Arhīvs priekš 'Standarti' Kategorija

Lasāmviela – problēmas ar OGC WKT

piektdien, septembris 9th, 2011

ĢISnet jau ne vienu reizi vien ir rakstījis par LKS-92 pret LKS-92 (skatīt rakstus Sešu miljonu opera un Ko nozīmē „LKS-92”? Sešu miljonu operas otrais cēliens). Pie šīs tēmas mēs noteikti vēl atgriezīsimies, jo ne viena vien valsts un pašvaldības institūcija vēl nav pamanījusi Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojumu Nr. 718 “Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju”, kā arī 2009. gada nogalē pieņemto “Ģeotelpiskās informācijas likumu” un bez pamatojuma neizmanto LKS-92 sistēmu.

Izrādās, ka problēmas ar koordinātu sistēmu definīcijām ir ne tikai Latvijā. Vēl jo vairāk – izrādās, ka vispopulārākais koordinātu sistēmu aprakstīšanas metodes – OGC Well Known Text – standarti ir ar atsevišķām nepilnībām, kā rezultātā ir apgrūtināta OGC WKT formātā esošas koordinātu sistēmas apraksta saprašana dažādās programmās. Par atšķirībām OGC WKT koordinātu sistēmu aprakstu veidošanā un interpretēšanā sīkāk var lasīt GDAL/OGR guru Frank Warmerdam rakstā OGC WKT Coordinate System Issues (angļu valodā), kur ir aprakstītas dažādas īpatnības OGC WKT atbalsta realizācijā, kļūdas ESRI un Oracle produktos. Silti rekomendējam ikvienam ĢIS speciālistam iepazīties ar šo tekstu, lai varētu labāk saprast kamdēļ viens vai otrs projekts negrib “gremot” failiem līdzi nākošo koordinātu sistēmas aprakstu.

Tiem, kuriem ir grūtības saprast problēmas dziļumu un “Bursa-Wolf transformations” izklausās pēc lamu vārdiem, savukārt var rekomendēt Martin Davis priekš tējkannām paredzēto rakstiņu Bursa-Wolf transformations explained. Ja tīmeklī ir izdevies sasēņot vēl kādu tematam atbilstošu rakstu – lūgums neturēt sveci zem pūra un padalīties ar saiti komentāros.

Ko nozīmē „LKS-92”? Sešu miljonu operas otrais cēliens

sestdien, aprīlis 3rd, 2010

Trīs gadi jau pagājuši, kopš raksta „Sešu miljonu opera”. Vai tagad iespējams viennozīmīgi pateikt, ko nozīmē saīsinājums „LKS-92”, zinot vien to, ka tam ir saistību ar Latviju un kartogrāfiju? Diemžēl nē. Vārdiski tiek piedāvāti divi varianti – „Latvijas koordinātu sistēma” un „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma”. Bet tie ir tikai vārdi, kas varētu apzīmēt vai nu vienu un to pašu, vai arī ietvert sevī dažādu saturu. Neiedziļinoties, ko par to domā karšu lietotāji, mēģināju rast saturisko skaidrojumu pētot pieejamos drukātos materiālus, programmu iestādnes un resursus tīmeklī.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

  1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
  2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
  3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par – 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
  4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

  1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
    1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
    55°40’50,17” z.p.
    26°37’49,79” a.g.
    ..”.
  2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
  3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

Name: Code: Type: Area Description:
ETRS89 / TM Baltic93 EPSG::25884 ProjectedCRS Estonia; Latvia; Lithuania.
LKS92 EPSG::4661 GeodeticCRS (geographic 2D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4948 GeodeticCRS (geocentric) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4949 GeodeticCRS (geographic 3D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 / Latvia TM EPSG::3059 ProjectedCRS Latvia – onshore and offshore.
Latvia 1992 EPSG::6661 GeodeticDatum Latvia – onshore and offshore.

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

  1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
  2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
  3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

OGC Latvijas atvērto tehnoloģiju konferencē

otrdien, oktobris 28th, 2008

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) mājaslapā ir publicēta informācija par Latvijas atvērto tehnoloģiju konferenci 2008, kas notiks 12. novembrī Rīgā, Reval Hotel Latvija telpās. Konferences apmeklējums ir bez maksas, iepriekš gan jāreģistrējas.

ĢISnet kolektīvs vērš uzmanību uz atvērto tehnoloģiju sesiju, kurā dalību ir apstiprinājusi Open Geospatial Consortium, Inc. pārstāve Athina Trakas ar tēmu “OGC and Open Standarts”. Arī pārējie atvēto tehnoloģiju sesijas lasījumi šķiet būs interesanti.

Plašāku informāciju par pasākumu skatīt LATA mājsalapā.

Pasākuma programma šeit.

Notiks atvērta lekcija par atvērtiem dokumentu standartiem (pārpublicēts)

ceturtdien, marts 20th, 2008

Atbalstot Document Freedom Day pārpublicejam uzsaukumu no linux.edu.lv

LATAlinux.edu.lv (vairāk…)

Ģeodēzisko punktu 1. un 2.klases katalogs

piektdien, janvāris 4th, 2008

Cik bezcerīgi tikt pie LĢIA publicētā Latvijas Republikas ģeodēzisko punktu 1. un 2. klases kataloga solītā *.dgn faila ar punktiem tik bezcerīgs, cilvēkam lietojamā formā, ir arī pats kataloga punktu augstumu un koordinātu saraksts. Īsti nav arī skaidra šāda kataloga funkcionalitāte pdf formātā, iespējams lietojamību izjuac *.dgn faila neesamība. Protams pdf nav sliktākais, kas var būt, tomēr no lietojamības viedokļa patīkamāk būtu strukturēts *.txt,*csv vai kāds cits atvērts formāts (laikam pārak daudz gribam). (vairāk…)

Sensoru tīkli – nākotnes ikdiena

otrdien, novembris 13th, 2007

Nelieli sensori ar datu apmaiņas iespēju, kas novēro apkārtējo vidi sākot no autotransporta plūsmas uz ielas un beidzot ar slimnieka veselības stāvokli, mūsdienās liekās tāla nākotne, bet tā ir tuvāka nekā sākumā liekas.
(vairāk…)

ISO 19136:2007

trešdien, augusts 29th, 2007

Kopš 23.augusta šādi tiek apzīmēts GML. International Organization for Standartization (ISO) ir publicējusi OGC izstrādāto GML specifikāciju kā ISO standartu ISO 19136:2007. Standarts paver iespējas lietot šo formātu jau pilnīgi oficiālā kārtā datu apmaiņā tiem, kuriem nepeiciešama atsauce uz dokumentiem, lai iekļautu šo formātu datu apmaiņas iespējās. Jebkurā gadījumā šis ir viens no datu apmaiņas formātiem, kas var glābt no nepatīkamām situācijām nodrošinot neatkarību no kādas konkrētas programmatūras izmantošanas vai piesaistes tai.