Arhīvs priekš 'Programmatūra' Kategorija

GRASS GIS laidiens 6.4.2

otrdien, februāris 21st, 2012

GRASS GIS logoGandrīz pēc gadu ilga darba 2012. gada 19. februārī gaismu ieraudzīja GRASS GIS programmas kārtējais kļūdu labojumu laidiens ar kārtas numuru 6.4.2. Šajā laidienā uzsvars ir likts uz esošo kļūdu labošanu (65 ziņotas kļūdas, kā arī daudzas iepriekš neziņotas kļūdas) un darbspējas uzlabošanu (18 vēlmes), kā arī ir iekļautas dažas jaunas iespējas, kas ir tikušas uzskatītas par pietiekami stabili strādājošām, lai kļūtu par daļu no ilgtermiņa stabilā laidiena. Ar detālāku labojumu aprakstu var iepazīties laidienam veltītajā lapā. MS-Windows lietotāji laidienu var lejupielādēt te, savukārt GNU/Linux un MacOS X lietotājiem jāgaida paciņas no saviem distributoriem.
(vairāk…)

QuantumGIS 1.7.0 laidiens

piektdien, jūlijs 1st, 2011

Pēc ilgstošas aizkavēšanās un vairākkārtējām laidiena iznākšanas datuma pārcelšanām, beidzot dienasgaismu ir ieraudzījis QuantumGIS jaunais laidiens 1.7.0, kas tiek solīts kā pēdējais pirms QGIS 2.0 iznākšanas. Ņemot vērā plašo kļūdu labojumu un uzlabojumu klāstu, rekomendējam atjaunināt savas QGIS versijas. Lejupielādēt jaunāko versiju priekš MS-Windows lietotājiem var QGIS.org lapā, savukārt GNU/Linux lietotājiem paciņām jau vajadzētu būt pieejamām pakotņu pārvaldniekos (Ubuntu: ppa:ubuntugis/ubuntugis-unstable).

Liels paldies visiem, kuri palīdzēja šim laidienam būt latviešu valodā! Par pamanītajām tulkojuma nepilnībām lūgums ziņot tepat komentāros vai izmantojot citus saziņas kanālus.

Kopā ar jauno programmas laidienu, izmaiņas ir skārušas arī QGIS projekta infrastruktūru. Kļūdu ziņojumi turpmāk aplūkojami un rakstāmi QGIS Redmine sistēmā. Autorizācija joprojām notiek izmantojot OSGEO ID. Tiem, kas vēlas kompilēt pašu jaunāko versiju no pirmkoda, jāņem vērā, ka QGIS pirmkodam tagad izmanto git nevis svn. Atbilstoši pirmkodu tagad ir iespējams iegūt: git clone git://github.com/qgis/Quantum-GIS.git Lai atvieglotu dažādu neoficiālo QGIS spraudņu meklēšanu, ir ieviesta spraudņiem veltīta lapa (repozitorijs), kur ir iespējams iegūt dažādus spraudņus, kā arī publicēt savus spraudņus.

(vairāk…)

Iznācis GRASS GIS 6.4.1

svētdien, aprīlis 17th, 2011

GRASS GIS logoKamēr QuantumGIS 1.7 laidiens kavējas, pilnīgi negaidot, kā pirmais sniegs Latvijas ceļu tīrītājiem, ir tautās laists GRASS 6.4.1 laidiens. Kā jau var noprast pēc versijas numura, šis laidiens pamatā satur kļūdu labojumus. MS-Windows lietotāji gatavu paciņu var atrast šeit, savukārt GNU/Linux lietotājiem pieejams ir pirmkods, vai arī jāgaida kamēr parādīsies pie distributīva jauninājumiem. Par MacOS X lietotājiem, kā jau tas ir pierasts, rūpējas KyngChaos (William Kyngesburye).

