Pieejams Latvijas jaunais administratīvais dalījums (papildināts)

2021. gada 4. februāris. Autors - Māris Nartišs

Attēls ar Latvijas novadiem 2021. gadāBūtiskas Latvijas administratīvā dalījuma izmaiņas vienmēr ir nākušas kopā ar aktīvu šķēpu laušanu publiskajā telpā. Neatkarīgi no viedokļa par jaunās reformas nepieciešamību, viens ir skaidrs – svarīgi būs iegūt datus par tās gala iznākumu. Mūs, ģeotelpisko datu lietotājus, protams, interesē jaunās pašvaldību robežas. Oficiāli pašvaldību robežu dati Latvijā vienmēr ir bijis sāpīgs temats, jo, saskaņā ar administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 13. pantu, robežas reģistrē Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā. Tas savukārt nozīmē, ka šo datu saņemšanu regulē 2015. gada Ministru kabineta noteikumi Nr. 787 „Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumu cenrādis un samaksas kārtība“, saskaņā ar kura pielikumu, administratīvo robežu saņemšana vektordatu formātā maksā tikai 170,75 EUR (par vienu reizi), piedevām šie dati ir „bez tiesībām datu kopu nodot lietošanā trešajai personai“. Taču šogad LATA ikgadējā konference nāca ar ļoti patīkamu paziņojumu no VARAM un VZD puses – jaunais novadu dalījums jau ir pieejams kā atvērtie dati.
Lasīt tālāk »

LU 79. konferences ģeomātikas sekcija – pieejamāka kā jebkad

2021. gada 31. janvāris. Autors - Māris Nartišs

Kā jau katru gadu, arī šajā pandēmijas laikā notiek LU ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference, kuras ietvaros atsevišķa sēde ir veltīta ģeomātikai. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad konference norisinās attālināti. Nebūs vairs draudzīgo, neformālo sarunu pie kafijas tases, taču šoreiz piedalīties būs vēl vieglāk, jo nav jādodas uz LU, bet pietiek tik sekot šai saitei: https://zoom.us/j/9414952429 Sēde norisināsies 2021. gada 5. februārī no 9.00 līdz 13.00 („ienākt“ ir iespējams jebkurā laikā, nekas, ja nedzirdējāt sākumu).
Sēdes laikā būs iespējams noklausīties astoņus ziņojumus, kas veltīti plašam tēmu spektram — no zemūdens pasaules izpētes līdz pat datu apstrādei ar Google Earth Engine. Tā kā ĢISnet ir latviski rakstoša vietne, īpaši gribētos izcelt divus ziņojumus — par QGIS lietošanas videopamācībām un par automātisku ģeogrāfisko produktu lokalizāciju —, kas ir aktuālas tēmas uz Latviju orientētiem ģeotelpisko datu un pakalpojumu ražotājiem un lietotājiem. Ar pilnu programmu var iepazīties te. Uz tikšanos konferencē!
Konferencē sniegto prezentāciju materiāli ir pieejami te.

