ĢISnet

Pagājušais gads Latvijā ir bijis bagāts ar notikumiem atvērto ģeodatu lauciņā. Notika gan cīņas par valsts ražoto ģeodatu atvēršanu, gan negaidīti manevri no AS “Latvijas valsts meži”, kas atvēra virkni ģeodatu kopu. Šīs aktivitātes iezīmē šī gada LATA konferenci. Starp citiem runātājiem konferencē būs iespējams arī dzirdēt Tomu Ceļmilleru no VARAM, kurš ir aktīvi stāvējis klāt datu atvēršanai no valsts puses, kā arī Māris Kuzmins no LVM stāstīs par LVM pieredzi ģeodatu atvēršanā. Ledus ir sakustējies un 2018. gads solās būt ļoti interesants ģeotelpisko datu lietotājiem.

Konferences laikā notiks arī 2017. gada LATA balvas pasniegšana. Patiess prieks pretendentu lokā redzēt daudzus pretendentus par to veikumu ģeo- jomā. Par atvērtākās iestādes titulu savā starpā cīnās Jelgavas pilsētas Pašvaldības operatīvās informācijas centrs (izmanto uz atvērtām tehnoloģijām bāzētu ĢIS risinājumu) un AS “Latvijas valsts meži” (par ģeodatu atvēršanu).
Par izcilāko tehnoloģiju risinājumu biznesā arī cīnās divi ģeo-milži – SIA “ĢeoDATI” (risinājums dronu datu apstrādei) un SIA “SunGIS” (uz atvērtām tehnoloģijām balstīts risinājums GOV ĢIS priekš Latvijas pašvaldībām un to komunālajiem uzņēmumiem).
Arī privātpersonu vidū bez ģeo neiztikt – uz balvu pretendē ilggadīgais OpenStreetMap kartētājs un atbalstītājs Rihards Olups.
Vēl ir iespējams pieteikties, lai varētu vērot pasākumu klātienē (konference ir bez maksas, taču iepriekšēja reģistrācija ir obligāta).

ĢISnet.lv kolektīvs savukārt turēs īkšķus par mūsu ilggadīgajiem atbalstītājiem SIA “SunGIS”, bez kuru atbalsta ĢISnet.lv būtu tiešām aizgājis pa skuju taku. Un kurš Tavupārt būtu pelnījis balvu?

Lai arī lielākā daļa ĢISnet apmeklētāju jau droši vien nodomāja, ka viss ir beidzies, taču ĢISnet joprojām nevaid miris, bet tikai apburts kluss, no darbošanām rimis, uz vecā Sun Fire X2100 dus. OGC WMS servisi atgriezās jau pirms laba laiciņa, taču tikai tagad atpakaļ ir arī karšu tīmekļa skatīklis. Šobrīd darbojas trīs servisi – PSRS topenes (vecā adrese), PSRS topenes visos mērogos, kā arī atsevišķi ir izceltas pirmskara Latvijas armijas topenes. Diemžēl MODIS joprojām ir miris (kādam vispār to vēl vajag?). Servisu adreses pieejamas datu sadaļā.
Diemžēl vecās “patstāvīgās saites” vairs nedarbojas, kā arī šobrīd piedāvātās saites var pārstāt darboties, ja mēs pievienosim jaunus kartes slāņus. Ja jau par slāņiem – varbūt kādam ir aizķērusies Latvijas Satelītkarte (1. izdevums) labā kvalitātē? Tai ir beidzies autortiesību termiņš un tādēļ varētu piemest klāt pie esošajām kartēm, taču apkārt “klejo” tikai zemas kvalitātes versija.
Ja nu kas nav tā, kā tam vajadzētu būt, lūgtum ziņot komentāros vai arī e-pastā.

Lai arī ĢISnet.lv lēni un mokoši mirst jau daudzus gadus, tomēr vēl nav apglabāts. Pašlaik ir pārdzīvots tehniskais pārtraukums, ko radīja vecums. Aparatūra joprojām ir tā pati vecā, taču tagad to spēcina jaunākais Debijānis. Tāpat WārduPressei ir atlikts atpakaļ SPAM komentāru ķērājs (ak, izmaksas, izmaksas…). Pagaidām citas lietas vēl nav atpakaļ, taču lēnām un pamazām atgriezīsies arī pārējais – topenes, karšu skatīklis, Lodesmuižas citāti u.c. labumi. Ja gribi mūs motivēt darboties ātrāk, ieraksti komentāros kas Tev te pašlaik pietrūkst, lai mēs zinātu, ka vēl joprojām tur kāds ir.

