Arhīvs priekš 'Dati' Kategorija

Mobilās aplikācijas meža, lauku (abu) īpašniekiem. Vai standartizēt, vai katrs pats sev administrators?

pirmdien, oktobris 14th, 2019

Veicot kārtējo interneta resursu pārskatīšanu attiecībā uz ĢIS vai tālizpētes jaunumiem, ievēroju, ka gisnet.lv pēdējā ziņa ir akurāt pirms gada. Iedomājos, ka varētu uzmest dažas rindas, arī par solītajām mobilajām aplikācijām.

Pārliekot galvā pēdējā gada “jaunumus” mobilo aplikāciju lauciņā, konkrētāk, tādas, kuras izmanto tieši mežsaimniecībā Latvijā, nāk prātā salīdzinājums ar sociālo tīklu informācijas aprites “burbuļiem” vai latvietim tik ierastā miestiņa lietošanas paražām (Pārmērīga alkohola lietošana ir kaitīga Jūsu veselībai! 😊) – “cik daudz mēs viens par otru zinām?” Konkrētāk, iespēju robežās konsultējot, nosacīti vadot atsevišķus stundentu zinātniskos darbus, šogad sanāca pārskatīt studenta darbu, kurā pats darba autors bija izveidojis vienkāršu vietni internetā, kura balstīta uz Google tehnoloģijām ar iespējām interneta pārlūkā, attiecīgi, arī mobilajā telefonā ar lokācijas piesaisti, pārskatīt savus meža īpašumus. Jāatzīmē, ka students nebija no IKT fakultātēm vai specializācijas. Darbā, protams, literatūras paskatā bija atzīmēti “lielražotāji” gan no maksas gan no bezmaksas segmenta, tomēr pieeja jau atkal apliecināja, ka apkārt, ja ir vēlēšanās un zināšanas, ir pietiekami daudz instrumentu, lai nepērkot pakalpojumu izveidotu savu īpašumu pārvaldības vidi.

Tagad, kad pieejami tādi tiešsaistes risinājumi kā e-Agronoms (laukiem) https://eagronom.com/lv/ , ForestMan www.forestman.eu, vai “Mans Mežs” (1.attēls) https://www.facebook.com/mansmezs (mežiem), vai Cirsmas skice https://play.google.com/store/apps/details?id=com.mezusili.skices&hl=lv cirsmu skiču zīmēšanai telefonā, varētu rasties jautājums vai vispār ir nepieciešams pašam saspringt ar ĢIS, telpisko datu izmantošanas zināšanām. Samaksā mazu, bet taisnīgu mēneša maksu un darbojies, pievērsies saviem tiešajiem saimniekošanas darbiem. Tomēr tajā pašā laikā ir pietiekami daudz tādi zemes īpašnieki, kuriem ir savs viedoklis, nestandartizēta pieeja savas zemes apsaimniekošanai, datu izmantošanai un uzkrāšanai. Arī šobrīd brīvi pieejamie dati gan mežiem (iespēja pēc līguma noslēgšanas bez maksas lejuplādēt no Meža valsts reģistra), gan laukiem (ņem kaut vai visus lauku blokus, laukus no publiskajiem WFS servisiem) veicina iespēju pašam elektroniski uzturēt savus apsaimniekošanas pierakstus.

1.attēls. “Mans mežs”.

Iepriekš rakstīju par Google maps vidi, kura ir pamatā arī “Mans Mežs” risinājumam. Šoreiz par vienu atvērtā koda aplikāciju, kura vairāk domāta Windows videi. Tas tāpēc, ka šobrīd, vismaz mežu apsaimniekošanā, visvairāk kā mobilās ierīces tiek izmantotas nelabvēlīgiem vides apstākļiem domātas Win planšetes. Tiem meža nozarē strādājošie, kuri jau tagad izmanto QGIS, piemēram, meža inventarizācijas karšu zīmēšanai, arī meža inventarizācijas datu ievadīšanai, šis ir “sava pagalma” risinājums.

Tātad IntraMaps Roam. Šobrīd jau pieejams uz QGIS 3.x versijas (gan otrā beta versija) bāzes. Pamata būtība ir QGIS izveidotu datu, vides, projektu izmantošana offline vidē. Būtībā tas pats QGIS tikai ar “lielām pogām” vienkāršai datu pārlūkošanai lauka apstākļos, uzmērīt un labot objektus, ievadīt datus, izmantojot savas sagatavotas datu ievades formas. Salīdzinot ar Android videi pieejamo QField, mans viedoklis, ka aplikācija ir stabilāka, ar labāku funkcionalitāti, vieglāk lietojama.

