ĢISnet

Reti kurš atceras visas aplikāciju komandas un funkcijas, reizēm arī dokumentāciju lāga nevar sprast aiz slinkuma vai pirkstu līkuma. Tādēļ lieti noder fiksās piezīmes ar piemēriem, kurus pēc vajadzības pielabojot var lietot ar ctrl+c un ctrl+v metodi vai vismaz saprast kā kas darāms. Markus Neteler ir uzrakstījis disvus špikerīšus par gadal un ogr lietošanu. Nedzudz jau iepriekš bija dažas mūsu pašu piezīmes par datu pārprojicēšanu/stumdīšanu un maskēšanu, kas vairāk orientētas uz lokalajām īpatnībam un vajadzībām.

Bij man divi aparāti ar iedzimto os (topašu visplašāk izplatīto)-vienu atdevu, otrs nobeidzās. Protams kur nu bez aparāta un abu iepriekšejo vietā tika iegādāts jauns aparāts. Šoreiz diezgan mērķtiecīgi tika komplektēts rīks bez OS, jo bija un ir stingra apņemšanās pilnībā iztikt ar atvērta koda programmatūru. Zināmā mērā tas ir arī kā tests – vai var mierīgi dzīvot ar atvērtā koda programmatūru, ja iet runa par darbiem, kas saistīti ar ĢIS?!

(vairāk…)

Kā izrādās, ĢISnet radošajam kolektīvam ar nākotnes paredzēšanu problēmu nav. Pēc ilgākas gaidīšanas solītās QGIS 0.9.2 (kļūdu labojumu) versijas vietā esam saņēmuši jaunu un uzlabotu 0.10.0 versiju. Pamazām aizvien vairāk QGIS programma no ģeogrāfisko datu skatīšanas rīka sāk pārvērsties pilnvērtīgā ĢIS programmā. Kā svarīgākos laidiena jaunumus var minēt ievērojami pārstrādāto rastra datu atbalstu, kuru varēja jau vērot iepriekš publicētajā filmiņā, kurā tika parādīts kā pielāgot rastra datu attēlošanas krāsas. Pieminēšanas vērts viennozīmīgi ir arī jaunais Python spraudņu instalators, kuru arī jau esam aplūkojuši. Noteikti pieminēšanas (un izmēģināšanas) vērta ir arī iespēja saglabāt vektordatu slāņa noformēšanas (stila) parametrus, kas ievērojami atvieglo biežāk izmantotu vektordatu attēlošanu. Labojumi, kas veikti vektordatu rediģēšanas rīkos, beidzot ļaus QGIS izmantot pilnvērtīgai vektordatu rediģēšanai, tādējādi vairs nav nepieciešams izmantot kādas citas programmas savu karšu zīmēšanai.

Paciņas priekš sava iemīļotā Linux distributīva, MacOS X vai Windows meklējiet lejupielāžu lapā vai pie sava distributīva autoriem. Ubuntu Hardy un Gutsy lietotāji savukārt var saviem sources.list failiem pievienot deb http://ppa.launchpad.net/qgis/ubuntu RELEASE main repozitoriju un instalēt izmantojot sev pierastākos rīkus.

Kādu laiku ĢISnet ārēs vērojams neierasts klusums, kam par iemeslu ir radošā kolektīva aziņemtība ar dažādiem darbiem. Atgādinām, ka joprojām labprāt gaidīsim arī citu autoru domu graudus un pērles, ja vien tie sakrīt ar ĢISnet valdošo garu.
Klusēšanai gan ir arī citi iemesli – atsevišķi brīvās programmatūras projekti pašlaik ļoti intensīvi strādā pie jaunu versiju sagatavošanas un ĢISnet radošais kolektīvs gaida, kad būs iespējams jaunās programmu versijas notestēt arī plašākam interesentu lokam.

