Brīvā zīmēšana un trasēšana QuantumGIS un ArcView programmās

QuantumGIS 1.7.0 laidienam veltītā raksta komentāros parādījās neliela diskusija par “Trace tool” pieejamību/nepieejamību QGIS vidē. Te nu jāsaka, ka diskusijā izpalika svarīga tās sākuma sastāvdaļa, kurā tiktu definēts ko tieši diskutētāji saprot ar “trace tool”, kas, iespējams, radīja nelielu neizpratni. Lai kliedētu neskaidrību un nebūtu tikai tukša mētāšanās ar vārdiem, tālāk seko manis iepriekš paustā viedokļa skaidrojums ar piemēriem no QuantumGIS 1.7.0 un ESRI ArcView 10.0.


Pirmkārt laikam jau ir jāsāk ar to, ka jānoskaidro kas tad īsti ir “trace tool”. ArcView 10.0 pie datu rediģēšanas rīkiem ir pieejams “trace” rīks, ar ko tiek saprasta iespēja atkārtot kāda jau esoša objekta (līnijas, laukuma) daļu kā jaunveidojamā objekta daļu – t.i. zīmējot izmantot jau esošās līnijas. Inkscape un citās zīmēšanas programmās savukārt ar “trace” saprot rastra attēla objektu kontūru automātisku vai pusautomātisku vektorizēšanu. Savukārt manis iepriekš paustais komentārs ArcGIS vidē ir attiecināms uz “Freehand” rīku, kas “trasē” “zīmuļa” pārvietošanos brīvā telpā, t.i. nesekojot esošiem objektiem.

Ja kādam vēl ir šaubas, vai brīvās zīmēšanas (freehand) rīks ir ļaunums, piedāvāju aplūkot zemāk redzamos ekrānattēlus no ArcView vides. Kā redzams attēla kreisajā pusē, brīvās zīmēšanas rīks ļauj veidot skaistas līnijas, taču, ieslēdzot virsotņu rediģēšanas rīku, ir saprotams kā tas tiek panākts, jo kļūst redzams liels skaits virsotņu, kas tiek izmantotas līnijas atveidošanai. Ja skaistas līnijas pašas par sevi nav noziegums (jo kartogrāfija taču ir māksla!), tad te uzreiz ir jāatceras šādas pieejas ēnas puses – katra virsotne nozīmē koordinātu pāri datu failā (izmērs!). Otra būtiska ēnas puse atklājas tad, ja mēģina šādu “smuko” līniju rediģēt – labajā pusē ir redzams cik daudzas virsotnes (zaļie klucīši) ir jāpārvieto, jādzēš, lai mainītu šīs līnijas izskatu. Te nu ir vietā jautājums – kas svarīgāks – skaists izskats vai datu lietojamība. Šāds brīvās zīmēšanas rīks pagaidām QuantumGIS programmā nav pieejams un tas arī ir tas, ko es personīgi centīšos nepieļaut, ka tāds tur tiek ieviests.

Kas attiecas uz “trace” rīku, tad te pašlaik QuantumGIS standarta rīkkopā nekā līdzīga nav un tādēļ nav ko salīdzināt. Tomēr gan ArcView, gan QGIS satur vēl kādu instrumentu, kas var būt noderīgs zīmējot laukumveida objektus. ArcView vidē meklējams ir rīks ar nosaukumu “Auto Complete Polygon”, kas ļauj zīmēt tikai poligonu ārējo robežu, savukārt robežas, kas ir kopīgas ar jau esošiem poligoniem, tiek zīmētas automātiski. Lai lietotu šo rīku, zīmēšana ir jāsāk un jābeidz kāda no eksistējošo poligonu iekšpusē. QuantumGIS savukārt šāda pati funkctionalitāte nav izdalīta atsevišķi, bet ir pieejama, ja aktivizē laukumu nepārklāšanās opciju. To var izdarīt dodoties uz “Iestatījumi” -> “Pielipšanas iespējas” un atķeksējot atbilstošā slāņa nosaukumu, kā tas parādīts attēlā. Kad laukumu nepārklāšanās ir aktivizēta, atliek tik zīmēt jaunus laukumus ar pierastajiem rīkiem (attēlā pa kreisi) un QuantumGIS programma automātiski tos pārveidos tā, lai tie aizņemtu tikai brīvo telpu (attēlā pa labi). Gluži tā pat kā ArcView gadījumā, arī QGIS būs automātiski izzīmējis kopīgās laukumu robežas tā, lai tās perfekti sakristu. Ņemot vērā, ka nepārklājošu laukumu zīmēšana ir, iespējams, lielākā motivācija trasēšanas rīka lietošanai, iespējams, ka bez atsevišķa objektu trasēšanas rīka QGIS vidē vismaz daļēji ir iespējams iztikt.

