Arhīvs priekš 'Pasaulē' Kategorija

QGIS lietotāju aptauja

piektdien, oktobris 16th, 2015

Lai labāk saprastu savus lietotājus un to vajadzības, QGIS izstrādātāji uzsākuši QGIS lietotāju aptauju.

Ja strādā un izmanto QGIS, tad nenoslinko un piedalies. Arī tavas atbildes var ietekmēt un palīdzēt QGIS attīstībā.

Quantum GIS izstrādātāju un attīstītāju darba sesija Valmierā

pirmdien, marts 11th, 2013

Pavasara Quantum GIS izstrādātāju un attīstītāju darba sesija ir plānota jau labu laiku. Ar ĢISnet kolektīva gādību šoreiz tā notiks Latvijā, Valmierā no 11.aprīļa līdz 14.aprīlim Vidzemes Biznesa un Inovāciju inkubatora telpās Purva ielā 12A. Šī jau ir devītā reize, kad Quantum GIS izstrādātāji sanāk kopā, lai kopīgi lemtu par projekta tālāko virzību, kopīgi izstrādātu jaunas funkcijas un labotu kļūdas Quantum GIS programmā.

Quanum GIS izstrādātāju sanākšanā dalību var ņemt ne tikai aktīvi QGIS programmētāji, bet arī lietotāji un atbalstītāji. Tā ir iespēja komunicēt tiešā veidā ar programmas autoriem par savu sāpi un vēlmēm. Latvijas QGIS lietotāji tiek aicināti ņemt dalību latviskās terminoloģijas uzlabošanā, lai nodrošinātu kvalitatīvāku QGIS tulkojumu latviešu valodā.

Pasākums ir atvērts visiem interesentiem 24 stundas diennaktī. Ar izstrādātāju sanāksmes darba plānu varat iepazīties Qunatum GIS WIKI lapā. Šī informācija var būt noderīga tiem, kuri vēlas pielikt savu roku Quantum GIS attīstīšanā un izstrādē. Iepriekšēja reģistrācija nav obligāta, taču, lai nodrošinātu sekmīgu pasākuma norisi, potenciālajiem dalībniekiem un interesentiem lūgums informēt par savu dalību Quantum GIS WIKI vai sazinoties ar orgkomiteju, kura šoreiz ir ĢISnet kolektīvs.

Laipni aicināti visi interesenti, draugi, domubiedri un arī citādāk domājošie. Iepriekšēja reģistrācija nav obligāta – droši ņem līdzi savu draugu!

Kas ir Quantum GIS?

Quantum GIS programma tiek izstrādāta kopš 2002. gada. Tā ir brīvā un atvērtā pirmkoda ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) programma. Gadu gaitā tā ir kļuvusi ļoti populāra un plaši izmantota ģeogrāfisko informācijas sistēmu lietotāju un ekspertu vidū visā pasaulē un dažādās nozarēs. Quantum GIS ir iespējams lietot gan uz MS Windows, gan MacOS X, gan GNU/Linux operētājsistēmām, kā arī uz Android viedtālruņiem. Vairāk par Quantum GIS un tā sekmīgu lietošanu būs iespējams uzzināt pasākuma laikā notiekošajā Quantum GIS dienā 2013, par kuras norisi informācija būs pieejama tuvākajās dienās iekš ĢISnet.lv un citur.

1. aprīlis – LKS-92 labojumi sakarā ar tektonisko plātņu pārbīdi (papildināts)

piektdien, aprīlis 1st, 2011

Spēcīgā zemestrīce, kas satricināja Japānu 2011. gada 11. martā, nodarīja lielu postu Japānai, taču visas tās sekas vēl nav apzinātas. 9,0 magnitūdas spēcīgā zemestrīce ir radījusi interesantu situāciju arī ĢIS jomā – ASV ģeoloģijas dienests (USGS) ziņo, ka Japānas teritorija ir pārvietojusies pa 2,4 metriem. Tas nozīmē, ka mainījusies ir lokālo koordinātu sistēmu piesaiste globālajām koordinātu sistēmām, piemēram, WGS-84, ko izmanto globālās pozicionēšanas sistēma (GPS).
(vairāk…)

Bebruāra* novērošana

svētdien, februāris 20th, 2011

Pēdējās nedēļās laikā MODIS sensoru satēlītu Terra un Aqua attēlos var ļoti labi vērot kā mainās ledus sega, kas zīmīgi bebruāra mēnesī. Izteiktas izmaiņas pēdējo nedēļu laikā varēja novērot Rīgas līcī un Somu līcī. Dēļ izcilajiem laika apstākļiem vairumā attēlu netrucē mākoņi. Kā teica ledlauža “Varma” kapteinis Ūķis Edgars – “Nu izskatās jau smuki…” Mēs varam tikai piekrist.

