ĢISnet

Trīs gadi jau pagājuši, kopš raksta „Sešu miljonu opera”. Vai tagad iespējams viennozīmīgi pateikt, ko nozīmē saīsinājums „LKS-92”, zinot vien to, ka tam ir saistību ar Latviju un kartogrāfiju? Diemžēl nē. Vārdiski tiek piedāvāti divi varianti – „Latvijas koordinātu sistēma” un „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma”. Bet tie ir tikai vārdi, kas varētu apzīmēt vai nu vienu un to pašu, vai arī ietvert sevī dažādu saturu. Neiedziļinoties, ko par to domā karšu lietotāji, mēģināju rast saturisko skaidrojumu pētot pieejamos drukātos materiālus, programmu iestādnes un resursus tīmeklī.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par - 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
   1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
   55°40’50,17” z.p.
   26°37’49,79” a.g.
   ..”.
2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

Opticks tālizpētes materiālu apstrādes programmas autori laikam ideju par programmas attīstīšanu ir ņēmuši ļoti nopietni. Šogad Opticks ņem dalību gan Google koda vasarā, par ko mēs jau rakstījām, gan arī ir izsludinājuši savu konkursu par labāko Opticks paplašinājumu. Atšķirībā no GSoC, šajā konkursā var dalību ņemt ikviens, ne tikai studenti. Noteikumi ir ļoti vienkārši – līdz 2010. gada 4. jūnijam uz izstrādātāju vēstkopu jānosūta savs brīvais (LGPL) Opticks paplašinājums un jācer, ka tas būs visinteresantākais, novatoriskākais utml. Balvā – pirmās vietas ieguvējam iespēja izvēlēties Playstation 3 vai Nintendo Wii, savukārt otrās vietas ieguvējam – tas, kas paliks pāri. Ņemot vērā cik maz šobrīd ir Opticks paplašinājumu, kā arī projekta (pagaidām) mazo popularitāti, izredzes pacīnīties par pirmo vietu izskatās diezgan reālas. Sīkāka informācija par konkursa noteikumiem Opticks paplašinājumu izstrādes konkursa lapā.

Diskusijai – vai šādu konkursu ar balvām rīkošana ir jaunais brīvās programmatūras attīstīšanas modelis? Ko balvā vēlētos Jūs, lai būtu motivācija rakstīt brīvo programmatūru?

Opticks ir salīdzinoši jauns spēlētājs brīvās programmatūras pasaulē – projekts no 2000. gada bija slēgts – tikai ASV armijas gaisa spēku vajadzībām, bet 2007. gada decembrī tas tika palaists brīvībā (LGPL). Projekta mērķi izskatās diezgan ambiciozi – konkurēt ar tādiem nopietniem spēlētājiem tālizpētes datu apstrādes lauciņā kā ENVI, ERDAS Imagine, SOCET GXP. Atšķirībā no citām programmām, Opticks vairāk orientējas uz multispektrālo materiālu apstrādi, īpaši militārās izlūkošanas vajadzībām (Measurement and signature intelligence), jo ASV militārās struktūras joporojām ir Opticks lietotāju vidū. Pie interesantām Opticks īpašībām ir spēja strādāt ar video tālizpētes materiāliem tā pat, kā citas programmas strādā ar atsevišķiem attēliem. Ņemot vērā Opticks straujo attīstību un interesantās iespējas, izskatās, ka Opticks ir vērts paturēt savā redzes lokā.

Ir pagājuši trīs mēneši un atkal ir iznācis kārtējais QuantumGIS laidiens. Sīkāk par laidienu var lasīt QGIS emuārā. Lejupielādēt MS-Windows instalatoru var QGIS lejupielāžu lapā, savukārt Linux lietotājiem atliek vien gaidīt, kamēr QGIS jaunā versija parādīsies pie automātiskajiem programmatūras atjauninājumiem.

Pamazām QGIS iegūst aizvien vairāk īpašības, kādas līdz šim bija pieejamas tikai komerciālajos ĢIS risinājumos. Ikdienas ĢIS lietotājiem jau varētu pilnībā pietikt ar QGIS sniegtajām datu apstrādes un vizualizācijas iespējam, taču, neskatoties uz plašo QGIS iespēju un spraudņu klāstu, diemžēl ir jāatzīst, ka nopietnas ĢIS analīzes veikšanai joprojām ir nepieciešami niknāki rīki (GRASS, dārgi slēgtie risinājumi). Kopumā šajā laidienā ir likvidēta 251 kļūda vai lietotāja vēlmju ziņojums, tādēļ visus labumus nav iespējams tik viegli uzskaitīt. Tālāk ir dots ieskats atsevišķās jaukās lietās, kas ir pieejamas jaunajā QGIS laidienā.
(vairāk…)

No daudzveidīgā ģeomātiska rakstura darbu klāsta ir divi, kas man vienmēr ir likušies, nu sacīsim tā, pasaule būtu laimīgāka bez viņu veikšanas nepieciešamības… Tie ir vecu materiālu telpiskā piesaiste un vecu materiālu vektorizēšana (digitizēsana). Digitizēšanas automatizēšanai ir radīti daudzi jo daudzi risinājumi laika gaitā, no kuriem, cik man zināms, neviens īsti nevar aizvietot cilvēku, tomēr vismaz iestrādes šai virzienā ir.

