Ar ko gan iesākas dzimtene? Un kur tā beidzas?

2017. gada 2. janvāris. Autors - Māris Nartišs

Diemžēl centieni atrast šīs slavenās dziesmas latvisko versiju pagaidām nav vainagojušies panākumiem, tādēļ atpakaļ pie ĢISiskākām tēmām*. Suverēnu valsti raksturo četras pazīmes – teritorija, iedzīvotāji, valdība un spēja iesaistīties starptautiskās attiecībās. No ĢIS viedokļa interesantākā ir pirmā pazīme – teritorija. Tad kur gan iesākas (un kur beidzas) dzimtene? Izrādās, ka uz šo jautājumu nevar nemaz tik viegli atbildēt, jo Aizspogulijā, atvainojiet, Latvijas Republikā šāda informācija nav nemaz tik viegli pieejama.
Lasīt tālāk »

MODIS ir izbeidzies

2016. gada 19. decembris. Autors - Māris Nartišs

Viss pamazām iet uz galu. Arī serviss, kas kalpoja par pamatu ĢISnet MODIS WMS servisam, pamazām ir izčākstējis. Pagaidām MODIS WMS serviss vēl nav atslēgts, taču stāv sastindzis 2016. gada 5. aprīlī. Ja vien no lietotāju puses nebūs interese, tad laikam jau pienācis laiks to pilnībā likvidēt. Tie laiki, kad datus bija grūti iegūt, laikam jau ir pagājuši…

Ģeomātikas sekcija LU 74. zinātniskajā konferencē

2016. gada 26. janvāris. Autors - Māris Nartišs

Ikgadējā LU zinātniskā konference ar ģeomātikas sekciju solās būt ļoti daudzveidīga. Lāzerskenēšanas (LiDAR) problēmas, inteliģenta attēlu segmentēšana, brīvprātīgo ģeotelpisko datu ieguves īpatnības, kā arī plaša sadaļa vēsturisko materiālu analīzei ļaus jebkuram klausītājam atrast ko sev sirdij tuvu.

Ģeomātikas sēde notiks 2016.g. 5. februārī 9:00-15:00, ĢZZF, LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas iela 1, 226. aud. Ar detalizētu runātāju programmu var iepazīties šeit.

LU ĢZZF mājaslapā ir pieejamas konferences runātāju prezentācijas. Šī gada tēmas bija interesantas, jautras un lika aizdomāties, ko novērtēja vairāk kā 80 apmeklētāji.

QGIS lietotāju aptauja

2015. gada 16. oktobris. Autors - Pēteris Brūns

Lai labāk saprastu savus lietotājus un to vajadzības, QGIS izstrādātāji uzsākuši QGIS lietotāju aptauju.

Ja strādā un izmanto QGIS, tad nenoslinko un piedalies. Arī tavas atbildes var ietekmēt un palīdzēt QGIS attīstībā.

QGIS, GRASS GIS un Topografija.lv

2015. gada 2. marts. Autors - Māris Nartišs

Februāra otrā puse ir bijusi notikumiem bagāta. Februāris iesākās ar LU zinātniskās konferences ģeomātikas sekciju un turpinājās ģeomātikas zīmē.

Kaspars Kojalovičs un Aigars Ansbergs ar LATA balvu 19. februārī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konferences „Atvērtā Eiropa: Atvērtie dati atvērtai sabiedrībai” ietvaros tika pasniegtas balvas par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Šogad balvas pretendentu lokā bija arī ar ģeomātiku saistīts risinājums – topografija.lv, Lasīt tālāk »

LU 73. zinātniskās konferences ģeomātikas sekcija (papildināts)

2015. gada 24. janvāris. Autors - Māris Nartišs

Kā jau katru gadu, februāris sākas ar Latvijas Universitātes zinātnisko konferenci. LU 73. zinātniskās konferences ietvaros norisināsies arī viena sekcija, kura veltīta tieši ģeomātikas problēmām. Šogad sekcija paies augstuma atskaites sistēmas maiņas zīmē, jo trīs no referātiem būs saistīti tieši ar augstuma problemātiku. Kā jau parasti, būs referāti par reljefa analīzi ar ĢIS rīkiem, tālizpētes metodēm mežu veselības un zemes lietojumveidu kartēšanā. Ar pilnu referātu sarakstu var iepazīties sekcijas programmā.

Uz tikšanos Alberta ielā 10, 313. telpā 2015. gada 6. februārī 9:00 (nav jābūt “zinātniekam”, lai nāktu klausīties un uzdotu savus jautājumus!)

Ar konferencē lasīto referātu tēzēm var iepazīties tēžu krājumā.
Ģeomātikas sekcijas prezentācijas ir pieejamas LU ĢZZF mājaslapā.