Par to, kas tad ir jauns vai ievērības cienīgs jaunajā laidienā, kā arī to, kā ĢISnet.lv radošais kolektīvs atzīmēja šo laidienu, lasiet turpinājumā. (vairāk…)

GDAL/OGR laidiens 1.8.0

sestdien, janvāris 29th, 2011

Šī gada janvārī klusītiņām iznāca GDAL/OGR 1.8.0 laidiens. Pārlūkojot jauno iespēju un izlaboto kļūdu sarakstu, radās vēlme pievērst izmaiņām arī ĢISnet lasītāju uzmanību.
(vairāk…)

Datu dalīšana pa lapām

otrdien, decembris 14th, 2010

Lai arī mūsdienās ĢIS datiem vairs nat raksturīgs katrogrāfiskais dalījums pa nomenklatūras lapām, tomēr laiku pa laikam rodas nepieciešamība pēc tām. Ja senāk bija pieņemts datus ne tikai izplatīt, bet arī ražot pa karšu lapām, kas radīja lielas problēmas ar dažādu karšu lapu savietošanu, tad mūsdienās jau biežāk tiek lietota otrādāka pieeja – dati tiek ražoti visai teritorijai kopumā un tikai pirms izplatīšanas tiek sadalīti pa lapām. Vienai sagatavošanā esošai publikācijai bija nepieciešams sagatavot pavadošos datus Shapefile formātā, kas pats par sevi ĢISnet.lv lasītājiem neliktos interesants process, taču no galvenā redaktora atnāca prasība – dati ir jāiesniedz sagriezti pa norādītajām lapām. Lai arī failu skaits bija tikai knapi divi desmiti, tomēr radās vēlme noskaidrot, vai šo sagriezšanu var kaut kā automatizēt.
(vairāk…)

Lietojam GRASS izmantojot QuantumGIS?

ceturtdien, oktobris 7th, 2010

GRASS rīku ikona Mūsu lasītājs “satelits” uzdeva interesantu jautājumu par to, cik ļoti atšķiras “tīrs” GRASS no tā, ko piedāvā QuantumGIS. Tiem, kas nav līdz ausīm iesaistīti GRASS vai QGIS izstrādē vai ikdienas lietošanā, tiešām tādas lietas kā QGIS GRASS spraudnis, JGrass (uDig) vai vtkGRASSBridge nav pārāk viegli saprotamas. Šoreiz sīkāk aplūkosim QGIS GRASS spraudni.
(vairāk…)

GRASS 6.4.0 ir klāt

otrdien, septembris 14th, 2010

GRASS GIS logoIr pagājuši jau trīs gadi kopš pēdējā stabilā GRASS laidiena (6.3.2). Šajā laikā ir izlabotas vairāk nekā 800 kļūdas, ieviesti 150 lietotāju ieteikumi, ieviesti 35 jauni moduļi, kā arī uzlaboti jau esošie. Jauna stabilā laidiena gaidīšana mazliet ievilkās (pirmā kandidātversija bija pieejama jau 2008. g. decembrī!), jo bija izvēlēts pārāk ambiciozs mērķis – panākt, ka jaunais stabilais GRASS laidiens darbojas Microsoft Windows vidē arī bez Cygwin palīdzības. Ņemot vērā Windows vides atšķirību no GRASS dzimtajām UNIX ārēm, tas izrādījās diezgan sarežģīts darbs. Taču pieliktie pūliņi nav palikuši bez rezultātiem – pirmo reizi GRASS vēsturē ir pieejama arī Windows lietotājiem domāta versija (Windows instalators pieejams te). Pateicība par iespēju GRASS GIS darbināt Windows vidē pienākas arī LU ĢZZF maģistriem, kuri studiju kursā “Lietišķais ĢIS” aktīvi izmantoja GRASS uz MS-Windows un skaļi bļāva par pamanītajām kļūdām un nepilnībām.
Stabilais GRASS laidiens ir būtisks, jo tas tiks uzturēts līdz pat nākamajai stabilajai GRASS versijai, kas visticamāk būs 7.0.0. Stabilajam laidienam tā dzīves laikā netiek veiktas būtiskas izmaiņas, lai uz tā bāzes veidotie apmācības materiāli, grāmatas priekšlaicīgi nenovecotu. Svarīgs faktors ir arī datu apstrādes algoritmu nemainība, kas ļauj veikt iegūto analīzes rezultātu verifikāciju citiem interesentiem. Lasi tālāk par GRASS un tā 6.4.0 laidiena jaunumiem.
(vairāk…)

