Kā “iekāpt cita kurpēs”

Šoreiz raksts lielā mērā top kā nobeigums, sadaļa dažas nedēļas nesenai diskusijai auditorijā ar meža īpašniekiem, valsts pārvaldes iestādēm par sapratnes veidošanu saistībā ar dabas aizsardzību. Pasākumā cauri vijās ideja par “iekāpšanu otra kurpēs”, diskusijas un informācijas apmaiņas procesā par iespējamu jaunu dabas aizsardzībai mērķētu aprobežojumu veidošanu zemes īpašnieku teritorijās, mežos un laukos. Un kas vēl vairāk nekalpotu kā palīgs kurpju valkāšanai kā vienota un līdzvērtīga informācija, dati, to ikdienas lietošana.

Par VMD, LAD, DAP publiskās daļas informācijas saņemšanu jau rakstīju iepriekš. Atkārtojoties, zemes īpašniek, prasi un lieto šos datus, ievietojot savā telefonā, datorā, būsi labāk sagatavots, informēts. Ja vēl minētajos datos attiecībā uz aprobežojumiem būtu vienkāršota informācija par to, ko drīkst vai drīzāk nedrīkst darīt, sevišķi attiecībā uz OZOLS datiem, būtu pavisam labi. Cilvēks parastais nezina, ko nozīmē, piemēram, dažādu IADT zonu nosaukumi attiecībā uz viņa īpašumam uzliktiem aprobežojumiem. Pie kam vienas nosaukuma, zonas aprobežojumu nianses atšķiras no teritorijas uz teritoriju. Šajā brīdī, atceroties kāda drauga stāstu par iestādes atbildi uz informācijas pieprasījumu par konkrētiem aprobežojumiem, kurā (atbildē) bija vienkārša norāde uz mājas lapu ar simtiem pdf, citu dokumentu, ar zemtekstu “lasi pats”. Varbūt dēļ likumdošanas formulējuma: “Ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā.” Nākamreiz ieteikšu norādīt “citus pamatotus apstākļus”, kurus nevar izpaust sakarā ar jauno Eiropas datu aizsardzības regulu. :)

Šoreiz pievienošu pārdomas un ieteikumus arī par informācijas pieprasīšanu, kas DAP tiek klasificēta, konkrēti, sugu atradnes, dabas skaitīšanas rezultāti. Skaidrs, ka ir solīts, ka īpašnieku informēs, ja viņa zemē tiks atrastas dabas vērtības. Tomēr aicinu prasīt pilnu informāciju, gan telpisko – atrasto vērtību vietas, gan atribūtu – apsekošanas anketas (ir digitalizētas). Papildus tam arī prasīt konstatēto sugu atradņu informāciju. Atbilstoši “Informācijas atklātības likumam”, neredzu nevienu pamatojumu, lai tā būtu ierobežotas pieejamības informācija.

“Šā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt.”

“Iestāde informāciju sniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc privātpersonas pieprasījuma.”

Jo tikai zinot, kas atrodas viņa īpašumā, īpašnieks par pildīt likumdošanā noteikto – “… ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei par īpaši aizsargājamo sugu un biotopu izmaiņām un faktoriem, kas pasliktina to stāvokli, kā arī par aizsardzības prasību neievērošanu;” Reti būs tādi īpašnieki, kas reizē ir arī dabas eksperti, pazīst visas aizsargājamās sugas. Pie kam atceramies, ka arī eksperti ir specializējušies, putnu pazinēji nezinās visu, piemēram, par sūnām. Attiecīgi, lai kopā varētu sargāt dabu, izglītoties, palīdzēt to darīt (sargāt dabu) atbildīgajām institūcijām, “iekāpjam viņu kurpēs” un rakstam pieteikumu:

“Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, lai varētu, kā zemes īpašnieks, ievērot Sugu un biotopu aizsardzības likuma normas, lūgums izsniegt elektroniskā formā manam zemes īpašumam ar kadastra apzīmējumu … :

  • ĪADT zonējuma, mikroliegumu informāciju ar konkrētām pazīmēm par aizliegumiem, kas var attiekties uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, medību un makšķerēšanas aktivitātēm, tūrisma un atpūtas pasākumu organizēšanu;
  • Sugu atradņu datus ar pilnu atribūtu informāciju;
  • Dabas skaitīšanā konstatēto, kartēto informāciju ar pilnu apsekošanas anketas atribūtu informāciju.”

Cita starpā te https://www.google.com/maps/d/viewer?mid=1Ez4Rjye_W_E0Fq_WBgOJ3EeeMPc&usp=sharing dabas skaitīšanas karte, kas veidota no DAP iepirkumu dokumentācijas. Protams, jau tagad var atšķirties kartēšanas gads, bet noder ieskatam īpašniekiem par to cik potenciāli bagāts ir kartēšanas kvadrāts, kurā atrodas viņa zeme.

Nobeigumā par pirmo no solītajām aplikācijām, iespējām, salikt kopā visu savu informāciju, iegūtos datus. Tā ir vienkāršākā, droši vien, visiem labi zināmā googles karte. Tomēr atkārtošana ir zināšanu māte. Īsi, kas nepieciešams šādas kartes izveidošanai:

  • Savs google konts (iespējams medību kolektīva, mežsaimnieku kooperatīva konts);
  • No institūcijām saņemtie un paša veidotie dati;
  • Doma, ko vēlamies redzēt kartē, kādi būs datu slāņi, kuros ievāksim sev nepieciešamo informāciju;
  • Glaudāmais telefons, planšete nesaistes (offline) aktivitātēm.

Atceramies, ka Google iespējams importēt kartes shp (ESRI Shapefile), kml (Keyhole Markup Language) formātos. Shp ir biežākais formāts kā tiek sagatavoti pieprasītie dati no valsts institūcijām. Google kartēm gan ir savi apjoma ierobežojumi, bet vidējais zemes īpašnieks diez vai tos pārsniegs. Piemēram, 10000 kartes objekti, 10 dažādi kartes slāņi. Atceramies, ka varam arī zīmēt, mērīt, aprakstīt sev nepieciešamos objektus. Vienīgi tikai ar Google rīkiem nevarēsim nodefinēt sev nepieciešamo datu struktūru (kādi būs ievācamie datu lauki). Cik man zināms, tad šādā veidā kartes lieto arī medību kolektīvi, lai pārskatītu savus līgumus, orientētos medību laikā, izejas datus šim nolūkam iegūstot noslēdzot speciālo piekļuves līgumu Valsts meža dienesta ĢIS.

1.attēls. Medību līgumu karte Google maps vidē

Nobeigumā vēl saite angliski lasošajiem par veicamajām darbībām savu google karšu datu nesaistes (offline) lietošanai:

https://support.google.com/maps/answer/6291838?co=GENIE.Platform%3DAndroid&hl=en

Un vēl divi piemēri no Meža ĢIS, kas būtu noderīgi zemes īpašniekiem gan saistībā šī gada ļoti karstajiem laika apstākļiem un teritoriju plānošanu. Ja jums ir piekļuve Meža ĢIS, ir iespēja redzēt savus mežu nogabalus atbilstoši uguns bīstamības kategorijām, kā arī (gan ne visas pašvaldībās) kā fona karti skatīt novada teritoriju plānojumus no TAPIS (teritorijas plānošanas informācijas sistēma).

Turpinājums par citām brīvajām aplikācijām sekos.

Dalies priekā:

Birkas: , ,

Atstāt savu komentāru