Arhīvs priekš marts, 2009

“Free and Open Source” pasākums Kembridžā

svētdien, 15 marts, 2009

11.martā Lielbritānijas pilsētā Kembridžā notika izglītojošs “Free and Open Source” (FOSS) pasākums. Lielākai daļai no mums jau ir zināms, ka Kembridža ir pasaulslavena ar savu universitāti, tomēr tās akadēmiskā gaisotne pārsteidza pat mani. Kembridžas universitāte patiesībā sastāv no 36 dažādām koledžām, kas savukārt vairāk izskatās pēc viduslaiku baznīcām, kapelām vai ‘zinātnes pilīm’, jo vecākā no koledžām (King’s College) tika uzbūvēta jau 1209.gadā.

King's College

King's College

Likumsakarīgi, šeit sastopami daudzi un dažādi zinātnes institūti, viens no tiem, British Antarctic Survey, šoreiz bija namatēvs FOSS pasākumam. Biju nedaudz vīlusies šai pasākumā, jo daudz kas tika pasniegts ievada līmenī un reti kurš no autoriem sniedza izsmeļošu ieskatu FOSS risinājumos. Tomēr viena no autorēm, Joanne Cook no Oxford Archaeology (OA), man spilgti iespiedās atmiņā ar savu pragmatisko pieeju un pilnīgo FOSS rīku ķēdi ikdienas darbam. OA zināmā mērā bija spiesti pāriet uz FOSS risinājumiem finanšu trūkuma dēļ, tomēr iespēja padarīt arheoloģiskos datus publiski un brīvi pieejamus bija ne mazāk svarīgi. Joanne atzina, ka iespējams viena no labākajām FOSS īpašībām ir modularitāte un atbilstība standartiem. Tādējādi ĢIS sistēma ir būvēta no daudzām aplikācijām, kas katra ideāli pilda tikai vienu noteiktu funkciju un tiklīdz kāda no aplikācijām (piem., karšu serveris vai desktop klients) sāk radīt problēmas vai vienkārši ir pieejams kaut kas labāks, konkrētais modulis var tikt nomainīta pret citu – labāku (tieši tādēļ standarti ir labi…). (vairāk…)

Iepazīšanās ar OSSIM

trešdien, 4 marts, 2009

OSSIM ImageLinkerTuvāk iepazīties ar OSSIM piespieda vajadzība – saskāros ar (kārtējo) problēmu ArcGIS rastra apstrādes dzinējā (droši vien tajā, kurš pakaroties parasti braši sauc sevi par “erdas.c”). Tomēr šoreiz gan šis darbu it kā paveica, pat ja nepieklājīgi ilgā laikā, tomēr ne tā kā biju cerējis…

Bija nepieciešams savienot kopā vienā mozaīkā 26 tifus, kuri, kā jau pēc skaita var noprast, atbilda Latvijas rajoniem un bija izgriezti no kādas vecu karšu čupiņas. Problēma tā, ka šīs vecās kartes vietām bija tik greizas, ka tām nebija iespējams nogriezt liekās malas līdz ar rajona robežu, jo robežas vienkārši nebija (ar roku) tik precīzi iezīmētas. Nolēmu griezt viņām visu apkārt ar 200m buferi. Tas savukārt nozīmēja, ka lai pēc tam šādus “buferainus” rajonus samontētu vienā lielā Latviju pārsedzošā mozaīkā, būtu nepieciešams malas sablendēt, tā lai pārejas no viena rajonu uz otru būtu pēc iespējas mazāk vizuāli mokošas. (vairāk…)