Arhīvs priekš 'Viedoklis' Kategorija

LĢIA ievieš savu ģeoportālu

svētdien, jūnijs 8th, 2014

Meklējot metadatus Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) datu prodoktiem, to metadatu saites norāda uz jaunāko LĢIA veikumu – lokālo ģeoportālu, kas ir paredzēts datu produktu (karšu, datu bāžu, servisu) meklēšanai un metadatu publicēšanai. Šie metadati, tā pat kā līdz šim, ir pieejami arī Eiropas centrālajā ģeoportālā inspire-geoportal.ec.europa.eu, kurš ir izveidots saskaņā ar INSPIRE direktīvas prasībām.

LĢIA ģeoportāla izskatsĢeoportāla pamatā ir izmantots (ne pats jaunākais) Esri Geoportal Server, kas tiek izplatīts ar Apache 2.0 licenci. Izmantoto tehnoloģiju ziņā ir ļoti apsveicami, ka LĢIA izmanto brīvi pieejamu risinājumu, kas ļauj samazināt ģeoportāla izveides izmaksas.

Aplūkojot šī brīža LĢIA ģeoportālu, gan rodas iespaids, ka dotais projekts joprojām nav pabeigts, jo, piemēram, pieprasot informāciju par ģeoportālu, tiek sniegts paziņojums: “Version: 1.0.14 customize this text to describe your organization’s Geoportal implementation”. Arī izskats vairāk liecina par to, ka ģeoportāls ir uzinstalēts, taču tālākais darbs vēl ir iesprūdis. Liela daļa funkcionalitātes nav pieejama, jo, raksta tapšanas brīdī, kļūda failu nosaukumos liedz ielādēties visiem JavaScript failiem. Dīvaini gan, ka uz šo zaļo (pilot?)projektu jau ir saliktas saites citās LĢIA tīmekļa vietnes vietās. Ļoti cerams, ka tuvākajā laikā šis ģeoportāla eksperiments tiks pabeigts un lietotājiem būs pieejams ērts rīks datu meklēšanai.

Quantum GIS diena 2013

pirmdien, marts 18th, 2013

Devītās Quantum GIS izstrādātāju sanāksmes ietvaros, kas norisinās no 11. līdz 14. aprīlim Valmierā, notiks arī vienas dienas prezentāciju sesija plašākai publikai par Quantum GIS lietošanu pasaulē un Latvijā. Prezentācijas sniegs pieredzējuši speciālisti no Latvijas kā arī paši Quantum GIS izstrādātāji.

Šī ir lieliska iespēja satikt Quantum GIS Latvijas un citu valstu lietotājus, iepazīt Latvijas veiksmes stāstus, dzirdēt par to, kas jauns ir gaidāms nākamajā programmas versijā. Prezentācijas notiks latviešu un angļu valodās. Pasākuma noslēgumā būs iespējams uzdot jautājumus programmas izstrādātājiem, kā arī vēlāk piedalīties programmas tulkošanā, kļūdu ķeršanā un attīstīšanā.

(vairāk…)

Quantum GIS izstrādātāju un attīstītāju darba sesija Valmierā

pirmdien, marts 11th, 2013

Pavasara Quantum GIS izstrādātāju un attīstītāju darba sesija ir plānota jau labu laiku. Ar ĢISnet kolektīva gādību šoreiz tā notiks Latvijā, Valmierā no 11.aprīļa līdz 14.aprīlim Vidzemes Biznesa un Inovāciju inkubatora telpās Purva ielā 12A. Šī jau ir devītā reize, kad Quantum GIS izstrādātāji sanāk kopā, lai kopīgi lemtu par projekta tālāko virzību, kopīgi izstrādātu jaunas funkcijas un labotu kļūdas Quantum GIS programmā.

