ĢISnet

Visu pirms liels paldies Jānim Dzelzītim par pasākuma organizēšanu.

Šoreiz kā klausītāji ĢISnet pazemīgie rakstu cepēji kuplināja ĢIS dienas pasākumu un tādēļ atļaujās paust savu necilo viedokli un iespaidus par redzēto.

Kā liecina ĢIS dienu prezentācijas, Latvijā joprojām dažādi uzņēmumi un iestādes mokās ar problēmu, ka liela daļa tā saukto “ĢIS” datu patiesībā ir tikai kartogrāfiskie dati – dati, kas orientēti uz to attēlošanu – parasti papīra formātā. Nepiemērotu rīku izmantošana ĢIS datu apstrādei liek ieguldīt lielu darba apjomu dažādu avotu ģeotelpisko (ne ĢIS) datu integrēšanai. Apsveicams ir AS Latvenergo aicinājums pievērsties datu topoloģiskās nevis vizuālās sakārtotības uzturēšanai, taču izbrīnu rada daļa no pieminētajām problēmām ar datu vizualizācijas un telpiskās piesaistes nodrošināšanu, kas liek aizdomāties par iesaistīto speciālistu zināšanām par dažādām datu konvertēšanas un transformācijas iespējām un rīkiem.

LR Aizsardzības ministrijas Ģeotelpiskās informācijas politikas plānošanas un uzraudzības nodaļas prezentācija, iespējams, bija svarīga, taču pārāk klusa un nesalasāma, tādēļ tā arī nezidevās uztvert tās jēgu, ja vien neskaita informāciju par darbinieku skaitu un vēlmi ražot kārtējos papīru kalnus, kuru lietderība, ja to kvalitāte būs tāda pati kā ĢIS dienu prezentācijai, ir stipri apšaubāma. Tika pieminēta arī INSPIRE direktīva un ar to saistītie Ministru Kabineta noteikumi, taču šī tēma netika pietiekami izvērsta. Iespējams, ja ĢIS dienu prezentācijas būs publiski pieejamas, tad šai prezentācija varbūt tomēr būs iespējams atrast jēgu. (gaidām publicētas prezentācijas un tad jau redzēsim vai nebijām pārāk bargi vērtējot)

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra (LĢIA) arī pieminēja INSPIRE direktīvu un prezentēja bottom-up pieejas ĢIS integrācijas politisku ideju. Aicināja mainīt pieeju kā dati tiek pasniegti to saņēmējam, izmantot tīkla servisus. Prezentācijā bija labi aprakstīts kas par kādām INSPIRE direktīvas datu kopām atbild. Tika pieminēti arī standarti, kas attiecas uz datu apmaiņu un ģeotelpsikajiem datiem kā tādiem, iespējams uz šīm lietām vajadzētu Latvijā spiest aizvien vairāk, jo par solīdu datu apmaiņu bez puslīdz standartizētas informācijas par saņemamajiem datiem mēs vēl nevaram runāt. Datu validācija un kvalitātes novērtēšana arī ir interesanta tēma, par kuru tika runāts, tomēr nevar palikt tikai pie datu topoloģiskās analīzes, kas ir savrīga bet ne vienmēr primāra gala lietotājiem, pasūtītājiem. Katrā ziņā diezgan daudz informācijas par dažādiem virsū nākošiem likumiem un noteikumiem, labs ieskats likumdošanā, standartos un vispārīgajā terminoloģijā par ĢIS un ar to saistītām, bet bieži jauktām un pārprastām lietām.

Prezentētais unificētās aisargjoslu datubāzes sapnis (VZD “Aizsargjoslas, datu uzkrāšana un izmantošana”) jau ir jauks, tikai šķiet jārok laikam būs no cita gala ne no tā, no kura mēs rokam pašlaik. Pagaidām izskatās tikai pēc kārtējā e-paraksta tipa risinājuma (lasi – laba ideja, kas, kā jau parasti, Latvijā tiek realizēta par bargu naudu un beigās nav lietojama). Lai arī ir saprotama idejas atbalstītāju aizraušanās ar savu vīziju, tomēr idejas autoriem varētu ieteikt paskatīties uz problēmu no otras puses (top-down pieeja, nevis viņu piedāvātā bottom-up). Ko tas nozīmē dzīvē – šoreiz šo jautājumu atstāsim attapīgo un prasmīgo lasītāju – ĢIS ekspertu ziņā (droši varat izteikties komentāros).

