Sensoru tīkli – nākotnes ikdiena

Nelieli sensori ar datu apmaiņas iespēju, kas novēro apkārtējo vidi sākot no autotransporta plūsmas uz ielas un beidzot ar slimnieka veselības stāvokli, mūsdienās liekās tāla nākotne, bet tā ir tuvāka nekā sākumā liekas.

Latvijas Universitātes Matemātikas institūtā notikušajā pasākumā Eiropas vadošie sensoru tīklu izpētes un izstrādes eksperti rādīja savus jaunākos sasniegumus sensoru tīklu jomā.
Itālijas pārstāvji demonstrēja sensorus ar datu pārraides iespēju, kuriem nav nepieciešam ārējs barošanas avots vai akumulators. Šādus sensorus ir iespējams izmantot dažādu parādību novērošanai, kā arī objektu izsekošanai.
Čehijas pārstāvji savukārt demonstrēja programmatūru, kas spējīga apgūt plaša sensoru tīkla normālo darbību, lai vēlāk varētu pamanīt novirzes no standarta darbības principiem, kas norāda uz apstākļu izmaiņu. Šāda izmaiņa var nozīmēt gan vienkārši kāda sensora bojājumu, gan arī liecināt par stihiskām novērojamās parādības izmaiņām, kuras ir laicīgi jāpamana, lai laicīgi varētu veikt nepieciešamās darbības (piem. evakuēt iedzīvotājus).
Pasākuma laikā tika demonstrēti arī jau eksistējoši risinājumi meteoroloģijas novērojumu jomā, kā arī datu centru aparatūras monitorēšanas jomā. Neiztrūka arī piemērs no lauksaimniecības, kur sensoru tīkli tiek izmantoti atsevišķu augu augšanas apstākļu monitorēšanai. Protams, lielākā daļa šo risinājumu ir izstrādes stadijā esoši prototipi.
Pasākuma laikā tika apspriesti arī datu apmaiņas un attēlošanas problēmas, īpašu uzmanību pievēršot vēl izstrādes stadijā esošajiem Open Geospatial Consortium standartiem (SOS, SPS, u.c.). Sensoru tīklu datu integrēšana ĢIS sistēmās ātrai to attēlošanai un lēmumu pieņemšanai ir iespēja arī Latvijas zinātniekiem dot savu ieguldījumu pasaules nozīmes progresīvo tehnoloģiju attīstībā.

Birkas: , , ,

Atstāt savu komentāru