Pilna ekrāna bilde Ja bilde nemainās pa dienām, ielādējiet lapu vēlreiz.
Atgādinām, ka attēli tiek atjaunoti katru dienu. Izmaiņām var sekot līdzi arī ĢISnet.lv servisos. Cerams, ka būs iespējams sekot arī ledus vāka dilšanai un “jukšanai”, ko ļoti labi novērot Terra un Aqua attēlos.
*Bebruāris – viennozīmīgi āliņģī iesalušu bebru mēnesis.(diskonts.eu)

A-t-t-e-n-t-i-o-n . . . I-c-e-e-v-e-r-y-w-h-e-r-e . . . W-a-y-n-e-h-e-r-e-p-r-a-t t-d-o-e-s-n-t-a-n-s-w-e-r . . . W-a-y-n-e-h-e-r-e-c-o-m-e-i-n-m-o-m-s-s-e-n-c-o-m-e-i-n . . . M-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-c-o-m-e-i-n m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n-m-o-m-s-s-e-n . . .

Izstrādā jaunu paplašinājumu Opticks un laimē PS3/Wii

piektdien, marts 26th, 2010

Opticks logoOpticks tālizpētes materiālu apstrādes programmas autori laikam ideju par programmas attīstīšanu ir ņēmuši ļoti nopietni. Šogad Opticks ņem dalību gan Google koda vasarā, par ko mēs jau rakstījām, gan arī ir izsludinājuši savu konkursu par labāko Opticks paplašinājumu. Atšķirībā no GSoC, šajā konkursā var dalību ņemt ikviens, ne tikai studenti. Noteikumi ir ļoti vienkārši – līdz 2010. gada 4. jūnijam uz izstrādātāju vēstkopu jānosūta savs brīvais (LGPL) Opticks paplašinājums un jācer, ka tas būs visinteresantākais, novatoriskākais utml. Balvā – pirmās vietas ieguvējam iespēja izvēlēties Playstation 3 vai Nintendo Wii, savukārt otrās vietas ieguvējam – tas, kas paliks pāri. Ņemot vērā cik maz šobrīd ir Opticks paplašinājumu, kā arī projekta (pagaidām) mazo popularitāti, izredzes pacīnīties par pirmo vietu izskatās diezgan reālas. Sīkāka informācija par konkursa noteikumiem Opticks paplašinājumu izstrādes konkursa lapā.

Diskusijai – vai šādu konkursu ar balvām rīkošana ir jaunais brīvās programmatūras attīstīšanas modelis? Ko balvā vēlētos Jūs, lai būtu motivācija rakstīt brīvo programmatūru?

Opticks ir salīdzinoši jauns spēlētājs brīvās programmatūras pasaulē – projekts no 2000. gada bija slēgts – tikai ASV armijas gaisa spēku vajadzībām, bet 2007. gada decembrī tas tika palaists brīvībā (LGPL). Projekta mērķi izskatās diezgan ambiciozi – konkurēt ar tādiem nopietniem spēlētājiem tālizpētes datu apstrādes lauciņā kā ENVI, ERDAS Imagine, SOCET GXP. Atšķirībā no citām programmām, Opticks vairāk orientējas uz multispektrālo materiālu apstrādi, īpaši militārās izlūkošanas vajadzībām (Measurement and signature intelligence), jo ASV militārās struktūras joporojām ir Opticks lietotāju vidū. Pie interesantām Opticks īpašībām ir spēja strādāt ar video tālizpētes materiāliem tā pat, kā citas programmas strādā ar atsevišķiem attēliem. Ņemot vērā Opticks straujo attīstību un interesantās iespējas, izskatās, ka Opticks ir vērts paturēt savā redzes lokā.

Pamanīts

pirmdien, marts 22nd, 2010

Pamanīts un atmiņā aizķēries.