QuantumGIS izstrādātāji joprojām strādā pie 0.9.2 versijas, kuras laišana tautās bija paredzēta jau pirms dažiem mēnešiem. Lai arī versijas numurs norāda uz to, ka tai vajadzētu būt “kļūdu labojumu” versijai, tomēr lielais jaunumu skaits ir izraisijis diskusiju, vai nebūtu pat labāk to nosaukt par 0.10.0 versiju. Precīzs jaunumu saraksts būs pieejams tikai pēc gala versijas iznākšanas, taču dažas interesantākās lietas varam jau novērtēt.
(vairāk…)

Pasākums ir atklāts! Interesenti var sākt sarosīties apdomāties un galu galā arī pieteikties kādam intereseantam projektam, kuru sponsorēt būs apņemusies Google. Tikām potenciālie darbu piedāvātāji no MapServer jau salikuši pirmās, viņuprāt, svarīgās lietas. Par pārējiem, ģis un ģis radniecīgajiem projektiem, pašlaik vēl nav nekādu ziņu. Ja arī zināšanas, laiks vai neatbilstība pasākuma dalībnieku kritēriejiem neļau piedalīties var pasekot līdz projektu potenciālajai attīstībai, kas piedāvātajos uzdevumos diezgan labi iezīmējas.

Dažu iepriekšējo rakstu komentāros atsevišķi personāži izteica neapmierinātību ar savu neprasmi izmantot ĢISnet piedāvātos WMS servisus. Lai šo problēmu labotu, piedāvājam noskatīties ekrānfilmiņu, kurā ir parādīts kā izmantot ĢISnet topogrāfisko karšu WMS servisu ar QuantumGIS programmas palīdzību. (vairāk…)

Klusi un neviena nemanīts jaunā gada pirmajās dienās tika tautās laists jaunākais QuantumGIS kļūdu labojumu laidiens ar kārtas numuru 0.9.1. Būtiskākās izmaiņas šajā laidienā ir:

• Izlabotas 70 kļūdas;
• Pievienots grafiskās vides valodas pārslēdzējs. Šis lieti noderēs MS-Windows lietotājiem, kuriem datori nav iestatīti, lai rādītu programmas latviešu valdodā;
• Pievienots Python spraudņu instalators;
• Atjaunināts programmas latviskojums.

Instalācijas priekš populārākajiem Linux distributīviem, MacOS X un MS-Windows pieejamas QGIS lejuplāžu lapā. Savukārt Ubuntu Gusty lietotāji var pievienot
deb: http://ppa.launchpad.net/timlinux/ubuntu gutsy main
savam “sources.list” failam un instalēt izmantojot standarta rīkus.

Iznākusi jauna gdal/ogr versija ar nummuru 1.5.0. Uzlabojumi un papildinājumi ir diezgan apjomīgi, sākot ar iepriekš aprakstīto maskēšanas rīku, gdal_rasterize, un tādām lietām kā jaunākās EPSG datubāzes iekļaušana un koordinātu sistēmu izmantošana no attālinatiem resursiem, kā spatialreference.org un citiem. Daudziem aktuāla var būt arī Python utilīta gdal2tiles. Vektordatiem apstrādājamo datu klāstā, kā interesantākais, nācis ir GPX datu formāta atbalsts, bet uz laiku tiek apturēts dxf un dwg datu formātu atbalsts, licenču noteikumu dēļ. Ar pilnu izmaiņu sarakstu var iepazīties šeit.

Testējam, lietojam un par problēmām ziņojam.

Koordinātu sistēmu katalogs, kurā var sameklēt sev vajadzīgo koordinātu sistēmu. Katalogs satur EPSG datubāzes ierakstus un tuvākajā laikā tiks pievienotas arī ESRI produktos izmantotās koordinātu sistēmas. Datubāzē ir iespējams pievienot komentārus katrai koordinātu sistēmai un pieveinot arī paša izveidotās, gadījumam, ja ar kādu jāpadalās. Datubāzes saturu tiešā veidā būs iespējams izmantot arī jaunajās gdal/ogr 1.5.x pauudzes aplikācijās.

Diezgan plaša intervija ar GeoNames izveidotāju Marc Wick par to, kā šis projekts radies un kas šī projekta rezultātus izmanto ikdienā. Pārsteidza fakts, ka to dara visai lielas organizācijas sākot ar BBC, Nike un pat Bila uzņēmumu. Intervijā var uzzināt arī par risinājumu tehnisko pusi, kas liks pasmaidīt nevienam vien atvērtā koda risinājumu lietotājam un atbalstītājam. Projekts, kas lieliski pierāda, ka svarīgākais ir zināšanas un spēja integrēt dažādus tehniskos risinājumus nevis lielu un dārgu programmatūru iepirkšana.