17.martā OpenStreetMap kartēšanas pasākums Valmierā

2018. gada 22. februāris. Autors - Pēteris Brūns

Pagājis jau labs laiciņš kopš pēdējā OpenStreetMap kartēšanas pasākuma, kurš notika tālajā 2014.gadā Jelgavā. Tad nu atkal esam sasparojušies kopā ar Latvijas OpenStreetMap kopienu (osm.lv) un ar Valmieras Attīstības Aģentūras atbalstu pasākumu noturēt Valmierā. Plašāka informācija par laiku, vietu un aktivitātēm sekos osm.lv , http://www.valmiera.lv/ un arī šeit.

Un te pats uzsaukums no pirmavota http://osm.lv:

Valmierā ir teātris, augstskola un basketbola komanda. Valmierā vēl nav bijis OpenStreetMap kartēšanas pasākums. Sestdien, 17. martā, Valmierā būs nebijusi aktivitāte – Tu varēsi radīt un pilnveidot karti.

Māksla? Sports? IT? – Tas viss te – nāc un izzīmē Valmieru!

Riteņbraucēju maršruti Valmierā

Cik bieži Tu izmanto karti? Nokļūsti no punkta A uz punktu B? Varbūt karte Tev ir instruments, palīgs, sabiedrotais, vai varbūt Tu kartēs skaties kā Rotko gleznās?

Iespējams, Tu jautāsi – kā var zīmēt karti? Nekas, ja neesi profesionāls kartogrāfs, topogrāfs vai karšugrāfs. Tu esi Valmierietis – tikai Tu vislabāk zini, kur kas atrodas. Tu noteikti pamani, kā Tavā pilsētā rodas jauni ceļi, jauni veikali un kafejnīcas. Tieši tāpat Tu pamani, kā Tava pilsēta mainās – veikals nomaina veikalu vai kafejnīca sporta klubu. OpenStreetMap ir projekts, kurš jebkuram entuziastam ļauj izjust kartes zīmēšanas prieku.

Kas ir OpenStreetMap?

OpenStreetMap karte un dati ir pieejami internetā (http://osm.org) un to var izmantot bez maksas. Šī karte tiek veidota pēc tādiem pašiem principiem kā Vikipēdija – to kopīgiem spēkiem brīvprātīgi rada un uzlabo sabiedrība. OSM kartes priekšrocība ir iespēja to operatīvi rediģēt. OpenStreetMap ir vispasaules brīvprātīgo projekts, kas dibināts 2004. gadā. OpenStreetMap karti un datus plaši izmanto pasaulē labi zināmos projektos kā Geocaching, Foursquare, u.c., mobilajās lietotnēs MAPS.ME un Osmand.

OpenStreetMap ir attīstījies un šobrīd ir vislabākā atvērtā ģeogrāfisko datu kopa pasaulē. 2004. gadā Valmieras OSM datos nebija, bet 2008. gadā bija tikai dažas lielākās ielas. 10 gadu laikā šīs ielas ir papildinātas:

Valmieras OSM karte 2008. un 2018. gadā

Valmiera 2008. un 2018. gadā

Kā notiek karšu zīmēšana?

Vai karšu zīmēšana Tev šķiet sarežģīta? Šī ir brīnišķīga iespēja atklāt, ka tā patiesībā ir ļoti vienkārša. OSM kartēšanas pasākumā būs iespēja gan radīt karti, gan doties kopīgā pastaigā pa Valmieru. Mēs precizēsim Valmieras un apkārtnes adreses, ēkas, ielas un objektus – un papildināsim informāciju OpenStreetMap. Būs pieejami dažādi Valmieras un apkārtnes novadu dati, un mēs kopā pētīsim, kā šos datus izmantot kartes uzlabošanā.

Brīnišķīga iespēja ikvienam

Īpaši aicinām iesaistīties:

  • Tūrisma objektu īpašniekus un pārvaldītājus – iezīmē un dalies ar labākajām vietām pilsētā)
  • Uzņēmumu pārstāvjus – iezīmē savu uzņēmumu kartē (veikalu, kafejnīcu, sporta klubu u.c.)
  • Skolēnus, kas vēlas darīt ko patiesi interesantu un pilnveidot savas zināšanas
  • Studentus, kuriem dati nepieciešami studiju/biznesa izstrādes procesā

Bet ja neesi neviens no šiem, nešaubies ne mirkli. Ja Tu lepojies ar Valmieru un vēlies uzlabot tās tēlu, palīdzēt tūristiem un iesaistīties interesantā projektā, ieraksti kalendārā 17. martu.

GRASS GIS 7.4 ir klāt

2018. gada 5. februāris. Autors - Māris Nartišs

GRASS GIS logo Kamēr visi ar nepacietību gaida QGIS 3.0 laidienu, 1. februārī dienas gaismu ieraudzīja GRASS GIS 7.4.0 laidiens. Paciņas ir jau sasniegušas daļu no Linux distributīviem, Windows lietotājiem paredzētais instalators arī ir jau pieejams.