Kā top karte – nekas jauns labi zināma vēsture, izdruku orientēts process, kas nav uzskatāms par kvalitatīva un puslīdz moderna ĢIS izmantošanu kartogrāfisko materiālu izgatavošanā. Kā tipogrāfiskais materiāls ir uzskatāms par labu labo diemžēl nerada ne pozitīvu iespaidu par datu tālāku izmantošanu, ne uzturēšanas iespējam, uz ko iepriekš savā prezentācijā ka svarīgu punktu norādīja Barānova kungs. LĢIA gan solās veidot ĢIS datubāzi, nu manīsim kā tas notiks un cik veiksmīgi tiks ievērotas arī INSPIRE direktīvas prasības.

Pasākums radīja tādu kā vēstures pārlasīšanas un stāvēšanas uz vietas stadiju, netika manītas jaunas vēsmas, ja salīdzinām pret iepriekšējo ĢIS dienu prezentācijām (veiksmīgi gan iztikām bez LATPOS daudzgadības rekordus sasniegušās prezentācijas). Iespējams publika mēģina izdzīvot matu skaldīšanas stadiju par datiem, to struktūrām, formātiem, standartiem, lietošanas tiesībām, kas liedz paskatīties uz ĢIS kā dinamiskā attīstībā esošu tehnoloģiju kopumu, kas atļautu risināt kaut nedaudz no esošajām problēmām. Iespējams esam atrāvušies no realitātes pārāk tālu ar savām jauno risinājumu izmantošanām paši savos risinājumos un klejojot pa pasauli, bet šijās ĢIS dienās apskatītais daļēji šķita kā labi aizmirsta un aizgājusi pagātne – izrādās tā ir realitāte, kura tik drīz nezudīs, ja ne vēl vairāk pletīsies. Ir arī ļoti labi saprotams, ka lielās organizācijās darba process nav apraujams kā ienāk prātā un nevaram sagaidīt ar rītdienu vai nākošo gadu lēcienveidīgu attīstību, tomēr vēl mazāku iespaidu par efektīvu ĢIS izmantošanu tautsaimniecībā tuvākā nakotnē rada dažu speciālistu izpratne par to kā tam ir jāattīstās. Problēmas iestāžu un organizāciju biznesa procesos, kas saistīti ar ĢIS datu apsaimniekošanu neatrisinās ĢIS, to atrisinās pareiza un efektīva biznesa procesu organizācija.

Pasākuma gaitā radās dažas tādas kā tēzes, kas vairāk vai mazāk ir attiecināmas gan uz datu ņēmējiem, gan devējiem, iespējams var likties izrautas no konteksta:

• Potenciālie datu pircēji pērk to, ko nepazīst un nav redzējuši, dati ir bet neviens tā lāga nezin vairāk kā datu mērogu, aizmirstot par datu struktūrām un to atbilstību vajadzībām. (Kaķis maisā, jāizglītojas gan pircējiem, gan pārdevējiem)
• Visiem ir visādi dati, lielas datubāzes utt. bet tur nav tas ko vajag – priekš kam tādas datubāzes? (Grūti atjaunojamas, dublējās ar citām datubāzēm un ej nu atrodi, kuram tad ir tas īstais variants)
• Ražojam nezinot ko pēcāk ar šiem datiem bez izdrukas un vēlākas uzturēšanas darīs, datubāzes kurās paši jūk un lauž kaklu, kur nu vēl citi.

Gaidīsim prezentāciju ievietošanu tīmeklī turpmākām studijām. Tāpat lūdzam prezentētājus neuztvert kritiku personīgi.

Birkas: gis day, gis dienas, inspire, Latvenergo, LĢIA, Standarti, sviests, zvērudarzs

Autors - Pēteris Brūns. Šis ieraksts tika ievietots 2007. gada 16. novembris, 10:51 kategorijā Latvijā, Viedoklis . Jūs varat sekot šī ieraksta komentāriem izmantojot RSS 2.0 barotni. Komentēt vai trackback no savas lapas.