Aplikācija ir lietojama to vienkārši lejuplādējot https://github.com/roam-qgis/Roam/releases/tag/3.0-beta.2 , atarhivējot un palaižot. Aplikācija nosacīti sastāv no Administrācijas paneļa, kurā “noformē” karti, izveido (var automātiski) ievācamo datu ievades formas un pašas programmas, kuru tad lieto staigājot pa mežu, lauku. Kartes noformējuma sagatavošanā izmanto QGIS, sagatavojot projekta datni, kura satur saites uz visiem izmantojamajiem telpiskajiem slāņiem. Viens piemērs – meža karte. Izejas dati kartei – lejuplādētas shp datnes no Meža valsts reģistra. Nogabali, ceļi, grāvji, ĪADT teritorijas (ja ir), īpašuma inventarizācijas datu bāze dbf formātā. Zemāk redzamajā piemērā izmantota jau gatava QGIS projekta datne, kura izmantota arī meža inventarizācijas karšu zīmēšanai. Šādu informāciju, kuru vēlams, nepieciešams turēt vienā mapē (direktorijā), vienkārši iekopē IntraMaps Roam programmas datu mapē. Uzreiz Administrācijas sadaļā ir pieejama karte (2.attēls), var sākt izvēlēties slāņus pēc kuriem veikt meklēšanu kartē, izveidot datu ievades formas. Lai sīkumos neiedziļinātos programmas aprakstā šeit https://roam-docs.readthedocs.io/en/latest/ var lasīt tās dokumentāciju.

2.attēls. Meža inventarizācijas projekta izveidošana IntraMaps administrācijas sadaļā.

Meklēšanas izveidošanai aplikācijā nav nepieciešama programmēšana. Jau standartā aplikācijai nāk klāt meklēšanas spraudnis (plugin), kurš nodrošina vienotu meklēšanu arī uzreiz vairākos datu slāņos. Ak jā, programmā darbosies arī Python vidē rakstīti spraudņi. Līdz ar to iespēja to padarīt vēl funkcionālāku. Pašai meklēšanai administrācijas sadaļā nepieciešams saķeksēt tos laukus, kuri tiks izmantoti meklēšanā (3.attēls).

3.attēls. Meklēšanas funkcionalitātes konfigurēšana.

Rezultātā meklēšanas logā var rakstīt, piemēram, zemes vienības numuru, atstarpe, kvartāla numurs, atstarpe, nogabala numurs (4.attēls). Vai arī, ja ir šādas pazīmes datu bāzē, īpašuma nosaukums, cirsmas identifikators. Brīva un konfigurējama izvēle.

4.attēls. Meklēšana IntraMaps.

Tālāk pašā IntraMaps karšu aplikācijā (detalizēts apraksts mājas lapā 😊) var pārskatīt karti, pieslegt atslēgt karšu slāņus, skatīt savu noformējumu, piemēram, mežaudžu plānu (5.attēls), izmantot fona kartes, rastra datus. Rastra datiem var izmantot visu ko vien QGIS ņem pretī – “parastos” tif, img (6.attēls), kompresētos, piemēram ECW (par trešdaļu mazāki, ātrāki kā MrSid), flīžu (tiles) formātu, arī virtuālos rastrus, kuri satur saites uz vairākiem, daudziem rastra datiem. Pēdējo labprāt izmantoju gadījumiem, kad planšetē jāparāda vairāki ar dronu nolidoti, samontēti ortofoto. Tas, lai nepagarinātu slāņu sarakstu, standartizētu slāņu nosaukumus. Piemēram, ir viens virtuālais rastra slānis, kas vienmēr saucas “dronu dati”, bet atkarībā no vajadzības satur informāciju, saites par katru reizi citiem dronu datiem (7.attēls).

5.attēls. Mežaudžu plāns IntraMaps ar atribūtu informācijas skatīšanos.

6.attēls. Tālizpētes koku augstuma, zemes padziļinājumu rastra img fona dati.

7.attēls. Dronu virtuālais rastrs no diviem attēliem.