Viena veca ziņa – Latvijas Ģeotelpiskās Informācijas aģentūra jau  19.02.2010 ir publicējusi karšu pārlūka test versiju. Jāteic pasākums priekš testa versijas darbojas stipri labi. Ņemot vērā, ka lietošanā ir nodota testa versija lietojot jārēķinās, ka WEB pārlūkā brīžiem pazūd rīki un ir jāpiešaujas pie lietošanas (tā vismaz reizēm uzvedas Mozilla Firefox pārlūkā). Veikliem lietotājiem ir pieejams arī WMS, nedokumentēts un iespējamas nav domāts publiskai acij, jo nav ne metadatu ne citu lietu, kas būtu nepieciešami pieklājīgam WMS servisam. Ar servisu gan ir nelielas dīvainības – WGS 84 serviss darbojas korekti, bet LKS92 / Latvia TM uzvedība ir stipri dīvaina. Lai būtu pavisam jauki ir arī kāds WFS serviss.

Slinkuma iespaidā ieteikums nākotnei – eleganti būtu, ja aģentūras mājas lapā ieviestu kādu RSS aktualitātēm un jaunumiem.

Globāla un arī veca ziņa.
WMS Inspector ir Mozilla Firefox paplašinājums, kas paredzēts WMS/WFS servisu pārbaudei un var lieti noderēt tiem, kam nepatīk caurskatīt servisu XML atbildes un klabināt skaistos request teikumus, vai vienkārši fiksam testam. Nekādu dižu vērtējumu par šo paplašinājumu pagaidām nesniegšu, jo necik daudz nav sanācis viņu vēl lietot. Cerams, ka projekts attīstīsies, taps saimniecībā noderīgs un nenomirs kā ir gadījies ar citiem līdzīgiem.

Google koda vasara 2010

pirmdien, marts 22nd, 2010

GSoC 2010 logoJau sesto gadu pēc kārtas Google rīko “koda vasaru” (GSoC) studentiem. Vasaras brīvdienu laikā studenti var rakstīt programmas kodu kādam no brīvās programmatūras projektiem un par to saņemt mazliet naudiņas (šogad – 5000 USD pirms nodokļu nomaksas). Google koda vasaras mērķi ir dot iespēju studentiem piedalīties reālas programmatūras izstrādē, savukārt brīvās programmatūras projektiem tas ļauj realizēt jaunas idejas, piesaistīt jaunus dalībniekus.

Brīvos ĢIS risinājumus Google koda vasarā pārstāv OSGEO, kā paspārnē ir dota iespēja strādāt pie GDAL, GRASS, Mapbender, Quantum GIS, uDig, OpenJUMP, deegree, OSSIM un MapWindow projektiem. Ar projektu piedāvātajām idejām var iepazīties OSGEO GSoC ideju lapā. Ja aplūko piedāvājumu, tad varam cerēt, ka pēc gada daudzas brīvās ĢIS programmas būs krietni iespējām bagātākas nekā ir šobrīd. Pie interesantām idejām var minēt 3D teksta attēlošanu GRASS 3D vizualizatorā NVIZ, QuantumGIS rastra automātiskās pārprojecēšanas atbalstu un QuantumGIS integrāciju ar SAGA GIS. Protams, kā jau vienmēr, tiek gaidītas arī citas, pašu studentu ierosinātas idejas.

Lai ņemtu dalību Google rīkotajā programmēšanas pasākumā, nevajag nemaz tik daudz – tikai mazliet brīva laika vasarā, prasmi programmēt kādā no programmēšanas valodām un spēju komunicēt ar citiem angļu valodā. Google koda vasarā var piedalīties jebkurš pilngadīgs pilna laika students. Studēt datorzinātnes nav obligāti, jo pasākums ir atvērts jebkuram, kuram vien ir vēlme darboties. Protams, naudu saņems tikai tie studenti, kuri izpildīs tiem izvirzītās prasības, taču, parasti, tas ir pietiekami vienkārši. Sīkāk ar dalības noteikumiem var iepazīties Google koda vasaras biežāk uzdoto jautājumu lapā.

Lai arī pieteikšanās sākas tikai 29. martā, tomēr jāņem vērā, ka pieteikšanās beigu termiņš ir jau 9. aprīlis, kā arī pirms tam ir ieteicams sazināties ar dalību uzraugošo institūciju pārstāvjiem, iespējamiem vadītājiem un apspriest konkrētā pieteikuma saturu.

Un ko Tu darīsi šovasar?

PGCon 2009, 3.diena

piektdien, maijs 22nd, 2009

Šis tas no dzirdētā un redzētā.