Quanum GIS izstrādātāju sanākšanā dalību var ņemt ne tikai aktīvi QGIS programmētāji, bet arī lietotāji un atbalstītāji. Tā ir iespēja komunicēt tiešā veidā ar programmas autoriem par savu sāpi un vēlmēm. Latvijas QGIS lietotāji tiek aicināti ņemt dalību latviskās terminoloģijas uzlabošanā, lai nodrošinātu kvalitatīvāku QGIS tulkojumu latviešu valodā.

Pasākums ir atvērts visiem interesentiem 24 stundas diennaktī. Ar izstrādātāju sanāksmes darba plānu varat iepazīties Qunatum GIS WIKI lapā. Šī informācija var būt noderīga tiem, kuri vēlas pielikt savu roku Quantum GIS attīstīšanā un izstrādē. Iepriekšēja reģistrācija nav obligāta, taču, lai nodrošinātu sekmīgu pasākuma norisi, potenciālajiem dalībniekiem un interesentiem lūgums informēt par savu dalību Quantum GIS WIKI vai sazinoties ar orgkomiteju, kura šoreiz ir ĢISnet kolektīvs.

Laipni aicināti visi interesenti, draugi, domubiedri un arī citādāk domājošie. Iepriekšēja reģistrācija nav obligāta – droši ņem līdzi savu draugu!

Kas ir Quantum GIS?

Quantum GIS programma tiek izstrādāta kopš 2002. gada. Tā ir brīvā un atvērtā pirmkoda ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) programma. Gadu gaitā tā ir kļuvusi ļoti populāra un plaši izmantota ģeogrāfisko informācijas sistēmu lietotāju un ekspertu vidū visā pasaulē un dažādās nozarēs. Quantum GIS ir iespējams lietot gan uz MS Windows, gan MacOS X, gan GNU/Linux operētājsistēmām, kā arī uz Android viedtālruņiem. Vairāk par Quantum GIS un tā sekmīgu lietošanu būs iespējams uzzināt pasākuma laikā notiekošajā Quantum GIS dienā 2013, par kuras norisi informācija būs pieejama tuvākajās dienās iekš ĢISnet.lv un citur.

Brīvā zīmēšana un trasēšana QuantumGIS un ArcView programmās

pirmdien, novembris 7th, 2011

QuantumGIS 1.7.0 laidienam veltītā raksta komentāros parādījās neliela diskusija par “Trace tool” pieejamību/nepieejamību QGIS vidē. Te nu jāsaka, ka diskusijā izpalika svarīga tās sākuma sastāvdaļa, kurā tiktu definēts ko tieši diskutētāji saprot ar “trace tool”, kas, iespējams, radīja nelielu neizpratni. Lai kliedētu neskaidrību un nebūtu tikai tukša mētāšanās ar vārdiem, tālāk seko manis iepriekš paustā viedokļa skaidrojums ar piemēriem no QuantumGIS 1.7.0 un ESRI ArcView 10.0.

(vairāk…)

Vai tur kāds ir?

svētdien, novembris 14th, 2010

ĢISnet radošais kolektīvs ir devies nelielā radošajā izbraukumā uz QuantumGIS iztrādātāju sanāksmi Vroclavā, Polijā. Viens no galvenajiem jautājumiem, ko uzdeva dažādi pasākuma viesi mums bija – “vai Latvijā Jums ir QGIS/brīvā ĢIS lietotāju kopiena?” Un te nu mums nebija viegli atbildēt, jo īsti jau nav nekādas aktīvās kopienas. Tad nu vēlreiz ir vietā uzdot jautājumu, kas tika likts ĢISnet pamatā – “Vai tur kāds ir?”
Tad nu mēs vēlētos dzirdēt no Jums – Vai Jūs lietojat QGIS vai GRASS? Vai piedalītos QGIS/GRASS veltītā pasākumā, ja tāds notiktu kādu dienu Rīgā? Vai ir vēl ko teikt mums?

