Arhīvs priekš 'Kartogrāfija' Kategorija

5. aprīlī Jelgavā būs Mapping Party jeb Karšu ballīte

piektdien, marts 28th, 2014

Sestdien, 5. aprīlī, Jelgavā notiks pilsētas kartes zīmēšana, kurā var piedalīties visi interesenti. Pasākuma mērķis ir pēc iespējas detalizētāk OpenStreetMap kartē iezīmēt Jelgavas ielas un objektus. Aktualizēt karti var ikviens iedzīvotājs – arī bez kartes zīmēšanas priekšzināšanām, jo pirms pasākuma projekta dalībnieki iemācīs to darīt.

Savu dalību pilsētas kartes zīmēšanai aicinām pieteikt līdz 3. aprīlim uz e-pastu poic@poic.jelgava.lv vai pa POIC bezmaksas tālruni 8787. Pasākuma sākumā projekta dalībnieki instruēs par datu vākšanu. Tikšanās – pulksten 10 Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē (Sarmas ielā 4). Ja ir pieejama GPS iekārta, vēlams to paņemt līdzi, bet var nākt arī bez tās.

OpenStreetMap (OSM) karte ir pieejama internetā (http://osm.org) un to var izmantot bez maksas. Šī karte tiek veidota pēc tādiem pašiem principiem kā Vikipēdija – to kopīgiem spēkiem brīvprātīgi rada un uzlabo sabiedrība. OSM kartes priekšrocība ir iespēja to operatīvi rediģēt.

OSM pasākumi, saukti arī par Mapping Party jeb Karšu ballītēm, notiek visā pasaulē. Latvijā tie jau notikuši Cēsīs, Līgatnē un 2012. gadā arī Jelgavā. Pateicoties iepriekšējam pasākumam un vietējo entuziastu ieguldījumam, Jelgavas ielas lielākoties jau ir norādītas kartē. Aprīļa pasākumā uzsvars tiks likts uz māju numuru fiksēšanu, dažādu objektu iezīmēšanu (veikali, degvielas uzpildes stacijas, aptiekas utml.), kā arī pilsētas mikrorajonu karšu papildināšanu, kas parasti nav tik labi kartēti kā pilsētas centrālā daļa.

Projekta dalībnieki arī izvērtēs pieejamos teritorijas plānojumu datus Jelgavas novada pagastos un demonstrēs iespējamos veidus, kā šos datus izmantot kartes uzlabošanā.

„Mums ir ļoti svarīga tieši vietējo iedzīvotāju iesaiste,” saka pasākuma organizatori, OSM entuziasti. „Pirmkārt tāpēc, ka vietējie vislabāk pazīst savas pilsētas nostūrus un objektu atrašanās vietas, un var tos ietvert kartē. Otrkārt, ir būtiski, ka iedzīvotāji iemācās paši papildināt savas pilsētas karti, jo tieši viņi visātrāk pamana un uzreiz veikt labojumus kartē, ja pilsētas ikdienas dzīvē kas mainās – notiek ceļa remonts, tiek izbūvēta jauna iela, atklāts veikals”.

OpenStreetMap ir vispasaules brīvprātīgo projekts, kas dibināts 2004. gadā. Tā mērķis ir brīvu kartogrāfisko datu izveide. Projektā reģistrējušies vairāk nekā pusotrs miljons lietotāju, un katru mēnesi to rediģē vairāk nekā 20 tūkstoši lietotāju. OSM datus izmanto Geocaching, Foursquare, Rīgas satiksme un citas mājaslapas.

Starptautiskā mērogā OSM priekšrocības visspilgtāk varēja novērot uzreiz pēc Haiti postošās zemestrīces, kad divu dienu laikā entuziasti visā pasaulē izveidoja karti, kuru palīdzības sniegšanai izmantoja Sarkanais Krusts un citas organizācijas.

Papildus informāciju par plānoto pasākumu var saņemt rakstot uz info@osm.lv, poic@poic.jelgava.lv un projekta Latvijas kopienas mājaslapā http://www.osm.lv.

Vai tu esi mērnieks nr.1?

piektdien, februāris 28th, 2014

Līdz 7. martam ir pagarināta pieteikšanās uz studentu erudīcijas konkursu, kura ietvaros studentu komandām būs iespējams pārbaudīt savas zināšanas mērniecībā, tālizpētē, zemes ierīcībā, kartogrāfijā utml. Labākajām komandām ir paredzētas balvas, visiem – foršs pasākums.

Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit, savukārt dalībniekiem ir jāaizpilda pieteikuma anketa. Vairāk informācijas iekš http://www.latvijasmernieks.lv.

Un ko Tu spēj?!?

Brīvā zīmēšana un trasēšana QuantumGIS un ArcView programmās

pirmdien, novembris 7th, 2011

QuantumGIS 1.7.0 laidienam veltītā raksta komentāros parādījās neliela diskusija par “Trace tool” pieejamību/nepieejamību QGIS vidē. Te nu jāsaka, ka diskusijā izpalika svarīga tās sākuma sastāvdaļa, kurā tiktu definēts ko tieši diskutētāji saprot ar “trace tool”, kas, iespējams, radīja nelielu neizpratni. Lai kliedētu neskaidrību un nebūtu tikai tukša mētāšanās ar vārdiem, tālāk seko manis iepriekš paustā viedokļa skaidrojums ar piemēriem no QuantumGIS 1.7.0 un ESRI ArcView 10.0.

(vairāk…)

Lasāmviela – problēmas ar OGC WKT

piektdien, septembris 9th, 2011

ĢISnet jau ne vienu reizi vien ir rakstījis par LKS-92 pret LKS-92 (skatīt rakstus Sešu miljonu opera un Ko nozīmē „LKS-92”? Sešu miljonu operas otrais cēliens). Pie šīs tēmas mēs noteikti vēl atgriezīsimies, jo ne viena vien valsts un pašvaldības institūcija vēl nav pamanījusi Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojumu Nr. 718 “Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju”, kā arī 2009. gada nogalē pieņemto “Ģeotelpiskās informācijas likumu” un bez pamatojuma neizmanto LKS-92 sistēmu.

Izrādās, ka problēmas ar koordinātu sistēmu definīcijām ir ne tikai Latvijā. Vēl jo vairāk – izrādās, ka vispopulārākais koordinātu sistēmu aprakstīšanas metodes – OGC Well Known Text – standarti ir ar atsevišķām nepilnībām, kā rezultātā ir apgrūtināta OGC WKT formātā esošas koordinātu sistēmas apraksta saprašana dažādās programmās. Par atšķirībām OGC WKT koordinātu sistēmu aprakstu veidošanā un interpretēšanā sīkāk var lasīt GDAL/OGR guru Frank Warmerdam rakstā OGC WKT Coordinate System Issues (angļu valodā), kur ir aprakstītas dažādas īpatnības OGC WKT atbalsta realizācijā, kļūdas ESRI un Oracle produktos. Silti rekomendējam ikvienam ĢIS speciālistam iepazīties ar šo tekstu, lai varētu labāk saprast kamdēļ viens vai otrs projekts negrib “gremot” failiem līdzi nākošo koordinātu sistēmas aprakstu.

Tiem, kuriem ir grūtības saprast problēmas dziļumu un “Bursa-Wolf transformations” izklausās pēc lamu vārdiem, savukārt var rekomendēt Martin Davis priekš tējkannām paredzēto rakstiņu Bursa-Wolf transformations explained. Ja tīmeklī ir izdevies sasēņot vēl kādu tematam atbilstošu rakstu – lūgums neturēt sveci zem pūra un padalīties ar saiti komentāros.

OSM Kartēšanas brīvdiena noslēgusies

piektdien, jūlijs 1st, 2011

Informējam, ka Līgatnes OSM kartēšanas brīvdienas (Mapping weekend) ir veiksmīgi aizvadītas un novada karte papildināta gan ar līdz šim vēl neiezīmētiem ceļiem un īsceļiem, gan daudzajām takām un tiltiņiem.

Piedalījās nedaudz vairāk par 30 cilvēkiem ar dažādiem transporta līdzekļiem un kartēšanas pieredzi, bet tādēļ jau rezultāts bija tikai labāks un process interesantāks.

Paldies Līgatnes novadam par izcilo pasākuma organizāciju.

Kā mums gāja bildēs: http://www.ligatne.lv/bilzu-galerijas/315

Interesantu video ar nokartētajiem maršrutiem dienas laikā ir sagatavojis Rich:

Līgatne partyrender from peterisb on Vimeo.