GRASS GIS 7 tuvojas – Markus Neteler @ FOSS4G 2014

2014. gada 25. decembris. Autors - Māris Nartišs

Lai arī FOSS4G 2014 ir jau pagājis, tagad pa brīvajām dienām var paskatīties atpakaļ, lai saprastu, kas sagaida mūs nākotnē. Šī gada FOSS4G konferencē ar prezentāciju par GRASS GIS 7 salīdzinājumā ar 6 versiju uzstājās projekta vadītājs Markus Neteler. Viņa prezentācijā (video, prezentācija) ir iespējams uzzināt par daudziem būtiskākajiem uzlabojumiem darbā ar tālizpētes datiem, laiktelpisko datu apstrādi utml.

GRASS GIS 7 jau klauvē pie durvīm, taču tikai pirms dažām dienām tika ieviesta jauna, būtiska izmaiņa GRASS GIS 7 – jaunu nosaukumi lielai daļai no moduļu parametriem. Tiem, kas lietoja moduļus tikai no grafiskās saskarnes, nekas nemainās. Izmaiņas skar lietojumu komandrindā – ja iepriekš bija izplatīts, ka moduļu parametri satur mistiskas burtu kombinācijas (piemēram, abcolumn), tad jaunā pieeja ir, ka jālieto pilni vārdi parametru nosaukumos (tagad: arc_backward_column). Lai atvieglotu rakstīšanu, GRASS GIS komandu parseris saprot komandu saīsināšanu, ļaujot saīsināt katru atsevišķo vārdu līdz vienam burtam (iepriekšējā piemērā: abc, ja šī ir unikāla kombinācija starp visiem moduļa parametriem). Saīsināšana gan neattiecas uz Python skriptiem, kuros netiek izmantots GRASS GIS parser – tur jānorāda pilns jaunais parametra nosaukums. Cerams, ka jaunais gads sāksies ar GRASS GIS 7.0.0 RC1, kas nozīmēs, ka šis būs GRASS GIS 7 gads.

QGIS 2.6 Brighton ir klāt

2014. gada 1. novembris. Autors - Māris Nartišs

Kopš pārejas uz laidieniem ik pēc noteikta laika, aizvien biežāk ir iespējams iegūt jaunu QGIS stabilo versiju. Pateicoties QGIS izstrādātāju aktivitātei, jaunajā QGIS laidienā ir pieejamas daudzas interesantas lietas, kā arī ir izlabota čupa ar kļūdām. Jaunāko versiju var lejupielādēt no QGIS mājas lapas vai arī sava distributīva repozitorijiem – paciņām vajadzētu būt pieejamām tuvāko dienu laikā.

QGIS 2.6Ar pilnu vizuālo izmaiņu uzskaitījumu var iepazīties Linfiniti mājas lapā. Starp izmaiņām īpaši gribētos izcelt dažas no tām. Jauns krāsu izvēlētājs ļauj piemeklēt tīkamāko krāsu dažādos veidos tā pat kā attēlu apstrādes programmās. Tāpat ir kļuvis vieglāk piekļūt nesen lietotajām krāsām, krāsu paletēm. Beidzot ir paplašināts grādu tīklu atbalsts karšu kompozīcijām – tagad ir iespējams pievienot arī citā koordinātu sistēmā esošu tīklu. Interesanta ir iespēja veidot virtuālos vektoru objektu atribūtus – šo atribūtu vērtības atribūtu tabulā netiek glabātas, bet tiek aprēķinātas katru reizi, kad dati tiek pieprasīti. Sīkums, bet patīkami, ka beidzot ir iespējams atcelt pēdējo mērīšanas rīka punktu (klikšķi uz kartes skata) ar del/backspace taustiņu – sen jau bija laiks. Atjauninājumu ir piedzīvojis arī QGIS latviskojums. Ņemot vērā mežonīgo atbalstu un interesi no Latvijas lietotāju puses (jeb pareizāk būtu teikt – absolūto iztrūkumu), latviskojums ir tāds kāds ir. Uzmanību – ir mainījušies galvenās izvēlnes paātrinājumtaustiņi, lai nodrošinātu to unikalitāti.

LĢIA ievieš savu ģeoportālu

2014. gada 8. jūnijs. Autors - Māris Nartišs

Meklējot metadatus Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) datu prodoktiem, to metadatu saites norāda uz jaunāko LĢIA veikumu – lokālo ģeoportālu, kas ir paredzēts datu produktu (karšu, datu bāžu, servisu) meklēšanai un metadatu publicēšanai. Šie metadati, tā pat kā līdz šim, ir pieejami arī Eiropas centrālajā ģeoportālā inspire-geoportal.ec.europa.eu, kurš ir izveidots saskaņā ar INSPIRE direktīvas prasībām.

LĢIA ģeoportāla izskatsĢeoportāla pamatā ir izmantots (ne pats jaunākais) Esri Geoportal Server, kas tiek izplatīts ar Apache 2.0 licenci. Izmantoto tehnoloģiju ziņā ir ļoti apsveicami, ka LĢIA izmanto brīvi pieejamu risinājumu, kas ļauj samazināt ģeoportāla izveides izmaksas.

