka beidzot parādās prezentācijas ar mazliet zinātniskāku ievirzi.

Kopumā jāsaka, ka pasākums bija interesants un labi organizēts. Bija patīkami dzirdēt, ka beidzot visi ir pamodušies, ka ir plašāk jāizmanto atvērtie datu glabāšanas/apmaiņas standarti, lai nodrošinātu iespēju dažādu autoru sistēmām savā starpā apmainīties ar datiem. Kad ĢISnet veidotāji par to runāja pirms dažiem gadiem, lielākā daļa tikai smīkņāja par to, tagad paši smējēji to pasniedz kā pareizu pieeju. Sīkums, bet patīkami. Žēl, ka nesanāca apmeklēt ĢIS dienu Igaunijā, jo neatradās neviens igauņu valodas pratējs, jo būtu interesanti salīdzināt cik ļoti priekšā atrodas mūsu ziemeļu kaimiņi.

Papildināts. Pēc konsultēšanās ar pasākuma organizatoriem, tika saņemts solījums, ka tiklīdz ko prezentācijas būs publiski pieejamas, ĢISnet radošais kolektīvs saņems par to ziņu, kad arī ievietosim rakstu ar saitēm uz tām.