Ko nozīmē „LKS-92”? Sešu miljonu operas otrais cēliens

sestdien, aprīlis 3rd, 2010

Trīs gadi jau pagājuši, kopš raksta „Sešu miljonu opera”. Vai tagad iespējams viennozīmīgi pateikt, ko nozīmē saīsinājums „LKS-92”, zinot vien to, ka tam ir saistību ar Latviju un kartogrāfiju? Diemžēl nē. Vārdiski tiek piedāvāti divi varianti – „Latvijas koordinātu sistēma” un „Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēma”. Bet tie ir tikai vārdi, kas varētu apzīmēt vai nu vienu un to pašu, vai arī ietvert sevī dažādu saturu. Neiedziļinoties, ko par to domā karšu lietotāji, mēģināju rast saturisko skaidrojumu pētot pieejamos drukātos materiālus, programmu iestādnes un resursus tīmeklī.

Grāmatas

Pietika apskatīt divas grāmatas, lai būtu skaidrs, ka viennozīmīgas atbildes nebūs. 2001. gadā Valsts zemes dienesta izdotajā „Mūsdienu Latvijas topogrāfiskās kartes” (ISBN 9984-9508-2-4) 38. lappusē lasāms: „ Latvijas ģeodēziskās sistēmas vai LKS-92 (Latvijas koordinātu sistēmu – 92) pamatu veido Eiropas zemes atskaites sistēmā (European Terrestrial Reference System) noteiktie četri nultās klases ģeodēziskie punkti .. . .. Latvijas koordinātu sistēmas plaknes taisnleņķa projekcijas pamatā ir transversālās projicēšanas Merkatora likums (TM) ar vienu Rīgas centrālo ass meridiānu 24° A.g. un mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa vērsta ziemeļu virzienā, samazinot to par 6000 km, bet ordināta palielināta par 500 km rietumu virzienā.”

Otra grāmata, kuru pāršķirstīju, bija 2007. gadā Valsts aģentūras „Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” (LĢIA) izdotā „Ģeodēzija” (ISBN 9984-28-428-X). 18. lappusē iespējams izlasīt, ka „tagad punktu koordinātas mūsu valstī tiek noteiktas Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92, kas pielāgota pasaules ģeodēziskai sistēmai WGS-84. Šīs koordinātu sistēmas pamatā ir Merkatora projekcija (TM). Pēc būtības šī projekcija ir līdzīga iepriekš aplūkotajai UTM projekcijai, bet atšķiras ar to, ka par zona ass meridiānu ir pieņemts meridiāns ar ģeogrāfisko garumu 24° (Rīgas meridiāns). Ar to tiek panākts, ka visa Latvijas teritorija atrodas vienā zonā. Lai izvairītos no negatīvām Y vērtībām, tāpat kā Gausa koordinātu sistēmā, zonas ass meridiāna ordinātai pieskaita 500 km. Tādā veidā koordinātu sākumpunkts (ass meridiāna un ekvatora krustpunkts) nosacīti tiek pārnests uz rietumiem par 500 km. Ekvatora abscisas X tiek ieņemta ar vērtību 0. Latvijas teritorijā X vērtība ir, sākot no 6175 km .. .”

Abi apraksti ir vienisprātis par to, ka LKS-92 apzīmē taisnleņķu koordinātu sistēmu ar noteiktiem parametriem. Nesaprašanās ir tikai par vienu parametru – ko darīt ar Dienvidu – Ziemeļu virziena koordinātām – atņemt vai neatņemt 6000 km. Abas grāmatas rada maldīgu priekšstatu, ka koordinātas tiek izteiktas kilometros.

Uzskats, ka jaunāka grāmata būtu pareizāka, šoreiz nav spēkā. Normatīvo aktu apskats liecina, ka LĢIA oficiālais viedoklis nesakrīt ar pašas izdotajā grāmatā pausto.

Normatīvie akti

2009. gada nogalē pieņemtajā «Ģeotelpiskās informācijas likumā» tik vien teikts, ka „Ģeotelpiskās informācijas pamatdatu iegūšanā, sagatavošanā un uzturēšanā izmanto Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmu, 1993. gada topogrāfisko karšu sistēmu un Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmu. Minēto sistēmu parametrus un to piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tātad, jāskatās, ko apstiprinājiss MK. Ir Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kurš saucas, «Par Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju». Rīkojums ir spēkā esošs un ar to tika apstiprināta Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju un atzīta par spēku zaudējušu Kartogrāfijas attīstības koncepciju, kura bija akceptēta ar Ministru kabineta 1995. gada 23. maija sēdes protokollēmumu (prot. Nr.27 17.§).

