ĢISnet

Informējam, ka Līgatnes OSM kartēšanas brīvdienas (Mapping weekend) ir veiksmīgi aizvadītas un novada karte papildināta gan ar līdz šim vēl neiezīmētiem ceļiem un īsceļiem, gan daudzajām takām un tiltiņiem.

Piedalījās nedaudz vairāk par 30 cilvēkiem ar dažādiem transporta līdzekļiem un kartēšanas pieredzi, bet tādēļ jau rezultāts bija tikai labāks un process interesantāks.

Paldies Līgatnes novadam par izcilo pasākuma organizāciju.

Kā mums gāja bildēs: http://www.ligatne.lv/bilzu-galerijas/315

Interesantu video ar nokartētajiem maršrutiem dienas laikā ir sagatavojis Rich:

Līgatne partyrender from peterisb on Vimeo.

Lai arī mūsdienās ĢIS datiem vairs nat raksturīgs katrogrāfiskais dalījums pa nomenklatūras lapām, tomēr laiku pa laikam rodas nepieciešamība pēc tām. Ja senāk bija pieņemts datus ne tikai izplatīt, bet arī ražot pa karšu lapām, kas radīja lielas problēmas ar dažādu karšu lapu savietošanu, tad mūsdienās jau biežāk tiek lietota otrādāka pieeja – dati tiek ražoti visai teritorijai kopumā un tikai pirms izplatīšanas tiek sadalīti pa lapām. Vienai sagatavošanā esošai publikācijai bija nepieciešams sagatavot pavadošos datus Shapefile formātā, kas pats par sevi ĢISnet.lv lasītājiem neliktos interesants process, taču no galvenā redaktora atnāca prasība – dati ir jāiesniedz sagriezti pa norādītajām lapām. Lai arī failu skaits bija tikai knapi divi desmiti, tomēr radās vēlme noskaidrot, vai šo sagriezšanu var kaut kā automatizēt.
(vairāk…)

Objektu skaits platības vienībā ir diezgan izplatīts rādītājs, kas sniedz priekšstatu par lietām un parādībām. Mēs esam pieraduši salīdzināt valstis vadoties pēc iedzīvotāju skaita uz kvadrātkilometru. Topogrāfiskajām kartēm eksistē standarti, kas nosaka cik mērījumu punktiem ir jābūt katrā kartes kvadrātkilometrā. Nosakot dažādas saudzējamas teritorijas viens no kritērijiem ir saudzējamo objektu (augu u.c.) skaits uz platības vienību.
Šie visi gadījumi darbojas ļoti labi, ja objekti ir kā punkti (novērojumu vietas), bet ko darīt, ja skaitāmie objekti ir laukumi? Risinājums liekas tik vienkāršs – saskaitam centroīdu skaitu katrā kvadrātā un gatavs. Bet ko darīt, ja viens laukums var atrasties vairākos kvadrātos? Kuram kvadrātam tad tas tiks pieskaitīts?
(vairāk…)

Runājot ar vienu QuantumGIS lietotāju, man tika stāstīts, ka QGIS esot labi, taču pietrūkstot tādas vienkāršas lietas, kā ģeometrijas informācijas ielādēšana atribūtu datu tabulā. Pirmā doma izdzirdot šādu vēlmi, bija piedāvāt GRASS ĢIS esošo rīku v.to.db, kas ļauj pārnest daudzus parametrus no vektoriem uz datu bāzi. Ja nepieciešams datu bāzē ielādēt informāciju par poligona platību, kompaktumu, robežas fraktāļa dimensiju, perimetru, līnijas garumu, kategorijai atbilstošo objektu skaitu, objekta koordinātām (līnijām – sākuma vai beigu punktam), līnijas slīpumu, līnijas taisnuma pakāpi vai azimutu, tad nekas cits neatliktu, kā vien ķerties pie “smagās artilērijas”. Tomēr lielai daļai ĢIS programmu lietotāju pietiek ar punktu XY(Z) koordinātām, kas ir nepieciešamas kā ievades informācija kādai no ne-ĢIS modelēšanas programmām. Tā nu izrādās, ka QuantumGIS programmas jaunākajos laidienos iekļautā vektordatu apsrtādes rīku kopa “fRīki” spēj veikt šādu vienkāršu darbību. Tālāk seko īsa vizuāla pamācība kā ielādēt punktu XY informāciju datu bāzē.
(vairāk…)

Ikdienā par tehniskām lietām un to pielietojumu nākas lasīt interneta plašumos, tomēr reizēm paņemt rokā grāmatu, iespējams, ir pat efektīvāk nekā blisināties ekrānā. Nu jau kādu laiku atpakaļ saņēmu divas pasūtītās grāmatas – viena klasificējam kā bilžu grāmata un vieglā lasāmviela,  otrā jau vairāk no smagā gala. Abas grāmatas labi pārstāv aprakstītās nozares lietas un ir orientētas praktiķiem, abām grāmatām ir internetā pieejami aprakstīto piemēru dati un koda gabali, lai katrs var darboties līdz un pārbaudīt lietas praksē. Protams literatūrā aprakstītā programmatūra arī ir brīvi pieejama. Te nu būs neliels, subjektīvs ieskats abās grāmatās.

Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source Tools by Gary E. Sherman

Man šī grāmata nedaudz atgādināja tādu kā soli pa solim ievadu ĢIS lietās un kartogrāfijā, pie tam ar bezmaksas rīkiem. Slinks pasniedzējs varētu pat  pamatus mācīt 1:1 no šīs grāmatas, jo grāmatā apskatītās lietas ir viegli sportiskā ievada līmenī. Zinot lokālās studentu īpatnības, kvorumam,  šīs grāmatas saturs būtu smagā viela visiem bakalaura studiju gadiem, kaut apskatītas ir tikai pamat lietas. Visus gan jābrīdina – grāmata satur jau dažas vēsturiskas lietas (piem. QGIS jau ir mainījies), bet kopumā grāmatas lietderību tas nemazina, vienīgi var mazliet mulsināt. Grāmatā apskatītas zināmākās atvērtā koda ĢIS aplikācijas (QGIS, uDig, gvSIG, gdal/ogr, GRASS GIS u.c.). Grāmatas tēmu klāsts sākas no ievada ĢIS datos un to formātos/konvertācijās, datu apstrādē (geoprocessing) līdz vienkāršiem aprakstiem par savu aplikāciju veidošanu grāmatā apskatītajām programmām. Diezgan daudz tiek apskatīta datu transformācija starp koordinātu sistēmām. Un pavisam nejauši atklājām, ka ar šo grāmatu var dižoties arī Māris, jo grāmatā ir viņa izstrādātā GRASS GIS spraudņa pielietošanas piemērs.

Applied Spatial Data Analysis with R

Šī ir grāmata no Use R sērijas.  Par šo grāmatu šķiet man ir lielākais prieks. Sāku lasīt un, ziniet, nevar ne atrauties, jo uzrakstīta valodā, kas tā vien velk dziļāk. Pats trakākais, ka šīs lasāmvielas iespaidā jau sāku apdomāt vēl dažu šīs sērijas grāmatu pasūtināšanu, lai labāk varētu orientēties R plašumos. Grāmata orientēta uz publiku, kura ir labi pazīstama ar  iepriekš aprakstītajā grāmatā apskatītajām pamat lietām, turklāt ir nojēga par to, ko viņi gribētu darīt ar viņu rīcībā esošiem datiem. Lasāmviela un rīks esošiem vai topošiem spēka lietotājiem, kuriem ar masu aplikāciju standarta funkcijām telpisko datu analīzē ir kļuvis par īsu vai daži esošie komerciālie rīki uzliek šaubu ēnu iegūtajiem rezultātiem. Izpratne par statistikas pamat lietām ir diezgan stipri vēlama un var atvieglot lasīšanas un tēmas apgūšanas tempus, jo terminoloģija reizēm ir gana specifiska. (Grāmata, kuru iespējams negribēšu laist ārā no redzes loka).

Jā, es zinu, ir pilns internets ar veiklām pamācībām un citiem dokumentiem, bet ar tiem nevar nosist mušu.

Tuvāk iepazīties ar OSSIM piespieda vajadzība – saskāros ar (kārtējo) problēmu ArcGIS rastra apstrādes dzinējā (droši vien tajā, kurš pakaroties parasti braši sauc sevi par “erdas.c”). Tomēr šoreiz gan šis darbu it kā paveica, pat ja nepieklājīgi ilgā laikā, tomēr ne tā kā biju cerējis…

Bija nepieciešams savienot kopā vienā mozaīkā 26 tifus, kuri, kā jau pēc skaita var noprast, atbilda Latvijas rajoniem un bija izgriezti no kādas vecu karšu čupiņas. Problēma tā, ka šīs vecās kartes vietām bija tik greizas, ka tām nebija iespējams nogriezt liekās malas līdz ar rajona robežu, jo robežas vienkārši nebija (ar roku) tik precīzi iezīmētas. Nolēmu griezt viņām visu apkārt ar 200m buferi. Tas savukārt nozīmēja, ka lai pēc tam šādus “buferainus” rajonus samontētu vienā lielā Latviju pārsedzošā mozaīkā, būtu nepieciešams malas sablendēt, tā lai pārejas no viena rajonu uz otru būtu pēc iespējas mazāk vizuāli mokošas. (vairāk…)