Kas attiecas uz ģeoreferencēšanas automatizēšanu, arī to ir centušies lielākiem darbu apjomiem cilvēki kaut kā automatizēt, bet cik man zināms šie centieni nav beigušies ar plašāk pielietojumu risinājumu, kuru pēc tam līdzīgā izskatā varētu pārņemt citi un lietot saviem datiem pietiekmi universālā veidā. Lai šo darbu atvieglotu tapa plugins QGISam, kas padara šo darbu ievērojami ātrāku.

(vairāk…)

Ikdienā par tehniskām lietām un to pielietojumu nākas lasīt interneta plašumos, tomēr reizēm paņemt rokā grāmatu, iespējams, ir pat efektīvāk nekā blisināties ekrānā. Nu jau kādu laiku atpakaļ saņēmu divas pasūtītās grāmatas – viena klasificējam kā bilžu grāmata un vieglā lasāmviela,  otrā jau vairāk no smagā gala. Abas grāmatas labi pārstāv aprakstītās nozares lietas un ir orientētas praktiķiem, abām grāmatām ir internetā pieejami aprakstīto piemēru dati un koda gabali, lai katrs var darboties līdz un pārbaudīt lietas praksē. Protams literatūrā aprakstītā programmatūra arī ir brīvi pieejama. Te nu būs neliels, subjektīvs ieskats abās grāmatās.

Desktop GIS: Mapping the Planet with Open Source Tools by Gary E. Sherman

Man šī grāmata nedaudz atgādināja tādu kā soli pa solim ievadu ĢIS lietās un kartogrāfijā, pie tam ar bezmaksas rīkiem. Slinks pasniedzējs varētu pat  pamatus mācīt 1:1 no šīs grāmatas, jo grāmatā apskatītās lietas ir viegli sportiskā ievada līmenī. Zinot lokālās studentu īpatnības, kvorumam,  šīs grāmatas saturs būtu smagā viela visiem bakalaura studiju gadiem, kaut apskatītas ir tikai pamat lietas. Visus gan jābrīdina – grāmata satur jau dažas vēsturiskas lietas (piem. QGIS jau ir mainījies), bet kopumā grāmatas lietderību tas nemazina, vienīgi var mazliet mulsināt. Grāmatā apskatītas zināmākās atvērtā koda ĢIS aplikācijas (QGIS, uDig, gvSIG, gdal/ogr, GRASS GIS u.c.). Grāmatas tēmu klāsts sākas no ievada ĢIS datos un to formātos/konvertācijās, datu apstrādē (geoprocessing) līdz vienkāršiem aprakstiem par savu aplikāciju veidošanu grāmatā apskatītajām programmām. Diezgan daudz tiek apskatīta datu transformācija starp koordinātu sistēmām. Un pavisam nejauši atklājām, ka ar šo grāmatu var dižoties arī Māris, jo grāmatā ir viņa izstrādātā GRASS GIS spraudņa pielietošanas piemērs.

Applied Spatial Data Analysis with R

Šī ir grāmata no Use R sērijas.  Par šo grāmatu šķiet man ir lielākais prieks. Sāku lasīt un, ziniet, nevar ne atrauties, jo uzrakstīta valodā, kas tā vien velk dziļāk. Pats trakākais, ka šīs lasāmvielas iespaidā jau sāku apdomāt vēl dažu šīs sērijas grāmatu pasūtināšanu, lai labāk varētu orientēties R plašumos. Grāmata orientēta uz publiku, kura ir labi pazīstama ar  iepriekš aprakstītajā grāmatā apskatītajām pamat lietām, turklāt ir nojēga par to, ko viņi gribētu darīt ar viņu rīcībā esošiem datiem. Lasāmviela un rīks esošiem vai topošiem spēka lietotājiem, kuriem ar masu aplikāciju standarta funkcijām telpisko datu analīzē ir kļuvis par īsu vai daži esošie komerciālie rīki uzliek šaubu ēnu iegūtajiem rezultātiem. Izpratne par statistikas pamat lietām ir diezgan stipri vēlama un var atvieglot lasīšanas un tēmas apgūšanas tempus, jo terminoloģija reizēm ir gana specifiska. (Grāmata, kuru iespējams negribēšu laist ārā no redzes loka).

Jā, es zinu, ir pilns internets ar veiklām pamācībām un citiem dokumentiem, bet ar tiem nevar nosist mušu.