Programmā, protams, var skatīties atribūtu informāciju (5.attēls), izvēloties veikt noteiktu datu slāņu mērīšanu (9.attēls), labot jau uzmērītu objektu pārvietojot virsotnes (10.attēls). Datu labošanai, atšķirībā no vairākām citām aplikācijām, darbojas lipšanas (snapping) režīms, kuru arī pats lietotājs var definēt – gan slāņus, gan attālumu. Zīmējot objektus var tikt izmantota arī iespēja zīmēšanas laikā redzēt interaktīvi zīmējamā objekta garumus. Datu ievades formā iespējams definēt automātiskus aprēķinus (11.attēls), kā vienkāršākais – platības, garumu aprēķins uzzīmētajam, uzmērītajam objektam, kā sarežģītāks, piemēram, automātiska uzmērītā objekta geoprocessing funkcija, lai noteiktu tā šķeļošo platību attiecībā pret citu datu slāni. Kā piemērs būtu automātiski ierakstīt no jauna uzmērīta dabas vērtību poligona datos cik lielā platībā tas pārklājas ar jau ieplānotu cirsmu poligoniem. Un to visu redzēt, aprēķināt mežā uzreiz pēc mērījuma veikšanas.

9.attēls. Mērāmā objekta izvēle.

10.attēls. Ģeometrijas labošana.

11.attēls. Automātisko aprēķinu iestrādāšana datu ievākšanas formās.

Bet, laikam, nav vērts iegrimt detaļās. Katram pašam jāizmēģina. Manuprāt, pozitīvais ir tas, ka brīvi var veidot savu karšu salikumu, kā, piemēram, meža nogabali un LAD lauki vienā kartē (12.attēls).

12.attēls. Meža nogabali un LAD deklarētie lauki ar kultūru kodiem.

Veiksmi digitālajos zemes darbos!

Kā “iekāpt cita kurpēs”

pirmdien, jūlijs 30th, 2018

Šoreiz raksts lielā mērā top kā nobeigums, sadaļa dažas nedēļas nesenai diskusijai auditorijā ar meža īpašniekiem, valsts pārvaldes iestādēm par sapratnes veidošanu saistībā ar dabas aizsardzību. Pasākumā cauri vijās ideja par “iekāpšanu otra kurpēs”, diskusijas un informācijas apmaiņas procesā par iespējamu jaunu dabas aizsardzībai mērķētu aprobežojumu veidošanu zemes īpašnieku teritorijās, mežos un laukos. Un kas vēl vairāk nekalpotu kā palīgs kurpju valkāšanai kā vienota un līdzvērtīga informācija, dati, to ikdienas lietošana.

Par VMD, LAD, DAP publiskās daļas informācijas saņemšanu jau rakstīju iepriekš. Atkārtojoties, zemes īpašniek, prasi un lieto šos datus, ievietojot savā telefonā, datorā, būsi labāk sagatavots, informēts. Ja vēl minētajos datos attiecībā uz aprobežojumiem būtu vienkāršota informācija par to, ko drīkst vai drīzāk nedrīkst darīt, sevišķi attiecībā uz OZOLS datiem, būtu pavisam labi. Cilvēks parastais nezina, ko nozīmē, piemēram, dažādu IADT zonu nosaukumi attiecībā uz viņa īpašumam uzliktiem aprobežojumiem. Pie kam vienas nosaukuma, zonas aprobežojumu nianses atšķiras no teritorijas uz teritoriju. Šajā brīdī, atceroties kāda drauga stāstu par iestādes atbildi uz informācijas pieprasījumu par konkrētiem aprobežojumiem, kurā (atbildē) bija vienkārša norāde uz mājas lapu ar simtiem pdf, citu dokumentu, ar zemtekstu “lasi pats”. Varbūt dēļ likumdošanas formulējuma: “Ja informācija, kas pieprasīta iestādei, ir pieejama internetā bez maksas, iestāde var atteikties izsniegt pieprasīto informāciju, norādot tās mājaslapas adresi, kur attiecīgā informācija ir pieejama, izņemot gadījumu, kad pieprasītājs ir norādījis, ka viņa tiesiskā statusa, veselības stāvokļa vai citu pamatotu apstākļu dēļ nav iespējas iegūt informāciju internetā.” Nākamreiz ieteikšu norādīt “citus pamatotus apstākļus”, kurus nevar izpaust sakarā ar jauno Eiropas datu aizsardzības regulu. :)

(vairāk…)

Zīmējam karti Aizputē

ceturtdien, jūnijs 7th, 2018

2018. gads sācies un turpinās ar brīvdabas aktivitātēm OpenStreetMap (OSM) kartēšanā. Šoreiz kartēšanas pasākums notiek Kurzemē, Aizputē. Viss kā parasti, ierodamies un kartējam! Plašāka informācija pieejama Latvijas OpenStreetMap projekts .