 

18. jūnijā notiks Open Street Map kartēšanas pasākums Līgatnē

otrdien, jūnijs 7th, 2011

Pateicoties Open Street Map kopienas aktivitātei un Līgatnes novada interesei 2011. g. 18. jūnijā, Līgantnē notiks kartēšanas pasākums (“mapping party”). Pasākumā piedalīsies arī ĢISnet kolektīvs un centīsies sniegt informāciju par GRASS GIS un Quantum GIS lietošanu datu apstrādē, kā arī vairāku gadu laikā ĢISnet sniegto pakalpojumu (WMS) izmantošanu OSM kartēšanā.
Pārpublicētā informācija no Līgatnes novada mājaslapas:

18. jūnijā notiks Open Street Map kartēšanas pasākums Līgatnē
Pasākuma mērķis būs pilnveidot Līgatnes novada karti, kas visiem ir brīvi pieejama internetā OpenStreetMap projekta mājaslapā

Aicinām pievienoties visus, kam ir interese apgūt kartēšanu, iemācīties darboties ar GPS (GPS dalībniekiem nav obligāta) un izstaigāt mazāk zināmas Līgatnes takas un taciņas.

KAS IR OPEN STREET MAP UN AR KO TĀ ATŠĶIRAS NO CITĀM KARTĒM?

Open Street Map karte no citām atšķiras ar to, ka to bez maksas var izmantot jebkurš (cilvēks, organizācija, uzņēmums, valsts iestāde) jebkuriem mērķiem un kuru var papildināt jebkurš lietotājs ar sevis savāktiem vai trešās puses datiem, ja tos ir atļauja publicēt bez maksas, izmantojot atsauci. [i]

Jau šobrīd Līgatnes apkārtnes karte ar OpenStreetMap (OSM) entuziastu palīdzību ir uzlabota un galvenie ceļi un objekti tajā jau atrodami. Bet ar Jūsu un OSM speciālistu palīdzību mēs varētu karti vēl papildināt, pievienojot tūristiem un pašiem interesantu un noderīgu informāciju. Šādas kartes priekšrocība ir arī iespēja operatīvi mainīt un pievienot objektus, iezīmēt jaunus maršrutus utt. Līgatnes pilsētā, kur dažkārt pēc māju numuriem ir ļoti grūti atrast pareizo adresi, šāda karte būtu liels palīgs. Tāpat OSM iespējams iezīmēt gājēju taciņas un meža stigas, kas lieliski noderētu novada viesiem.

Savukārt kartēšanā iesaistītajiem, kartes pilnveidošana var kļūt par aizraujošu brīvā laika pavadīšanas veidu.

Vairāk par to, kas ir OpenStreetMap, var lasīt šeit:

http://wiki.openstreetmap.org/wiki/WikiProject_Latvia

http://www.openstreetmap.org/

LĪGATNES KARTĒŠANAS PASĀKUMA PROGRAMMA 18. JŪNIJĀ

10:00-10:30 Ierašanās kultūras namā.
10:30-11:15 Viestura Zariņa prezentācijas par OSM, jautājumi atbildes. Galvenokārt tiem, kas par OSM sāk interesēties;
11:30-14:30 Dalīšanās 2 grupās “staigātajos” un datu “importētājos”. Cik precīzi izpildīsies šis punkts, atkarīgs no cilvēku skaita un interesēm. Var būt dalīšanās, tikpat labi var sākumā staigāt visi un pēc tam taisīt zīmēšanas un importēšanas daļu.
PRAKTISKO DARBĪBU PROGRAMMA:

“Staigātāji” – izdomā objektus, kurus nokartēt, apseko tos. Papildus kāds pieredzējušāks OSM speciālists var pastāstīt par GPS iekārtām un uz ko jāskatās, to izvēloties.
“Importētāji” – diskusijas un piemēri ar vektordatu importu, datu kārtošanu un apstrādi. Pastāstīsim par GRASS GIS un Quantum GIS lietošanu datu konvertēšanā un tīrīšanā.

