Par “Lubāna mitrāja” robežas problēmu

2009.gada 10.februārī Latvijas republikas Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.135 “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kur bez visādas citas informācijas, pielikumā ir atrodams kartogrāfiskais materiāls (bildītes) un saraksts ar malu koordinātēm. Bildītes ir ļoti jaukas, taču, kā jau uz to norādija ĢISnet foruma apmeklētāji, vietējiem iedzīvotājiem nav pārāk viegli saprast kur tad kas atrodas. Piedevām šis MK noteikumiem pievienotais kartogrāfiskais materiāls ir ieturēts labākajās PSRS laika kartogrāfijas tradīcijās, kur koordinātu informācija bija valsts noslēpums – arī šiem materiāliem informācija par koordinātām nav pievienota. Lai šo problēmu risinātu, tika nolemts konvertēt MK noteikumu otrajā pielikumā esošo koordinātu tabulu uz vektordatu laukumiem, lai to spētu attēlot dažādas ĢIS un kartogrāfijas programmas.

Pirmais solis datu konvertēšanā bija datu ievade teksta formāta failā, ko var paveikt ar jebkuru teksta redaktoru, piem. vi (MS-Windows lietotāji – Notepad). Pirmais mēģinājums – ievadam datus formātā “X,Y” un mēģinam rezulātu nolasīt ar QuantumGIS.
Lubāna mitrāja robežaPirmais pārsteigums – kamdēļ dati nesakrīt ar ĢISnet karšu servisā esošajām kartēm? Ak, atkal jau jādzied ārija no Sešu miljonu operas par to, ka MK noteikumos dati netiek doti Latvijas oficiālajā koordinātu sistēmā LKS-92 TM. Tiklīdz ko punktiem tika pateikts, ka tie ir ETRS-89/Baltic 93 TM koordinātu sistēmā, tā tie iekrita pareizā vietā.

No punktiem uz līnijāmPunkti ir jauki – bet kā tikt pie laukumiem? Izrādās, ka mūsdienās tas ir pavisam vienkārši – atliek tik instalēt jaunu QGIS Python spraudni “Poinsts2One”, kas pārvērš punktu sarakstu par laukuma robežu. Svarīgi – ir jānorāda jaunveidojamā Shapefile atribūtu kodējums pat tad, ja atrībūtu dati netiek veidoti (jau izlabota QGIS kļūda). Derīgs kodējums ir, piem., UTF-8. Tas arī viss.

Lubāna mitrāja robeža Protams, būtu jau jauki, ja tas viss būtu tik vienkārši. Aplūkojot iegūto rezultātu, ir redzams, ka iegūtie laukumi ir bojāti. Aplūkojot tuvāk MK noteikumu pielikuma tabulu, var pamanīt, ka ir atsevišķi laukumi bez to numuriem un jebkādiem citiem paskaidrojumiem. Acīmredzot ar to ir domāts kodēt laukumos esošos caurumus. Atliek vien pielabot teksta ievades failu, lai tas kaut kādā veidā kodētu caurumus, kurus tad vēlāk varētu izgriezt no lielajiem laukumiem.
Lubāna mitrāja robeža Protams, caurumus vēl varētu izskaust, taču aplūkojot tuvāk daļu no “vienkāršajiem” laukumiem, nākas secināt, ka virsotņu kārtas numuri nav īsti pēc kārtas, piemēram, 122 virsotne atrodas starp 113 un 114 virsotni. Rezultātā automātiski ģenerētie laukumi sanāk nepareizi. Diemžēl šo problēmu nav iespējams risināt automātiski, jo sarežģītākas ģeometrijas gadījumā, pat cilvēkam nav uzreiz saprotams kā laukumam būtu jāizskatās pareizi.

Skaidas Tā, protams, nav vienīgā šo datu problēma – izejas dati nav topoloģiski korekti – dažādu teritoriju laukumi savā starpā pārklājas, kā arī atstāj pa vidu dažus metrus platas joslas, kuras NAV iekļautas aizsargājamajās teritorijās. Šādi dati parasti tiek rādīti ĢIS studentiem pamata studiju līmenī, kad tiek skaidrots par topoloģijas nozīmi “skaidu” novēršanā ĢIS datos. Ja metru platas joslas vēl ir iespējams izskaidrot ar netopoloģisku virsotņu koordinātu noapaļošanu līdz veseliem metriem, tad sešu metru un lielākas atšķirības tādā veidā nav izskaidrojamas, kas norāda uz nekvalitatīviem izejas datiem.