Par “Lubāna mitrāja” robežas problēmu

ceturtdien, novembris 4th, 2010

2009.gada 10.februārī Latvijas republikas Ministru kabinets ir izdevis noteikumus Nr.135 “Dabas lieguma “Lubāna mitrājs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”, kur bez visādas citas informācijas, pielikumā ir atrodams kartogrāfiskais materiāls (bildītes) un saraksts ar malu koordinātēm. Bildītes ir ļoti jaukas, taču, kā jau uz to norādija ĢISnet foruma apmeklētāji, vietējiem iedzīvotājiem nav pārāk viegli saprast kur tad kas atrodas. Piedevām šis MK noteikumiem pievienotais kartogrāfiskais materiāls ir ieturēts labākajās PSRS laika kartogrāfijas tradīcijās, kur koordinātu informācija bija valsts noslēpums – arī šiem materiāliem informācija par koordinātām nav pievienota. Lai šo problēmu risinātu, tika nolemts konvertēt MK noteikumu otrajā pielikumā esošo koordinātu tabulu uz vektordatu laukumiem, lai to spētu attēlot dažādas ĢIS un kartogrāfijas programmas.
(vairāk…)

Testējam LMT mobilo internetu ĢISistu vajadzībām

pirmdien, novembris 1st, 2010

Esot pilsētā ir salīdzinoši viegli atrast interneta piekļuves punktus, kur var paskatīties interesējošās kartes, lejupielādēt datu failus, apskatīt e-pastu, taču ko darīt, ja sanāk atrasties uz lauka un līdzi nav paķērusies vajadzīgā karte? Vai plaši reklamētais bezvadu internets ir risinājums? Sakarā ar pēdējā laikā notiekošo LMT mārketinga daļas spiedienu, arī ĢISnet kolektīva pārstāvji neizturēja un nolēma paņemt izmēģināšanai LMT piedāvāto bezvadu interneta modemu. Testu mērķis bija vienkāršs – noskaidrot, vai LMT piedāvātais bezvadu internets ir gana labs, lai atrodoties ārpus pilsētas joprojām būtu iespējams lietot ĢISnet.lv piedāvātos datu servisus, piemēram, topogrāfiskās kartes, WMS servisus, apmainīties ar nepieciešamajām karšu lapām.

Gala secinājumi tiem, kam slinkums lasīt tālāk:

  • LMT izsnedz USB modemu Huawei E1752 ar vecu programmatūru (firmware) un tādēļ nav iespējams uzreiz sākt tos lietot uz GNU/Linux vai MacOS X datoriem. Saņemot modemu, paprasiet, lai atjaunina modema programmatūru (firmware).
  • LMT palīdzības dienests ir kaut ko dzirdējis par GNU/Linux, taču viņi zin tikai Ubuntu un arī tikai esošā priekšraksta līmenī. Iespēja saņemt no distributīva neatkarīgu informāciju (konfigurācijas parametrus utml.) nav. Pirms došanās laukā, savienojums ir jāizveido vietā, kur ir pieejams internets un Gūgles tantes palīdzība.
  • Savienojuma ātrums ārpus pilsētām, kur tas ir visvairāk nepieciešams, ir ~127 kilobiti sekundē, kas nodrošina datu lejupielādi ar ātrumu līdz 16 kB/s (0,14 Mb/s pēc Speedtest.net). Augšupielāde, protams, ir daudz lēnāka – ~86 kilobiti sekundē, kas dod līdz 10 kB/s (0,09 Mb/s pēc Speedtest.net).
  • Lai arī iezvanīšanās programma pppd ne reizi darba laikā neatvienojās, savienojums brīžiem neeksistēja, ko varēja labi novērot pie failu lejupielādes vai mājaslapu neatvēršanās ar pirmo reizi.
  • WMS servisus ir iespējams lietot, taču jārēķinās, ka kartes skata pārzīmēšana aizņem aptuveni divas minūtes. Ja savienojums pazūd, gaidīt var nākties vēl ilgāk, kā arī jārēķinās ar nepieciešamību vaicājumu atkārtot. Arī SCP darbojas, SSH lietošanu gan apgrūtina salīdzinoši lielā aizture.
  • LMT izsniegtā aparatūra nav diezko stabila, jo pēc 49,4 minūšu lietošanas, modems nomira ar “SIM failure” kļūdas paziņojumu un vairs nebija atdzīvināms.