Lietuva atver adrešu datus

2020. gada 23. oktobris. Autors - Māris Nartišs

Lietuvas administratīvais dalījumsLietuva beidzot ir pievienojusies Igaunijai un atvērusi adrešu reģistra datus. Dati par dažāda līmeņa valsts dalījumu, ielu asis, ēku adreses tagad ir iespējams lejupielādēt kā atvērtos datus. Pagaidām gan datu atrašana ir nedaudz apgrūtināta, jo tos var atrast un metadatus izlasīt, ja prot lietuviešu valodu. Iepriekšminētā iemesla dēļ ir grūti komentēt par to, kādu datu licencēšanas politiku ir izvēlējušies mūsu kaimiņi.
Lietuvas adrešu piemērsDati ir sadalīti divās daļās — ģeotelpiskie dati (adrešu punkti) satur tikai kodus, savukārt adrešu numuri un ielu nosaukumi ir pieejami kā atsevišķas atdalīta teksta (CSV) datnes. Lai iegūtu praktiski izmantojamu adrešu punktu datni, jāpievieno ir abas teksta datnes – gan ielu nosaukumus, gan adrešu numurus. Ja izmanto QGIS programmu, projektam pievienojam ģeometriju GeoJSON datni kā vektordatus, pēc tam ar atdalīta teksta pievienošanas rīku pievienojam abas atribūtu datu CSV datnes (pie parametriem ir jāatceras norādīt, ka datnes nesatur ģeometrijas). Pēc tam jau vektoru punktu slānim var veidot savienojumu (angl. join) ar abām atribūtu tabulām. Ielu nosaukumiem savienojuma lauka nosaukums ir „GAT_KODAS“, savukārt māju numuriem tas ir „AOB_KODAS“.
Ielu un administratīvo vienību nosaukumu datnes ir te: https://www.registrucentras.lt/p/1192
Savukārt ielu asis un administratīvo vienību ģeometrijas ir te: https://www.registrucentras.lt/p/1201
Savukārt adrešu punktu tekstuālo daļu var atrast te: https://www.registrucentras.lt/p/1194
Bet adresēm atbilstošos punktus – šeit: https://www.registrucentras.lt/p/1202
Ja nu kāds ir palaidis garām, Igaunijas adreses ir brīvi pieejamas jau vairāk kā desmitgadi Igaunijas ģeoportālā: https://geoportaal.maaamet.ee/eng/Spatial-Data/Address-Data-p313.html
Tagad nu paliek vairs tikai viena Baltijas valsts, kurā adrešu dati vēl nav atvērti vai brīvi pieejami…

ĢISnet atjauninājumi

2020. gada 29. septembris. Autors - Māris Nartišs

ĢISnet.lv vēsturiskajam serverim tika veikti programmatūras atjaunināšanas darbi. Ņemot vērā, ka ĢISnet ir sasniedzis jau cienījamu vecumu, atsevišķas daļas ir savākušas jau tik daudz putekļu, ka to oriģinālās nozīmes noskaidrošanai jau ir jāveic digitālie izrakumi. Mēs centāmies visu salikt vietās un atjaunot visu daļu darbu, bet šis tas var būt paskrējis mūsu vērīgajām acīm garām. Ja nu kas nedarbojas, dodiet ziņu. Pagaidām serveris vēl turas, taču drīz pienāks diena, kad serveris varēs jau legāli veikalos iegādāties alkoholiskos dzērienus un ĢISnet.lv kolektīvam ir ļoti lielas un pamatotas bažas, ka serveris var tad nolemt doties baudīt dzīvi patstāvīgi un turpmāk vairs nevergot šī projekta labā.

Jauni slāņi karšu skatīklī — reljefa vizualizācija un topokartes

2020. gada 28. jūlijs. Autors - Māris Nartišs

Pagājušais gads iezīmējās ar būtiskām pārmaiņām Latvijas ģeotelpisko datu jomā — Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra kā atvērtos datus publiskoja virkni savu datu kopu. Starp brīvi pieejamām datu kopām tagad var atrast gan datus ar tikai vairs vēsturisku vērtību kā, piemēram, Satelītkarte vai pirmā cikla ortofoto karte. Taču paralēli vēsturiskajiem materiāliem var atrast arī pavisam svaigus datus, piemēram, 6. cikla ortofoto karti un digitātā augstuma modeļa pamatdatus (LiDAR punktu mākoņus LAS formātā). Uzreiz gan jābrīdina, ka jaunākās datu kopas mēdz būt lielas — visas Latvijas noklājums sniedzas dažos terabaitos ortofoto kartei un 14T LiDAR punktu mākoņiem. Ar pilnu atvērto datu sarakstu var iepazīties LĢIA atvērto datu lapā. Kā jau atvērtiem datiem pieklājas, datu kopām ir norādīta ļoti brīva licence — CC0.

Slāņu pārslēgšana karšu skatīklī

Kā aktivēt reljefa vizualizāciju kartes.gisnet.lv karšu skatīklī.