Iepazīstoties ar «Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepciju», beidzot atrodam meklēto – koncepcijas 2. pielikums saucas „1992. gada Latvijas ģeodēziskā koordinātu sistēma (LKS-92)”. Šajā pielikumā rakstīts, ka „LKS –92 ir veidota uz pasaules 1984. gada ģeodēziskās sistēmas WGS 84 (World Geodetic System 1984) pamata un tās piesaisti Zemei nosaka šādi ģeodēziskie dati:

  1. starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980. gada Zemes modelis GRS 80 (Geodetic Reference System 1980);
  2. ģeodēzisko punktu „Rīga”, „Kangari”, „Indra” un „Arājs” elipsoidālās koordinātas, kuras noteiktas Eiropas elipsoidālo koordinātu atskaites sistēmā ETRS 89 (European Terrestrial Reference System 1989);
  3. transversālās projicēšanas Merkatora likuma rezultātā aprēķinātā koordinātu plakne ar vienu ass meridiānu 24° A.g.(austrumu garuma) ar sagrozījuma mēroga koeficientu 0,9996 uz tā, kur abscisa(X) vērsta ziemeļu virzienā un tā samazināta par – 6000 km, bet ordināta (Y), kas vērsta austrumu virzienā palielināta par + 500 km;
  4. ģeodēzisko punktu augstumi Baltijas 1977. gada normālo augstumu sistēmā ar sākumu Kronštatē.”

Lai arī atkal tiek piesaukti km, iepazīstoties ar tālāk tekstā dotajām formulām, var redzēt, ka koordinātas LKS-92 tiek izteiktas metros.

Lai arī šī koncepcija būtu uzskatāma par „stingāko” papīru, kurš izskaidro LKS-92 saturu, ne visi normatīvie akti mūsu valstī ir ar to saskaņā. Tālāk trīs atšķirīgi piemēri no arvien spēkā esošiem dokumentiem:

  1. Likums „Par Latvijas Republikas valdības, Baltkrievijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par valstu robežu krustpunkta noteikšanas kārtību”, spēkā kopš 1998.05.29. Šajā likumā atrodam tekstu: „.. ar sekojošām, grafiski noteiktām, ģeogrāfiskajām koordinātām:
    1992. gada Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92)
    55°40’50,17” z.p.
    26°37’49,79” a.g.
    ..”.
  2. „Ķemeru nacionālā parka likums”, spēkā kopš 2001.07.03. Aprakstot robežu arī šeit tiek piesaukts LKS-92: „.. tad pāri Vecslocenes upei līdz punktam Latvijas koordinātu sistēmā (LKS-92) x 471574,00, y 6315549,00, tālāk gar Vecslocenes upes kreiso krastu pa iedomātu taisni ..”.
  3. MK noteikumos Nr. 69 „Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem” (spēkā kopš 1999.03.03.) rakstīts: „Šo noteikumu 7., 8., 9. un 10. pielikuma robežpunktu koordinātas ir programmatūras Esri ArcView 8.3 aprēķinātās apveidfailu (*.shp) visu lūzuma punktu koordinātas Latvijas koordinātu sistēmā LKS 92 (Transversā Merkatora projekcija, mēroga faktors – 0,9996, ass meridiāns – 24 E), kas noapaļotas līdz veseliem metriem.”. Tālāk dotajās tabulās redzams, piemēram, šādas punkta koordinātas: „ X koordināta: 649128, Y koordināta: 225740”.

Tie, protams, nav vienīgie normatīvie akti, kuros uzdotas koordinātas it kā „LKS-92” sistēmā, lai gan tiek izmantotas trīs dažādas koordinātu sistēmas. Pirmajā piemērā punkta koordinātas uzdotas ģeogrāfiskajās koordinātās, otrajā uzdotas metriskajās ar 0 km nobīdi Ziemeļu virzienā, bet trešajā – metriskajās ar -600 km nobīdi Ziemeļu virzienā.