Diemžēl centieni atrast šīs slavenās dziesmas latvisko versiju pagaidām nav vainagojušies panākumiem, tādēļ atpakaļ pie ĢISiskākām tēmām*. Suverēnu valsti raksturo četras pazīmes – teritorija, iedzīvotāji, valdība un spēja iesaistīties starptautiskās attiecībās. No ĢIS viedokļa interesantākā ir pirmā pazīme – teritorija. Tad kur gan iesākas (un kur beidzas) dzimtene? Izrādās, ka uz šo jautājumu nevar nemaz tik viegli atbildēt, jo Aizspogulijā, atvainojiet, Latvijas Republikā šāda informācija nav nemaz tik viegli pieejama.
Lasīt tālāk »

Viss pamazām iet uz galu. Arī serviss, kas kalpoja par pamatu ĢISnet MODIS WMS servisam, pamazām ir izčākstējis. Pagaidām MODIS WMS serviss vēl nav atslēgts, taču stāv sastindzis 2016. gada 5. aprīlī. Ja vien no lietotāju puses nebūs interese, tad laikam jau pienācis laiks to pilnībā likvidēt. Tie laiki, kad datus bija grūti iegūt, laikam jau ir pagājuši…

Ikgadējā LU zinātniskā konference ar ģeomātikas sekciju solās būt ļoti daudzveidīga. Lāzerskenēšanas (LiDAR) problēmas, inteliģenta attēlu segmentēšana, brīvprātīgo ģeotelpisko datu ieguves īpatnības, kā arī plaša sadaļa vēsturisko materiālu analīzei ļaus jebkuram klausītājam atrast ko sev sirdij tuvu.

Ģeomātikas sēde notiks 2016.g. 5. februārī 9:00-15:00, ĢZZF, LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā, Jelgavas iela 1, 226. aud. Ar detalizētu runātāju programmu var iepazīties šeit.

LU ĢZZF mājaslapā ir pieejamas konferences runātāju prezentācijas. Šī gada tēmas bija interesantas, jautras un lika aizdomāties, ko novērtēja vairāk kā 80 apmeklētāji.

Lai labāk saprastu savus lietotājus un to vajadzības, QGIS izstrādātāji uzsākuši QGIS lietotāju aptauju.

Ja strādā un izmanto QGIS, tad nenoslinko un piedalies. Arī tavas atbildes var ietekmēt un palīdzēt QGIS attīstībā.

Februāra otrā puse ir bijusi notikumiem bagāta. Februāris iesākās ar LU zinātniskās konferences ģeomātikas sekciju un turpinājās ģeomātikas zīmē.

19. februārī Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konferences „Atvērtā Eiropa: Atvērtie dati atvērtai sabiedrībai” ietvaros tika pasniegtas balvas par ieguldījumu atvērtu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādē, izmantošanā un popularizēšanā. Šogad balvas pretendentu lokā bija arī ar ģeomātiku saistīts risinājums – topografija.lv, Lasīt tālāk »

Kā jau katru gadu, februāris sākas ar Latvijas Universitātes zinātnisko konferenci. LU 73. zinātniskās konferences ietvaros norisināsies arī viena sekcija, kura veltīta tieši ģeomātikas problēmām. Šogad sekcija paies augstuma atskaites sistēmas maiņas zīmē, jo trīs no referātiem būs saistīti tieši ar augstuma problemātiku. Kā jau parasti, būs referāti par reljefa analīzi ar ĢIS rīkiem, tālizpētes metodēm mežu veselības un zemes lietojumveidu kartēšanā. Ar pilnu referātu sarakstu var iepazīties sekcijas programmā.

Uz tikšanos Alberta ielā 10, 313. telpā 2015. gada 6. februārī 9:00 (nav jābūt “zinātniekam”, lai nāktu klausīties un uzdotu savus jautājumus!)

Ar konferencē lasīto referātu tēzēm var iepazīties tēžu krājumā.
Ģeomātikas sekcijas prezentācijas ir pieejamas LU ĢZZF mājaslapā.

Lai arī FOSS4G 2014 ir jau pagājis, tagad pa brīvajām dienām var paskatīties atpakaļ, lai saprastu, kas sagaida mūs nākotnē. Šī gada FOSS4G konferencē ar prezentāciju par GRASS GIS 7 salīdzinājumā ar 6 versiju uzstājās projekta vadītājs Markus Neteler. Viņa prezentācijā (video, prezentācija) ir iespējams uzzināt par daudziem būtiskākajiem uzlabojumiem darbā ar tālizpētes datiem, laiktelpisko datu apstrādi utml.

GRASS GIS 7 jau klauvē pie durvīm, taču tikai pirms dažām dienām tika ieviesta jauna, būtiska izmaiņa GRASS GIS 7 – jaunu nosaukumi lielai daļai no moduļu parametriem. Tiem, kas lietoja moduļus tikai no grafiskās saskarnes, nekas nemainās. Izmaiņas skar lietojumu komandrindā – ja iepriekš bija izplatīts, ka moduļu parametri satur mistiskas burtu kombinācijas (piemēram, abcolumn), tad jaunā pieeja ir, ka jālieto pilni vārdi parametru nosaukumos (tagad: arc_backward_column). Lai atvieglotu rakstīšanu, GRASS GIS komandu parseris saprot komandu saīsināšanu, ļaujot saīsināt katru atsevišķo vārdu līdz vienam burtam (iepriekšējā piemērā: abc, ja šī ir unikāla kombinācija starp visiem moduļa parametriem). Saīsināšana gan neattiecas uz Python skriptiem, kuros netiek izmantots GRASS GIS parser – tur jānorāda pilns jaunais parametra nosaukums. Cerams, ka jaunais gads sāksies ar GRASS GIS 7.0.0 RC1, kas nozīmēs, ka šis būs GRASS GIS 7 gads.