Lai arī ĢISnet karšu skatīklis izskatās pilnīgi miris, tomēr ziņas par tā nāvi ir nedaudz pārspīlētas. Karšu skatīklim ir pievienoti trīs jauni slāņi kā pierādījums tam. Karšu skatīklī kartes.gisnet.lv tagad ir iespējams aplūkot Latvijas republikas pārskata karti mērogā 1:250 000 (2.izdevums ar izgatavošanas un uzturēšanas periodu 2005.–2014.gads), Topogrāfiskā karte mērogā 1:50 000 (2. izdevums ar izgatavošanas periodu 2005.-2012.gads), kā arī Digitālā reljefa modeļa vizualizācija iekrāsota kalnu ēnojuma izskatā. Cerams, ka kādam noderēs.

COVID-19 izplatība — vai palikt mājās?

2020. gada 17. marts. Autors - Māris Nartišs

COVID-19Jaunais gripai līdzīgais vīruss, kas gada sākumā terorizēja Ķīnu, nu jau ir sācis savu uzvaras gājienu citās pasaules valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Lai mēģinātu ierobežot vīrusa izplatību, daļa pasaules valstu jau pašā sākumā sāka ieviest būtiskus ierobežojumus cilvēku pārvietošanās un pulcēšanās brīvībai, savukārt citas pasaules valstis gausi seko. Arī Latvijā jau ir ieviesti pirmie ierobežojumi, savukārt daļā sabiedrības valda neizpratne, vai dotie pasākumi nav pārāk pārspīlēti. Lai rastu atbildi uz šo jautājumu, katrs pats var paspēlēties ar COVID-19 izplatības modeli un novērtēt šīs saslimšanas ietekmi uz veselības sistēmu. Lasi tālāk un pamēģini pats.
Lasīt tālāk »

FOSS4G Europe 2020 konference notiks Valmierā

2020. gada 17. februāris. Autors - Pēteris Brūns

Jauši vai nejauši, kam jānotiek, tas notiks un FOSS4G Eiropas konference 2020.gadā notiks no 13.jūlija līdz 18.jūlijam Valmierā.

FOSS4G Europe 2020 Valmiera

FOSS4G Europe 2020 Valmiera

Kā ierasts konferences mērķis ir pulcēt un prezentēt jaunākos, labākos sasniegumus brīvo un atvērto ĢIS risinājumu izstrādēs un izmantošanā. Tā ir iespēja satikties lietotājiem un izstrādātājiem vienuviet, iepazīties ar jaunākajām izstrādēm, kā arī citu lietotāju praktisko pieredzi šo tehnoloģiju izmantošanā. Bez konferences prezentācijām, notiek arī meistarklases un darbnīcas, kurās lielākoties ir iespēja apgūt praktiskās iemaņas risinājuma lietošanā un optimizācijā no paša risinājuma izstrādātāja vai to komandas. Ja ar to šķiet par maz, tad visu konferences laiku notiks dažādu projektu (GRASS GIS, QGIS, geopython u.c.) izstrādes sprinti, kas ietver gan dokumentācijas papildināšanas, gan plānošanas, gan praktiskas izstrādes darbus.

Tāpēc visus atvērtā pirmkoda ĢIS risinājumu, un ne tikai, lietotājus un entuziastus aicinām ņemt dalību šajā pasākumā, kurš pirmo reizi ir nonācis Baltijas valstīs un pat Ziemeļeiropā. Aicinām gan kā klausītājus un darbnīcu apmeklētājus, gan arī kā prezentāciju sniedzējus un darbnīcu vadītājus! Piesakieties, jo noteikti arī mums ir, ko teikt un parādīt, ne tikai klausīties!

Nekavējies un reģistrējies, vēl līdz 15.martam pieejamas Early Bird biļetes. Un līdz 1.aprīlim ir laiks pieteikt savu prezentāciju vai meistarklasi!