Dalies priekā:

Birkas: , , ,

7 komentāri to “Brīvā zīmēšana un trasēšana QuantumGIS un ArcView programmās”

  1. Dalailama XIV saka:

    Par freehand rīku nevaru nepiekrist, tomēr nav jau gluži tā, ka Qgis nav trace rīku vispār. Jau kādu laiciņu lietoju TraceDigitize plagu, kas protams ir diezgan niķīgs, tam ir savi trūkumi, kko bļaustās ik pa brīdim par ģeometriju, nedod atribūtu ievades boksi, taču tas ir visai netālu no ArcGIS rīka efekta.
    Protams, ka Avoid int. ķeksis gandrīz principā izlēdz šāda rīka nepieciešamību. Tomēr, ja visu laiku ir jāpārslēdzas pie Snapping Options, tad varbūt ērtāk atsevišķu poligonu digitizācijai ir izmantot šādu rīku.

  2. deMarco saka:

    Par “ļauno” freehand zīmēšanas rīku es kaut kā nepiekritīšu. Datiem nav jābūt “viegliem”, “smagiem”, “ātriem” vai “lēniem”. Tiem ir jābūt maksimāli korektiem (precīziem), lai pildītu nepieciešamo uzdevumu (varētu saukt arī par ģeneralizāciju).
    Ideālā gadījumā vajadzētu būt iespējai norādīt cik ļoti programma vienkāršo (izlīdzina) lietotāja zīmēto, lai mazīnātu virsotņu skaitu un neveidotos “kardiogramma”. Tiesa, autoram par mierinājumu, domāju, šis tūlis varētu tikt izmantots sameŗā reti, jo pielietojams tieši jaunu datu izveidē. Pārsvarā tiek izmantoti datu rēdiģēšanas rīki un te ir labi, ka ir snaps.

  3. raitisx saka:

    1) amm… kā būtu ar minimālā attāluma starp punktiem vai arī minimālā leņķa uzstādījumu? un kas trauce izveikt ģeneralizāciju?
    2) “rastra attēla objektu kontūru automātisku vai pusautomātisku vektorizēšanu” – vai kas tāds ir iespējams arc vai qgis?

  4. Pēteris saka:

    Kaut kādos gadījumos tāds “freehand” var būt varētu derēt, bet praktiski nekas nenāk prātā, lai attaisnotu šāda tipa rīku lietošanu. Īpaši pie jaunu datu ražošanas tas varētu būt taisns ceļš uz elli, jo korektus datus tā neiegūt. Izņēmums varētu būt fiksā skice/shēma vai pūka karte.

    Atbildot uz Raita punktiem:
    1) Kaut kādā mērā šādi parametri varētu būt derīgi, bet tas var robežoties mākslīgā intelekta vajadzību. Taisīt ģeneralizāciju uz kardiogrammas – tāpat būs jāremontē un gala patērētais resurss var būt līdzīgs vai ar -. Katrs gadījums var būt individuāls un var būt gan šā, gan tā, bet gana lieli krāmi mēdz būt arī ar datiem, kuri nav zīmēti ar freehand.
    2) ArcInfo vajadzētu kaut ko mācēt. QuantumGIS pats to nemāk, bet to var izdarīt ar grass.

    Sen gan nav bijusi vajadzība un vēlme datus rediģēt un zīmēt, grūti spriest cik tā ir laba jaunākajos gis rīkos, bet joprojām ir iespaids par lēnu un neērtu datu ražošanu. Varbūt esmu vecs, bet ātrai datu rediģēšanai kaut kādu etalonu ir izveidojis savulaik darbs ar Mikrostaciju (tas ir CAD ne ģis, bet operācijas ar ģeometrijām joprojām tiek veiktas un gan jau arī citi kadi darbojas līdzīgi), labi pieregulējot var strādāt salīdzinoši precīzi un zibenīgi neizmantojot visādus freehand.
    Ja var pasapņot, tad ideālā rediģēšana varēt būt CAD stilā ar šajā rakstā demonstrētās topoloģikās rediģēšanas elementiem un GRASS vektordatu modeli :D

  5. brigadieris saka:

    ArcGis pēc “freehand” jeb Streeming izmantošanas līnijas ļoti labi var ģeneralizēt atbrīvojoties no liekajiem punktiem ar Generalize vai Smooth rīkiem. Tur var arī noradīt cik daudz tu gribi ļaut veikt šo ģeneralizāciju. Un viss notiek vienkārši un ātri, iegūstot skaistas līnijas. Jāatzīst, ka neatceros gan kad būtu pēdējo reizi kaut ko tādu izmantojis, bet Trace rīks gan tiek bieži izmantots.

  6. Zirneklītis saka:

    „Freehand” rīks ir labs līdzeklis, lai pārbaudītu, vai datu ievadītājs iepriekšējā vakarā nav par daudz uzdzīvojis ;)

  7. strūģis saka:

    Es savulaik ār ArcGis freehand tooli esmu sadigitizējis ļoti ļoti daudz izolīniju, kuras pēc tam apstrādāja ar ArcInfo. Nekādas lietojamības problēmas neesmu manījis, toties ciparošanu atvieglo pamatīgi- izpaliek peles klikšķis uz katras virsotnes. Kad virsotņu skaits mērāms jau desmitos tūkstošu, tas ir būtiski.

Atstāt savu komentāru