Tuvāk iepazīties ar OSSIM piespieda vajadzība – saskāros ar (kārtējo) problēmu ArcGIS rastra apstrādes dzinējā (droši vien tajā, kurš pakaroties parasti braši sauc sevi par “erdas.c”). Tomēr šoreiz gan šis darbu it kā paveica, pat ja nepieklājīgi ilgā laikā, tomēr ne tā kā biju cerējis…

Bija nepieciešams savienot kopā vienā mozaīkā 26 tifus, kuri, kā jau pēc skaita var noprast, atbilda Latvijas rajoniem un bija izgriezti no kādas vecu karšu čupiņas. Problēma tā, ka šīs vecās kartes vietām bija tik greizas, ka tām nebija iespējams nogriezt liekās malas līdz ar rajona robežu, jo robežas vienkārši nebija (ar roku) tik precīzi iezīmētas. Nolēmu griezt viņām visu apkārt ar 200m buferi. Tas savukārt nozīmēja, ka lai pēc tam šādus “buferainus” rajonus samontētu vienā lielā Latviju pārsedzošā mozaīkā, būtu nepieciešams malas sablendēt, tā lai pārejas no viena rajonu uz otru būtu pēc iespējas mazāk vizuāli mokošas. (vairāk…)

Pēc ilgstošas gaidīšanas klusi, klusi tautās laista QuantumGIS versija 1.0.0. Pagaidām par to var lasīt vienīgi QGIS blogā un vēstkopās, lai gan notikums ir ievērības cienīgs. Paciņas priekš Linux lietotājiem ir pieejamas jau labu laiciņu, savukārt pilnvērtīgs Windows instalators vēl jo projām nav pieejams. Diemžēl programmas grafiskās saskarnes latviskojuma labojumi tika iesūtīti vienu dienu par vēlu un tādēļ QGIS latviskojumā ir lielākas un mazākas blusiņas. Ja ir vēlme šo zvēru aptaustīt tuvāk, tad jādodas uz QGIS lejupielāžu lapu, kur var atrast gan pirmkodu, gan repozitorijus priekš Ubuntu 7.10, 8.04 un 8.10

(vairāk…)

Kā jau pastāvīgie lasītāji būs pamanījuši, jaunais gads ir iesācies samērā klusu. Gada pirmajās dienās bija nelielas problēmas ar ĢISNet servera pieejamību, ko izraisīja DDoS uzbrukumi mūsu interneta piegādātāja tīkla infrastruktūrai. Pašlaik viss izskatās mierīgi, tomēr apsveram iespēju pārvākties uz Latnet. Ja šāda pārvākšanās notiks, ĢISNet lapa nebūs kādu laiku pieejama, par ko arī laicīgi centīsimies ziņot. SVN/Trac testi izskatās labi – drīzumā serviss būs pieejams publiski. (vairāk…)

Pēc 11 mēnešu pauzes ir iznākusi GDAL jaunākā versija ar laidiena nummuru 1.6.0. Patiesība tas jau ir noticis dažas nedēļas atpakaļ un zinātājiem tas vairs nav nekāds jaunums :) Kā jau ierasts, ir kaudzīte ar kļūdu labojumiem un kā pie kārtīgas jaunas versijas iznākšanas, gdal/ogr ir papildināts ar jaunu rastra un vektoru datu atbalstu, kā arī papildināts gdal/ogr utilītu saraksts. Pilns jaunās versijas uzlabojumu un jaunumu saraksts šeit.

Šķiet šis nebūs vienīgais gada nogales jaunums, jo vēl vecajā gadā jaunu versijas laidienu cer piedzīvot Quantum GIS aplikācijas attīstītāji un nebūs vairs aiz trejdeviņiem kalniem jāgaida jaunā GRASS GIS versija.

Tiem kuri ir bijuši slinki iepazīties ar vektordatu apstrādes/konvertācijas utilītu ogr2ogr un šīs utilītas izmantošanas iespējām, dēļ tās darbības komandrindā, var sākt izmantot ogr2gui. Ogr2gui ir ogr2ogr grafiskā saskarne, kas orientēta uz win lietotājiem. Pašlaik gan atbalstīto formātu apjoms izmantojot ogr2gui, salīdzinoši ar pašu ogr2ogr, ir ļoti mazs. Turklāt specifiskas ogr2ogr komandas būs vien jāmāk ierakstīt ar rociņu komnadrindas lodziņā, tātad komandrindas komandas vien būs jāpārzin.

Vienkāršām darbībām rīks ir lietojams tīri labi, tomēr pašlaik tas ir gana zaļš, lai nespētu aizvietot kaudzīti ar maziem jaukiem skriptiņiem, kas nodrošina liela apjoma datu apstrādes un pilnu ogr2ogr iespēju izmantošanu.