FOSS4G ir bezpeļņas konference, kuru 100% tiek organizēta brīvprātīgi. FOSS4G Eiropa 2020 neatšķiras, tāpēc mēs esam atkarīgi no mūsu sponsoru dāsnuma un dalībnieku biļetēm. Laipni aicinām jūs izmantot iespēju atbalstīt FOSS4G Eiropa 2020 konferenci gan kā apmeklētajiem, gan kā sponsoriem. Īpaši aicinām konferenci atbalstīt tos uzņēmumus, bet ne tikai, kuri sniedz pakalpojumus, izmantojot brīvā un atvērtā pirmkoda ĢIS komponentes. Tā ir Jūsu iespēja pateikt paldies un atbalstīt tālāku izmantoto risinājumu attīstību! Jūs zināt, ka lietojat, mēs zinām, Jūs esat! Lai vieglāk būtu sniegt konferencei atbalstu, tad organizatoru komanda ir sagatavojusi sponsorēšanas vadlīnijas, taču mēs esam elastīgi, tāpēc, ja rodas jautājumi, vienkārši sazinieties ar konferences organizatoriem!

Milzīgu paldies sakām organizatoriskajos darbos iesaistītajiem brīvprātīgajiem no tuvākām un tālākām kaimiņvalstīm – Igaunijas, Rumānijas, Somijas, Čehijas un Lielbritānijas! Kā arī Latvijas Atvērto Tehnoloģiju Asociācijai (LATA), Valmieras pilsētas pašvaldībai un Valmieras attīstības aģentūrai!

Par aktualitātēm aicinām sekot informācijai sociālajos tīklos:

https://www.facebook.com/foss4ge2020valmiera

https://www.linkedin.com/company/foss4ge-2020-valmiera/

2020. gada konferenču sezonu pasludinām par atklātu!

2020. gada 16. janvāris. Autors - Māris Nartišs

Šis gads solās būt ļoti ražīgs — būs iespēja apmeklēt vairākas konferences, kurās tiks stāstīts par atvērtiem ģeodatiem, ĢIS, tālizpēti un jaunākajām nozares tendencēm. Konferenču sezonu uzsāks Latvijas Atvērto Tehnoloģiju asociācija (LATA) 30. janvārī ar konferenci „Datu virzīta nācija“. Konference norisināsies LU Zinātņu mājā. Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešams iepriekš reģistrēties, jo dalībnieku skaits ir ierobežots.

Kas kopīgs Reinim Vāveram, Jurim Urtānam un Pēterim Pētersonam? Viņi ir trīs no deviņiem LU 78. zinātniskās konferences Ģeomātikas sekcijas runātājiem. LU zinātniskās konferences Ģeomātikas sekcija turpinās LATA konferencē iesākto un 31. janvārī 9.00 LU Dabas mājas 106. auditorijā ļaus noklausīties deviņus runātājus par jaunumiem atvērto un ne tikai ģeotelpisko datu lietojumiem. Pasākuma programmā iekļautie runātāji vēstīs gan par LiDAR izmantošanu pilskalnu pētniecībā, gan Galileo pienesumu RTK mērījumiem, gan atvērtā pirmkoda izmantošanas iespējām pamatkaršu sagatavošanā. Dalība konferencē ir bez maksas un iepriekšēja reģistrācija nav nepieciešama.

Konferenču sezona uzņems tik apgriezienus un 6. martā norisināsies Latvijas ĢIS biedrības rīkotā Baltijas ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju konference, kurā piedalīsies dalībnieki no visām trim Baltijas valstīm. Paralēli biznesa orientētajām runām, pasākumā piedalīsies ar Baltijas OpenStreetMap komūna, kur tiks runāts par un ap OSM. Tā būs lieliska iespēja satikt arī citus OSM kartētājus, redzēt sejā tos, kas pareizi (un ne tik ļoti) sazīmē karti, ko mēs tik daudz lietojam. Dalība konferencē ir bez maksas, taču nepieciešams iepriekš reģistrēties.