Visi, kuriem patīk un interesē kartes, karšu zīmēšana, Aizpute, jaunās tehnoloģijas vai vienkārši ir ziņkārīgi, aicināti 9. jūnijā plkst. 10:00 pulcēties Ideju mājā, Katoļu ielā 5, lai iepazītos ar OpenStreetMap, tās sniegtajām iespējām ikdienā un to, kā mēs katrs varam iesaistīties Aizputes iezīmēšanā šajā kartē.

Uz tikšanos Aizputē!

Atkal par zemes īpašniekiem un to iespējām veidot savas mazās ĢIS

ceturtdien, maijs 3rd, 2018

Atgriežoties pie reiz rakstītā. Mēģināju sevi nolikt parasta lauku, meža īpašnieka vietā, kam jāatrod, jāiegūst dažādi telpiski dati, kas varētu palīdzēt savas zemes apsekošanai. Ir dzirdēts par tādu portālu kā GeoLatvija.lv, kurā vajadzētu rast atbildes ja ne uz visiem, tad vismaz daļu jautājumiem par pieejamajiem telpiskajiem datiem. Domāju, ka ar lauku, mežu,  aizsargājamo teritoriju informāciju varētu pietikt. Attiecīgi, lejuplādējot, lai varētu strādāt ar off-line risinājumiem.

Sāku ar LAD datiem. Jā, portālā ir bezmaksas WFS pakalpe (1.attēls). Skaidrs, ka parastais zemes īpašnieks nezinās, ko nozīmē trīs burtu WFS salikums un ko ar to var iesākt. Līdz ar to secinājums, ka portāls šajā gadījumā vairāk orientēts uz iestādēm, speciālistiem. Nu ko, sākumā jātiek iekšā portālā, kur, kaut arī meklētājs saka, ka konkrētā un vēl citas pakalpes, dati ir bez maksas, tālāk netiec, ja neatstāj savus bankas rekvizītus. Jāpiebilst gan, ka eksperimenta kārtā apzināti atstājot nekorektu informāciju, tieku tālāk.

1.attēls. GeoLatvija.lv LAD pakalpes vieta.

(vairāk…)

17.martā OpenStreetMap kartēšanas pasākums Valmierā

ceturtdien, februāris 22nd, 2018

Pagājis jau labs laiciņš kopš pēdējā OpenStreetMap kartēšanas pasākuma, kurš notika tālajā 2014.gadā Jelgavā. Tad nu atkal esam sasparojušies kopā ar Latvijas OpenStreetMap kopienu (osm.lv) un ar Valmieras Attīstības Aģentūras atbalstu pasākumu noturēt Valmierā. Plašāka informācija par laiku, vietu un aktivitātēm sekos osm.lv , http://www.valmiera.lv/ un arī šeit.

Un te pats uzsaukums no pirmavota http://osm.lv:
(vairāk…)

Brīvie datu servisi un privāto meža īpašnieku to „online” analīze

trešdien, janvāris 17th, 2018

Atgriežoties pie jautājuma kādā konferencē pagājušā gada nogalē, iedomājos uzmest dažas rindas ar ieroču brāļus (meža īpašniekus) rosinošām rindām par publiski pieejamo datu izmantošanu ikdienas meža apsaimniekošanas vajadzībām.

Sāksim ar atgādinājumu, ka publiski bez maksas pieejami arvien vairāk dati, datu servisi, kas noder ikdienā. Piemēram, zemes lietojumu veidi, kas izmantojami domājot par paplašināšanos (atceramies, ka zemes robežu plānā esošais zemes lietojumu uzskaitījums var būt 10 un vairāk gadus nepareizs), ortofoto, izmantojami, piemēram, sava medību kolektīva GPS offline karšu sagatavošanai vai slīpuma modelis, izmantojams meža nogabalu mežizstrādes aprobežojumu platību īpatsvara aprēķiniem.