Datorprogrammu apskats

Darbam ar telpiskiem datiem parasti izmanto datoru ar kādu tam domātu programmu. Apskatot svaigi instalētu «ArcGIS 9.2» piedāvāto koordinātu sistēmu klāstu, redzam, ka šeit arvien, kā pirms trim gadiem, pie projicētajām koordinātu sistēmām atrodam divas, kuru nosaukumos ir „LKS-92” – gan ar, gan bez nobīdes Ziemeļu virzienā par -600 km. Viena, ar nosaukumu „LKS 1992”, atrodama arī pie ģeogrāfisko koordinātu sistēmām.

«Quantum GIS» lietotāji ir labākā situācijā. Šajā programmā koordinātu sistēmas tiek sauktas to īstajos vārdos. Koordinātu sistēma, kas atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai”, tiek saukta par „LKS92 / Latvia TM”. Tā, bez nobīdes Ziemeļu virzienā, par „ETRS89 / TM Baltic93”. Tiesa, arī pie ģeogrāfiskajām koordinātu sistēmām atrodam „LKS92”. Lai labāk to izprastu, jāpievēršas tīmeklī publicētai informācijai.

Informācija tīmeklī

Neapskatīšu to, ko kurš ir nopublicējis kā privātpersona. Apskatīšu tikai divas datubāzu sistēmas, kuras uzskatāmas par standartu uzturētājām koordinātu sistēmu jomā. Pirmā ir „Information and Service System for European Coordinate Reference Systems (CRS)”. Mājas lapas adrese ir http://www.crs-geo.eu/. Ir atrodama tikai viena ar „LKS-92” saistīta koordinātu sistēma – „LV_LKS-92 / LV_TM”. Pie šīs sistēmas apraksta ir atsauce uz Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Ģeodēzijas departamentu. Koordinātu sistēma atbilst „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” minētai koordinātu sistēmai. No apraksta var arī uzzināt vēl vienu saīsinājuma „LKS-92” skaidrojumu – tas ir referencelipsoīds.

Otra datubāzu sistēma, kurā ir vērts ielūkoties, ir „EPSG Geodetic Parameter Dataset” (http://www.epsg-registry.org/). Šo datubāzi izmanto arī daudzas ar kartogrāfiju saistītas datorprogrammas, lai definētu izmantojamās koordinātu sistēmas. Ir atrodami sekojoši, ar šo rakstu saistīti, ieraksti:

Name: Code: Type: Area Description:
ETRS89 / TM Baltic93 EPSG::25884 ProjectedCRS Estonia; Latvia; Lithuania.
LKS92 EPSG::4661 GeodeticCRS (geographic 2D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4948 GeodeticCRS (geocentric) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 EPSG::4949 GeodeticCRS (geographic 3D) Latvia – onshore and offshore.
LKS92 / Latvia TM EPSG::3059 ProjectedCRS Latvia – onshore and offshore.
Latvia 1992 EPSG::6661 GeodeticDatum Latvia – onshore and offshore.

No tabulas redzams, ka saīsinājums „LKS-92” tiek ietverts gan ģeogrāfisko koordinātu sistēmu, gan vienas projicētās koordinātu sistēmas nosaukumā. Iepazīšanos ar katras koordinātu sistēmas sīkāku izklāstu atstāju lasītāju paša ziņā. „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijai” atbilst projekcija „ LKS92 / Latvia TM” ( EPSG::3059).

Kopsavilkums

Ar „LKS-92” tiek apzīmētas atšķirīgas lietas – referencelipsoīds, ģeogrāfisko koordinātu sistēmas un divas projicētās koordinātu sistēmas.

Nobeigumā trīs ieteikumi:

  1. Pārstāt saukt koordinātu sistēmu „ETRS89 / TM Baltic-93” par „LKS-92”. Galu galā, pastāv taču Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra rīkojums Nr. 718, kas to nosaka.
  2. Ja kāds prasa uzdot objekta koordinātas LKS-92 sistēmā, nenokautrējaties un, neņemot vērā 1. ieteikumu, paprasāt, kas ar to tiek domāts.
  3. Lai nejuktu referencelipsoīds, ģeogrāfiskās koordinātu sistēmas un projicētā koordinātu sistēma, tad „Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcijā” aprakstīto projekciju saukt par „LKS-92 TM”.