Un visbeidzot sezonas nozīmīgākais notikums — no 13. līdz 18. jūlijam Valmierā notiks FOSS4G Europe — Eiropas brīvās ģeotelpiskās programmatūras ikgadējā konference, kas pulcēs brīvās programmatūras izstrādātājus, lietotājus un atbalstītājus no visas Eiropas, kā arī ārpus tās. Ņemot vērā konferences formātu, šajā konferencē gan dalība būs par maksu. Tā kā ĢISnet.lv kolektīvs ir iesaistīts šīs konferences organizēšanā, par šo noteikti vēl ziņosim sīkāk.

Sveicam starptautiskajā Shapefile dienā!

2019. gada 3. decembris. Autors - Māris Nartišs

3. decembris ir ļoti īpaša diena visiem ĢIS speciālistiem — starptautiskā Shapefile diena. Neskatoties uz daudzu nelabvēļu centieniem atbrīvoties vai kā citādi pazemot šo formātu, Shapefile joprojām dzīvo un uzvar! Cīņai ar Shapefile pat ir izveidota speciāla mājaslapa, kur ir mēģināts nomelnot šo formātu uzrādot visas tā priekšrocības kā trūkumus.

Shapefile ir klasisks form�ts, kas radies pag�ju�� gadsimta devi�desmito gadu s�kum� un sev� iemieso visus jaun�kos tehnolo�iskos sasniegumus. Lai ar� p�c nosaukuma liekas, ka tas ir viens fails, paties�b� tie ir l�dz pat tr�spadsmit(!) failiem, no kuriem tikai tr�s ir oblig�ti (un CPG nav starp tiem). Ierobe�ojums veidot atrib�tu kolonu nosaukumus gar�kus par 10 simboliem pal�dz c�n�ties ar liekv�rd�bu un �auj va�u kreativit�tei. Iesp�ja glab�t tikai 255 atrib�tus liek r�p�gi p�rdom�t visas dz�ves izv�les. Topolo�ija tikai sare��� dz�vi un neko nedod. Savuk�rt 2GB pietiks visiem. Un nemaz nerun�sim par koordin�tu sist�mu atbalstu.

Tādēļ šodien noteikti pacelsim glāzes par šo nemirstīgo ĢIS datu formātu, atminoties visus jaukos brīžus, ko tas mums ir dāvājis. Happy international #ShapefileDay!

Mobilās aplikācijas meža, lauku (abu) īpašniekiem. Vai standartizēt, vai katrs pats sev administrators?

2019. gada 14. oktobris. Autors - Juris Zariņš

Veicot kārtējo interneta resursu pārskatīšanu attiecībā uz ĢIS vai tālizpētes jaunumiem, ievēroju, ka gisnet.lv pēdējā ziņa ir akurāt pirms gada. Iedomājos, ka varētu uzmest dažas rindas, arī par solītajām mobilajām aplikācijām.

Pārliekot galvā pēdējā gada “jaunumus” mobilo aplikāciju lauciņā, konkrētāk, tādas, kuras izmanto tieši mežsaimniecībā Latvijā, nāk prātā salīdzinājums ar sociālo tīklu informācijas aprites “burbuļiem” vai latvietim tik ierastā miestiņa lietošanas paražām (Pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga Jūsu veselībai! 😊) – “cik daudz mēs viens par otru zinām?” Konkrētāk, iespēju robežās konsultējot, nosacīti vadot atsevišķus stundentu zinātniskos darbus, šogad sanāca pārskatīt studenta darbu, kurā pats darba autors bija izveidojis vienkāršu vietni internetā, kura balstīta uz Google tehnoloģijām ar iespējām interneta pārlūkā, attiecīgi, arī mobilajā telefonā ar lokācijas piesaisti, pārskatīt savus meža īpašumus. Jāatzīmē, ka students nebija no IKT fakultātēm vai specializācijas. Darbā, protams, literatūras paskatā bija atzīmēti “lielražotāji” gan no maksas gan no bezmaksas segmenta, tomēr pieeja jau atkal apliecināja, ka apkārt, ja ir vēlēšanās un zināšanas, ir pietiekami daudz instrumentu, lai nepērkot pakalpojumu izveidotu savu īpašumu pārvaldības vidi.

Lasīt tālāk »