Kā jau var nojaust no versijas vidējā cipara pieauguma, šī versija nav revolucionāra, bet evolucionāra. Tomēr ir virkne jauku sīkumu, kuriem ir vērts pievērst uzmanību. Kopumā laidiena pamatā ir liktas vairāk kā 700 izmaiņas (pilns saraksts ar labojumiem ir te).
Lasīt tālāk »

Brīvie datu servisi un privāto meža īpašnieku to „online” analīze

2018. gada 17. janvāris. Autors - Juris Zariņš

Atgriežoties pie jautājuma kādā konferencē pagājušā gada nogalē, iedomājos uzmest dažas rindas ar ieroču brāļus (meža īpašniekus) rosinošām rindām par publiski pieejamo datu izmantošanu ikdienas meža apsaimniekošanas vajadzībām.

Sāksim ar atgādinājumu, ka publiski bez maksas pieejami arvien vairāk dati, datu servisi, kas noder ikdienā. Piemēram, zemes lietojumu veidi, kas izmantojami domājot par paplašināšanos (atceramies, ka zemes robežu plānā esošais zemes lietojumu uzskaitījums var būt 10 un vairāk gadus nepareizs), ortofoto, izmantojami, piemēram, sava medību kolektīva GPS offline karšu sagatavošanai vai slīpuma modelis, izmantojams meža nogabalu mežizstrādes aprobežojumu platību īpatsvara aprēķiniem.

Tālāk īss vēstījums par iespēju izmantot šos datu servisus, lai sava īpašuma meža nogabaliem (iegūstami no Meža ĢIS bez maksas) pierēķinātu vienu vai otru rādītāju.

Lasīt tālāk »

LATA konference 2018: Atvērtās tehnoloģijas – no datiem līdz zināšanām

2018. gada 17. janvāris. Autors - Māris Nartišs

Pagājušais gads Latvijā ir bijis bagāts ar notikumiem atvērto ģeodatu lauciņā. Notika gan cīņas par valsts ražoto ģeodatu atvēršanu, gan negaidīti manevri no AS “Latvijas valsts meži”, kas atvēra virkni ģeodatu kopu. Šīs aktivitātes iezīmē šī gada LATA konferenci. Starp citiem runātājiem konferencē būs iespējams arī dzirdēt Tomu Ceļmilleru no VARAM, kurš ir aktīvi stāvējis klāt datu atvēršanai no valsts puses, kā arī Māris Kuzmins no LVM stāstīs par LVM pieredzi ģeodatu atvēršanā. Ledus ir sakustējies un 2018. gads solās būt ļoti interesants ģeotelpisko datu lietotājiem.

Konferences laikā notiks arī 2017. gada LATA balvas pasniegšana. Patiess prieks pretendentu lokā redzēt daudzus pretendentus par to veikumu ģeo- jomā. Par atvērtākās iestādes titulu savā starpā cīnās Jelgavas pilsētas Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (izmanto uz atvērtām tehnoloģijām bāzētu ĢIS risinājumu) un AS “Latvijas valsts meži” (par ģeodatu atvēršanu).
Par izcilāko tehnoloģiju risinājumu biznesā arī cīnās divi ģeo-milži – SIA “ĢeoDATI” (risinājums dronu datu apstrādei) un SIA “SunGIS” (uz atvērtām tehnoloģijām balstīts risinājums GOV ĢIS priekš Latvijas pašvaldībām un to komunālajiem uzņēmumiem).
Arī privātpersonu vidū bez ģeo neiztikt – uz balvu pretendē ilggadīgais OpenStreetMap kartētājs un atbalstītājs Rihards Olups.
Vēl ir iespējams pieteikties, lai varētu vērot pasākumu klātienē (konference ir bez maksas, taču iepriekšēja reģistrācija ir obligāta).

ĢISnet.lv kolektīvs savukārt turēs īkšķus par mūsu ilggadīgajiem atbalstītājiem SIA “SunGIS”, bez kuru atbalsta ĢISnet.lv būtu tiešām aizgājis pa skuju taku. Un kurš Tavupārt būtu pelnījis balvu?