Aplūkojot šī brīža LĢIA ģeoportālu, gan rodas iespaids, ka dotais projekts joprojām nav pabeigts, jo, piemēram, pieprasot informāciju par ģeoportālu, tiek sniegts paziņojums: “Version: 1.0.14 customize this text to describe your organization’s Geoportal implementation”. Arī izskats vairāk liecina par to, ka ģeoportāls ir uzinstalēts, taču tālākais darbs vēl ir iesprūdis. Liela daļa funkcionalitātes nav pieejama, jo, raksta tapšanas brīdī, kļūda failu nosaukumos liedz ielādēties visiem JavaScript failiem. Dīvaini gan, ka uz šo zaļo (pilot?)projektu jau ir saliktas saites citās LĢIA tīmekļa vietnes vietās. Ļoti cerams, ka tuvākajā laikā šis ģeoportāla eksperiments tiks pabeigts un lietotājiem būs pieejams ērts rīks datu meklēšanai.

5. aprīlī Jelgavā būs Mapping Party jeb Karšu ballīte

2014. gada 28. marts. Autors - Pēteris Brūns

Sestdien, 5. aprīlī, Jelgavā notiks pilsētas kartes zīmēšana, kurā var piedalīties visi interesenti. Pasākuma mērķis ir pēc iespējas detalizētāk OpenStreetMap kartē iezīmēt Jelgavas ielas un objektus. Aktualizēt karti var ikviens iedzīvotājs – arī bez kartes zīmēšanas priekšzināšanām, jo pirms pasākuma projekta dalībnieki iemācīs to darīt.

Savu dalību pilsētas kartes zīmēšanai aicinām pieteikt līdz 3. aprīlim uz e-pastu poic@poic.jelgava.lv vai pa POIC bezmaksas tālruni 8787. Pasākuma sākumā projekta dalībnieki instruēs par datu vākšanu. Tikšanās – pulksten 10 Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē (Sarmas ielā 4). Ja ir pieejama GPS iekārta, vēlams to paņemt līdzi, bet var nākt arī bez tās.

OpenStreetMap (OSM) karte ir pieejama internetā (http://osm.org) un to var izmantot bez maksas. Šī karte tiek veidota pēc tādiem pašiem principiem kā Vikipēdija – to kopīgiem spēkiem brīvprātīgi rada un uzlabo sabiedrība. OSM kartes priekšrocība ir iespēja to operatīvi rediģēt.

OSM pasākumi, saukti arī par Mapping Party jeb Karšu ballītēm, notiek visā pasaulē. Latvijā tie jau notikuši Cēsīs, Līgatnē un 2012. gadā arī Jelgavā. Pateicoties iepriekšējam pasākumam un vietējo entuziastu ieguldījumam, Jelgavas ielas lielākoties jau ir norādītas kartē. Aprīļa pasākumā uzsvars tiks likts uz māju numuru fiksēšanu, dažādu objektu iezīmēšanu (veikali, degvielas uzpildes stacijas, aptiekas utml.), kā arī pilsētas mikrorajonu karšu papildināšanu, kas parasti nav tik labi kartēti kā pilsētas centrālā daļa.

Projekta dalībnieki arī izvērtēs pieejamos teritorijas plānojumu datus Jelgavas novada pagastos un demonstrēs iespējamos veidus, kā šos datus izmantot kartes uzlabošanā.

„Mums ir ļoti svarīga tieši vietējo iedzīvotāju iesaiste,” saka pasākuma organizatori, OSM entuziasti. „Pirmkārt tāpēc, ka vietējie vislabāk pazīst savas pilsētas nostūrus un objektu atrašanās vietas, un var tos ietvert kartē. Otrkārt, ir būtiski, ka iedzīvotāji iemācās paši papildināt savas pilsētas karti, jo tieši viņi visātrāk pamana un uzreiz veikt labojumus kartē, ja pilsētas ikdienas dzīvē kas mainās – notiek ceļa remonts, tiek izbūvēta jauna iela, atklāts veikals”.

OpenStreetMap ir vispasaules brīvprātīgo projekts, kas dibināts 2004. gadā. Tā mērķis ir brīvu kartogrāfisko datu izveide. Projektā reģistrējušies vairāk nekā pusotrs miljons lietotāju, un katru mēnesi to rediģē vairāk nekā 20 tūkstoši lietotāju. OSM datus izmanto Geocaching, Foursquare, Rīgas satiksme un citas mājaslapas.

Starptautiskā mērogā OSM priekšrocības visspilgtāk varēja novērot uzreiz pēc Haiti postošās zemestrīces, kad divu dienu laikā entuziasti visā pasaulē izveidoja karti, kuru palīdzības sniegšanai izmantoja Sarkanais Krusts un citas organizācijas.

Papildus informāciju par plānoto pasākumu var saņemt rakstot uz info@osm.lv, poic@poic.jelgava.lv un projekta Latvijas kopienas mājaslapā http://www.osm.lv.