Par “Lubāna mitrāja” robežas problēmu

ceturtdien, novembris 4th, 2010

2009.gada 10.februārī Latvijas republikas Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.135 “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kur bez visādas citas informācijas, pielikumā ir atrodams kartogrāfiskais materiāls (bildītes) un saraksts ar malu koordinātēm. Bildītes ir ļoti jaukas, taču, kā jau uz to norādija ĢISnet foruma apmeklētāji, vietējiem iedzīvotājiem nav pārāk viegli saprast kur tad kas atrodas. Piedevām šis MK noteikumiem pievienotais kartogrāfiskais materiāls ir ieturēts labākajās PSRS laika kartogrāfijas tradīcijās, kur koordinātu informācija bija valsts noslēpums – arī šiem materiāliem informācija par koordinātām nav pievienota. Lai šo problēmu risinātu, tika nolemts konvertēt MK noteikumu otrajā pielikumā esošo koordinātu tabulu uz vektordatu laukumiem, lai to spētu attēlot dažādas ĢIS un kartogrāfijas programmas.
(vairāk…)

Cēsis mapping party 2010.07.10

pirmdien, jūlijs 5th, 2010

OpenStreetMap logo

Latvijas Open Street Map entuziasti 10. jūlijā organizē kartēšanas pasākumu Cēsīs. Tikšanās vieta 10:00 pie Cēsu  Vēstures muzeja.

Pasākumā paredzēta Cēsu pilsētas kartēšana, interesentu iepazīstināšana ar OSM un kartēšanas lietām, diskusijas par to kā īsti kartēt dažādas lietas OSM un kā attīstīt OSM kartēšanu Latvijā.

Detalizētāks pasākuma plāns joprojām top un tam var sekot līdz  Latvijas OSM sarakstes listē un galīgo pasākuma plānu sola publicēt arī Pēteris Krišjānis savā blogā.

Par ĢISnet kolektīva dalību klātienē pašlaik nav ne mazākās skaidrības, bet solām nodrošināt ikdienišķo tehnisko atbalstu un iedzert kādu alu uz kartētāju veselību, lai arī kur atrastos.

Kur atrodas Eyjafjallajökull vulkāns?

sestdien, aprīlis 17th, 2010

Ņemot vērā pēdējās dienās valdošo paniku un gatavošanos neizbēgamajam pasaules galam, arī ĢISnet radošais kolektīvs jau ir sagādājis baltos palagus, ar ko apsegties kamēr lēnām (lai neradītu paniku) rāpos kapsētas virzienā. Vēl tikai pirms izrāpošanas gribas zināt kur ta’ īsti atrodas tas īslandiešu negantnieks un kur esam mēs. (Spied uz saitītes Moar, lai lasītu tālāk par pasaules gala atnākšanas gaidīšanu.)
(vairāk…)

Ko nozīmē „LKS-92”? Sešu miljonu operas otrais cēliens

sestdien, aprīlis 3rd, 2010

Trīs gadi jau pagājuši, kopš raksta „Sešu miljonu opera”. Vai tagad iespējams viennozīmīgi pateikt, ko nozīmē saīsinājums „LKS-92”, zinot vien to, ka tam ir saistību ar Latviju un kartogrāfiju? Diemžēl nē. Vārdiski tiek piedāvāti divi varianti – „Latvijas koordinātu sistēma” un „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma”. Bet tie ir tikai vārdi, kas varētu apzīmēt vai nu vienu un to pašu, vai arī ietvert sevī dažādu saturu. Neiedziļinoties, ko par to domā karšu lietotāji, mēģināju rast saturisko skaidrojumu pētot pieejamos drukātos materiālus, programmu iestādnes un resursus tīmeklī.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

  1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
  2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
  3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par – 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
  4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

  1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
    1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
    55°40’50,17” z.p.
    26°37’49,79” a.g.
    ..”.
  2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
  3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

Name: Code: Type: Area Description:
ETRS89 / TM Baltic93 EPSG::25884 ProjectedCRS Estonia; Latvia; Lithuania.
LKS92 EPSG::4661 GeodeticCRS (geographic 2D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4948 GeodeticCRS (geocentric) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4949 GeodeticCRS (geographic 3D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 / Latvia TM EPSG::3059 ProjectedCRS Latvia – onshore and offshore.
Latvia 1992 EPSG::6661 GeodeticDatum Latvia – onshore and offshore.

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

  1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
  2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
  3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.