Nobeiguma vietā.
Varbūt kādam var rasties jautājums – “Nu par ko Jūs tur cepaties? Visiem tādi sīkumi taču ir vienalga…” Te nu nākas atzīt, ka lielākajai daļai tas tiešām ir “pie kājas”, taču šī ir viena no lielākajām Latvijas problēmām ne tikai ĢIS/kartogrāfijas lauciņā. Protams, pāri paliek ĢIS/kartogrāfijas eksperti, kā arī tie, kurus šādi neprecīzi noteikumi ietekmē visvairāk – zemju īpašnieki, kuru darbības ierobežo šajos (un līdzīgos) MK noteikumos nospraustās neprecīzās robežas. Ja kļūda ir maziņa, piem. zonas pārklājas par “nieka” 10 m, tad uz kopējo malas garumu, kas šajos datos atrodamajā piemērā bija 2,5 km, tas jau veido 2,5 ha. Kā tad īsti aprēķināt nodokļus, kompensācijas šiem 2,5 ha? Precīzās robežas taču tiek noteiktas pēc MK noteikumiem, ne? Un tas ir tikai viena mala vienam no laukumu pāriem. Kā šādos gadījumos piemēro LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMU Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām 29.pantu?

Lai arī šādu zonu robežu publicēšana uzrādot koordināšu pārus ir uzskatāma par apsveicamu un pareizu pašreizējā izpildījumā pietrūkst informācijas un metodikas par šo datu viennozīmīgu un pareizu interpretāciju, kas var radīt iepriekš uzdotos jautājumus.
Aplūkojot citus apstiprinātos šāda tipa dokumentus nākas secināt, ka ir pilnīgi brīva interpretācija jau pašā dabas liegumu noteikšanā un to robežas apstiprināšanā. Tas pilnīgi noteikti neliecina par vienotu sitēmu jau pašā saknē, jo nav nekāda standartizācija vai vienotas sistēmas apstiprinatajos dokumentos.

Daži piemēri, kurus nemēģinājām pārvērst ĢIS datos, bet uzmetām šķelmīgo skatienu.
Ministru kabineta noteikumi Nr.478 “Dabas lieguma “Sedas purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – ar līdzīgiem datiem, kas tika analizēti Lubāna mitrāja gadījumā, koordinātes, protams, ETRS-89/Baltic 93 TM. Šis gan varētu būt labāks gadījums, jo ir īpaši uzsvērts, ka dotas “ārējo robežu koordinātas”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.394 “Dabas lieguma “Pāvilostas pelēkā kāpa” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – uzskates shēma nav ieturēta labākajās padomju tradīcijās – ir pieejams koordinātu tīkls. Ņemot vērā, ka tiek norādīts, ka tā ir shēma koordinātes varētu nebūt.

Ministru kabineta noteikumi Nr.114 “Dabas lieguma “Liepājas ezers” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – acīmredzot 2000. gadā vēl mērniecības metodes nebija attīstījušās pietiekami, lai varētu noskaidrot robežas virsotņu koordinātas un tādēļ tās ir dotas formā “uz ziemeļiem no resnās priedes”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.326 “Dabas lieguma “Lielupes palienes pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – kuros, kā izskatās, Sezonas lieguma robežas koordinātu pāriem, salīdzinājumā ar pārējo zonu pāriem, tiek jauktas X un Y vērtības vietām.

Tiem, kuriem ir vēlme paspēlēties ar iegūtajiem Lubāna mitrāja failiem, te tie būs visā savā greizumā:
Lubāna mitrāja robežas Shapefile formātā

Labprāt gaidīsim nozares ekspertu un skarto personu viedokli komentāros.

Birkas: , , ,

3 komentāru to “Par “Lubāna mitrāja” robežas problēmu”

  1. satelits saka:

    Cool, šodien izlasīju par šādu jaunu lietu http://www.kappasys.org/cms/index.php?id=23&L=5 , pašam nekas nesanāca (pagaidām), varbūt varat uztaisīt eksperimentu ?

  2. Pēteris saka:

    Liegumi utt. – Suņi rej, bet karavāna dodas tālāk. Pie mums gana labi darbojas sistēma “zvans darugam”, ja ne pa tiešo tad caur kādu draugu noteikti un dati ir rokā no pirmavota, vismaz tā sauktajā “ekspertu” līmenī. Pārējie ir reņģēdāji un tiem neko nevajag.

    Ātrais eksperiments – db līmenī viss strādā, Qgis spraudnis gan streiko.
    Jāuzmanās ar db lietotāju tiesībām.

  3. sturmanis saka:

    dzirdēts, ka DAPs taisot ĪDAT DB, būtu jauki, ja šamējie ņetu šo vērā.
    Vēl jaukāk būtu zināt oficiālu avotu, kur nepieciešamos datus varētu legāli novilkt (atvainojos – lejuplādēt)

Atstāt savu komentāru