Tālāk īss vēstījums par iespēju izmantot šos datu servisus, lai sava īpašuma meža nogabaliem (iegūstami no Meža ĢIS bez maksas) pierēķinātu vienu vai otru rādītāju.

(vairāk…)

Karšu skatīklis ir atgriezies

pirmdien, novembris 6th, 2017

Lai arī lielākā daļa ĢISnet apmeklētāju jau droši vien nodomāja, ka viss ir beidzies, taču ĢISnet joprojām nevaid miris, bet tikai apburts kluss, no darbošanām rimis, uz vecā Sun Fire X2100 dus. OGC WMS servisi atgriezās jau pirms laba laiciņa, taču tikai tagad atpakaļ ir arī karšu tīmekļa skatīklis. Šobrīd darbojas trīs servisi – PSRS topenes (vecā adrese), PSRS topenes visos mērogos, kā arī atsevišķi ir izceltas pirmskara Latvijas armijas topenes. Diemžēl MODIS joprojām ir miris (kādam vispār to vēl vajag?). Servisu adreses pieejamas datu sadaļā.
Diemžēl vecās “patstāvīgās saites” vairs nedarbojas, kā arī šobrīd piedāvātās saites var pārstāt darboties, ja mēs pievienosim jaunus kartes slāņus. Ja jau par slāņiem – varbūt kādam ir aizķērusies Latvijas Satelītkarte (1. izdevums) labā kvalitātē? Tai ir beidzies autortiesību termiņš un tādēļ varētu piemest klāt pie esošajām kartēm, taču apkārt “klejo” tikai zemas kvalitātes versija.
Ja nu kas nav tā, kā tam vajadzētu būt, lūgtum ziņot komentāros vai arī e-pastā.

Ar ko gan iesākas dzimtene? Un kur tā beidzas?

pirmdien, janvāris 2nd, 2017

Diemžēl centieni atrast šīs slavenās dziesmas latvisko versiju pagaidām nav vainagojušies panākumiem, tādēļ atpakaļ pie ĢISiskākām tēmām*. Suverēnu valsti raksturo četras pazīmes – teritorija, iedzīvotāji, valdība un spēja iesaistīties starptautiskās attiecībās. No ĢIS viedokļa interesantākā ir pirmā pazīme – teritorija. Tad kur gan iesākas (un kur beidzas) dzimtene? Izrādās, ka uz šo jautājumu nevar nemaz tik viegli atbildēt, jo Aizspogulijā, atvainojiet, Latvijas Republikā šāda informācija nav nemaz tik viegli pieejama.
(vairāk…)

LĢIA ievieš savu ģeoportālu

svētdien, jūnijs 8th, 2014

Meklējot metadatus Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras (LĢIA) datu prodoktiem, to metadatu saites norāda uz jaunāko LĢIA veikumu – lokālo ģeoportālu, kas ir paredzēts datu produktu (karšu, datu bāžu, servisu) meklēšanai un metadatu publicēšanai. Šie metadati, tā pat kā līdz šim, ir pieejami arī Eiropas centrālajā ģeoportālā inspire-geoportal.ec.europa.eu, kurš ir izveidots saskaņā ar INSPIRE direktīvas prasībām.

LĢIA ģeoportāla izskatsĢeoportāla pamatā ir izmantots (ne pats jaunākais) Esri Geoportal Server, kas tiek izplatīts ar Apache 2.0 licenci. Izmantoto tehnoloģiju ziņā ir ļoti apsveicami, ka LĢIA izmanto brīvi pieejamu risinājumu, kas ļauj samazināt ģeoportāla izveides izmaksas.

Aplūkojot šī brīža LĢIA ģeoportālu, gan rodas iespaids, ka dotais projekts joprojām nav pabeigts, jo, piemēram, pieprasot informāciju par ģeoportālu, tiek sniegts paziņojums: “Version: 1.0.14 customize this text to describe your organization’s Geoportal implementation”. Arī izskats vairāk liecina par to, ka ģeoportāls ir uzinstalēts, taču tālākais darbs vēl ir iesprūdis. Liela daļa funkcionalitātes nav pieejama, jo, raksta tapšanas brīdī, kļūda failu nosaukumos liedz ielādēties visiem JavaScript failiem. Dīvaini gan, ka uz šo zaļo (pilot?)projektu jau ir saliktas saites citās LĢIA tīmekļa vietnes vietās. Ļoti cerams, ka tuvākajā laikā šis ģeoportāla eksperiments tiks pabeigts un lietotājiem būs pieejams ērts rīks datu meklēšanai.