Vakar tika izlaista PostgreSQL 8.4 beta2 versija, stabilā versija sagaidāma aptuveni jūlijā. Robert Treat referāts “No More Waiting: A Guide To PostgreSQL 8.4” sniedza ieskatu PostgreSQL 8.4 jaunumos, kas izklausījās visai ‘garšīgi’. Šeit daži no tiem:

Performance

  • Visibility maps – VACUUMs notiks tikai uz tām datubāzes lapām, kur kopš pēdējā VACUUM notikušas izmaiņas;
  • Default stats target – parametrs default_statistics_target=[0...100] palīdzēs noteikt, cik ļoti Postgrei jāanalizē konkrētā tabula. Skaitlis reprezentē analizējamo paraugu skaitu, kad tiek ievākta statistika, u.c. (vairāk…)

PGCon 2009, 2.diena

trešdien, maijs 20th, 2009

PostgreSQL konferences 2.diena uzsākās ar visai saistošu referātuSkytools: queues (PgQ)” no mūsi brāļiem igauņiem Marko Kreen un Martin Pihlak, kas  pārstāv nelielo igauņu kompāniju Skype. Igauņi ir attīstījuši paciņu ar rīkiem Python vidē, kas menedžē pieprasījumu rindas PostgreSQL datubāzēm. PgQ menedžē ‘live transactions’  no (web) klientiem krājot tās smukā kaudzītē kā ‘raw data recors”. Tālāk PgQ atgriež pa čupiņai ierakstu un padod tos dažādiem patērētājiem/klientiem, piem, Javai, kas ģenerē ‘welcome’ e-pastus, C++, kas uzskaita lietotājus, Python, kas replikē datus, utml. Rezultātā no web saņemtie dati ātri un vienkārši tiek saglabāti datubāzē, bet to apstrāde un analīze notiek citā laikā (bet cik ātri vien iespējams) un ar citiem resursiem. PgQ menedžē jo drīzu datu pēcapstrādi, nosūtot tos uz attiecīgajām patērētājaplikācijām.  PgQ izlīdzina tranzakciju slodzi sadalot datus starp vairākiem sub-klientiem. Apstrādātie dati nonāk galvenajā datubāzē/arhīvā. PgQ ir ļoti lietderīgs rīks, ja nākas noņemties ar neskaitāmiem web pieprasījumiem, kas tiek noglabāti PostgreSQL datubāzē. (vairāk…)

PGCon 2009, 1.diena

trešdien, maijs 20th, 2009
PGCon 2009

PGCon 2009

Pirmā PostgreSQL konferences diena aizritējai visai mierīgi ar aptuveni 60-70 dalībniekiem.

Pirmais uzstājās Stephen Frost ar prezentāciju PostgreSQL Access Controls.  Frosts pats ir viens no PostgreSQL attīstītājiem, kurš piedalījies šo kontroles metožu programmēšanā. Prezentācijas laikā tika aplūkotas autentifikācijas  metodes, lietotāju lomas un autorizācijas metodes. Pirmējā vairāk skāra serveru konfigurāciju un komunikācijas, ar ko īpaši nav nācies nodarboties, tamdēļ dzirdēto daudz nekomentēšu, lai ‘neiebrauktu auzās’. Varu vien secināt, ka autentifikācijas iespēju ir pietiekoši daudz un dažādu, lai apmierinātu katra vajadzības. Kam interesē sīkāk, tad pilno prezentāciju var atrast šeit. Stāsts par lietotāju ‘lomām’ (roles) bija visai interesants un lietderīgs, jo līdz šim nebiju vēl redzējusi sakarīgu un pilnvērtīgu lomu izmantošanu. Smalka PostgreSQL sistēma var sastāvet no vesela lomu koka, kur hierarhiski pakārtotas lietotāju un lietotāju grupu tiesības darboties iekš datubāzes. Autorizācija praktiski kontrolē, kādas darbības (apskatīt, ievietot vai labot datus) katrs lietotājs var veikt, kā arī kurā vietā (shēmā, tabulā un kolonnā (junums PostgreSQL 8.4 ) ) darbības atļautas.

‘PostgreSQL access controls’ ir salīdzinoši vienkārša lieta. Īsts izaicinājums  ir datubāzu sistēmas uzstādīšana un konfigurēšana tā, lai tā darbotos ar maksimālo darbspēju un maksimali izmantotu pieejamos resursus. (vairāk…)