Karšu skatīklis ir atgriezies

2017. gada 6. novembris. Autors - Māris Nartišs

Lai arī lielākā daļa ĢISnet apmeklētāju jau droši vien nodomāja, ka viss ir beidzies, taču ĢISnet joprojām nevaid miris, bet tikai apburts kluss, no darbošanām rimis, uz vecā Sun Fire X2100 dus. OGC WMS servisi atgriezās jau pirms laba laiciņa, taču tikai tagad atpakaļ ir arī karšu tīmekļa skatīklis. Šobrīd darbojas trīs servisi – PSRS topenes (vecā adrese), PSRS topenes visos mērogos, kā arī atsevišķi ir izceltas pirmskara Latvijas armijas topenes. Diemžēl MODIS joprojām ir miris (kādam vispār to vēl vajag?). Servisu adreses pieejamas datu sadaļā.
Diemžēl vecās “patstāvīgās saites” vairs nedarbojas, kā arī šobrīd piedāvātās saites var pārstāt darboties, ja mēs pievienosim jaunus kartes slāņus. Ja jau par slāņiem – varbūt kādam ir aizķērusies Latvijas Satelītkarte (1. izdevums) labā kvalitātē? Tai ir beidzies autortiesību termiņš un tādēļ varētu piemest klāt pie esošajām kartēm, taču apkārt “klejo” tikai zemas kvalitātes versija.
Ja nu kas nav tā, kā tam vajadzētu būt, lūgtum ziņot komentāros vai arī e-pastā.

ĢISnet vēl nav miris

2017. gada 5. maijs. Autors - Māris Nartišs

Lai arī ĢISnet.lv lēni un mokoši mirst jau daudzus gadus, tomēr vēl nav apglabāts. Pašlaik ir pārdzīvots tehniskais pārtraukums, ko radīja vecums. Aparatūra joprojām ir tā pati vecā, taču tagad to spēcina jaunākais Debijānis. Tāpat WārduPressei ir atlikts atpakaļ SPAM komentāru ķērājs (ak, izmaksas, izmaksas…). Pagaidām citas lietas vēl nav atpakaļ, taču lēnām un pamazām atgriezīsies arī pārējais – topenes, karšu skatīklis, Lodesmuižas citāti u.c. labumi. Ja gribi mūs motivēt darboties ātrāk, ieraksti komentāros kas Tev te pašlaik pietrūkst, lai mēs zinātu, ka vēl joprojām tur kāds ir.

Ar ko gan iesākas dzimtene? Un kur tā beidzas?

2017. gada 2. janvāris. Autors - Māris Nartišs

Diemžēl centieni atrast šīs slavenās dziesmas latvisko versiju pagaidām nav vainagojušies panākumiem, tādēļ atpakaļ pie ĢISiskākām tēmām*. Suverēnu valsti raksturo četras pazīmes – teritorija, iedzīvotāji, valdība un spēja iesaistīties starptautiskās attiecībās. No ĢIS viedokļa interesantākā ir pirmā pazīme – teritorija. Tad kur gan iesākas (un kur beidzas) dzimtene? Izrādās, ka uz šo jautājumu nevar nemaz tik viegli atbildēt, jo Aizspogulijā, atvainojiet, Latvijas Republikā šāda informācija nav nemaz tik viegli pieejama.
Lasīt tālāk »

MODIS ir izbeidzies

2016. gada 19. decembris. Autors - Māris Nartišs

Viss pamazām iet uz galu. Arī serviss, kas kalpoja par pamatu ĢISnet MODIS WMS servisam, pamazām ir izčākstējis. Pagaidām MODIS WMS serviss vēl nav atslēgts, taču stāv sastindzis 2016. gada 5. aprīlī. Ja vien no lietotāju puses nebūs interese, tad laikam jau pienācis laiks to pilnībā likvidēt. Tie laiki, kad datus bija grūti iegūt, laikam jau ir pagājuši…

Ģeomātikas sekcija LU 74. zinātniskajā konferencē

2016. gada 26. janvāris. Autors - Māris Nartišs

Ikgadējā LU zinātniskā konference ar ģeomātikas sekciju solās būt ļoti daudzveidīga. Lāzerskenēšanas (LiDAR) problēmas, inteliģenta attēlu segmentēšana, brīvprātīgo ģeotelpisko datu ieguves īpatnības, kā arī plaša sadaļa vēsturisko materiālu analīzei ļaus jebkuram klausītājam atrast ko sev sirdij tuvu.

Ģeomātikas sēde notiks 2016.g. 5. februārī 9:00-15:00, ĢZZF, LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas iela 1, 226. aud. Ar detalizētu runātāju programmu var iepazīties šeit.

LU ĢZZF mājaslapā ir pieejamas konferences runātāju prezentācijas. Šī gada tēmas bija interesantas, jautras un lika aizdomāties, ko novērtēja vairāk kā 80 apmeklētāji.

QGIS lietotāju aptauja

2015. gada 16. oktobris. Autors - Pēteris Brūns

Lai labāk saprastu savus lietotājus un to vajadzības, QGIS izstrādātāji uzsākuši QGIS lietotāju aptauju.

Ja strādā un izmanto QGIS, tad nenoslinko un piedalies. Arī tavas atbildes var ietekmēt un palīdzēt QGIS attīstībā.