5. aprīlī Jelgavā būs Mapping Party jeb Karšu ballīte

piektdien, marts 28th, 2014

Sestdien, 5. aprīlī, Jelgavā notiks pilsētas kartes zīmēšana, kurā var piedalīties visi interesenti. Pasākuma mērķis ir pēc iespējas detalizētāk OpenStreetMap kartē iezīmēt Jelgavas ielas un objektus. Aktualizēt karti var ikviens iedzīvotājs – arī bez kartes zīmēšanas priekšzināšanām, jo pirms pasākuma projekta dalībnieki iemācīs to darīt.

Savu dalību pilsētas kartes zīmēšanai aicinām pieteikt līdz 3. aprīlim uz e-pastu poic@poic.jelgava.lv vai pa POIC bezmaksas tālruni 8787. Pasākuma sākumā projekta dalībnieki instruēs par datu vākšanu. Tikšanās – pulksten 10 Sabiedrības integrācijas pārvaldes zālē (Sarmas ielā 4). Ja ir pieejama GPS iekārta, vēlams to paņemt līdzi, bet var nākt arī bez tās.

OpenStreetMap (OSM) karte ir pieejama internetā (http://osm.org) un to var izmantot bez maksas. Šī karte tiek veidota pēc tādiem pašiem principiem kā Vikipēdija – to kopīgiem spēkiem brīvprātīgi rada un uzlabo sabiedrība. OSM kartes priekšrocība ir iespēja to operatīvi rediģēt.

OSM pasākumi, saukti arī par Mapping Party jeb Karšu ballītēm, notiek visā pasaulē. Latvijā tie jau notikuši Cēsīs, Līgatnē un 2012. gadā arī Jelgavā. Pateicoties iepriekšējam pasākumam un vietējo entuziastu ieguldījumam, Jelgavas ielas lielākoties jau ir norādītas kartē. Aprīļa pasākumā uzsvars tiks likts uz māju numuru fiksēšanu, dažādu objektu iezīmēšanu (veikali, degvielas uzpildes stacijas, aptiekas utml.), kā arī pilsētas mikrorajonu karšu papildināšanu, kas parasti nav tik labi kartēti kā pilsētas centrālā daļa.

Projekta dalībnieki arī izvērtēs pieejamos teritorijas plānojumu datus Jelgavas novada pagastos un demonstrēs iespējamos veidus, kā šos datus izmantot kartes uzlabošanā.

„Mums ir ļoti svarīga tieši vietējo iedzīvotāju iesaiste,” saka pasākuma organizatori, OSM entuziasti. „Pirmkārt tāpēc, ka vietējie vislabāk pazīst savas pilsētas nostūrus un objektu atrašanās vietas, un var tos ietvert kartē. Otrkārt, ir būtiski, ka iedzīvotāji iemācās paši papildināt savas pilsētas karti, jo tieši viņi visātrāk pamana un uzreiz veikt labojumus kartē, ja pilsētas ikdienas dzīvē kas mainās – notiek ceļa remonts, tiek izbūvēta jauna iela, atklāts veikals”.

OpenStreetMap ir vispasaules brīvprātīgo projekts, kas dibināts 2004. gadā. Tā mērķis ir brīvu kartogrāfisko datu izveide. Projektā reģistrējušies vairāk nekā pusotrs miljons lietotāju, un katru mēnesi to rediģē vairāk nekā 20 tūkstoši lietotāju. OSM datus izmanto Geocaching, Foursquare, Rīgas satiksme un citas mājaslapas.

Starptautiskā mērogā OSM priekšrocības visspilgtāk varēja novērot uzreiz pēc Haiti postošās zemestrīces, kad divu dienu laikā entuziasti visā pasaulē izveidoja karti, kuru palīdzības sniegšanai izmantoja Sarkanais Krusts un citas organizācijas.

Papildus informāciju par plānoto pasākumu var saņemt rakstot uz info@osm.lv, poic@poic.jelgava.lv un projekta Latvijas kopienas mājaslapā http://www.osm.lv.