Izstrādā jaunu paplašinājumu Opticks un laimē PS3/Wii

piektdien, marts 26th, 2010

Opticks logoOpticks tālizpētes materiālu apstrādes programmas autori laikam ideju par programmas attīstīšanu ir ņēmuši ļoti nopietni. Šogad Opticks ņem dalību gan Google koda vasarā, par ko mēs jau rakstījām, gan arī ir izsludinājuši savu konkursu par labāko Opticks paplašinājumu. Atšķirībā no GSoC, šajā konkursā var dalību ņemt ikviens, ne tikai studenti. Noteikumi ir ļoti vienkārši – līdz 2010. gada 4. jūnijam uz izstrādātāju vēstkopu jānosūta savs brīvais (LGPL) Opticks paplašinājums un jācer, ka tas būs visinteresantākais, novatoriskākais utml. Balvā – pirmās vietas ieguvējam iespēja izvēlēties Playstation 3 vai Nintendo Wii, savukārt otrās vietas ieguvējam – tas, kas paliks pāri. Ņemot vērā cik maz šobrīd ir Opticks paplašinājumu, kā arī projekta (pagaidām) mazo popularitāti, izredzes pacīnīties par pirmo vietu izskatās diezgan reālas. Sīkāka informācija par konkursa noteikumiem Opticks paplašinājumu izstrādes konkursa lapā.

Diskusijai – vai šādu konkursu ar balvām rīkošana ir jaunais brīvās programmatūras attīstīšanas modelis? Ko balvā vēlētos Jūs, lai būtu motivācija rakstīt brīvo programmatūru?

Opticks ir salīdzinoši jauns spēlētājs brīvās programmatūras pasaulē – projekts no 2000. gada bija slēgts – tikai ASV armijas gaisa spēku vajadzībām, bet 2007. gada decembrī tas tika palaists brīvībā (LGPL). Projekta mērķi izskatās diezgan ambiciozi – konkurēt ar tādiem nopietniem spēlētājiem tālizpētes datu apstrādes lauciņā kā ENVI, ERDAS Imagine, SOCET GXP. Atšķirībā no citām programmām, Opticks vairāk orientējas uz multispektrālo materiālu apstrādi, īpaši militārās izlūkošanas vajadzībām (Measurement and signature intelligence), jo ASV militārās struktūras joporojām ir Opticks lietotāju vidū. Pie interesantām Opticks īpašībām ir spēja strādāt ar video tālizpētes materiāliem tā pat, kā citas programmas strādā ar atsevišķiem attēliem. Ņemot vērā Opticks straujo attīstību un interesantās iespējas, izskatās, ka Opticks ir vērts paturēt savā redzes lokā.

QuantumGIS laidiens 1.4.0

pirmdien, janvāris 11th, 2010

Ir pagājuši trīs mēneši un atkal ir iznācis kārtējais QuantumGIS laidiens. Sīkāk par laidienu var lasīt QGIS emuārā. Lejupielādēt MS-Windows instalatoru var QGIS lejupielāžu lapā, savukārt Linux lietotājiem atliek vien gaidīt, kamēr QGIS jaunā versija parādīsies pie automātiskajiem programmatūras atjauninājumiem.

Pamazām QGIS iegūst aizvien vairāk īpašības, kādas līdz šim bija pieejamas tikai komerciālajos ĢIS risinājumos. Ikdienas ĢIS lietotājiem jau varētu pilnībā pietikt ar QGIS sniegtajām datu apstrādes un vizualizācijas iespējam, taču, neskatoties uz plašo QGIS iespēju un spraudņu klāstu, diemžēl ir jāatzīst, ka nopietnas ĢIS analīzes veikšanai joprojām ir nepieciešami niknāki rīki (GRASS, dārgi slēgtie risinājumi). Kopumā šajā laidienā ir likvidēta 251 kļūda vai lietotāja vēlmju ziņojums, tādēļ visus labumus nav iespējams tik viegli uzskaitīt. Tālāk ir dots ieskats atsevišķās jaukās lietās, kas ir pieejamas jaunajā QGIS laidienā.
(vairāk…)