(vairāk…)

Lietojam GRASS izmantojot QuantumGIS?

ceturtdien, oktobris 7th, 2010

GRASS rīku ikona Mūsu lasītājs “satelits” uzdeva interesantu jautājumu par to, cik ļoti atšķiras “tīrs” GRASS no tā, ko piedāvā QuantumGIS. Tiem, kas nav līdz ausīm iesaistīti GRASS vai QGIS izstrādē vai ikdienas lietošanā, tiešām tādas lietas kā QGIS GRASS spraudnis, JGrass (uDig) vai vtkGRASSBridge nav pārāk viegli saprotamas. Šoreiz sīkāk aplūkosim QGIS GRASS spraudni.
(vairāk…)

Ko nozīmē „LKS-92”? Sešu miljonu operas otrais cēliens

sestdien, aprīlis 3rd, 2010

Trīs gadi jau pagājuši, kopš raksta „Sešu miljonu opera”. Vai tagad iespējams viennozīmīgi pateikt, ko nozīmē saīsinājums „LKS-92”, zinot vien to, ka tam ir saistību ar Latviju un kartogrāfiju? Diemžēl nē. Vārdiski tiek piedāvāti divi varianti – „Latvijas koordinātu sistēma” un „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma”. Bet tie ir tikai vārdi, kas varētu apzīmēt vai nu vienu un to pašu, vai arī ietvert sevī dažādu saturu. Neiedziļinoties, ko par to domā karšu lietotāji, mēģināju rast saturisko skaidrojumu pētot pieejamos drukātos materiālus, programmu iestādnes un resursus tīmeklī.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

  1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
  2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
  3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par – 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
  4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

  1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
    1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
    55°40’50,17” z.p.
    26°37’49,79” a.g.
    ..”.
  2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
  3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

Name: Code: Type: Area Description:
ETRS89 / TM Baltic93 EPSG::25884 ProjectedCRS Estonia; Latvia; Lithuania.
LKS92 EPSG::4661 GeodeticCRS (geographic 2D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4948 GeodeticCRS (geocentric) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4949 GeodeticCRS (geographic 3D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 / Latvia TM EPSG::3059 ProjectedCRS Latvia – onshore and offshore.
Latvia 1992 EPSG::6661 GeodeticDatum Latvia – onshore and offshore.

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

  1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
  2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
  3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

Iepazīšanās ar OSSIM

trešdien, marts 4th, 2009

OSSIM ImageLinkerTuvāk iepazīties ar OSSIM piespieda vajadzība – saskāros ar (kārtējo) problēmu ArcGIS rastra apstrādes dzinējā (droši vien tajā, kurš pakaroties parasti braši sauc sevi par “erdas.c”). Tomēr šoreiz gan šis darbu it kā paveica, pat ja nepieklājīgi ilgā laikā, tomēr ne tā kā biju cerējis…

Bija nepieciešams savienot kopā vienā mozaīkā 26 tifus, kuri, kā jau pēc skaita var noprast, atbilda Latvijas rajoniem un bija izgriezti no kādas vecu karšu čupiņas. Problēma tā, ka šīs vecās kartes vietām bija tik greizas, ka tām nebija iespējams nogriezt liekās malas līdz ar rajona robežu, jo robežas vienkārši nebija (ar roku) tik precīzi iezīmētas. Nolēmu griezt viņām visu apkārt ar 200m buferi. Tas savukārt nozīmēja, ka lai pēc tam šādus “buferainus” rajonus samontētu vienā lielā Latviju pārsedzošā mozaīkā, būtu nepieciešams malas sablendēt, tā lai pārejas no viena rajonu uz otru būtu pēc iespējas mazāk vizuāli mokošas. (vairāk…)