Nesen pamanījām apmeklētājus no Kārļa Kalvišķa vadītā kursa “Telpisko datu digitālā apstrāde” lapas . Smuki apkopots materiāls par ĢIS un kartogrāfijas pamatlietām latviešu valodā. No šī kuras lapas var paceļot arī tālāk pa Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes resursiem, kuros ir apkopota daudz un dažāda informāciju par kartogrāfiju, ĢIS un ĢIS aplikācijām. Resurs, kurā var paceļot laikā, apmaldīties un atrast labas lietas ;)

Te būs mazs izgriezums no kursa ceļveža:

Mērķa sasniegšanai studenti pēc teorētisko zināšanu iegūšanas tiek apmācīti veikt datu ievadi, apstrādi un analīzi izmantojot tam atbilstošu programnodrošinājumu. Kursa ietvaros tiks izmantota brīvi lietojamā programmatūra, līdz ar to visus uzdevumus būs iespējams pildīt pie jebkura pieejama datora. Brīvo programmu lietošana sekmē iegūto iemaņu pielietojamību pēc studiju beigšanas.

Vector1 ir ieraksts par pieejamajiem Krievijas datiem. Brīvi ir pieejami diezgan apjomīgi dati par Krieviju ArcInfo formātā. Labi izmantojami kā mācību meteriāls, vispārīgai pētniecībai un pārskatu karšu gatavošanai, jo satur diezgan plaša rakstura datus par Krievijas teritoriju (reljefs, klimats, veģetācija, augsnes un citas datu kopas).

Reti kurš atceras visas aplikāciju komandas un funkcijas, reizēm arī dokumentāciju lāga nevar sprast aiz slinkuma vai pirkstu līkuma. Tādēļ lieti noder fiksās piezīmes ar piemēriem, kurus pēc vajadzības pielabojot var lietot ar ctrl+c un ctrl+v metodi vai vismaz saprast kā kas darāms. Markus Neteler ir uzrakstījis disvus špikerīšus par gadal un ogr lietošanu. Nedzudz jau iepriekš bija dažas mūsu pašu piezīmes par datu pārprojicēšanu/stumdīšanu un maskēšanu, kas vairāk orientētas uz lokalajām īpatnībam un vajadzībām.

Tā nu reiz ir sanācis, ka pašlaik savu tiešo pienākumu pildīšanas laikā sanāk mācīt studentiem zīmēt tematiskās kartes. Viesis, kas bija ieradies palūkāt kā studenti apgūst prakstiskās zināšanas lauka apstākļos, bija izbrīnīts, ka studenti kartes taisa analogā veidā – ar roku zīmē uz pauspapīra un iekrāso ar parastajiem zīmuļiem. Tas man kārtējo reizi lika aizdomāties par daļā mūsdienu sabiedrības valdošo pāroptimistisko attieksmi pret tehnoloģijām. Skarbā patiesība ir tāda, ka modernas tehnoloģijas nerisina mūsu problēmas. Jaunu datoru un dārgas programmatūras iegāde nedos gaidīto rezultātu, ja vien nebūs cilvēks, kas prot to likt lietā. Šajā gadījumā ar vārdiem “likt lietā” netiek domātas tās prasmes, kuras, diemžēl, tiek tik plaši iedresētas skolās un augstskolās, kur studenti iemācās vispirms spiest uz “šīs pogas” un pēctam uz “tās”. Reaģēšana uz noteiktu kairinājumu noteiktā veidā labāk iederas Pavlova suņiem nevis cilvēkiem, kuri vēlāk izliekas par savas nozares speciālistiem. Svarīgākais ir spēt atbildēt uz jautājumu “kapēc” nevis “kā”. Kamēr tehnoloģija tiks turēta augstāk par ideju, tikmēr rezultāti būs tādi, kādi tie ir. Labāk lai studenti zīmē kartes ar zīmuļiem, kas ir ne tikai vieglāk un ātrāk, bet arī krietni pamācošāk, jo uzmanība tiek koncentrēta uz saturu nevis instrumentiem un formu, nekā kļūst par Pavlova suņiem.

Padomājis par šo visu, es viesim norādīju, ka šajā gadījumā pats process ir svarīgāks par rezultātu. Un viņš tapa apskaidrots.